Modernisma pionieri. Arhitektam Edgaram Šēnbergam - 100

Pēckara – konkrēti padomju – perioda arhitektūras mantojums ir visneaizsargātākais. Tā ir salīdzinoši nesena vēsture, kas tiek asociēta ar tā laika politisko režīmu un padomju celtniecības kvalitāti. Nule notiekošais karš negāciju tikai pastiprina. Taču izcilus darbus padomju apstākļos ne tikai gleznotāji vai dzejnieki, bet arī Latvijas arhitekti. Edgars Šēnbergs piederēja pie tiem, kuriem interese par modernisma formām nozīmēja iekšēju pretošanos Staļina laika pompozajai stilistikai. Vēlāk, kad laikmetīga arhitektūra jau bija oficiāli legalizēta, Šēnbergs radīja tādus Latvijas arhitektūras vēsturē nozīmīgus darbus kā restorānu “Pilskalns” (kopā ar Ainu Šēnbergu, 1962) Bauskā un restorānu Skrīveros jeb slaveno “Klidziņu” (1967), kas iemantoja kulta vietas statusu. Šēnberga darbus izceļ interese par ainavu, dabu un reljefu, kam tika pakārtotas arhitektūras formas. Edgars Šēnbergs atzīmējams ne tikai kā modernisma, bet arī tā dēvētā reģionālisma pionieris – atrakciju pils “Daile” Jūrmalā (1976, iznīcināta) bija objekts, kas radīja sekotāju straumi. Šodien tikpat kā neviens meistara radītais objekts nav saglabājies bez būtiskiem pārveidojumiem, kas liek daudz nopietnāk pievērsties šī perioda atlikušo arhitektūras vērtību apzināšanai. Raidījumu vada Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone, raidījuma viešņa - Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētniece Karīna Horsta.