Patiesība un meli | Svētdiena 3.4.2022 | Mareks Ignats | Sprediķi

Video versija šeit: https://youtu.be/lRQ4M3A1E1U Lasījumi: Job 33:23-28 / Hebrews 9:11-15 / John 8:46-59 Cik ļoti grūti pastāvēt patiesībā, kad visapkārt ir meli. * Cik grūti ir runāt patiesību, kad meli ir pieņemti par normu un integrēti sabiedrībā. * Šādā vidē nav vairs runa vien par informāciju vai dezinformāciju, bet gan par garīgu sadursmi, kura kā ugunsgrēku var izraisīt arī fiziskas sadursmes. Šeit Jēzus nemitīgi ir jūdu un farizeju aplenkumā, kur Jēzus runā ļoti skaidru runu. Jēzus viņiem dod ļoti skaidrus un neapgāžamus argumentus tam, ka Viņa vārdi ir patiesība, bet tie to nevar uztvert, jo tos vada cits gars, kas nav Dieva Gars Jēzus ļoti skaidri pasaka, ka tie ir no sava tēva velna. Un Viņš to nesaka tādēļ, ka ir sāpīgi no šo cilvēku vārdiem ievainots. Jēzus saka to, kā tas ir patiesībā. Es domāju, cik viegli ir cilvēkam dzirdēt un atzīt, ka tas ir no velna. Turklāt, ja šie cilvēki ar kuriem Jēzus runā, ja tie atzītu patiesību, tad tiem būtu jāatzīst * Ka Jēzus ir Dieva Dēls * Ka viss, ko Viņš saka ir patiesība * Ka viņi, kuri paši savā prātā pārstāv Dievu īstenībā ir no velna, redz un uztver velna melus ar ko tie ir apstulbināti. Šī smagā patiesība skar ikvienu cilvēku, kurš pretojas Dievam Jo tad, kad tas to dara, tas to dara velna ietekmē. Bet daudzi to nevēlas atzīt Daudzi nāca un sāka Jēzum ticēt Interesanti, ka liels šo reliģisko līderu un augstdzimušo īpatsvars nenāca Cilvēks pēc grēkā krišanas ir pazaudējis spēju Dievu uztvert. Liela daļa cilvēku vispār ir pazaudējuši saprašanu par Dzīvo un Mūžīgo Dievu ka Viņš ir. Bet, kad skan Dieva vārds, ko mēs lasām Bībelē vai Jēzus vārdi, ko Viņš runā Svētais Gars ir Tas, Kurš dod spēju Dieva patiesību uztvert, saprast un pieņemt. Es domāju, ka Svētais Gars klauvēja arī pie šo reliģisko līderu sirdīm, kuri konfrontē Jēzu, bet tie nevēlējās atvērties. Ja arī šie ļaudis nespēj noticēt Jēzus vārdiem, Jēzus tos konfrontē ar saviem darbiem. Viņš saka: Kurš no jums var man pārmest grēku? Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat? Mēs šos vārdus tā ātri izlasām, bet, ja mēs padomātu kā to Jēzus būtu tos teicis šiem cilvēkiem. Kad Viņš pateica Kurš no jums var man pārmest grēku?.... Es domāju, ka tur iestājās klusums uz kādu brīdi Es ticu, ka Jēzus ļāva tiem domāt, mēģināt “tīt filmu” savā prātā, kur tie varētu Jēzum, ko uzrādīt Bet tie to nespēja. Un Jēzus turpina Ja es saku patiesību, kādēļ jūs man neticat? Tātad tie ir ar loģiku tā konfrontēti, ak tiem nav ko teikt, bet Jēzum arī tie nepiekrīt. Jo, ja tie nespēj uzrādīt Jēzum grēkus, tad arī melus nespēj, un tomēr tie netic. Tad Jēzus uzrāda iemeslu, kādēļ tas tā notiek.. Viņš tiem saka “Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus, jūs nedzirdat tādēļ, ka neesat no Dieva.” Bet kā atbilde uz šo Jēzu teikto nāk vien apvainojumi un zaimi dēļ nepatikas un dusmām. Tad, kad Stefans liecināja par Kristu pirms viņa nomētāšanas ar akmeņiem, * šī Dieva patiesībā tā dzēla viņa vajātāju sirdīs, līdzīgi kā šeit * ka tie aizspieda ausis un metās Stefanam virsū. Stefans ļoti skaidri pateica patiesību par viņiem, ka tie novērsušies no Dieva Bet pats Stefans piedzīvoja turpat Dieva klātbūtni. Tie nespēja to izturēt, jo bija no gara, kurš ir Dieva pretinieks – Sātans. Dēmoniem nepatīk patiesība Tie pret Dieva patiesību nostājas, sagroza, kūda, melo un piemāna cilvēkus, lai tie kļūtu par viltus lieciniekiem pret tiem, kuri nes Dieva patiesību Viņa uzdevumā Meklē kā pieķert pie vārda, lai varētu apklusināt, apcietināt un nomaitāt. Jēzus runā mūžības perspektīvā Viņš saka 56 Ābrahāms, jūsu tēvs, ielīksmojās cerībā ieraudzīt manu dienu, un viņš ieraudzīja un priecājās.” Bet šie cilvēki, kuri tur ir, runā tikai tik tālu cik viņu saprašana sniedzas, un tie ar ironiju saka: “Tev vēl nav ne piecdesmit gadu, un tu esi redzējis Ābrahāmu Un tad Jēzus pasaka ko tādu, kas izraisīja to, ka šie jūdi tvēra akmeņus, lai Jēzu nomētātu. Šādu reakciju izraisīja nākamais Jēzus teikums. “Patiesi, patiesi es jums saku: ES ESMU, pirms vēl Ābrahāms tapa!” Kādēļ šis teikums tos vairāk nokaitināja pat par to, ka Jēzus tos nosauca par velna bērniem? Šī izteiksme Ego Emi jeb Es Esmu, Bībelē šie vārdi ir ar lieliem burtiem. Cilvēki šādā veidā, izteiksmē nerunāja, kad tie vēlējās pateikt teikumu, kas sākas ar vārdiem “es esmu”. Jēzus šādi apzīmēja sevi par Dievu – Esošais – Sušij – Jahve. Cik atceros no ebreju valodas stundām, ka Dieva Vārds Jahve sevī ietver visas laika formas. Jāņa Atklāsmes grāmatā kā, piemēram, Revelation 1:8 “Es esmu Alfa un Omega,” saka Dievs Kungs, “kas ir, bija un nāk, Visuvaldītājs.” Un līdzīga izteiksme ir šī ES ESMU… Jūdi to atpazina un cēla akmeņus, jo Jēzus sevi apzīmēja par Dievu. Jēzus parādīja Viņiem, ka Ābrahāms Viņu pazīst un Jēzus pazīst Ābrahāmu, jo Jēzus Kristus ir mūžīgs Dievs. Ja mēs domājam par patiesību, tad ne gluži vienmēr tā ir patiesība, ko mēs ieraugām par patiesību vai ko mēs secinām, kas ir taisnīgi un kas ne. Šajās lamatās iekrita arī jūdi, kuri diskutēja ar Jēzu. Patiesība ir tā, ko mums atklāj pats Dievs, Jēzus vārdi ir patiesība. Bet savukārt Dieva patiesību mēs neesam spējīgi uzņemt bez Svētā Gara Bez Svētā Gara Dieva patiesība kaitina, izraisa naidu un niknumu, * jo tā atklāj dēmonu un grēcinieku stāvokli iepretim Dievam * tā parāda cilvēka sabuntošanos, sacelšanos pret Dievu, kas aiz sevi nes slepkavību, melus un nāvi * patiesība parāda mūsu grēku, Dieva taisnību un to, ka Dievs taisnīgi tiesās. Dēmoni neatgrizeniski ir izlēmuši palikt par Dieva pretiniekiem. Bet cilvēkam ir iespēja – žēlastība atlaist, nožēlot Atzīt šo savu nožēlojamo stāvokli, kurā tas nonācis Jēzus tādēļ ir gājis mirt pie krusta, lai cilvēkam būtu izredzes no šīs pazušanas tikt glābtam. Dievs ļauj mums ieraudzīt lielā mērā kāds ir grēcinieka stāvoklis un kas to sagaida, * bet ne lai biedētu un ne lai sodītu, bet lai glābtu * lai cilvēks nojauzdams šo bezdibeni, kurā tas krīt pieķertos Kristum, kurš vienīgas var izglābt. Un, kad mēs esam Kristū un mūsu grēki Viņā ir piedoti, kristībā mūsos iemājo Svētais Gars. Tad mēs sākam redzēt patiesību un tai sekot, tā kļūst dārgāka par dzīvību, jo mēs zinām, ka dzīvības dēļ nevēlamies zaudēt mūžību. Tad mēs kļūstam kā Stefans, kurā deg Dieva uguns un mīlestība, bet kurš nelokas netaisnības priekšā pat nāves draudos. Protams, ka mums kristiešiem ir risks arī esot kristiešiem noraidīt, ignorēt, neņemt vērā kādu daļu realitātes, ko mums rāda Dievs. Bet Dievs ir žēlīgs un žēlastības pilns, ka Viņš dod mums apstākļus un laiku, lai mēs atmetam savus ļaunos ceļus Meklējam ar Viņa palīgu un spēku, to, ka Viņš pie mums darbojas, piepilda ar svētību un vada mūsu dzīves Ka mūsu ausis atkal kļūtu dzirdīgas uz Dieva patiesību, sirdis mīkstas uz Viņa mīlestību un griba labprātīga būt ar Dievu, brāļiem un māsām sadraudzībā. Lai Dievs uz to mūs svētī! AMEN