Ķepa uz sirds

Eksotiski dzīvnieki – papagaiļi, rāpuļi, seski, pundureži – arvien biežāk nonāk cilvēku mājās. Tie ir interesanti, neparasti un reizēm pat šķiet vienkāršāk turami par suni vai kaķi. Bet cik daudz mēs patiesībā zinām par viņu vajadzībām? Kāda ir aprūpe, izmaksas, ārstēšana un galu galā - kāda ir atbildība, kas nāk komplektā ar eksotisku mājdzīvnieku? Studijas viesis - eksotisko dzīvnieku ārsts Aleksandrs Makarovs.

Latvijā arvien biežāk runājam par vientulību vecumdienās. Tajā pašā laikā patversmēs nonāk daudzi suņu un kaķu seniori, kuri arī gaida savu cilvēku. Bet ko darīt, ja šie divi stāsti satiekas? Vai senioram aprūpes namā blakus var būt četrkājains draugs? Un vai dzīvniekam no patversmes tas var kļūt par īstām mājām? Vai senioram pansionātā drīkst un vajag dzīvnieku? Vai tas uzlabo dzīves kvalitāti - vai tomēr rada papildu riskus?  Studijas viesi - sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru pārstāve Juta Krīgere un dzīvnieku patversmes Ulūbele pārstāve Linda Novicka.

Vai mīlēt savu suni nozīmē atļaut viņam visu? Mūsdienās arvien biežāk uztveram suni kā ģimenes locekli. Mēs viņu lutinām, sargājam, runājam ar viņu kā ar cilvēku un bieži vien – arī uztveram kā cilvēku, kurš taču visu saprot. Vai suns ir jāapmāca? Vai mīlestība nozīmē robežas? Vai, ļaujot visu, mēs patiesībā sunim palīdzam vai kaitējam? Studijas viesi - suņu apmācības eksperte Jeļena Palamarčuka; suņu saimnieki ar atšķirīgām pieejām suņu audzināšanā - Inese Krastiņa, kura ar borderkolliju Lūku daudz pavada laiku apmācībā un treniņos, franču buldoga saimniece Linda Rancāne, kura savam Vaiperam atļauj daudz, bet suns arī tiek vests uz pamatapmācības nodarbībām, kā arī trīs franču buldogu saimnieks Ivars Upenieks, kurš savus suņus sauc par bērniem un uzskata, ka viņi visu saprot, bieži pat bez vārdiem.

Parki, skvēri un zaļās zonas ir vieta, kur atpūšas ģimenes, bērni un arī mūsu suņi. Taču arvien biežāk izskan sūdzības - suņi tiek laisti bez pavadas, izrakņā apstādījumus, bojā puķu dobes, un ne vienmēr tiek ievērota cieņa pret citiem cilvēkiem. Vai tā ir nezināšana, attieksme vai izglītības trūkums? Un kur beidzas suņa brīvība un sākas saimnieka atbildība? Studijas viesi -  SIA Rīgas Meži pārstāve Arta Krūmiņa, Ziedoņdārza dārzniece Natālija Belgasema un suņu apmācības eksperte Andra Pašujeva.

Pirms 15 gadiem viņa bija viena no pirmajām sižeta varonēm TV raidījumā “Ķepa uz sirds”. Toreiz - rīdziniece, tulkotāja un iespējams, vēl pati līdz galam nezināja, ka viņas ceļš aizvedīs uz pavisam citu dzīvi. Šobrīd viņa dzīvo Ugālē, glābj dzīvniekus, ikdienā sastop gan pamestību, gan cerību, kā arī piedzīvo īstus brīnumus, kad suns vai kaķis beidzot sagaida savu īsto cilvēku un īstās mājas. Studijas viešņa - biedrības “Ar sirdi delnā” vadītāja Andra Tomase.

Kamēr dabā mostas pavasaris un mēs baudām svētkus kopā ar saviem tuvākajiem, mums līdzās ir arī mūsu uzticamie draugi. Bet vai vienmēr varam viņus ņemt līdzi? Ko darīt brīžos, kad dodamies ceļojumā, atpūtā vai vienkārši nevaram būt blakus? Kā atrast savam sunim labāko aprūpi, kad paši esam prom un nevaram mīluli paņemt līdzi? Vai dzīvnieku viesnīca, aukle vai draugi? Kā pieņemt pareizo lēmumu, lai sirds būtu mierīga — gan mums, gan mūsu mīlulim? Studijas viesi  - profesionāla dzīvnieku auklīte Agnese Ozoliņa un suņu saimnieki - Jānis Pētersons un viņa franču buldogs Tuta, Sandris Straume un viņa basets Eskobārs.

Kā socializēt suni pilsētas vidē, kādas vietas ir suņiem draudzīgas un kur tomēr jābūt piesardzīgiem? Kā droši un patīkami ceļot kopā ar suni? Studijas viesi -  platformas “Ar suni” izveidotāja, austrālijas ganu suņu saimniece Zita Īle, kas ikdienā palīdz saimniekiem labāk izprast dzīvi kopā ar suni. “Ar suni” arī regulāri apkopo suņiem draudzīgās vietas Latvijā; Ilona Vaivade, arhitekte un divu talantīgu zeltaino retrīveru saimniece. Ilonas pieredze lieliski parāda, kā viens suns var pavērt pavisam jaunu pasauli – ar apmācībām, sportu, palīdzību cilvēkiem un draugiem visā pasaulē.

Daudzi suņu saimnieki droši vien ir domājuši – kā būtu skriet kopā ar suni, braukt ar velosipēdu vai pat piedalīties sacensībās? Ir dažādi sporta veidi – kanikross, kur skrējējs un suns skrien kopā, baikdžorings ar velosipēdu, skūteru klase ar skrejriteni, skidžorings ar slēpēm, un pat suņu pajūgi, kur vairāki suņi velk kamanas ziemā vai velokartu vasarā. Kā sākt sportot ar suni, kā tas maina attiecības starp cilvēku un dzīvnieku, un kā suns var kļūt par mūsu lielāko motivatoru kustēties?  Studijas viesi - Alens Zvilna, kurš ar suņiem aktīvi nodarbojas vairākos sporta veidos – no kanikrosa līdz baikdžoringam un skidžoringam un Normunds Jankausks - viņa uzticamais biedrs ir 18 gadīgais suns Reksis. Normunds  joprojām aktīvi piedalās dažādās aktivitātēs, pierādot, ka kustība kopā ar suni var būt prieks jebkurā vecumā.

Pavasaris Latvijā nozīmē ne tikai pirmos saules starus un putnu dziesmas - tas nozīmē arī kaķu laiku!Tieši šajā laikā uz ielām visvairāk parādās runči un kaķenes, un drīz vien dzimst daudzie kaķēni, kuriem nav ne māju, ne saimnieku. Ja kaķi netiek sterilizēti, ielas dzīvnieku skaits turpina pieaugt, un patversmes pavasarī un vasarā bieži ir pārpildītas ar nevēlamiem kaķēniem. Kāpēc bezsaimnieku kaķu sterilizācija ir tik svarīga, kā notiek ielu kaķu ķeršana un ko var darīt ikviens no mums, lai palīdzētu dzīvniekiem? Studijas viešņas - biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone un organizācijas “Dzīvnieku SoS” vadītāja Gita Grantiņa!

Ir cilvēki, kuru dzīves rit klusumā, bet viņu darbi maina pasauli. Vienai no mūsu viešņām šis ir īpašs gads – Solvitas Vības vadītajai dzīvnieku patversmei „Dzīvnieku draugs” aprit 25 gadi. Divdesmit pieci gadi, kuros pamesti dzīvnieki ir atraduši otro iespēju un īstās mājas. Stāsts par sievieti, kura daudzus gadus atbalstīja šo patversmi. Un tikai vēlāk atklājās – viņa bijusi britu slepenā aģente. Sieviete ar noslēpumiem, ar drosmi, ar dzīvi, kurā riskam bija ikdienas garša. Kas vieno dzīvnieku glābēju un slepeno aģenti? Studijas viesi - dzīvnieku patversmes Dzīvnieku draugs vadītāja Solvita Vība un žurnāliste, rakstniece Ērika Šmeļkova (attēlā), kura nupat izdevusi grāmatu par šīs dzīvnieku patversmes ilgstošu atbalstītāju Kristīni Čilveri. Kuru pavisam nesen, visa pasaule iepazina kā britu slepeno aģenti Fifī.

Kādi ir suņi, kas apbur ar savu eksotisko izskatu, pašcieņu un neatkarīgo dabu – tā sauktās primitīvo suņu šķirnes? Pie primitīvajām šķirnēm pieskaita senas, maz cilvēka selekcijas ietekmētas suņu šķirnes, kuras ģenētiski ir tuvākas savvaļas suņiem un saglabājušas izteiktus instinktus. Šie suņi bieži vien iekaro cilvēku sirdis ar savu vilkveidīgo izskatu, eleganci un īpašo harizmu. Taču diemžēl nereti izvēle tiek balstīta tikai vizuālajā pievilcībā – nepietiekami iedziļinoties šķirnes raksturā un vajadzībās.  Kā saprast, vai šī šķirne būs piemērota tieši jums?  Studijas viesi - kinoloģe Ļena Valdmane, akitas saimniece Kristīne Neimane un basenži saimniece Liāna Pētersone!

Kad un kāpēc izvēleties lielos suņus, jeb ko nozīmē gigantisko suņu turēšana? Gigantiskie suņi pārsteidz ne tikai ar savu izmēru, bet arī ar milzīgu sirdi, lojalitāti un īpašu raksturu. Taču līdz ar majestātisko izskatu nāk arī liela atbildība. Šādu suņu saimniekiem jādomā par plašāku dzīves telpu, lielākām izmaksām barībai un aprūpei, kā arī specifiskiem veselības riskiem - piemēram, locītavu problēmām, sirds slimībām un īsāku dzīves ilgumu. Studijas viesi ņufaundleniešu audzētāja, kinoloģe, arī kanisterapeite Inguna Tihomirova un leonbergeru saimniece Maija Kalnbērza!

Cilvēki bieži vēlas sev šķirnes kaķi vai suni, bet joprojām pieļauj kļūdas dzīvnieka iegādes procesā. Trūkst laika, gribas ietaupīt naudu, gribas šeit un tagad, vai trūkst arī informācijas. Jeb drīzāk trūkst informācijas, kā orientēties informācijā? Šie visi iemesli noved pie tā, ka cilvēks bieži nopērk šķirnei līdzīgu dzīvnieku, īsti neaptverot visus  veselības un uzvedības riskus, kas nāk līdzi, piemēram, kucēnam, ar neskaidru izcelsmi. Kādi ir riski, pērkot kucēnu un neiedziļinoties tā izcelsmē, kas jāzina, ja esat vēl dzīvnieka meklēšanas procesā? Studijas viesi - bernes ganu suņu audzētāja Elīna Lapsa, kinologs Ashats Tartilovs un kucēna saimniece Ieva Zālamane.

Sirds slimības suņiem un kaķiem bieži attīstās nemanāmi, un saimnieki tās pamana tikai tad, kad dzīvnieks kļūst gurdens, ātri nogurst vai pat sāk elsot miera stāvoklī. Kā laikus atpazīt problēmas? Kā notiek sirds slimību diagnostika un ārstēšana? Un cik svarīgi saimniekam reaģēt savlaicīgi? Studijas viesi: veterinārārsts-kardiologs, profesors Ilmārs Dūrītis un suņa saimniece Adriana Balašova.

Ziema ir skaista, bet mūsu četrkājainajiem draugiem tā ir arī izaicinājums. Cik ilgi suni drīkst vest pastaigā salā? Vai visiem suņiem vajadzīgas drēbes? Kā pamanīt, ka suns salst, ja viņš pats to nepateiks? Kā ziemā pareizi parūpēties par savu suni – no apģērba un ķepu aizsardzības līdz veselībai un labsajūtai? Studijas viesi – veterinārārste Krista Resne, grūmere Jeļena Ustinova un mūziķis Artis Dvarijonas (attēlā), kurš pats ir sunītes Yoko (attēlā) saimnieks un uzdos ekspertēm arī sev aktuālus jautājumus.

Ziema dabā nav tikai skaists gadalaiks – tā ir arī izdzīvošanas skola putniem un zvēriem, kuri katru dienu risina vienu un to pašu jautājumu - kā atrast barību, patvērumu un spēku izdzīvot līdz pavasarim. Cilvēkam šajā laikā bieži pamostas vēlme palīdzēt. Bet vai mēs vienmēr zinām – kā palīdzēt pareizi? Vai putniem tiešām vajag barotavas? Vai meža zvēriem der burkāni? Un ko darīt, ja ziemā pie mājas parādās lapsa vai ceļmalā guļ stirna? Studijas viesi – Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.

Jauns gads vienmēr nāk ar jaunām apņemšanām. Kāds sola vairāk sportot, cits – mazāk strīdēties, bet ļoti daudzi šo gadu sāk ar pavisam īpašu lēmumu – ņemot savās mājās kucēnu. Taču līdz ar mīļumu nāk arī realitāte – negulētas naktis, sagrauztas čības, peļķes uz paklāja un jautājums: “Vai mēs visu darām pareizi?” Kādi ir pirmie un lielākie izaicinājumi, ja kucēns ģimenē ienāk tiem cilvēkiem, kuriem šis ir pirmais suns? Studijas viesi - dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs un suņa saimniece Ieva Zālamane. Ievas ģimene ir četru mēnešu veca kucēna saimnieki, kas šo visu piedzīvo šeit un tagad.

Bieži senioru dzīvēs jāpiedzīvo sāpīgi brīži, arī tad, kad jāatstāj savas mājas – un ļoti bieži arī savs dzīvnieks, jo jādodas uz pansionātu vai aprūpes namu. Kaķis vai suns senioram nav tikai mājdzīvnieks - tā bieži ir vienīgā dzīva būtne, kas katru dienu sagaida un uzklausa. Kas notiek ar šiem dzīvniekiem, kad seniors dodas uz pansionātu? Kas notiek, ja pansionāts dzīvniekus neuzņem? Kas notiek ar senioru kaķi, kuru neviens vairs nevēlas adoptēt? Studijas viesi - kaķu patversmes “Kaķa sirds” vadītāja Laura Podžuka un sociālās aprūpes pakalpojumu senioriem sniedzēja Diāna Gžibovska.

Zirgs latvieša dzīvē vienmēr ir bijis kas vairāk nekā tikai dzīvnieks – tas ir vēsturiski latvietim bijis spēka simbols, kolēģis un uzticams draugs. Ko zirgs simbolizē latviešu tradīcijā, un kā tiek saglabāta mūsu nacionālā zirgu šķirne? Studijas viesis - zirgu pazinējs un Latvijas nacionālās šķirnes eksperts Guntis Rozītis. Rozītis ir ne tikai viens no vadošajiem zirgkopības speciālistiem Latvijā, viņa galvenā misija ir veidot un attīstīt ciltsdarbu un zirgu audzēšanu Latvijā.

Ziemassvētki un Jaunais gads ir īpašs laiks – robežšķirtne starp veco un jauno, starp to, ko atstājam aiz muguras, un to, ko aicinām savā dzīvē. Cik svarīgi rituāli, domu spēks, apzināta jaunā gada programmēšana un, ļoti īpaši, kāda ir dzīvnieku enerģijas loma cilvēka dzīvē? Studijas viesi - cilvēku un dzīvnieku pazinēji, dabas pētnieki Reinis un Silva Ziļevi.

Ziemassvētki ir laiks, kad domājam par siltumu, mājām un piederību. Taču simtiem dzīvnieku šo laiku pavada patversmēs, ļoti cerot uz savu cilvēku. Vai pareizi ir adoptēt suni un kaķi tieši Ziemassvētkos? Kā palīdzēt patversmēm, ja nevari izglābt dzīvnieku sev? Kas notiek, kad svētki beigušies? Studijas viesi - dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone, suņa Čapija saimniece Anete Naruška un kaķa Patrika saimniece Līga Krastiņa! Abas savus mīlulīšus satika un adoptēja tieši Ziemassvētkos!

Platformas “Mana Balss” iniciatīva par statusa maiņu dzīvniekam no mantas par dzīvu būtni jau sāk gūt plašāku rezonansi un tiek diskutēta jau dažādās sabiedrības daļās. Vai sabiedrība ir gatava iestāties par dzīvnieku tiesībām, jeb mums vēl tāls ceļš ejams līdz valstīm, kur dzīvnieka statuss ir mainīts un dzīvnieka tiesības tiek ievērotas? Studijas viesi - iniciatīvas autore Marta Mackeviča un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Inga Kudeikina.

Vai zinājāt, ka suns ir viens no labākajiem personīgajiem treneriem, kāds cilvēkam var būt – bez abonementa, bez atrunām un ar prieku jebkuros laikapstākļos? Vai suns var padarīt cilvēku veselīgāku, kustīgāku un laimīgāku? Kā saprast, vai jūsu suns ir radīts sportam vai mierīgām pastaigām? Un, kur beidzas veselīga slodze un sākas trauma? Studijas viesi, kuri ar suņiem ne tikai staigā, bet sporto nopietni, ar prieku un pārdomāti - veterinārārste Irita Cirīte, Ģirts Eldmanis, kurš nodarbojas ne tikai ar frisbiju bet arī kamanu suņu sportu, kā arī nosework trenere Natālija Mihailova.  

Vai jūs zinājāt, ka arī dzīvniekiem ir savas asinsbankas? Kas glābj dzīvības gluži kā cilvēku gadījumā? Kā tā darbojas, kad un kam nepieciešamas asins pārliešanas un kā kļūt par dzīvnieku donoru? Kā motivēt saimnieku vest savu mīluli nodot asinis, lai glābtu svešu? Studijas viesi veterinārārste Laura Deņisova un suņa Kadrijas saimniece Dace Vārna. Daces suns ne tikai bijis par donoru, bet tā arī sanācis, ka pats nokļuva situācijā, kad bija vajadzīga asins pārliešana.  

Vai mūsdienu kaķis vēl ir mednieks, vai tomēr komfortabla dzīvesveida baudītājs? Vai saimnieki joprojām sagaida, ka kaķis ķers peles, un ko darīt, ja kaķis vecumdienās šos pienākumus vairs nepilda? Un kā šķirņu izvēle, cilvēku paradumi un dzīvesveids ietekmē kaķu uzvedību un pašsajūtu? Studijas viesi - Gints Škodovs, kura ģimenes kaķi dzīvo ārā, medī un īsteno savu seno instinktu; Dace Briede, kuras ģimenes senioru kaķim medību laiks jau aiz muguras; arī kaķu eksperte, šķirņu zinātāja un izstāžu tiesnese Aija Zieberga.

Drīz jau klāt daudzās brīvdienas un svētki, kad sirdis daudziem kļūst nostaļģiskākas, atvērtākas un bieži ģimenes sarunās sākas tēma – varbūt paņemsim... sunīti? Un bieži šī doma aizved pie mīļas, pūkainas idejas – kucēna kā dāvanas. Bet vai suns patiešām ir piemērota dāvana? Kā saprast, vai cilvēks, kam to dāvinām, ir tam gatavs? Kā zināt, vai šis ir īstais brīdis, un ar ko jārēķinās, kad mājās ienāk četrkājains draugs? Kas jāzina, jāizsver un jāsagatavo, pirms mājās ienāk suns – lai prieks būtu abpusējs un atbildība līdz galam? Studijas viesi - suņu audzētāja un eksperte Diāna Kontakeviča un suņa saimniece Ieva Ziemele. Ievai ir pieredze, gan saņemot suni dāvanā, gan arī uzdāvinot to citam.

Kad mūsu mīluļi noveco, tiem nepieciešama īpaša aprūpe un uzmanība. Bet kā mainās suņu un kaķu vajadzības vecumdienās - no uztura un kustību aktivitātēm līdz veterinārajai aprūpei un emocionālajai labsajūtai? Kā palīdzēt savam mīlulim dzīvot pilnvērtīgi arī savos seniora jeb zelta gados? Studijas viešņa veterinārārste Daira Viškere.  

Kāds ir mājdzīvnieks, kuru bieži uztver kā mazu, pūkainu rotaļlietu bērniem? Bet patiesībā tas ir ļoti jūtīgs, gudrs un interesants radījums - un tas ir trusis. Kāds ir truša raksturs? Cik daudz rūpju un zināšanu nepieciešams, lai viņš justos labi mājas apstākļos? Kāpēc daudziem trusis diemžēl kļūst par īslaicīgu kaprīzi, bet citiem - par ģimenes locekli uz daudziem gadiem? Studijas viesi - eksotisko dzīvnieku eksperte Zane Zagorska un Gusts Ozols, kurš pieredzējis, kā trusis kļūst par uzticamu draugu, un kurš savam mīlulim palīdzējis nodzīvot ilgu un laimīgu dzīvi.

Izskanējusi sabiedrības iniciatīva “Mana balss” plaformā, aicinot normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieki nav manta, bet gan dzīvas būtnes.  Vai iesniegtā inicatīva uzrunās sabiedrību un cik vienkārši ir mainīt dzīvnieka statusu? Ko tas reāli nozīmētu gadījumos, ja pret dzīvnieku izturas nežēlīgi vai tas kļūst par strīda objektu saimnieku vai kaimiņu vidū? Studijas viesi - sabiedrības iniciatīvas iesniedzēja Marta Mackēviča un Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs.

Dažkārt kaķu glābšana sākas ar vienu skatienu - uz ievainotu dzīvnieku, kuram vajadzīga palīdzība. Citreiz - ar vēlmi dot pajumti tiem, kurus pasaule atstājusi novārtā. Kā pareizi glābt savainotu kaķi? Kāpēc izglābt ne vienmēr nozīmē adoptēt pašam? Vai kaķis novērtē savu otro iespēju un dzīvi jaunās mājās? Studijas viesi - Inese Stankēviča, kura devusi patvērumu vairākiem pamestiem kaķiem - un viens no viņa mīluļiem pat kļuvis par asins donoru, glābjot citu dzīvnieku dzīvības; kaķu glābējs Endo Lapsa - viņš gada sākumā izglāba uz ceļa traumētu kaķi, nepabrauca tam garām un izcīnīja viņam otro iespēju dzīvot.

Kāpēc cilvēki izvēlas tieši tādu dzīvnieku, kādu viņi izvēlas? Vai mūsu lēmums paņemt šķirnes suni vai kaķi ir pārdomāta izvēle ar skaidru mērķi — zināmas īpašības, prognozējams raksturs, varbūt pat statuss? Vai varbūt sirdij tuvāka ir doma izglābt dzīvību un dot mājas kaķim vai sunim no patversmes? Vai iemesls ir gluži vienkāršs - paņemt no patversmes vai nopirkt šķirnes dzīvniekam līdzīgu gluži vienkārši ir - lētāk? Studijas viesi - veterinārārste Krista Resne un dzīvnieku glābēja, arī franču buldogu saimniece Elizabete Rubene.

Kādu iemeslu dēļ cilvēki atdod savus suņus patversmēs? Izskan skaidrojumi par alerģiju, pārvākšanos vai dzīves apstākļu maiņu. Dažkārt iemesls ir suņa problemātiska uzvedība. Bet kā tā rodas? Vai par to atbildīgs saimnieks, kas nav pareizi audzinājis suni, nav ierādījis hierarhiju vai sniedzis pietiekamu apmācību? Studijas viesi – dzīvnieku patversmes Ulubele pārstāve Iveta Ratniece un kinologs Ashats Tartilovs.

Vai gadžeti jeb modernās tehnoloģijas, kas ienāk mūsu mīluļu dzīvē, tiešām atvieglo ikdienu un uzlabo dzīvnieka labsajūtu, vai tomēr tie vairāk ir domāti mums – saimniekiem? Kā strādā automātiskās dzirdinātavas, barotavas un tualetes kaķiem, vai suns ar viedās kaklasiksnas palīdzību tiešām vienmēr būs atrodams, un vai ID birkas ar QR kodu aizstās vecos labos tālruņa numurus? Studijas viesi - suņu audzētāja Danuta Rumjanceva un kaķu eksperts Ivo Obrumanis!

Trauksmes sirēnas, pēkšņa evakuācija vai pat tikai negaidīta trokšņa situācija var radīt stresu ne tikai cilvēkiem, bet arī mūsu mīluļiem. Mūsu pienākums kā saimniekiem ir padomāt par to, lai mūsu suņi un kaķi justos droši, nesabītos, un, lai mēs spētu ātri reaģēt, nezaudējot dārgo laiku. Vai var pieradināt pie skaļām skaņām jau pieaugušu suni? Kā rīkoties, ja pēkšņi jāatstāj savs mājoklis, ja nostrādājusi trauksmes sirēna? Vai suns jāpieradina vilkt uzpurni un vai kaķim jāmāca pārvarēt bailes no pārnēsājamās somas? Pie mums šodien studijā suņu apmācības eksperte Līga Zvirgdziņa-Grebina, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups un valsts policijas kinologs Aleksandrs Kangurs.

Katru dienu sociālajos tīklos un medijos lasam palīdzības saucienus par pazudušiem ģimenes suņiem - aizskrējis, izmucis, aizklaiņojis, nav atnācis mājās. Kāpēc suns neatgriežas mājās? Kas apdraud suni ārpus viņa ierastās teritorijas? Kā pareizi meklēt un cik ilgi gaidīt suni nezaudējot cerības. Studijas viesi - suņu apmācības eksperte Līga Zvirgdziņa-Grebina, suņa saimnieks Reinis Ziļevs, kurš savu mīluli Falkoru joprojām meklē un suņa saimniece Līga Kiļupe, kas savu suni Deinu atrada pēc ilgas prombūtnes.

Šis ir jau 15. rudens, kad Ķepa uz sirds dodas pie saviem skatītājiem TV versijā un arī sesto gadu uzrunā klausītājus radio ēterā! Raidījumā gremdēsimies atmiņās, pārrunāsim sezonas atklāšanas pasākumu un dzirdēsim, ko mums vēl pasākuma viesi - mūsu sižetu varoņi. Stāstīsim par kādu emocionālu un raidījuma attīstībā nozīmīgu sasniegumu jeb balvu, ko Ķepa uz sirds veidotāji saņēma šajā pasākumā. Studijas viesi - ilgākie un uzticamākie Ķepa uz sirds eksperti - kinologs Ivo Svenne un dzīvnieku uzvedības eksperts, zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs!  

Daudzi no mums atceras savu pirmo, bērnības suni, vai sapni par suni kā labāko draugu. Bet vai tā bija idealizācija un bērnības sapnis, jeb īsti patiesa vēlme? Un vai vispār suns var būt draugs bērnam? Kā vecākiem saprast, kādus pienākumus bērnam var uzticēt un cik droša bērnam ir suņa klātbūtne? Studijas viesi - psihoanalītiķe, ar specializāciju attīstības psiholoģijā Anita Plūme, un suņu apmācības trenere Liāna Bērziņa.  

Bieži mājdzīvnieks ir ne tikai cilvēka draugs, bet arī savā ziņā skolotājs un palīgs dzīvē. Un vēl, ja šis cilvēks ir bērns, un pie tam īpašs bērns? Vai suns un kaķis var palīdzēt motivēt bērna attīstību? Vai to var darīt ikviens suns vai kaķis, jeb tiem jāapgūst īpaša profesija? Kāds ir rezultāts, kuru var panākt sadarbojoties ar dzīvnieku? Studijas viesi: Ričards Pavlovskis - terapijas suņu treneris no Servisa suņu biedrības Teodors un Gundega Tabaka - Latvijas Neredzīgo bibliotēkas vecākā bibliotekāre!

Mūsdienās iepazīšanās portālos un lietotnēs liela nozīme ir pirmam iespaidam - profilam un fotogrāfijai. Daudzi cilvēki izvēlas pievienot attēlus ar saviem mājdzīvniekiem, taču - vai tas patiešām palīdz iepazīties? Vai suns un kaķis var kalpot kā “sarunu sākšanas punkts”? Vai cilvēki ar dzīvniekiem šķiet pievilcīgāki, uzticamāki vai, tieši otrādi - tas kādu var atturēt? Ja man ir suns, vai man vieglāk iepazīties ar potenciālo partneri klātienē - uz ielas, parkā vai pasākumā? Studijas viesi astrologs un psihoterapeits Andis Geste, kinologs Ivo Svenne un suņa Remī saimnieks Jānis Orbidāns.

Viņi nav tikai suņi. Viņi ir kolēģi, sabiedrotie un reizēm arī īsti varoņi. Viņu misija nav karjera – tā ir kalpošana. Tie ir suņi, kuri ik dienas dodas glābt, meklēt un palīdzēt. Tie ir dienesta suņi jeb suņi dienestā! Kā top šie izcilie pāri – kinologs un suns? Kā notiek apmācība, misijas, dzīve pēc dienesta? Vai suņi saņem pensiju un kas paliek viņu sirdī pēc ilgajiem darba gadiem? Studijas viesi - valsts policijas kinologi Gunda Šabanova un Aleksandrs Kangurs.

Vai dažādu sugu dzīvnieki var kļūt par draugiem? Vai tie saprot viens otru? Un vai kāds no viņiem reizēm sāk uzvesties kā pavisam cita suga? Vai barvedis vienmēr ir tas, kurš lielāks jeb tas, kurš saimniecībā ieradies pirmais? Vai dzīvnieku sugu vidū pastāv draudzība jeb tā ir tomēr tikai un vienīgi cīņa par izdzīvošanu? Studijas viesi - Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns un minizoo Dzīvo sapņu dārzs saimnieks Jānis Kaļiņičs.

Viņi ir mazi, veikli un ziņkārīgi un par viņiem saka - iepazīstot šo dzīvnieciņus tuvāk, tie bieži apbur uz mūžu un iekrīt sirdī uz palikšanu! Vai viņi tiešām zog zeķes? Un vai var iemācīties nākt, kad tos pasauc? Vai tie var būt tādi paši kompanjoni kā suņi un kaķi? Iepazīstieties - tie ir mājas seski! Kāds ir šis neparastais mājas mīlulis? Un kas jāzina par šo mājdzīvnieku? Studijas viesi - mājas sesku audzētaja Sarmīte Luste un mājas sesku saimniece Lizete Andruškeviča!  

Vasara atnāk ne tikai ar sauli un siltumu, bet arī ar papildu rūpēm par mūsu mīluļiem! Karstums, ērces, kukaiņu kodumi, alerģijas, saules vai karstuma dūrieni, pārkaršana – tās ir tikai dažas no vasaras sezonas problēmām, kas apdraud mūsu suņu un kaķu veselību. Kā laikus pamanīt brīdinājuma signālus, un kad noteikti jāved mīluli pie vetārsta? Studijas viešņa veterinārārste Daiga Bokvalde.

Vasara ir īstais laiks piedzīvojumiem – arī kopā ar savu suni! Daudzi mīluļi dievina ūdeni, citi – to vēl tikai iepazīst. Bet vai mēs zinām, kā suns uzvedas uz laivas vai ūdenī? Kā viņu iemācīt peldēt un vai suns var palīdzēt cilvēkam bīstamā situācijā? Studijas viesi - kinoloģe Ingūna Tihomirova, apmācību trenere glābšanā uz ūdens Ilze Čuhnova Rancāne un zeltaino retrīveru saimniece Ilona Vaivade!

Cik bieži suņa nevēlama uzvedība ir saistīta ar saimnieka nevēlēšanos apmācīt suni? Ja dzirdam kaimiņa suni rejam - vai tā ir nežēlīga izturēšanās pret dzīvnieku un līdzcilvēkiem vajadzētu reaģēt? Ko darīt, ja kaimiņa suns rej un gaudo, palicis viens? Cik lielas robežas nosaka likums? Studijas viesi: kaimiņa suņa riešanas iztraucēts auto eksperts Uģis Vītols, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Mairita Riekstiņa un pašvaldības policijas pārstāvis Egils Vidriks!  

  Latviešiem jau gadu simtiem bijuši savi veiksmes simboli dzīvnieku veidā - tie latvietim vienmēr palīdzējuši arī vērot laika zīmes, meklēt atbildes uz jautājumiem par ražu, veselību, attiecībām, pat nākotni! Cik dzīvnieku simbolika, rituāli un ticējumi aktuāli mūsdienās? Studijā viesojās folkloriste Janīna Kursīte.

Bieži dzirdēts - ja pērkam šķirnes kaķi, tad noteikti jāiet uz izstādēm! Ir stereotipi, ka šķirnes kaķi ir izvēlīgāki, parasīgāki un veselības ziņā vārīgāki! Šķirnes kaķa uzturēšana parasti esot dārgāka, nekā dzīvojot kopā ar bezšķirnes kaķi! Vai šķirnes kaķiem jāpiedalās izstādēs un vai visiem murrātājiem patīk būt uzmanības centrā? Kas jāzina saimniekam, ja viņam ir konkrētas šķirnes kaķis un kādi tad ir biežākie mīti par šķirnes dzīvniekiem? Studijas viešņa - kaķu mīļotāja Ingrīda Lasinska!  

Vasara ir kāzu laiks! Un šajā īpašajā dienā kopā ir visi tuvākie cilvēki! Un īstiem dzīvnieku draugiem arī viņu suņi un kaķi ir viņu ģimene. Bet kur tad paliek viņi, kad saimnieki dodas pie altāra? Vai atstāt mājās, pie auklēm vai ņemt līdzi uz kāzu svinībām? Mīlulis manās kāzās - par vai pret? Vai tā ir sirsnīga kopābūšana vai stress saimniekam un mīlulim? Vai kāzas bez mana suņa vispār ir īstas kāzas? Studijas viesi - suņu saimniece, kuras mīluļi  bija daļa no viņas kāzām Iveta Ratniece un kāzu un  pasākumu vadītajs un dīdžejs Agris Bušs!  

Brīvdienās ar suņiem dodamies garās pastaigās un bieži satiekam arī citus draugus, kam ir savi suņi. Ir pat daudzas interesantu kopas, kas organizē pastaigas, pārgājienus ar suņiem, konkrētu suņu šķirņu sadraudzības pasākumus, pat suņu brančus, kur saimnieki var brokastot kopā ar saviem mīluļiem. Vai suņiem vispār vienam ar otru ir jādraudzējas? Vai suņi tāpat kā cilvēki ir sabiedriski un pavisam introverti? Kā saprast saimniekam, cik daudz komunikācijas patiesi dara suni laimīgu? Studijas viesi - suņu apmācības trenere Andra Pašujeva un suņu pastaigu organizators Jānis Bendiks.    

Vai destruktīvi uzvedas visi suņi, kuri netiek pietiekami nodarbināti? Un vai labs suns ir noguris suns? Kāpēc saimnieki bieži negrib apmācīt mazos sunīšus, pamatpaklausību attiecinot tikai uz lielā izmēra suņiem? Vai ir suņu šķirnes, kuru uzvedība kļūst destruktīva, ja saimnieks suni nenodarbina fiziski un mentāli? Studijas viesi - suņu apmācības trenere Līga Zvirgzdiņa-Grebina un borderkollija Margo saimniece Natālija Sokolova!