Svētdiena 6.3.2022 | Mareks Ignats | Sprediķi

Genesis 21:34 - 22:14 ​1   Pēc tam Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam teica: “Ābrahām!” Un tas sacīja: “Es te!” 2 Un viņš teica: “Ņem nu savu dēlu, savu vienīgo, kuru tu mīli, – Īzaku, ej uz Morijas zemi un upurē viņu tur kā sadedzināmo upuri uz kalna, kur es tev teikšu!” 3 Ābrahāms cēlās agri no rīta, apsegloja ēzeli, paņēma sev līdzi divus puišus, savu dēlu Īzaku, sacirta sadedzināmajam upurim malku, cēlās un gāja uz to vietu, par kuru Dievs viņam teica. 4 Trešajā dienā Ābrahāms pacēla savas acis un iztālēm ieraudzīja to vietu. 5 Un Ābrahāms teica saviem puišiem: “Palieciet šeit ar ēzeli, bet mēs ar zēnu iesim līdz turienei, pielūgsim un tad atgriezīsimies pie jums.” 6 Un Ābrahāms ņēma upurmalku, uzkrāva savam dēlam Īzakam, pats ņēma uguni un nazi, un viņi gāja abi kopā. 7 Un Īzaks teica savam tēvam Ābrahāmam: “Mans tēvs!” – un viņš teica: “Es te, mans dēls!” – un tas sacīja: “Re, uguns un malka, bet kur ir jērs sadedzināmajam upurim?” 8 Ābrahāms teica: “Dievs pats sev sagādās jēru sadedzināmajam upurim, mans dēls.” Un viņi gāja abi kopā. 9  Un viņi nonāca tai vietā, par kuru Dievs viņam bija teicis, un Ābrahāms tur uzcēla altāri, sakārtoja malku, sasēja savu dēlu Īzaku un nolika viņu uz altāra virs malkas. 10 Ābrahāms izstiepa savu roku un ņēma nazi, lai nokautu savu dēlu. 11 Un Kunga eņģelis sauca uz viņu no debesīm: “Ābrahām, Ābrahām!” Un viņš teica: “Es te!” 12 Un tas teica: “Neizstiep savu roku pret zēnu un nedari viņam neko, jo tagad es zinu, ka tu bīsties Dieva un neesi manis dēļ taupījis savu vienīgo dēlu!” 13 Ābrahāms pacēla savas acis, paskatījās, un redzi – aiz muguras krūmos ar ragiem aizķēries auns, un Ābrahāms gāja, paņēma aunu un upurēja to par sadedzināmo upuri sava dēla vietā. 14 To vietu Ābrahāms nosauca vārdā: Kungs gādās; 2 Corinthians 5:21 - 6:11 ​1 Mēs, viņam līdzi darbodamies, aicinām jūs nebūt tādiem, kas velti saņēmuši Dieva žēlastību. 2  Jo viņš saka: savas labvēlības laikā es tevi uzklausīju un glābšanas dienā es nācu tev palīgā. Redzi, tagad ir Dieva labvēlības laiks, redzi, tagad ir glābšanas diena. 3 Mēs nekur neesam par iemeslu piedauzībai, lai mūsu kalpošana nesaņemtu pārmetumus, 4 bet visur parādām sevi kā Dieva kalpus ar lielu izturību ciešanās, trūkumā un bezizejā, 5  zem sitieniem, cietumos, nemieros un smagā darbā, bez miega un bez ēdiena, 6 šķīstībā, ticības atziņā, pacietībā un krietnumā, Svētajā Garā un neliekuļotā mīlestībā, 7 patiesības vārdā un Dieva spēkā ar taisnības ieročiem gan labajā, gan kreisajā rokā, 8 ar pagodinājumu un apkaunojumu, ar apmelojumiem un slavinājumiem, kā tādi, kas maldina, tomēr ir patiesi, 9 kā nepazīstami, tomēr labi zināmi, kā mirēji, bet redzi – vēl aizvien esam dzīvi, kā pārmācībai pakļauti, bet nenogalināmi, 10 kā nobēdājušies, bet vienmēr priecīgi, kā nabagi, bet kas daudzus dara bagātus, kā tādi, kam nav nekā, bet kam ir viss. 11 Mēs ar jums, korintieši, runājam atklāti, mūsu sirds ir plaši atvērta. Matthew 4:1-11 1  Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. 2 Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka. 3 Kārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 4  Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes.” 5 Tad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: 6  “Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.” 7  Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu.” 8 Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, 9 un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” 10  Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.” 11 Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja. Ir iesācies gavēņa laiks. Mēs dzirdējām, ka Jēzus tikai aizvests tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts. Un mēs redzam, ka kārdinātājs sāka Jēzu kārdināt tikai tad, kad Jēzus gavēja 40 dienas un 40 naktis. Tuksnesis, kurā atradās Jēzus ir, kas atrodas starp Jeruzālemi nāves jūru, Šis tuksnesis saucas Ješimona – iztukšošana. tas ir vairāk kā 100km2 liels. Kura smiltis ir kā dzelteni putekļi, kuri saulei spīdot kļūst ļoti karsti. Šis tuksnesis ir vieta, kur var piedzīvot lielu vientulību. Man šķiet mazliet interesanti un mulsinoši tas, ka Gars jeb Svētais Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts. Te jau vien ir ko domāt… Es domāju, ka mazliet ir jāsaprot vārdi kārdināt un pārbaudīt. Šis vārds “pārbaudīt” nes sevī vairākas nozīmes, un to var latviešu valodā dažādi izprast atkarībā no konteksta. Mēs varētu teikt, ka šis vārds “pārbaudīt” nes sevī nozīmes kā norūdīt izmēģināt un arī citas nozīmes. Ja mēs runājam, piemēram, par metāla konstrukcijām, skrūvēm, kas to satur kopā, tad inženieri izrēķina kādu slodzi tām vajadzētu turēt. Bet izražojot šīs skrūves tās tiek pārbaudītas zem daudz lielākas slodzes nekā šajās konstrukcijās tas ir vajadzīgs, lai pārliecinātos, ka tās šo konstrukciju ar uzviju izturēs, ja nē tad ir nepieciešami uzlabojumi tehnoloģijā vai metāla sastāvā utt. Līdzīgi arī mēs tiekam pārbaudīti pirms mēs veicam kādu svarīgu Dieva uzdevumu. Jo šis uzdevums, ko Dievs mums uztic ir ļoti svarīgs. Bet tas, kam Jēzus gatavojās ir Viņa aktīvā kalpošana trīs gadus un pēc tam krusta nāve, nokāpšana ellē un augšāmcelšanās. Jēzus uzdevums ir liels un ļoti atbildīgs. Tātad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka Jēzus varētu iziet šo pārbaudījumu un velns Jēzu kārdināja. Savukārt kārdināt nozīmē mēģināt novest no ceļa, ievest grēkā, pavedināt uz grēku utt. Šādi velni rīkojas ar jebkuru kristieti Un to pats sātans mēģināja darīt pie Jēzus. Jēzus pārbaudījums nebija vien sātans. Jēzus gavēja 40 dienas un 40 naktis. Un sātans sāka Jēzu kārdināt pēc gavēšanas, kad Jēzus bija jau fiziski un emocionāli noguris, izsalcis un novārdzis. Un mēs lasām, ka Jēzus bija izsalcis Un sātans kārdina Jēzu pārvērst akmeņus par maizi. Ne vien, ka Jēzus ir izsalcis un grib ēst, jo mēs te nevaram saprast, cik ilgi Jēzus ir apņēmies gavēt vai Viņa gavēnis jau bija beidzies vai ne. Otrkārt sātans saka – ja Tu esi Dieva Dēls. Līdzīgi kā tas darīja Ēdenes dārzā kārdinādams cilvēku – izšaubīdams. Cilvēkam pilnīgi skaidri Dievs pateica, kas viņi ir, kas tiem nodots valdīšanā, kas tiem jādara, un ko tie nedrīkst darīt. Un tad nāk čūska un uz tām lietām, kas ir pilnīgi skaidras saka “vai tiešām Dievs tā teica?..” Un arī Jēzum sātans saka, ja Tu esi Dieva Dēls… Tā pasakot, šis skaidrais fakts tiek apšaubīts – bez maz vai “nez vai Tu esi” Un to atkal apstiprināt var vien pierādot jeb izdarot to ko sātans saka – pārvēršot akmeni par maizi. Visi tie paši āķi, kas Ēdenes dārzā. Kalpojot ar atbrīvošanu mēs esam iemācījušies, ka, lai cik labu lietu velni nepiedāvātu Lai cik sakarīgu kompromisu tie nesolītu, nedrīkst piekrist tikai tādēļ, ka tie ir velni, Nekādus labumus, ko tie piedāvā nedrīkst ņemt, kaut ar tie ir ļoti vilinoši, mums jāatceras, ka tie aizvedīs pazušanā. Nedrīkst ar tiem runāt ne kā zemāki par tiem, ne līdzvērtīgi kā tikai pavēlot Jēzus Vārdā un autoritātē. Ādams un Ieva tieši uz to arī iekrita, jo uztvēra čūsku kā tādu, kas tiem vēl labu. Kad mēs redzam iespēju kaut ko iegūt nelegāli vai sevi pasargāt nevis sekojot Dieva norādījumiem, bet sātana kārdinājumiem utt. Mēs iegūstam saistības un postu. Un ir daudz grūtāk stāvēt pretim sātana kārdinājumiem, kad mēs esam noguruši, izsalkuši, ievainoti. Es pie sevis ļoti labi zinu, ka tad, kad esmu ļoti noguris, bet no manis prasa izdarīt to, ko vairs nevaru, mana iecietība kaut kur pazūd Un es sevi vairs nepazīstu cik es palieku īgns. Domājot par Jēzu kurš gavējis 40 diennaktis ir izsalcis, kuram sātans vēl sāk izšaubīt pašapziņu. Cik viegli ir šādam kārdinājumam stāvēt pretim? Bet tad, kad mēs šo jautājumu uzdosim sev mūs grūtajos kārdinājumos, mums ir jāatbild sev… Kas cilvēkam nav iespējams, tas Dievam ir. Šī atziņa izvedīs mūs cauri jebkuram kārdinājumam, jo to, ko mēs nespējam vairs iznest, Dievs iznes. Jēzus parāda sātanam vietu no Jēzus mēs varam mācīties kā uz samudžinātām sātana viltībām reaģēt. Atcerēties To, kas ir mūsu Dievs Pirmkārt, ka ne ēšana ir dievs, kuras dēļ mēs visu atdodam, bet Dievs un Viņa vārds ir tas, kas dod dzīvību. Un par ēšanu Dievs parūpēsies… Jēzus ļāva Dievam par sevi parūpēties, tad, kad kārdināšana beidzās. Nāca Dieva eņģeļi un Viņam kalpoja Bet sātana palīdzību Jēzus noraidīja. Sātans šādās situācijās parāda, ka, ja nepieņems no tā palīdzību, tad ir beigas. Tas iedzen bezizejā, lai tik cilvēks pieņemtu tā palīdzību un pakalpojumus tā paverdzinot, lai vēlāk varētu iznīcināt. Tālāk sātans kārdina Jēzu, lai Jēzus kārdina Dievu līdzīgi kā sātans pats to dara ar Jēzu. Esmu dzirdējis, ka kāds sludinātājs dzēra indi, lai parādītu, ka Dieva vārds par nāvīgām zālēm darbojas. Jā, tā ir rakstīts, gan par nāvīgām zālēm, gan par to, ka eņģeļi neļaus kājai pie akmens piedurties. Bet kādā kontekstā tas notiek? Tā kārdināšana izpaužas Dieva provocēšanā Un tā negantība ir tieši tajā, ka man ir vara Dievam piespiest rīkoties, jo Viņš taču neies pret savu vārdu – savā ziņā šantāža. Plus ar kādu motivāciju tas tiek darīts – lai panāktu savus mērķus. Tātad lietot Dievu saviem mērķiem. Un tur jau Dievs pārstāj būt Dievs, tur par dievu kļūst pats šis provocētājs. Tādēļ arī šāda Dieva kārdināšana ir tik zaimojoša un bīstama. Tad, kad velniem neizdodas mūs kārdināt un pavedināt ar savām viltībām, tad tie pavisam atklāti sāk darboties Sātans te iet uz visu banku. Tas Jēzum piedāvā visu, ko ir dēļ cilvēku nepaklausības Dievam un grēkā krišanas ieguvis. Bet tajā pašā laikā arī tie ir meli. It kā gaisa valdnieks velns valda pār pasauli, bet mums jāatceras, ka sātans nav Dieva konkurents. Sātans ar Dievu nav divi vienlīdzīgi spēki, kuri cīnās savā starpā. Sātans ar visiem kritušajiem eņģeļiem ir Dieva radības un paši ir Dieva īpašums, kuri ir sadumpojušies un nostājušies pret Dievu kā to izdarīja daļēji arī cilvēks. Dievs pār to visu spriedīs taisnīgu tiesu bet velni nevar kā radības pretendēt uz kaut ko kā savu, jo tie neko nav radījuši. Tāpat mēs cilvēki nevaram pretendēt uz kaut ko savu. “Dievs tā ir mana māja, redzi, man ir zemes grāmata, kur tā ir ierakstīta uz manu vārdu. Es sapelnīju un to uzcēlu” Tā tiešām ir, cilvēks to ir uzcēlis, lietojot Dieva resursus, kuri vispār izaug uz šīs planētas. Beigu beigās mēs paši piederam Dievam un lietojām spēku, enerģiju, veselību, gaisu, kas pieder Dievam. Mēs nedrīkstam sevi mānīt, jo, ja mēs sevi mānām, tad velniem mēs esam saldais ēdiens Tiem ļoti viegli ir piemānīt cilvēku, kurš nav patiess ar Dievu un neredz kā īstenībā lietas stāv. Velns piedāvā Jēzum to, kas tam nepieder. Un tas vēlas, lai Dievs pielūdz radību, ka tas varētu būt augstāks par Dievu. Es nespēju iedomāties lielāku nekaunību un uzdrīkstēšanos “naglostj” ka radība varētu pašu Radītāju piekukuļot ar Viņa paša īpašumu un veidojumu, lai Radītājs to pielūgtu. Jēzus nevis izpērk mūs no velna varas mirstot pie krusta, bet samaksā par mūsu grēkiem, lai mūs attaisnotu Dieva taisnīgajā tiesā, kur tiks tiesāti arī paši velni. Un samaksājot par mūsu grēkiem un taisnojot mūs Dieva priekšā arī velni zaudē savu varu pār mums. Jo Jēzū Kristū mūsu grēki tiek piedoti, bet velni tiek cilvēkam klāt tikai caur grēkiem. Līdzīgs mēģinājums vēlreiz ar šo trešo kārdinājumu bija vēlāk caur Pēteri, kad Pēteris mēģināja Jēzu pierunāt izvairīties no krusta nāves. Jēzus teica to pašu, ko šeit: “Atkāpies sātan.” Mums katram mūsu drošība un dzīvība ir svarīga, bet ne svarīgāka par to, kas mūs ir Radījis, uztur un mīl Ne svarīgāka par Dzīvības Kungu, kurš mums dzīvību dod un pat, ja mēs mirstam Viņš mūs augšāmceļ. Noslēdzot. Jēzus mūs labi saprot, saprot mūsu vājības, jo pats tika kārdināts. Arī mums ir jāsaprot, ka mēs tiksim kārdināti un pārbaudīti. Jēkabs saka, lai turam to par lielu prieku, ka nonākam pārbaudījumos un kārdināšanās. Tā mēs paliekam garīgi vēl stiprāki Un varam priecāties, ka Dievs mūs izraugās kādam svarīgam uzdevumam, kur Viņš ir mūs novērtējis par cienīgiem to veikt. Cita lieta ir mūsu pašu kārības, bet par to kādu citu reizi. Lai ikvienam ir Dieva palīgs ikvienā pārbaudījumā un lai svētīgs un Dieva klātbūtnes piepildīts šis gavēņa laiks. AMEN.