Otrais pasaules karš. 1943. gads. Latviešu leģiona izveide

2020. gadā aprit 75 gadi kopš noslēdzās Otrais pasaules karš. Šī kara norises sīki aplūkotas raidījuma Šīs dienas acīm ciklā „Satumsums” no 2009. līdz 2015. gadam. Šogad skan raidījumu virkne, kuras fragmentos no tolaik izskanējušajiem raidījumiem koncertēti paraudzīsimies uz šī grandiozā militārā konflikta norisēm kā pasaulē, tā Latvijā. Šodien par vienu no Latvijas tautai būtiskākajiem un arī postošākajiem procesiem Otrā pasaules kara laikā - par tā sauktā latviešu leģiona izveidi un darbību nacistiskās Vācijas bruņoto spēku sastāvā. Šis process sākās 1943. gada janvārī pēc Vācijas sakāves Staļingradas kaujā. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Svarīga loma Latvijas pilsoņu mobilizācijā Vācijas bruņotajos spēkos bija tā sauktajai Latvijas zemes pašpārvaldei, kura, būdama faktiski beztiesisks vācu varas instruments, kalpoja par piesegu pretlikumīgajai mobilizācijai. Par to saruna ar vēstures zinātņu doktoru Kārli Kangeri un vēstures zinātņu doktoru, augstskolas "Turība" docentu Edvīnu Evartu. Turpinājumā Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieka Artūra Žvinkļa viedoklis par leģiona izveides politiskajiem, valsts tiesiskajiem un morālajiem aspektiem. Par leģiona saistība ar citām latviešu militārajām vienībām, pirmām kārtām, policijas un tā sauktajiem aizsardzības bataljoniem stāsta Valdis Kuzmins. Situācijā, kad notika piespiedu mobilizācija, par brīvprātīgu iesaistīšanos leģionā runāt var tikai nosacīti, un jebkādas aplēses par brīvprātīgi nacistiskās Vācijas pusē karojušajiem balstās uz pieņēmumiem. Tomēr nenoliedzami bija tādi, kurus iestāties leģionā mudināja ne tikai bailes no soda, bet arī ticība, ka cīņa leģiona rindās kalpo Latvijas nākotnei un latviešu tautas interesēm. Turpina Valdis Kuzmins.