"Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās". Izprast palīdz Aija Jansone un Viktors Naglis

Liturģiskās tekstīlijas ir Latvijā līdz šim maz pētīta tēma. Šobrīd Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā skatāma izstāde "Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās", kurā var iepazīst katoļu garīdznieku tērpus un citas baznīcā redzamās tekstilijas. Raidījumā garīdznieku tērpus un dievkalpojuma norisei nepieciešamos priekšmetus no tekstīliju vēstures puses palīdz izprast vēstures doktore Aija Jansone. Savukārt katoļu prāvests Viktors Naglis izskaidro atsevišķu liturģisko tekstīliju pielietojumu dievkalpojumā, kā arī stāsta par savu pieredzi, saglabājot, kolekcionējot, un izstādot viņa pārziņā esošās vērtības. Senie, Latvijas baznīcās lietotie liturģiskie tērpi un tekstilijas ir līdz šim maz izpētīta kultūrvēsturiska vērtība. Pa daļai tāpēc, ka šie tērpi ir attiecīgās baznīcas un draudzes īpašums, un līdz šim varbūt nepietiekami veicināta sadarbība, lai šīs vērtības atrādītu plašākai sabiedrībai. Taču iespējams, ka arī paši pētnieki līdz šim tā īsti nebija izpratuši šo tērpu saikni ar visdažādākajām vēstures jomām. Senie liturģiskie tērpi ir liecība par to dāvinātājiem – muižniekiem vai valdniekiem. Liturģiskā tērpa komplekts var būt saistīts ar kāda ievērojama garīdznieka vārdu un darbību. Izmantotie audumi glabā stāstus par senajiem tirdzniecības sakariem. Daļa jaunāko liturģisko tekstiliju ir vietējo amatnieku darinājums, un tā ir lappuse vēl neuzrakstītajā Latvijas rokdarbu vēsturē. Liturģisko tērpu izpētei tagad pievērsusies grāmatu par latviešu cimdu rakstiem un tautas tērpu krekliem autore, vēstures doktore, šobrīd Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Etnogrāfijas departamenta vadītāja Aija Jansone. Pēdējo gadu laikā viņa apzināti devusies ekspedīcijās, kuru rezultātā Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājumu papildinājusi ļoti interesanta liturģisko tekstiliju kolekcija. Iegūtie priekšmeti līdz pat maija beigām apskatāmi Brīvdabas muzeja izstādē "Rokdarbi liturģiskajās tekstilijās". Izstāžu zālē garīdznieka tērpa detaļas un misei nepieciešamās tekstilijas izliktas stikla vitrīnās, uzvilktas uz manekeniem vai gariem pakaramajiem, kas ļauj iespējami pilnīgi izsekot tērpa darināšanā izmantotajiem rokdarbu veidiem. Mums nemaz nav jāiedomājas šīs lietas baznīcas ritu kontekstā, izstāžu zālē tie ir paraugi, eksponāti. Aija Jansone saskaitījusi, ka kopš pirmās sarunas 2012. gadā, viņa kopumā pabijusi 36 ekspedīcijās, un tās visas bijušas uz Latgales katoļu baznīcām. Tā viņa nolēmusi – kaut cik apgūt vienas kristīgās konfesijas, viena novada baznīcas, un pagaidām arī šis darbs vēl ne tuvu nav pabeigts. Līdz ar to izstādē Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā pārstāvēta tikai Latgale. Kas būtu jāzina pētniekam, kurš grib noteikt tērpa senumu? Aija Jansone ļauj nedaudz ielūkoties, kā tas notiek. Līdz 18. gadsimta otrajai pusei, tik smalkus rokdarbus, kādi nepieciešami baznīctērpu darināšanai, zemnieki nemaz neprata, šos izšuvuma rakstus apguva īpašās darbnīcās, no paraugiem. Izveidojoties rokdarbu veikalu tīklam, arī zemnieks iekāroja sev pilsētnieciskākas drānas, greznie baznīctērpi iedvesmoja apgūt jaunus rokdarbus un savā ziņā pildīja kataloga funkciju. Liturģisko tektiliju pētniecība, kā to sarunas sākumā norādīja Aija Jansone, ir jauna tēma Latvijas zinātnē un izstāžu zālēs. Taču paralēli savas kolekcijas veido un izstāda arī baznīca – draudzes un priesteri. Iespējams, atšķirīga ir katras puses pieeja. Kā jau Aija Jansone minēja, baznīcas inventāra aktos labprāt tiek “nozaudēts” tērpa darināšanas gads, darinātāja vārds vai teritoriālā piederība – baznīcas kontekstā personai tik lielas nozīmes kā pētniecībā, viss, tā sacīt, Dieva godam. Došanās ekspedīcijās veido nepieciešamo sarunu abu pušu starpā. Aija Jansone ar respektu runā par draudzēm, kuras, lai arī atsakās savas vērtības nodot muzejam, paši gādā par to saglabāšanu un izstādīšanu.   Sazinos ar Krustpils Vissvētās Trīsvienības draudzes un Atašienes Sāpju Dievmātes draudzes prāvestu Viktoru Nagli, lai uzzinātu kādi liturģiskie tērpi ir viņa pārziņā, un kā notiek to glabāšana. Nesen liturģisko tērpu izstāde notika atjaunotajā Krustpils pilī. Viens no prāvesta Viktora Nagļa nodomiem, organizējot šādu izstādi, bijis uzsvērt katoļu klātbūtni šai reģionā