Pārtikas cenas dzen augšā inflāciju. Vai būs ātri risinājumi cenu kritumam?

Inflāciju turpina dzīt augšā pārtikas sadārdzinājums. Gada laikā cenas pieaugušas par 7,3 %, kamēr vidēji eirozonā tās kāpušas tikai par 2,6 %. Kamēr banku analītiķi un ekonomisti saka, ka cenas aug atbilstoši globālajos tirgos notiekošajam, Valsts prezidents mudina atbildīgās iestādes nespēlēt atbildības "futbolu", bet nākt ar konkrētie priekšlikumiem, kā situāciju mainīt. Kādi bijuši iemesli straujam pārtikas cenu kāpumam un kādus risinājumus redz eksperti? Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā patēriņa cenas gada laikā pieaugušas par 7,3%. Tas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar citām preču grupām un pakalpojumiem, kas arī veicinājis inflācijas kāpumu. Vislielākais cenu kāpums bijis sviestam, šokolādei, kafijai un olām. Pārtikas cenu kāpums turpinās jau kuro mēnesi. Lai gan ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) jau vairāk nekā pirms pusgada rosinājis vairākus priekšlikumus, kā cenas samazināt, taustāma rezultāta vēl nav. Ministra plānam gan ir daudz pretinieku. Arī iedzīvotāji pamanījuši straujo pārtikas produktu sadārdzinājumu.