Sarunās ar Annu Maskavu iepazīstam performanču mākslu

Anna Maskava, performanču māksliniece. Šī raidījuma mērķis ir caur mākslinieces pieredzi un konkrētiem mākslas darbiem – performancēm “Morketid”, “Animacy” un “Bangas” - iepazīstināt ar performances mākslu, kas aizvien noteiktāk ieņem vietu arī Latvijas mākslas scēnā. Anna Maskava ir fotogrāfe, apguvusi šo jomu Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un Voldas universitātes koledžā Norvēģijā. Aiz Polārā loka pavadītais laiks stiprinājis mīlestību uz Ziemeļu dabu un mītisko pasaules uztveri. Annas Maskavas radošā biogrāfija šobrīd vēl nav pārāk gara. “Morketid” Kalnciema ielas kvartāla galerijā 2019. gadā bija mākslinieces pašportretu sērija, tās nosaukumu no norvēģu valodas var tulkot kā “polārā nakts” jeb “tumšais laiks”, un tie runāja par depresijas pieredzi. Izstāde un matu mazgāšana – tā bija Annas Maskavas pirmā publiskāperformance – notika performances mākslas festivāla “Starptelpa” ietvaros. Viens no šī raidījuma mērķiem – caur konkrētas mākslinieces ceļu, konkrētiem darbiem, iepazīstināt ar  performances mākslas žanru, kas aizvien noteiktāk ienāk arī Latvijas mākslas scēnā. Festivāla “Starptelpa” rīkotājs ir Latvijas Perfromances mākslas centrs, un Annas Maskavas jau pieminētā pasniedzēja un izstādes “Morketid” kuratore Laine Kristberga ir arī Latvijas performances centra vadītāja. Pagājušā gada performances mākslas festivālā “Starptelpa” notika Annas Maskavas performance “Ouroboros Breath”. Mūziku šai performancei īpaši radījis komponists Andris Indāns - “Uzlēju sev virsū  9 litrus piena”. Par šo performanci Anna Maskava vēlāk rakstīs savā Facebook gada apkopojumā. “Pienam bija 2,5% tauku.” Trauslās robežas starp medializētu performanci un dzīvo izpildījumu ir tēma, ko Anna Maskava pētīja savā bakalaura darbā. Runājot par šī gada perfromances mākslas festivālu “Starptelpa” un tajā notikušo performanci “Animacy”, viņa uzsver tieši klātienes nozīmi. Pietuvošanās iespēju, ne tikai mākslā, bet arī kādā plašākā kontekstā. Mani sajūsmina arī kā garāks stāsts par performances “Animacy” tapšanu, nemitīgi sajaucas kosmiskie un personiskie nozīmes mērogi. Semiotika gliemezi atšifrē kā mūžības zīmi, bioloģija izskaidro tā hermofrodīta iedabu, taču Anna bērnībā piepelnījusies, lasot gliemežus nodošanai, un gliemeži ir viņas atgriešanās bērnības sajūtās. Lai šāda performance taptu, ir ļoti daudz jāzina, cita starpā arī ļoti praktiskas lietas – kā nodrošināt gliemežiem izdzīvošanu ceļā uz Mākslas akadēmiju, kur šogad notika festivāls “Starptelpa”. Šī gada janvārī Anna Maskava un Sandija Santa strādāja Sansusī labklājības rezidenču programmā, sadarbojoties ar Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīcas un  Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centra iemītniekiem. Annas Maskavas un Sandijas Santas sadarbībā ar Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas un  Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centra iemītniekiem tapušais mākslas darbs būs skatāms  augusta vidū, laikmetīgās kamermūzikas festivālā “Sansusī”. Mākslas zinātniece Laine Kristberga kopā ar Latvijas Performances mākslas centra kolēģēm strādā pie grāmatas, kurā tiks dokumentētas un komentētas  līdzšinējos festivālos “Starptelpa” notikušās performances.