Ķepa uz sirds

Vēzis ir diagnoze, kuru baidās dzirdēt ikviens mājdzīvnieka saimnieks. Taču veterinārārsti atzīst – onkoloģiskās saslimšanas suņiem un kaķiem tiek diagnosticētas arvien biežāk. Vienlaikus attīstās arī veterinārmedicīna, un daudzas diagnozes, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita kā spriedums, šodien iespējams veiksmīgi kontrolēt un izārstēt. Kā pamanīt dzīvnieka pirmās slimības pazīmes? Kā pieņemt lēmumu par ārstēšanu? Vai dzīvnieki spēj panest ķīmijterapiju un citas procedūras? Un kā saglabāt cerību, vienlaikus saglabājot godīgumu pret sevi un savu mīluli? Studijas viesi - veterinārārste Maija Catlakša un dobermaņa Barona saimniece Diāna Trinska Laķe. Barons un viņa saimniece ir īsti cīnītāji, pēc atklātās limfomas diagnozes.

Daudziem čūska joprojām šķiet biedējošs un noslēpumains dzīvnieks, taču arvien vairāk cilvēku izvēlas tieši pitonus, boas un citas čūskas par saviem mājas mīluļiem. Kas cilvēkus piesaista šajos klusajos un neparastajos dzīvniekos? Kā izskatās ikdiena mājās, kur līdzās kaķim vai sunim dzīvo arī čūska? Un vai bailes no čūskām patiešām ir pamatotas? Studijas viesi Dita Brauna Lejniece un Kaspars Lejnieks, kuru mājās čūskas kļuvušas par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem.

Raidījumā par kādu tēmu, kas daudziem dabas mīļotājiem ir īpaši tuva – savvaļas dzīvnieku piebarošana. Jā, jā, tas nekas, ka ir jau vasara, jo ļoti daudzi cilvēki mīl piebarot putnus un zvērus visu gadu. Vai palīdzēt vāverēm un citiem meža iemītniekiem ir labi vienmēr? Kad piebarošana kļūst par atbalstu, bet kad – par kaitējumu?  Kādi našķi vāverēm ir piemēroti, un kādi var nopietni apdraudēt to veselību? Studijas viesi - Diāna Ozola, kura jau vairākus gadus piebaro vāveres savās mājās Vecāķos un  Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Šoreiz raidījumā “Ķepa uz sirds” runājām par kādu kaķi, kurš jau sen vairs neiekļaujas priekšstatā par tipisku dīvāna murrātāju. Kaķis Antoška dodas izbraucienos, iepazīst jaunas vietas, piesaista apkārtējo uzmanību un, šķiet, dzīvi izbauda ar īpašu stilu. Bet vai tas ir kaķa raksturs, saimnieces nopelns vai abu neparastā draudzība? Studijas viesi ir Anita Zaharenko ar savu kaķi Antošku un dzīvnieku aktieru trenere Daina Matskina, kura labi zina, ko nozīmē sagatavot suni, kaķi, zirgu un pat žurciņu darbam kameras priekšā un kā atpazīt īstu dzīvnieka talantu. Daina pazīst arī Antošku, jo kaķis jau ir arī paspējis darboties kā filmu aktieris.

Saulgrieži latviešiem vienmēr bijis īpašs laiks – brīdis, kad daba ir spēka pilna un robeža starp redzamo un neredzamo šķiet trauslāka nekā ikdienā. Mūsu senči vēroja kokus, putnus, mājdzīvniekus, meklējot zīmes, kas palīdzētu saprast pasauli. Vai dzīvnieki sajūt to, ko cilvēks neredz? Vai tie uztver zemes āderes, enerģijas laukus un pārmaiņas dabā? Un ko par to saka senču gudrība un  mūsdienu novērojumi? Studijas viesis šoreiz rīkstnieks un baltu ritu vadītājs Māris Zvaunis.

Ir vasara un kaķu saimnieku vidū viens no karstākajiem jautājumiem ir - laist kaķi ārā vai tomēr turēt tikai mājās?  Vieni saka - kaķim nepieciešama brīvība, svaigs gaiss un iespēja izdzīvot savus instinktus. Citi ir pārliecināti - drošākā vieta kaķim ir telpās, jo ārā viņu apdraud mašīnas, slimības, citi dzīvnieki un cilvēki. Bet vai iespējams arī vidusceļš? Studijas viesi - kaķu saimniece Inese Stankeviča, kuras kaķi dzīvo gan telpās, gan ārā un Uldis Pļaviņš, kurš kā kaķa saimnieks izveidojis īpašus voljērus un drošas āra zonas kaķiem - meklējot kompromisu starp brīvību un drošību.

Kā zirgi maina cilvēka ikdienu, ko tie māca par mieru, pacietību un uzticēšanos? Kāpēc arvien vairāk cilvēku meklē kontaktu ar šiem majestātiskajiem dzīvniekiem? Raidījuma viesi - cilvēki, kuru dzīvē zirgi nav sports vai sacensības - tie ir ģimenes locekļi, draugi un ikdienas līdzgaitnieki. Studijā - Kristīne un Druvis Gredzeni. Gredzenu ģimene audzē īpašus un ne tik bieži sastopamus zirgus - īru tinkerus.

Kāpēc suns grauž kurpes, plēš dīvānu vai demolē māju, palicis viens? Kāpēc kaķis kož, plūc segas un košļā drēbes? Vai tā ir tikai niķīga uzvedība, garlaicība, stress, vai tomēr signāls, ka dzīvniekam kaut kā pietrūkst? Bieži vien mēs domājam, ka mīlulis dara to “spītējot”, taču patiesībā aiz šādas uzvedības visbiežāk slēpjas pavisam konkrēti iemesli - trauksme, neizlādēta enerģija, garlaicība, instinkti vai pat veselības problēmas. Ko mūsu dzīvnieki ar šādu uzvedību cenšas pateikt un kā viņiem palīdzēt? Studijas viesi - zoopsihiatrs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs un kaķa saimniece Ilze Jansone. Ilzes kaķis ilgstoši grauž saimnieku drēbes un citus priekšmetus un saimniece vērsusies pie “Ķepa uz sirds” eksperta pēc  palīdzības.

Pirmie mēneši kopā ar kucēnu ir aizraujoši, taču vienlaikus arī izaicinoši. Kā iemācīt kucēnam mājas kārtību? Kad sākt apmācību? Vai tiešām kucēnu skoliņa ir nepieciešama ikvienam sunim? Un kāpēc tieši agrīna socializācija var noteikt to, kāds suns izaugs nākotnē? Sarunāsimies ar kucēnu skolas vadītāju un suņu apmācības eksperti Jeļenu Palamarčuku un dziedātāju Emīliju, kura nesen savā ģimenē uzņēmusi kucēnu.

Eksotiski dzīvnieki – papagaiļi, rāpuļi, seski, pundureži – arvien biežāk nonāk cilvēku mājās. Tie ir interesanti, neparasti un reizēm pat šķiet vienkāršāk turami par suni vai kaķi. Bet cik daudz mēs patiesībā zinām par viņu vajadzībām? Kāda ir aprūpe, izmaksas, ārstēšana un galu galā - kāda ir atbildība, kas nāk komplektā ar eksotisku mājdzīvnieku? Studijas viesis - eksotisko dzīvnieku ārsts Aleksandrs Makarovs.

Latvijā arvien biežāk runājam par vientulību vecumdienās. Tajā pašā laikā patversmēs nonāk daudzi suņu un kaķu seniori, kuri arī gaida savu cilvēku. Bet ko darīt, ja šie divi stāsti satiekas? Vai senioram aprūpes namā blakus var būt četrkājains draugs? Un vai dzīvniekam no patversmes tas var kļūt par īstām mājām? Vai senioram pansionātā drīkst un vajag dzīvnieku? Vai tas uzlabo dzīves kvalitāti - vai tomēr rada papildu riskus?  Studijas viesi - sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru pārstāve Juta Krīgere un dzīvnieku patversmes Ulūbele pārstāve Linda Novicka.

Vai mīlēt savu suni nozīmē atļaut viņam visu? Mūsdienās arvien biežāk uztveram suni kā ģimenes locekli. Mēs viņu lutinām, sargājam, runājam ar viņu kā ar cilvēku un bieži vien – arī uztveram kā cilvēku, kurš taču visu saprot. Vai suns ir jāapmāca? Vai mīlestība nozīmē robežas? Vai, ļaujot visu, mēs patiesībā sunim palīdzam vai kaitējam? Studijas viesi - suņu apmācības eksperte Jeļena Palamarčuka; suņu saimnieki ar atšķirīgām pieejām suņu audzināšanā - Inese Krastiņa, kura ar borderkolliju Lūku daudz pavada laiku apmācībā un treniņos, franču buldoga saimniece Linda Rancāne, kura savam Vaiperam atļauj daudz, bet suns arī tiek vests uz pamatapmācības nodarbībām, kā arī trīs franču buldogu saimnieks Ivars Upenieks, kurš savus suņus sauc par bērniem un uzskata, ka viņi visu saprot, bieži pat bez vārdiem.

Parki, skvēri un zaļās zonas ir vieta, kur atpūšas ģimenes, bērni un arī mūsu suņi. Taču arvien biežāk izskan sūdzības - suņi tiek laisti bez pavadas, izrakņā apstādījumus, bojā puķu dobes, un ne vienmēr tiek ievērota cieņa pret citiem cilvēkiem. Vai tā ir nezināšana, attieksme vai izglītības trūkums? Un kur beidzas suņa brīvība un sākas saimnieka atbildība? Studijas viesi -  SIA Rīgas Meži pārstāve Arta Krūmiņa, Ziedoņdārza dārzniece Natālija Belgasema un suņu apmācības eksperte Andra Pašujeva.

Pirms 15 gadiem viņa bija viena no pirmajām sižeta varonēm TV raidījumā “Ķepa uz sirds”. Toreiz - rīdziniece, tulkotāja un iespējams, vēl pati līdz galam nezināja, ka viņas ceļš aizvedīs uz pavisam citu dzīvi. Šobrīd viņa dzīvo Ugālē, glābj dzīvniekus, ikdienā sastop gan pamestību, gan cerību, kā arī piedzīvo īstus brīnumus, kad suns vai kaķis beidzot sagaida savu īsto cilvēku un īstās mājas. Studijas viešņa - biedrības “Ar sirdi delnā” vadītāja Andra Tomase.

Kamēr dabā mostas pavasaris un mēs baudām svētkus kopā ar saviem tuvākajiem, mums līdzās ir arī mūsu uzticamie draugi. Bet vai vienmēr varam viņus ņemt līdzi? Ko darīt brīžos, kad dodamies ceļojumā, atpūtā vai vienkārši nevaram būt blakus? Kā atrast savam sunim labāko aprūpi, kad paši esam prom un nevaram mīluli paņemt līdzi? Vai dzīvnieku viesnīca, aukle vai draugi? Kā pieņemt pareizo lēmumu, lai sirds būtu mierīga — gan mums, gan mūsu mīlulim? Studijas viesi  - profesionāla dzīvnieku auklīte Agnese Ozoliņa un suņu saimnieki - Jānis Pētersons un viņa franču buldogs Tuta, Sandris Straume un viņa basets Eskobārs.

Kā socializēt suni pilsētas vidē, kādas vietas ir suņiem draudzīgas un kur tomēr jābūt piesardzīgiem? Kā droši un patīkami ceļot kopā ar suni? Studijas viesi -  platformas “Ar suni” izveidotāja, austrālijas ganu suņu saimniece Zita Īle, kas ikdienā palīdz saimniekiem labāk izprast dzīvi kopā ar suni. “Ar suni” arī regulāri apkopo suņiem draudzīgās vietas Latvijā; Ilona Vaivade, arhitekte un divu talantīgu zeltaino retrīveru saimniece. Ilonas pieredze lieliski parāda, kā viens suns var pavērt pavisam jaunu pasauli – ar apmācībām, sportu, palīdzību cilvēkiem un draugiem visā pasaulē.

Daudzi suņu saimnieki droši vien ir domājuši – kā būtu skriet kopā ar suni, braukt ar velosipēdu vai pat piedalīties sacensībās? Ir dažādi sporta veidi – kanikross, kur skrējējs un suns skrien kopā, baikdžorings ar velosipēdu, skūteru klase ar skrejriteni, skidžorings ar slēpēm, un pat suņu pajūgi, kur vairāki suņi velk kamanas ziemā vai velokartu vasarā. Kā sākt sportot ar suni, kā tas maina attiecības starp cilvēku un dzīvnieku, un kā suns var kļūt par mūsu lielāko motivatoru kustēties?  Studijas viesi - Alens Zvilna, kurš ar suņiem aktīvi nodarbojas vairākos sporta veidos – no kanikrosa līdz baikdžoringam un skidžoringam un Normunds Jankausks - viņa uzticamais biedrs ir 18 gadīgais suns Reksis. Normunds  joprojām aktīvi piedalās dažādās aktivitātēs, pierādot, ka kustība kopā ar suni var būt prieks jebkurā vecumā.

Pavasaris Latvijā nozīmē ne tikai pirmos saules starus un putnu dziesmas - tas nozīmē arī kaķu laiku!Tieši šajā laikā uz ielām visvairāk parādās runči un kaķenes, un drīz vien dzimst daudzie kaķēni, kuriem nav ne māju, ne saimnieku. Ja kaķi netiek sterilizēti, ielas dzīvnieku skaits turpina pieaugt, un patversmes pavasarī un vasarā bieži ir pārpildītas ar nevēlamiem kaķēniem. Kāpēc bezsaimnieku kaķu sterilizācija ir tik svarīga, kā notiek ielu kaķu ķeršana un ko var darīt ikviens no mums, lai palīdzētu dzīvniekiem? Studijas viešņas - biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone un organizācijas “Dzīvnieku SoS” vadītāja Gita Grantiņa!

Ir cilvēki, kuru dzīves rit klusumā, bet viņu darbi maina pasauli. Vienai no mūsu viešņām šis ir īpašs gads – Solvitas Vības vadītajai dzīvnieku patversmei „Dzīvnieku draugs” aprit 25 gadi. Divdesmit pieci gadi, kuros pamesti dzīvnieki ir atraduši otro iespēju un īstās mājas. Stāsts par sievieti, kura daudzus gadus atbalstīja šo patversmi. Un tikai vēlāk atklājās – viņa bijusi britu slepenā aģente. Sieviete ar noslēpumiem, ar drosmi, ar dzīvi, kurā riskam bija ikdienas garša. Kas vieno dzīvnieku glābēju un slepeno aģenti? Studijas viesi - dzīvnieku patversmes Dzīvnieku draugs vadītāja Solvita Vība un žurnāliste, rakstniece Ērika Šmeļkova (attēlā), kura nupat izdevusi grāmatu par šīs dzīvnieku patversmes ilgstošu atbalstītāju Kristīni Čilveri. Kuru pavisam nesen, visa pasaule iepazina kā britu slepeno aģenti Fifī.

Kādi ir suņi, kas apbur ar savu eksotisko izskatu, pašcieņu un neatkarīgo dabu – tā sauktās primitīvo suņu šķirnes? Pie primitīvajām šķirnēm pieskaita senas, maz cilvēka selekcijas ietekmētas suņu šķirnes, kuras ģenētiski ir tuvākas savvaļas suņiem un saglabājušas izteiktus instinktus. Šie suņi bieži vien iekaro cilvēku sirdis ar savu vilkveidīgo izskatu, eleganci un īpašo harizmu. Taču diemžēl nereti izvēle tiek balstīta tikai vizuālajā pievilcībā – nepietiekami iedziļinoties šķirnes raksturā un vajadzībās.  Kā saprast, vai šī šķirne būs piemērota tieši jums?  Studijas viesi - kinoloģe Ļena Valdmane, akitas saimniece Kristīne Neimane un basenži saimniece Liāna Pētersone!

Kad un kāpēc izvēleties lielos suņus, jeb ko nozīmē gigantisko suņu turēšana? Gigantiskie suņi pārsteidz ne tikai ar savu izmēru, bet arī ar milzīgu sirdi, lojalitāti un īpašu raksturu. Taču līdz ar majestātisko izskatu nāk arī liela atbildība. Šādu suņu saimniekiem jādomā par plašāku dzīves telpu, lielākām izmaksām barībai un aprūpei, kā arī specifiskiem veselības riskiem - piemēram, locītavu problēmām, sirds slimībām un īsāku dzīves ilgumu. Studijas viesi ņufaundleniešu audzētāja, kinoloģe, arī kanisterapeite Inguna Tihomirova un leonbergeru saimniece Maija Kalnbērza!

Cilvēki bieži vēlas sev šķirnes kaķi vai suni, bet joprojām pieļauj kļūdas dzīvnieka iegādes procesā. Trūkst laika, gribas ietaupīt naudu, gribas šeit un tagad, vai trūkst arī informācijas. Jeb drīzāk trūkst informācijas, kā orientēties informācijā? Šie visi iemesli noved pie tā, ka cilvēks bieži nopērk šķirnei līdzīgu dzīvnieku, īsti neaptverot visus  veselības un uzvedības riskus, kas nāk līdzi, piemēram, kucēnam, ar neskaidru izcelsmi. Kādi ir riski, pērkot kucēnu un neiedziļinoties tā izcelsmē, kas jāzina, ja esat vēl dzīvnieka meklēšanas procesā? Studijas viesi - bernes ganu suņu audzētāja Elīna Lapsa, kinologs Ashats Tartilovs un kucēna saimniece Ieva Zālamane.

Sirds slimības suņiem un kaķiem bieži attīstās nemanāmi, un saimnieki tās pamana tikai tad, kad dzīvnieks kļūst gurdens, ātri nogurst vai pat sāk elsot miera stāvoklī. Kā laikus atpazīt problēmas? Kā notiek sirds slimību diagnostika un ārstēšana? Un cik svarīgi saimniekam reaģēt savlaicīgi? Studijas viesi: veterinārārsts-kardiologs, profesors Ilmārs Dūrītis un suņa saimniece Adriana Balašova.

Ziema ir skaista, bet mūsu četrkājainajiem draugiem tā ir arī izaicinājums. Cik ilgi suni drīkst vest pastaigā salā? Vai visiem suņiem vajadzīgas drēbes? Kā pamanīt, ka suns salst, ja viņš pats to nepateiks? Kā ziemā pareizi parūpēties par savu suni – no apģērba un ķepu aizsardzības līdz veselībai un labsajūtai? Studijas viesi – veterinārārste Krista Resne, grūmere Jeļena Ustinova un mūziķis Artis Dvarijonas (attēlā), kurš pats ir sunītes Yoko (attēlā) saimnieks un uzdos ekspertēm arī sev aktuālus jautājumus.

Ziema dabā nav tikai skaists gadalaiks – tā ir arī izdzīvošanas skola putniem un zvēriem, kuri katru dienu risina vienu un to pašu jautājumu - kā atrast barību, patvērumu un spēku izdzīvot līdz pavasarim. Cilvēkam šajā laikā bieži pamostas vēlme palīdzēt. Bet vai mēs vienmēr zinām – kā palīdzēt pareizi? Vai putniem tiešām vajag barotavas? Vai meža zvēriem der burkāni? Un ko darīt, ja ziemā pie mājas parādās lapsa vai ceļmalā guļ stirna? Studijas viesi – Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.

Jauns gads vienmēr nāk ar jaunām apņemšanām. Kāds sola vairāk sportot, cits – mazāk strīdēties, bet ļoti daudzi šo gadu sāk ar pavisam īpašu lēmumu – ņemot savās mājās kucēnu. Taču līdz ar mīļumu nāk arī realitāte – negulētas naktis, sagrauztas čības, peļķes uz paklāja un jautājums: “Vai mēs visu darām pareizi?” Kādi ir pirmie un lielākie izaicinājumi, ja kucēns ģimenē ienāk tiem cilvēkiem, kuriem šis ir pirmais suns? Studijas viesi - dzīvnieku uzvedības eksperts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs un suņa saimniece Ieva Zālamane. Ievas ģimene ir četru mēnešu veca kucēna saimnieki, kas šo visu piedzīvo šeit un tagad.

Bieži senioru dzīvēs jāpiedzīvo sāpīgi brīži, arī tad, kad jāatstāj savas mājas – un ļoti bieži arī savs dzīvnieks, jo jādodas uz pansionātu vai aprūpes namu. Kaķis vai suns senioram nav tikai mājdzīvnieks - tā bieži ir vienīgā dzīva būtne, kas katru dienu sagaida un uzklausa. Kas notiek ar šiem dzīvniekiem, kad seniors dodas uz pansionātu? Kas notiek, ja pansionāts dzīvniekus neuzņem? Kas notiek ar senioru kaķi, kuru neviens vairs nevēlas adoptēt? Studijas viesi - kaķu patversmes “Kaķa sirds” vadītāja Laura Podžuka un sociālās aprūpes pakalpojumu senioriem sniedzēja Diāna Gžibovska.

Zirgs latvieša dzīvē vienmēr ir bijis kas vairāk nekā tikai dzīvnieks – tas ir vēsturiski latvietim bijis spēka simbols, kolēģis un uzticams draugs. Ko zirgs simbolizē latviešu tradīcijā, un kā tiek saglabāta mūsu nacionālā zirgu šķirne? Studijas viesis - zirgu pazinējs un Latvijas nacionālās šķirnes eksperts Guntis Rozītis. Rozītis ir ne tikai viens no vadošajiem zirgkopības speciālistiem Latvijā, viņa galvenā misija ir veidot un attīstīt ciltsdarbu un zirgu audzēšanu Latvijā.

Ziemassvētki un Jaunais gads ir īpašs laiks – robežšķirtne starp veco un jauno, starp to, ko atstājam aiz muguras, un to, ko aicinām savā dzīvē. Cik svarīgi rituāli, domu spēks, apzināta jaunā gada programmēšana un, ļoti īpaši, kāda ir dzīvnieku enerģijas loma cilvēka dzīvē? Studijas viesi - cilvēku un dzīvnieku pazinēji, dabas pētnieki Reinis un Silva Ziļevi.

Ziemassvētki ir laiks, kad domājam par siltumu, mājām un piederību. Taču simtiem dzīvnieku šo laiku pavada patversmēs, ļoti cerot uz savu cilvēku. Vai pareizi ir adoptēt suni un kaķi tieši Ziemassvētkos? Kā palīdzēt patversmēm, ja nevari izglābt dzīvnieku sev? Kas notiek, kad svētki beigušies? Studijas viesi - dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone, suņa Čapija saimniece Anete Naruška un kaķa Patrika saimniece Līga Krastiņa! Abas savus mīlulīšus satika un adoptēja tieši Ziemassvētkos!

Platformas “Mana Balss” iniciatīva par statusa maiņu dzīvniekam no mantas par dzīvu būtni jau sāk gūt plašāku rezonansi un tiek diskutēta jau dažādās sabiedrības daļās. Vai sabiedrība ir gatava iestāties par dzīvnieku tiesībām, jeb mums vēl tāls ceļš ejams līdz valstīm, kur dzīvnieka statuss ir mainīts un dzīvnieka tiesības tiek ievērotas? Studijas viesi - iniciatīvas autore Marta Mackeviča un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Inga Kudeikina.

Vai zinājāt, ka suns ir viens no labākajiem personīgajiem treneriem, kāds cilvēkam var būt – bez abonementa, bez atrunām un ar prieku jebkuros laikapstākļos? Vai suns var padarīt cilvēku veselīgāku, kustīgāku un laimīgāku? Kā saprast, vai jūsu suns ir radīts sportam vai mierīgām pastaigām? Un, kur beidzas veselīga slodze un sākas trauma? Studijas viesi, kuri ar suņiem ne tikai staigā, bet sporto nopietni, ar prieku un pārdomāti - veterinārārste Irita Cirīte, Ģirts Eldmanis, kurš nodarbojas ne tikai ar frisbiju bet arī kamanu suņu sportu, kā arī nosework trenere Natālija Mihailova.  

Vai jūs zinājāt, ka arī dzīvniekiem ir savas asinsbankas? Kas glābj dzīvības gluži kā cilvēku gadījumā? Kā tā darbojas, kad un kam nepieciešamas asins pārliešanas un kā kļūt par dzīvnieku donoru? Kā motivēt saimnieku vest savu mīluli nodot asinis, lai glābtu svešu? Studijas viesi veterinārārste Laura Deņisova un suņa Kadrijas saimniece Dace Vārna. Daces suns ne tikai bijis par donoru, bet tā arī sanācis, ka pats nokļuva situācijā, kad bija vajadzīga asins pārliešana.  

Vai mūsdienu kaķis vēl ir mednieks, vai tomēr komfortabla dzīvesveida baudītājs? Vai saimnieki joprojām sagaida, ka kaķis ķers peles, un ko darīt, ja kaķis vecumdienās šos pienākumus vairs nepilda? Un kā šķirņu izvēle, cilvēku paradumi un dzīvesveids ietekmē kaķu uzvedību un pašsajūtu? Studijas viesi - Gints Škodovs, kura ģimenes kaķi dzīvo ārā, medī un īsteno savu seno instinktu; Dace Briede, kuras ģimenes senioru kaķim medību laiks jau aiz muguras; arī kaķu eksperte, šķirņu zinātāja un izstāžu tiesnese Aija Zieberga.

Drīz jau klāt daudzās brīvdienas un svētki, kad sirdis daudziem kļūst nostaļģiskākas, atvērtākas un bieži ģimenes sarunās sākas tēma – varbūt paņemsim... sunīti? Un bieži šī doma aizved pie mīļas, pūkainas idejas – kucēna kā dāvanas. Bet vai suns patiešām ir piemērota dāvana? Kā saprast, vai cilvēks, kam to dāvinām, ir tam gatavs? Kā zināt, vai šis ir īstais brīdis, un ar ko jārēķinās, kad mājās ienāk četrkājains draugs? Kas jāzina, jāizsver un jāsagatavo, pirms mājās ienāk suns – lai prieks būtu abpusējs un atbildība līdz galam? Studijas viesi - suņu audzētāja un eksperte Diāna Kontakeviča un suņa saimniece Ieva Ziemele. Ievai ir pieredze, gan saņemot suni dāvanā, gan arī uzdāvinot to citam.

Kad mūsu mīluļi noveco, tiem nepieciešama īpaša aprūpe un uzmanība. Bet kā mainās suņu un kaķu vajadzības vecumdienās - no uztura un kustību aktivitātēm līdz veterinārajai aprūpei un emocionālajai labsajūtai? Kā palīdzēt savam mīlulim dzīvot pilnvērtīgi arī savos seniora jeb zelta gados? Studijas viešņa veterinārārste Daira Viškere.  

Kāds ir mājdzīvnieks, kuru bieži uztver kā mazu, pūkainu rotaļlietu bērniem? Bet patiesībā tas ir ļoti jūtīgs, gudrs un interesants radījums - un tas ir trusis. Kāds ir truša raksturs? Cik daudz rūpju un zināšanu nepieciešams, lai viņš justos labi mājas apstākļos? Kāpēc daudziem trusis diemžēl kļūst par īslaicīgu kaprīzi, bet citiem - par ģimenes locekli uz daudziem gadiem? Studijas viesi - eksotisko dzīvnieku eksperte Zane Zagorska un Gusts Ozols, kurš pieredzējis, kā trusis kļūst par uzticamu draugu, un kurš savam mīlulim palīdzējis nodzīvot ilgu un laimīgu dzīvi.

Izskanējusi sabiedrības iniciatīva “Mana balss” plaformā, aicinot normatīvajā regulējumā noteikt, ka dzīvnieki nav manta, bet gan dzīvas būtnes.  Vai iesniegtā inicatīva uzrunās sabiedrību un cik vienkārši ir mainīt dzīvnieka statusu? Ko tas reāli nozīmētu gadījumos, ja pret dzīvnieku izturas nežēlīgi vai tas kļūst par strīda objektu saimnieku vai kaimiņu vidū? Studijas viesi - sabiedrības iniciatīvas iesniedzēja Marta Mackēviča un Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs.

Dažkārt kaķu glābšana sākas ar vienu skatienu - uz ievainotu dzīvnieku, kuram vajadzīga palīdzība. Citreiz - ar vēlmi dot pajumti tiem, kurus pasaule atstājusi novārtā. Kā pareizi glābt savainotu kaķi? Kāpēc izglābt ne vienmēr nozīmē adoptēt pašam? Vai kaķis novērtē savu otro iespēju un dzīvi jaunās mājās? Studijas viesi - Inese Stankēviča, kura devusi patvērumu vairākiem pamestiem kaķiem - un viens no viņa mīluļiem pat kļuvis par asins donoru, glābjot citu dzīvnieku dzīvības; kaķu glābējs Endo Lapsa - viņš gada sākumā izglāba uz ceļa traumētu kaķi, nepabrauca tam garām un izcīnīja viņam otro iespēju dzīvot.

Kāpēc cilvēki izvēlas tieši tādu dzīvnieku, kādu viņi izvēlas? Vai mūsu lēmums paņemt šķirnes suni vai kaķi ir pārdomāta izvēle ar skaidru mērķi — zināmas īpašības, prognozējams raksturs, varbūt pat statuss? Vai varbūt sirdij tuvāka ir doma izglābt dzīvību un dot mājas kaķim vai sunim no patversmes? Vai iemesls ir gluži vienkāršs - paņemt no patversmes vai nopirkt šķirnes dzīvniekam līdzīgu gluži vienkārši ir - lētāk? Studijas viesi - veterinārārste Krista Resne un dzīvnieku glābēja, arī franču buldogu saimniece Elizabete Rubene.

Kādu iemeslu dēļ cilvēki atdod savus suņus patversmēs? Izskan skaidrojumi par alerģiju, pārvākšanos vai dzīves apstākļu maiņu. Dažkārt iemesls ir suņa problemātiska uzvedība. Bet kā tā rodas? Vai par to atbildīgs saimnieks, kas nav pareizi audzinājis suni, nav ierādījis hierarhiju vai sniedzis pietiekamu apmācību? Studijas viesi – dzīvnieku patversmes Ulubele pārstāve Iveta Ratniece un kinologs Ashats Tartilovs.

Vai gadžeti jeb modernās tehnoloģijas, kas ienāk mūsu mīluļu dzīvē, tiešām atvieglo ikdienu un uzlabo dzīvnieka labsajūtu, vai tomēr tie vairāk ir domāti mums – saimniekiem? Kā strādā automātiskās dzirdinātavas, barotavas un tualetes kaķiem, vai suns ar viedās kaklasiksnas palīdzību tiešām vienmēr būs atrodams, un vai ID birkas ar QR kodu aizstās vecos labos tālruņa numurus? Studijas viesi - suņu audzētāja Danuta Rumjanceva un kaķu eksperts Ivo Obrumanis!

Trauksmes sirēnas, pēkšņa evakuācija vai pat tikai negaidīta trokšņa situācija var radīt stresu ne tikai cilvēkiem, bet arī mūsu mīluļiem. Mūsu pienākums kā saimniekiem ir padomāt par to, lai mūsu suņi un kaķi justos droši, nesabītos, un, lai mēs spētu ātri reaģēt, nezaudējot dārgo laiku. Vai var pieradināt pie skaļām skaņām jau pieaugušu suni? Kā rīkoties, ja pēkšņi jāatstāj savs mājoklis, ja nostrādājusi trauksmes sirēna? Vai suns jāpieradina vilkt uzpurni un vai kaķim jāmāca pārvarēt bailes no pārnēsājamās somas? Pie mums šodien studijā suņu apmācības eksperte Līga Zvirgdziņa-Grebina, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups un valsts policijas kinologs Aleksandrs Kangurs.

Katru dienu sociālajos tīklos un medijos lasam palīdzības saucienus par pazudušiem ģimenes suņiem - aizskrējis, izmucis, aizklaiņojis, nav atnācis mājās. Kāpēc suns neatgriežas mājās? Kas apdraud suni ārpus viņa ierastās teritorijas? Kā pareizi meklēt un cik ilgi gaidīt suni nezaudējot cerības. Studijas viesi - suņu apmācības eksperte Līga Zvirgdziņa-Grebina, suņa saimnieks Reinis Ziļevs, kurš savu mīluli Falkoru joprojām meklē un suņa saimniece Līga Kiļupe, kas savu suni Deinu atrada pēc ilgas prombūtnes.

Šis ir jau 15. rudens, kad Ķepa uz sirds dodas pie saviem skatītājiem TV versijā un arī sesto gadu uzrunā klausītājus radio ēterā! Raidījumā gremdēsimies atmiņās, pārrunāsim sezonas atklāšanas pasākumu un dzirdēsim, ko mums vēl pasākuma viesi - mūsu sižetu varoņi. Stāstīsim par kādu emocionālu un raidījuma attīstībā nozīmīgu sasniegumu jeb balvu, ko Ķepa uz sirds veidotāji saņēma šajā pasākumā. Studijas viesi - ilgākie un uzticamākie Ķepa uz sirds eksperti - kinologs Ivo Svenne un dzīvnieku uzvedības eksperts, zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs!  

Daudzi no mums atceras savu pirmo, bērnības suni, vai sapni par suni kā labāko draugu. Bet vai tā bija idealizācija un bērnības sapnis, jeb īsti patiesa vēlme? Un vai vispār suns var būt draugs bērnam? Kā vecākiem saprast, kādus pienākumus bērnam var uzticēt un cik droša bērnam ir suņa klātbūtne? Studijas viesi - psihoanalītiķe, ar specializāciju attīstības psiholoģijā Anita Plūme, un suņu apmācības trenere Liāna Bērziņa.  

Bieži mājdzīvnieks ir ne tikai cilvēka draugs, bet arī savā ziņā skolotājs un palīgs dzīvē. Un vēl, ja šis cilvēks ir bērns, un pie tam īpašs bērns? Vai suns un kaķis var palīdzēt motivēt bērna attīstību? Vai to var darīt ikviens suns vai kaķis, jeb tiem jāapgūst īpaša profesija? Kāds ir rezultāts, kuru var panākt sadarbojoties ar dzīvnieku? Studijas viesi: Ričards Pavlovskis - terapijas suņu treneris no Servisa suņu biedrības Teodors un Gundega Tabaka - Latvijas Neredzīgo bibliotēkas vecākā bibliotekāre!

Mūsdienās iepazīšanās portālos un lietotnēs liela nozīme ir pirmam iespaidam - profilam un fotogrāfijai. Daudzi cilvēki izvēlas pievienot attēlus ar saviem mājdzīvniekiem, taču - vai tas patiešām palīdz iepazīties? Vai suns un kaķis var kalpot kā “sarunu sākšanas punkts”? Vai cilvēki ar dzīvniekiem šķiet pievilcīgāki, uzticamāki vai, tieši otrādi - tas kādu var atturēt? Ja man ir suns, vai man vieglāk iepazīties ar potenciālo partneri klātienē - uz ielas, parkā vai pasākumā? Studijas viesi astrologs un psihoterapeits Andis Geste, kinologs Ivo Svenne un suņa Remī saimnieks Jānis Orbidāns.

Viņi nav tikai suņi. Viņi ir kolēģi, sabiedrotie un reizēm arī īsti varoņi. Viņu misija nav karjera – tā ir kalpošana. Tie ir suņi, kuri ik dienas dodas glābt, meklēt un palīdzēt. Tie ir dienesta suņi jeb suņi dienestā! Kā top šie izcilie pāri – kinologs un suns? Kā notiek apmācība, misijas, dzīve pēc dienesta? Vai suņi saņem pensiju un kas paliek viņu sirdī pēc ilgajiem darba gadiem? Studijas viesi - valsts policijas kinologi Gunda Šabanova un Aleksandrs Kangurs.

Vai dažādu sugu dzīvnieki var kļūt par draugiem? Vai tie saprot viens otru? Un vai kāds no viņiem reizēm sāk uzvesties kā pavisam cita suga? Vai barvedis vienmēr ir tas, kurš lielāks jeb tas, kurš saimniecībā ieradies pirmais? Vai dzīvnieku sugu vidū pastāv draudzība jeb tā ir tomēr tikai un vienīgi cīņa par izdzīvošanu? Studijas viesi - Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns un minizoo Dzīvo sapņu dārzs saimnieks Jānis Kaļiņičs.