"Uzvilkt Latviju" - tautastērpi kā latviskās piederības zīme no visas pasaules

Aiz katra no 40 tautastērpiem slēpjas dzīva vēstures liecība, stāsts par tautastērpu kā spilgtu latviskās piederības zīmi, kurā emocionālais un sociālais aspekts stāv pāri etnogrāfiskajam. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts dodamies uz izstādi "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē", lai pavērtu plašāku skatu uz tautastērpa darināšanas iespējām, veidiem un izdomu. Gandrīz katrā latvieša mājā ārpus Latvijas bija un joprojām ir vismaz viens tautastērps, kas cienīts un augstā godā celts, jo, vai nu paņemts līdzi kā dzimtas relikvija savulaik dodoties prom no Latvijas, mantots no paaudzes paaudzē, bet tiklab tautastērps var būt pašu gatavots, austs un šūdināts, lai uzturētu saikni ar Latviju. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šobrīd skatāma izstāde "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē". Iepazīt ekspozīciju devāmies vēl pirms tās atklāšanas, kad muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē”, ko saīsinājumā mēdz saukt LAPA, galvenā kuratore Marianna Auliciema un viņas palīgi līdz kaulam iekšā izstādes eksponātu izvietošanā. Izstādes "Uzvilkt Latviju. Latvieša tautastērps pasaulē" svarīgākā šķautne ir stāsts. Aiz katra no četrdesmit te redzamā tautastērpa slēpjas dzimtas stāsts un mūsu tautas vēsture, sākot no tērpiem, kas savulaik darināti brīvvalsts laikā un devušies līdzi bēgļu gaitās, trimdā paturot spilgtā atmiņā dzimteni, ir tautastērpi, kas tapuši bēgļu nometnēs un tad tādi, kas tālu prom no dzimtenes, bet ar Latviju sirdī. Par izstādi stāsta muzeja "Latvieši pasaulē" galvenā kuratore Marianna Auliciema, krājuma galvenā glabātāja Guna Dancīte un izstādes kuratores Ieva Vītola. Lielbritānijā auguša zēna tautastērpa stāstu atklāj Rolands Blezūrs, audzis Lielbritānijā, savulaik bijis Eiropas latviešu jaunatnes apvienības vicepriekšsēdētājs. Marianna Auliciema norāda uz tērpu, kas savulaik tapis Baškīrijā. To no Krievijas uz Latviju atvedusi Ilona Saverasa, Latvijas latviete, kura savulaik bijusi latviešu valodas skolotāja Baškīrijā, ko šobrīd pareizi saukt par Baškortostānu Izstādes emocionālo sajūtu ir grūti nodot, tāpēc, ja vien iespējams,  tas jāredz savām acīm.