“Smadzeņu” jeb kvalificētu speciālistu aizplūšana ir izaicinājums Latvijas zinātnei

Vai mēs zaudējam gudrus cilvēkus, kuri palīdz attīstīt zinātni citur? Vai ārvalstīs dzīvojošie speciālisti ar savu globālo pieredzi un zināšanām var sekmēt zināšanu apmaiņu un zinātnes attīstību arī Latvijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Šodien saruna par talantu migrāciju un par “smadzeņu” jeb augsti kvalificētu speciālistu  aizplūšanu, kas ir izaicinājums, ar ko sastopas zinātne, bet noteikti ne tikai zinātne, arī uzņēmējdarbība Latvijā. Bet galvenais, par ko diskutējam, kā panākt, lai pasaules pieredzi guvušie atgrieztos dzimtenē. Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, Latvijas Universitātes „Diasporas un migrācijas pētījumu centra” vadošā pētniece Baiba Bela, hidrobioloģe pēcdoktorantūras pētcniece Latvijas hidroekoloģijas institūtā Inta Dimante-Deimantoviča, ir darba pieredze Norvēģijā, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biroja vadītāja Kamena Kaidaka un darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreilis, arī viņam ir vairāku gadu darba pieredze ārvalstīs. Sazināmies arī ar migrācijas pētnieci un lektori Lafboro (Loughborough) universitātē Aiju Lulli. Viņa šobrīd atrodas Londonā. Kāda būs Latvijas un latviešu zinātnes vide pēc desmit gadiem? “Ideālā variantā es gribētu redzēt šo pārrobežu sadarbību un pārrobežu mobilitāti, lai tie, kas strādā Latvijā, varētu biežāk un uz ilgāku laiku doties uz ārvalstīm, un arī otrādi,” atzīst Baiba Bela. “Zinātnes vidi redzu labāku, jo valdības līmenī ir lielāks atbalsts pārmaiņām, tam, ka nauda tiks arvien vairāk ieguldīta un nevis vienkārši ieguldīta, bet prasot zinātnisko rezultātu. Ja tas izdosies būs daudz labāk,” uzskata Ieva Siliņa. “Lietas mainās un attīstās, jā, joprojām birokrātiskais slogs ir smags un pieklibo ļoti mērķtiecīga stratēģiska plānošana. Resursi būs ierobežoti, jo esam maza valsts un nevaram nosegt visu, ir jāizvēlas stratēģiskās nišas, ko varam piedāvāt sadarbības projektos, lai būtu neaizstājami, lai varētu sevi pārdot,” norāda Inta Dimante-Deimantoviča. Kamena Kaidaka vērtē, ka viss notiek labāk, bet jāsāk darīt jau vakar. “Ir vajadzīga stratēģiska vīzija, Latvija nevar būt vienkārši zinātnes lielvalsts, ir jāzina tas, ko varam pienest. Līdzīgi arī uzņēmējdarbībā. No tās izrietēs tas, kādas izvēles izdarīs studenti,” bilst Jānis Kreilis. Ir veikts pētījums “Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas”. Latvijas zinātnes diaspora ir ieinteresēta sadarbībā ar zinātniekiem Latvijā - tā secināts pētījumā "Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas". 67% aptaujas dalībnieku pauduši lielu interesi sadarboties ar Latvijas zinātniekiem, savukārt 25% norāda, ka interese sadarboties būs atkarīga no konkrētiem apstākļiem. Ar pētījumu var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra mājaslapā. Laikā, kad “smadzeņu aizplūšana” un zinātnes internacionalizācija ir izaicinājumi, ar ko sastopas zinātne Latvijā, zinātnieku emigrāciju var uzlūkot arī kā iespēju, taču ar nosacījumu, ka diasporas zinātnieki saglabā saites ar Latviju un savās mītnes zemēs aktīvi sadarbojas arī ar Latvijas zinātniekiem.