Pārmaiņas: Anatomijas muzejs gaida atvēršanu, Medicīnas vēstures muzejs - pārdefinēšanu

Kādas sabiedrības daļas neuzticēšanās zinātnei un mediķiem pandēmijas laikā, liek pārvērtēt arī veidu, kā līdz šim mediķi, tostarp medicīnas vēsturnieki, savu darbu skaidrojuši sabiedrībai. Tieši šobrīd pārmaiņas notiek divu medicīnai veltītu muzeju darbā – atklāšanu gaida jau pabeigtā Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja jaunās telpas un ekspozīcija, muzeja pārdefinēšanas gadu pieteicis P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Kādu informāciju muzeji spēj piedāvāt savās mājas lapās un attālinātajās nodarbībās, kā notiek pandēmijas laika liecību vākšana, stāsta RSU Anatomijas muzeja attīstības vadītāja Ieva Lībiete, P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors Kaspars Vanags, šī muzeja direktora vietniece attīstības darbā Ineta Zelča-Sīmansone un pētniece Inga Vigdorčika. “Kas notiek ar konkrētas nozares vēsturei veltītu muzeju, kad pati nozare atrodas ārkārtas situācijas centrā? Kāds ir medicīnas vēstures muzeja potenciāls, kad refleksija par pagātnes un nākotnes attiecībām sarūk uz pēdējo 24 stundu datiem turpmāko pandēmijas scenāriju modelēšanai? Kad konspirācijas teorijas deldē ekspertu sociālo statusu? Ar kādu imūnsistēmu ir apveltīti muzeja vēstījumi par medicīnu?”, tā savā blogā raksta Kaspars Vanags, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja direktors, mājas lapā skaidrojot muzeja pārdefinēšanas nepieciešamību. Tā varētu būt, ka sabiedrības daļas neuzticēšanās zinātnei un mediķiem, kas tik spilgti kļuvusi redzama tieši pandēmijas laikā, liek pārvērtēt arī veidu, kā līdz šim mediķi, tostarp medicīnas vēsturnieki, sarunājušies par savu profesiju ar sabiedrību. Taču Rīgā šobrīd ir divi medicīnas vēsturei veltīti muzeji. Pērnā gada nogalē Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs ticis pie jaunām telpām un jauna ekspozīcijas iekārtojuma. Raidījumā Augstāk par zemi saruna ar Medicīnas vēstures un Anatomijas muzeja nākotnes redzējuma vēstniekiem, uzdodot arī tīri praktiskus jautājumus – kādu informāciju šie muzeji spēj piedāvāt savās mājaslapās, vai notiek attālinātās nodarbībās? Un arī – kā notiek pandēmijas laika liecību vākšana? Anatomijas muzeja telpas, jaunā ekspozīcija tapa piecus gadus, 2020. gada nogalē tajās vajadzēja ienākt pirmajiem apmeklētājiem, taču pandēmijas apstākļos to pagaidām bez muzeja veidošanā iesaistītajiem ir redzējuši tikai daži. Tomēr ir dažas iespējas gūt vismaz pirmo priekšstatu par Anatomijas muzeja jauno ekspozīciju. Pirms pāris dienām savā Facebook kontā Anatomijas muzejs pārpublicējis radošo industriju komunikācijas platformas FOLD veidoto fotostāstu, kurā var ielūkoties dizaina studijas “DD Studio” veidotajā muzeja ekspozīcijas jaunajā tēlā. Atmiņā palikušās burkas ar spirtā mirkstošiem orgāniem, slimības deformētu plaukstu, kāju locītavu atlējumi ģipsī, taču tagad sadzeltējušais ģipsis kontrastē ar maigi rozā sienām, izgaismotie laukumi ar telpās valdošo pustumsu, radot mazliet teatrālu, vienlaikus baisu un skaistu iespaidu. Kura no Latvijas atmiņas institūcijām šobrīd uzņemas būt līdere pārliecībā, ka tiks savāktas spilgtas vēstures liecības par pandēmijas laiku? – šī ir viena no šodienas raidījuma iecerētajām tēmām. Pandēmijas stāstus, dienasgrāmatas vāc Latviešu folkloras krātuve. Par to domā arī Nacionālais Vēstures muzejs. Kāda šai kartē ir Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzeja vieta? Muzejam ir jauna mājas lapa, ir jauns direktors, Kaspars Vanags, šai postenī mazliet vairāk nekā pusgadu. Šo gadu muzejs pasludinājis par muzeja pārdefinēšanas gadu. Taču aktuālo informāciju par muzejā notiekošo vislabāk var gūt Medicīnas vēstures muzeja Facebook kontā, pēdējās dienās tur publicētajās fotogrāfijās redzams, ka muzejā iekārtots tāds kā filmēšanas paviljons.