Valodnieka Jāņa Endzelīna veikums. Stāsta pētniece Sarma Kļaviņa

22. februārī atzīmēsim 150. gadskārtu, kopš nācis pasaulē Jānis Endzelīns, viens no izcilākajiem latviešu humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Jāni Endzelīnu, stāsta valodniece Jāņa Endzelīna biogrāfijas un veikuma pētniece Sarma Kļaviņa.  Kāpēc mēs varam teikt, ka Endzelīns ir droši vien, ja vērtējam visu Latvijas un latviešu devumu pasaules humanitāro zinātņu attīstībā, visdrīzāk, numur viens. Ne velti UNESCO svinamo dienu kalendārā ir ierakstījusi Endzelīna dzimšanas dienu šogad. Briselē tiek izdota Šūmana fonda sagatavota grāmata "Eiropas Savienības pastāvīgais atlants". Tur personāliju daļā ir limitēti, tātad ar noteiktu skaitu, nosaukti trīs izcilākie latviešu politiķi, mākslinieki, mūziķi un trīs izcilākie zinātnieki. Un tie ir - Vilhelms Osvalds, Jānis Endzelīns un Juris Upatnieks. Visi ir radījuši jaunu nozari savā zinātnē, un Endzelīns ir radījis baltistiku jeb baltu filoloģiju indoeiropiešu salīdzināmajā valodniecībā. Tas ir Endzelīna lielais pasaules nopelns.