Vazdiku dzimtas fenomens latviešu teātrī

Vazdiku dzimtas fenomens latviešu teātrī. Vilmas Lasmanes un Hermaņa Vazdika un viņu bērnu - Ilzes un Ulža Vazdiku radīto dažādo tēlu un raksturu nospiedumu Latvijas skatuves mākslā. Fenomens latviešu teātrī – četri aktieri Vazdiki. Hermanis, īstā vārdā Ērmanis Vazdiks (1906-1994), liepājnieks, kas Rīgā nonāca pēc Liepājas strādnieku arodbiedrības kursiem un Strādnieku teātra kursiem. Pēc tam strādāja Daugavpilī. Tur iepazinās ar tikko Dramatiskos kursus beigušo jauno aktrisi Vilmu Lasmani (1917- 1991). Lomas Raiņa „Pūt vējiņi” iestudējumā viņus satuvināja – viņš bija Gatiņš, viņa Baibiņa. Tā satuvināja, ka pēc tam Hermanis Vazdiks Silvijas Geikinas grāmatā par Vazdiku dzimtu atzina: “Nu tā samīlējos, nu varbūt saspēlējos.” Bet abi ļoti vēlējās strādāt Rīgā, vispirms paveicās Hermanim, viņš nonāca Dailes teātra mazajā ansamblī. Pēc gada viņam Rīgā un tajā pašā teātrī pievienojās Vilma. Viņi strādāja slavenajā Smiļģa atmosfēras radītājā Dailes teātrī. Vecākiem nezinot, viņu bērni, kuri dzima ļoti bargajā laikā – 1941. un 1943. gadā, Uldis un Ilze arī vēlāk nonāca Dailes teātra studijā un kļuva par aktieriem. Un tā no 1962. gada Dailes teātrī bija četri Vazdiki – Ilze Vazdika, Hermanis Vazdiks, Uldis Vazdiks (1941-2006) un Vilma Lasmane. E. Smiļģa teātra muzejā pie saimes galda, uz kura ir Hermaņa Vazdika izšūts galdauts, sarunai par dzimtu, kas radījusi pamatīgu nospiedumu latviešu teātrī, tiekas viņa meita Ilze Vazdika, Raimonda Vazdika, Ulda Vazdika vedekla, un Baiba Bīviņa, Ulda Vazdika audžumeita.   Raidījumu veidoja E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, profesors Jānis Siliņš. Raidījumā izmantoti ieraksti no Latvijas Radio arhīva. Dzimtas saknes saka paldies par sadarbību raidījuma tapšanā Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam.