Persijas līča valstis ir kā šaha galdiņš, kur katrs lauciņš drusku citā tonī

Runājot par Persijas līča valstīm, kuras aktuālo militāri politisko notikumu kontekstā ir šobrīd uzmanības centrā, mēs esam raduši uz tām skatīties kā uz kādu vienotu veselumu. Faktiski Persijas līča valstis ir drīzāk tāds šaha galdiņš, kur katrs lauciņš drusku citā tonī. Kas ir Persijas līča monarhijas un kā tās pozicionējas, saruna ar laikraksta "Diena" komentētāju, ārpolitikas ekspertu Andi Sedlenieku. Andris Sedlenieks: Ja mēs runājam par Persijas līča arābu monarhijām - un ar to mēs saprotam sešas, kā parasti mēdz teikt, bagātās naftas valstis. Starp šīm arābu valstīm pastāv ievērojamas atšķirības, tajā skaitā iekšējā reliģiskā sastāva ziņā, arī, ja tā iespējams teikt, pašu arābu iekšējā reitinga ziņā, tīri autoritātes prestiža ziņā. Pie kam šī izcelsme ir meklējama vēl tajos laikos, kad arābi izceļoja no mūsdienu Jemenas  teritorijas, slavenās un leģendārās Sābas ķēniņvalsts, kura tobrīd nonāca katastrofālā pagrimumā. Tas ir saistīts gan ar šo izceļošanu, gan ar saistību ar pravieti Muhamedu, cilšu radu rakstiem un tā tālāk. Tā ir ļoti sarežģīta hierarhija, kur viens pakāpiens augstāk, tam ir ļoti liela dažādu veidu nozīme. Par šo autoritāti arī pašu reģiona valstu starpā notiek nemitīga cīņa.  Un vēl viena būtiska nianse. Tikai viena no šīm valstīm - Omāna - ir valsts ar senu patstāvīgu, neatkarīgu vēsturi. Tā ir Omānas impērija. Žils Verns rakstīja par Zanzibāru, tad viņš rakstīja par Zanzibāru, kas atradās Omānas impērijas sastāvā. Sarunā vispirms pievēršamies lielākajam un nozīmīgākajam reģiona "spēlētājam" - Saūda Arābijai. Tā ir teritoriāli lielākā reģiona valsts, arī lielākā pēc iekšzemes kopprodukta un arī lielākā iedzīvotāju skaita ziņā. Tā ir valsts, kurai ir iespējas un kura arī meklē sev nozīmīgus reģionālos partnerus. Šobrīd iezīmējas nopietna sadarbība starp Saūda Arābiju un Pakistānu, kā arī ar Turciju.