Ukrainas un Krievijas konflikta hipotētiskās saknēs senākos vēstures laikos

Dienā, kad ierakstām šo raidījumu, aprit gads, kopš Krievija sāka plaša mēroga karadarbību pret Ukrainu. Ir pagājuši apmēram deviņi gadi, kopš Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu. Raidījumā Šīs dienas acīm vēlamies paskatīties uz šī konflikta tādām hipotētiskām saknēm senākos vēstures laikos un kas no tā reizumis tiek attīstīts, izmantots un, tā var teikt, ir dzīvs joprojām. Raidījuma viesis vēsturnieks Valdis Klišāns. Viņš uz saruna aicināts kā cilvēks, kura interese ir saistīta pamatā ar šo reģionu. Valdis Klišāns arī uzrakstījis nelielu, populāru Ukrainas vēstures grāmatu "Ievads Ukrainas vēsturē". Sarunas sākumā par pavisam seniem laikiem. Šis motīvs par Kijivas un Maskavas zināmā mērā sāncensību, ja mēs skatāmies uz vēsturisku veidojumu, ko historiogrāfijā dēvēja par Kijivas Krievzemi, tad tur ir kopā salikti divi īpašvārdi, divi ģeogrāfiski termini - Kijiva, senā krievu zemju galvaspilsēta, vai jāsaka, austrumslāvu zemju tajā brīdī vēl noteikti, un Krievzeme. Šobrīd tas nosaukums ir pamatā Krievijas nosaukumam. Te ir tas jautājums, ko, starp citu, populārais komentētājs, nu jau bijušais Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs definē kā cīņu par pirmdzimtības tiesībām. Par to, kur tad ir austrumslāvu zemju sirds un šūpulis? Viņš saka, ka tā ir tik fundamentāla cīņa, ka tieši tā padara neizbēgamu konfrontāciju starp mūsdienu Ukrainu un mūsdienu Krievijas Federāciju līdz brīdim, kad viena no tām pārstās eksistēt vismaz tādā formā, kādā ir šobrīd.