Sperti vien pirmie soļi kultūras satura pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti

Šodien sākas labdarības maratons „Dod pieci!”, kas ilgs līdz pat 23. decembrim. Maratona laikā vāks ziedojumus cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, lai mazinātu šķēršļus viņu ikdienā. Noslēdzot sižetu sēriju „Mūžīga mājsēde”, runājam par kultūras satura pieejamību. Tās centrā ir sapratne par to, kā mākslu var sajust neredzīgie un izprast nedzirdīgie. Pašmājās vien pirmie soļi sperti, nodrošinot kultūras satura pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. 22 gadus jaunā Līva Paleja jau kopš dzimšanas ir neredzīga. Līva aizraujas ar mūziku – jau vairāk nekā sešus gadus nopietni spēlē saksofonu. Runājot par mūzikas pieejamību, vēl daudz mājasdarbu ir jāizdara, saka jauniete. Svarīgas ir braila nošu tulkotāja programmas. Savukārt teātri un kino Līva nebija apmeklējusi aptuveni septiņus gadus, jo gluži vienkārši to nevar uztvert. Taču šogad viņa devās uz divām teātra izrādēm Nacionālajā teātrī - „Man trīsdesmit gadu” un „Puika, kurš redzēja tumsā”. Līvai šīs izrādes ļoti patika, jo tajās viņa spēja uztvert visu, pateicoties niansētam audiovizuālajam darbam. Neredzīgiem cilvēkiem ir jāpaļaujas uz līdzās esoša redzīga cilvēka aprakstu. Līva iesaka izstrādāt vai nu 3D gleznas vai taktīlos mākslas darbus, ļaujot arī neredzīgiem cilvēkiem iepazīt mākslu. Šobrīd Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā specifisks piedāvājums neredzīgiem cilvēkiem nav, taču izstrādes procesā ir divi projekti. Muzejs pilnveido audio projektus, ļaujot pieredzēt mākslu neredzīgajiem, stāsta muzeja izglītības darba vadītāja Elīna Bērziņa. Šogad tika organizēts speciāls apmācību kurss muzeja darbiniekiem, ļaujot viņiem saprast, kam jāpievērš lielāka uzmanība, piedāvājot saturu cilvēkiem ar invaliditāti. Latvijas Muzeju biedrības vadītāja Zane Grīnvalde atklāj, ka muzeju darbinieki sapratuši, ka vairāk jāsadarbojas ar Nedzirdīgo un Neredzīgo biedrībām, kas vislabāk apzinās šo cilvēku vajadzības. Initai Ozoliņai ir redzes traucējumi. Viņa stāsta, ka kultūras pasākumus nekad neapmeklē viena, jo viņai nepieciešama palīdzība, lai atrastu sēdvietu vai lai orientētos telpā. Bet priekšmetus viņa redz, tos aptaustot. Fonds „Nāc līdzās” ik gadu izdod kompaktdisku, kurā var klausīties teikas un stāstus. Un tos dāvā neredzīgo bibliotēkām. „Nāc līdzās” vadītāja Sarma Freiberga piebilst, ka vajadzētu vēl plašāk izmantot subtitrus, sevišķi teātra izrādēs, jo tām nodrošina subtitrus tikai speciālos gadījumos. Rīgas Porcelāna muzeja projektu vadītāja Maija Ņikitina stāsta, ka muzejs spēris pirmos soļus iekļaujoša satura nodrošināšanā, jau kopš 2013. gada piedāvājot piedalīties porcelāna gatavošanas meistarklasēs cilvēkiem ar invaliditāti. Porcelāna muzejs ir padomājis arī par nedzirdīgiem apmeklētājiem, piedāvājot video materiālus ar subtitriem un labprāt arī uzņem apmeklētājus ar suņiem pavadoņiem.