Visvairāk mani interesē sievietes. Saruna ar Unu Celmu

Režisore Una Celma ir viena no empātiskākajām Latvijas dokumentārā un spēles kino autorēm, kuras filmas cieši saistītas ar cilvēka dzīvesstāstu, atmiņu un laika ritējuma izpēti. Dzimusi kino vidē un kā režisore veidojusies starp Latviju un Zviedriju, Una Celma savos darbos meklē cilvēka identitātes saknes un piederības sajūtu. Viņa pati atzinusi, ka viņas lielākā tēma ir sievietes un viņu likteņi laika griezumā. Una Celma veidojusi tādas nozīmīgas filmas kā „Olu kundze” (1996), „Augstuma robeža” (2005) un „1960. gada meitenes” (1995, 2023). Īpaša vieta viņas daiļradē ir filmai „1960. gada meitenes” - stāstam par savas paaudzes sievietēm, pie kurām režisore atgriezās pēc gandrīz trīsdesmit gadiem, vēlreiz satiekot savas klasesbiedrenes un mēģinot saprast, ko laiks cilvēkam atņem un ko tas atstāj. Unas Celmas filmās personiski dzīvesstāsti kļūst par laikmeta portretiem, ļaujot ieraudzīt ne tikai atsevišķu cilvēku likteņus, bet arī veselas paaudzes pieredzi. Sarunā ar režisori runājam par izvēlēm un likteni, par sievietēm un vīriešiem, par ģimeni, atmiņu un laiku, kā arī par to, ko pēc visa piedzīvotā iespējams saprast par mīlestību un dzīvi.