Pagātnes notikumi, kas nozīmīgi ietekmējuši civilizācijas attīstības gaitu

Jaunā gada ieskaņā atskats uz dažiem pagājušā gada izskanējušajiem raidījumiem, kuros apaļu gadskārtu sakarā pieskārāmies pagātnes notikumiem, kas nozīmīgi ietekmējuši civilizācijas attīstības gaitu un turpina tā vai citādi ietekmēt mūsu dzīvi joprojām. Vispirms pārcelsimies divas ar pusi tūkstošgades senā pagātnē, proti, uz 479. gadu pirms mūsu ēras, kad kaujā pie Platejām mūsdienu Grieķijas dienvidu daļā apvienotie grieķu pilsētvalstu spēki sakāva milzīgās Persijas impērijas armiju. Līdz ar to faktiski izbeigdami ahaimenīdu Persijas mēģinājumus pakļaut sev antīko Grieķiju. Ppar šīs cīņas vēsturisko nozīmi - vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Harijs Tumans. Vēl viens nozīmīgs process Eiropā risinājās pirms 500 gadiem - 1521. gada aprīlī Vormsas pilsētā pulcējušās Svētās Romas impērijas valsts sapulces jeb Reihstāga priekšā stājās teologs Mārtiņš Luters, kurš jau vairākus gadus atradās konflikta situācijā ar Romas katoļu baznīcu. Šis bija galīgais pagrieziena punkts, kur šķīrās Lutera un katoļu baznīcas ceļi, līdz ar to aizvedot daļu Eiropas reformācijas protestantisma virzienā. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs asociētais profesors Andris Levāns. Pagājušais gads iezīmīgs arī ar kādu ļoti aktuālu gadskārtu, proti, pirms 225 gadiem - 1796. gadā - britu ārsts un dabas pētnieks Edvards Dženners veica pirmo vakcināciju pret melnajām bakām, tā aizsākot vakcinācijas ēru visā pasaulē. Turpinājumā fragments no sarunas ar Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas vadītāju Mārtiņu Vesperi. Visbeidzot notikums pirms simts gadiem, kas lielā mērā noslēdza Pirmā pasaules kara un tam sekojošās cīņas mūsu reģionā. 1921. gada 18. martā Rīgā tika noslēgts Miera līgums starp Polijas Republiku no vienas un toreizējo Padomju Krieviju un Padomju Ukrainu, no otras puses. Par šī līguma vēsturisko nozīmi vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ēriks Jēkabsons.