Zingera romāns "Šoša" veltīts cilvēciskām jūtām un ir simbolisks mīlas stāsts

Smiļģa dārzā ir roze Šoša, tā iestādīta tad, kad aktrise Regīna Razuma saņēma balvu, jo Regīna bijusi Šoša Jaunā Rīgas teātra izrādē "Kabalas noslēpumi", kas veidota pēc Zingera darbu motīviem. Savu lekciju par godu Nobela prēmijas saņemšanai jidiša rakstnieks Jichoks Baševis Zingers (angliskajā pasaule – Aizeks Baševis Singers) veltīja jidišam - "trimdas valodai, valodai bez valsts, bez robežām, valodai, kuru neatbalsta neviena valdība".  Šajā pašā – 1978. gadā angļu valodā klajā nāca Zingera romāns ''Šoša", kas veltīts gan cilvēciskām jūtām, gan ir simbolisks mīlas stāsts savai tautai un valodai. Romāna centrā ir tikko pilngadību sasniegušais rabīna dēls Ārons Greidingers, kurš 20. gadsimta 30. gados atgriezies savā bērnības pilsētās Varšavā un apņēmies kļūt par rakstnieku. Nejauši ieklīdis dzimtajā Krohmalas ielā, ebreju geto, viņš sastop savu bērnības draudzeni – vientiesīti Šošu. Latviešu "Šošas"  izdevumam ir divas tulkotājas – Irēna Birzvalka un Māra Poļakova. Savā pēcvārdā Māra Poļakova raksta: "Tulkotājs, kad viņš vai viņa izlemj tulkot pasaulslaveno autoru, Nobela prēmijas laureātu Jichoku Baševis Zingeru, vispirms dara ko tādu, ko savā profesionālajā praksē,  visticamāk, vēl nekad nav darījis: Viņš izvēlas oriģinālu." Apjomīgajās un izsmeļošajās piezīmēs savukārt iespējams uzzināt, ko nozīmē "šamess", "hupe", "cuciks", "Toire", "dibeks" un daudzi citi jēdzieni jidiša pasaulē. Jichoka Baševis Zingera ''Sošu" izdevusi "Dienas Grāmata".   Raidījumu atbalsta: