KŪL

Aprīlī Valmierā aizsāksies jauna kultūras tradīcija - Latvijas Mākslas gada balvas (LMGB) Mākslas nedēļa, kas no 13. līdz 19. aprīlim piepildīs Valmieras pilsētu un novadu ar mākslu. Šis notikums ir vēsturisks pagrieziens: turpmāk valsts nozīmīgākais vizuālās mākslas apbalvojums katru gadu ceļos uz citu Latvijas pilsētu, un tā pirmā pietura ir tieši Valmiera. MGB Mākslas nedēļa radīta, lai profesionālo mākslu tuvinātu plašākai sabiedrībai, veicinātu nozares speciālistu sadarbību un pierādītu, ka augstvērtīga kultūras dzīve notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Nedēļas laikā Valmieras ielas, skolas un kultūrtelpas atdzīvosies ar izstādēm, radošām darbnīcām, izglītojošām lekcijām un performatīviem notikumiem pilsētvidē. Programma veidota kā atvērta “saruna” ar iedzīvotājiem - tā būs saistoša gan bērniem, gan pieaugušajiem. Daļa aktivitāšu būs bez maksas, daļa - ar ieejas biļetēm. Nedēļas vadmotīvs ir “saruna” - iespēja satikties, iepazīt vienam otru un caur mākslas valodu bagātināt savu pasaules redzējumu. Raidījumā būs dzirdama saruna ar Latvijas Mākslas gada balvas Mākslas nedēļas rīkotājiem Ivetu Gabaliņu un Raivi Alksni. Raidījumu vada: Anete Enikova

No 15. aprīļa Rīgā skatītājiem pirmo reizi būs iespēja dzirdēt un redzēt Kaspara Rolšteina jaunāko operu “Kurzemes Šveicē”, kas ar velosezonas atklāšanu uzsāk savu ceļu pie klausītājiem. Raidījumā būs dzirdama intervija ar operas radošās komandas pārstāvjiem - Kasparu Rolšteinu, Māri Žigatu, Martu Mariju Silāri, Elizabeti Balčus un Leo Novus. Darbība norisinās vienas pagarinātas dienas laikā Sabilē un tās apkārtnē. GPS traucējumu dēļ divu pasaulē ietekmīgāko slepeno organizāciju - Basmatī rīsu ceha un Zaļo zirnīšu ceha - aģenti, kuri vienlaikus ir arī profesionālās velosportistes jeb “karbona ērgļu braucējas”, nonāk nevis Šveicē, bet Kurzemes Šveicē. Tur izvēršas asprātīga un spriedzes pilna cīņa par civilizācijas eksistencei svarīga skaņas noslēpuma atklāšanu. Mūzika un librets radīti trīs gadu laikā, turpinot un attīstot Rolšteina un Hardija Lediņa 1997. gadā aizsākto elektronisko skanējumu, kas pirmo reizi izskanēja operā “Rolstein On The Beach” un projektā “Ideal Standard”. Šoreiz orķestra nebūs - visu mūziku izpildīs “dzīvajā” ar balsīm, elektroniskajiem instrumentiem un sekvenceriem. Uz skatuves kopā ar pieredzējušajām eksperimentālās mūzikas māksliniecēm Elizabeti Balčus, Eleonoru Kampi un Leo Novus debitēs operas solistu ampluā talantīgās jaunās mākslinieces Katrīna Dambeniece, Alīna Burlakova un Marta Marija Silāre. Īpašu intrigu rada grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” līdera Māra Žigata dalība - viņš ar Kasparu Rolšteinu kādreiz kopā mācījās Sabiles vidusskolā un spēlēja ansamblī “Pavisam Nezināma Laboratorija”. Lai gan sižets un tēli ir izdomāti, tie iedvesmoti no reāliem faktiem un personīgās pieredzes. Starp prototipiem - Juja Vanga, Arvo Pērts, profesionālās velosportistes Kasia Nieviadoma, Urška Žigarte, Elisone Džeksone, kā arī Sabiles centrā esošais dabiskais avots Līkais Krodzinieks. Opera veidota kā trīsdaļīga performance, nevis klasisks dramatiskais iestudējums, tāpēc režisors Jānis Putniņš, scenogrāfs Jēkabs Voļatovskis un kostīmu māksliniece Liene Rolšteina šoreiz strādā ar citādākiem izteiksmes līdzekļiem. Raidījumu vada: Anete Enikova.  

Četri latviešu kultūras mediji – literatūras žurnāls “Strāva”, filosofijas žurnāls “Tvērums”, avangarda žurnāls “Avīzes Nosaukums” un mākslas un literatūras grāmatžurnāls “AsAlwaysUnknown”, 2026. gada Valentīndienā, 14. februārī, K. K. fon Stricka villā rīko pirmo “Vientulības festivālu” – kultūras pasākumu sēriju dienas garumā. Saruna ar festivāla veidotājiem Tomu Babincevu (“Tvērums”), Robertu Vilsonu (“Strāva”) un Katrīnu Juhnu (“AsAlwaysUnknown” jeb AAU).

Kas notiek, kad centieni būt “pareizam” kļūst par smagumu un vairs nav noturami, kā lūzums var pārtapt spēkā? Šajā “KŪL: Kultūras ūnijas laika” raidījumā pievēršamies laikmetīgās dejas solo izrādei “Lauskas” - fiziskai un klātesošai pieredzei par trauslumu, paškontroli un brīdi, kad sabrukt nozīmē sākt no jauna. Izrādē uz skatuves veidojas duets starp cilvēku un objektu - dejotāju un keramikas bļodu, kas tiek celta, pārvietota un piepildīta ar ūdeni, līdz kontrole pamazām izzūd. Sarunā izceļam arī dramaturģisko pamatu - kintsugi filozofiju, kur plaisas netiek slēptas, bet kļūst par vērtīgu stāsta daļu. Viesos Aigars Larionovs, izrādes horeogrāfs un dejotājs. Runāsim par “Lauskām” kā solo izrādi, duetu “cilvēks un objekts”, par iekšējo konfliktu starp sabiedrības lomām un patieso pieredzi, un par to, kā izrādes fiziskais process pārtop emocionālā lūzuma pieredzē. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Ko nozīmē saglabāt atmiņu reģionā, kur robežas, ideoloģijas un stāsti par pagātni tiek nepārtraukti pārskatīti? Un kā atbrīvoties no ieraduma visu mērīt ar vienu universālu mērauklu, lai varētu ieraudzīt arī citas pieredzes, balsis un zināšanas? Raidījumā “KŪL: Kultūras ūnijas laiks” viesos Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore Andra Silapētere, sarunas centrā ir projekts “Drošības zonas un mainīgas laika līnijas” - starpdisciplināru norišu cikls, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp institūciju arhīviem un zināšanām, kolektīvo atmiņu un mainīgo politisko situāciju Baltijas reģionā. Apvienojot sarunu darbnīcas un mākslinieku intervences, šis projekts aicina pārdomāt, kā arhīvi un to dažādās formas kalpo kā “drošības zonas” vēstures zināšanām, vienlaikus būdami pakļauti nenoteiktībai, pārinterpretācijai un institūciju izaicinājumiem politiskā, sociālā un ekonomiskā kontekstā. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Ne reizi vien dzirdam teicienu - "kā gadu sāksi, tā to arī pavadīsi!" Raidījums KŪL savu jauno sezonu sāk draudzīgā muzikālo jauniešu sabiedrībā! Pirmajā raidījumā runāsim ar NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas teorētiķiem - Jasmīnu Mariju Enģeli, Ernestu Pozemkovski, Petru Stalidzāni, Sigvardu Skuju un Karīnu Dambergu. Uzzināsim, ko nozīmē būt teorētiķim, kādas ir viņu intereses mūzikā, māksā un kultūrā, kādu problemātiku jauniešu redz šī brīža kultūras dzīvē un, protams, izcelsim arī radošos jaunumus - skolas avīzi "Uztakts!" Raidījumu vada Inga Stankeviča.

Šajā raidījumā pievēršamies neparastai un drosmīgai kustībai - Vecajo kultam, kura izcelsme ir miglā tīta un nav piesieta laikam vai vietai. Tā ir kopiena, kas uz vecumu skatās nevis kā uz sabiedrības bailēm vai slogu, bet kā uz pāreju, kas var nest skaidrību, mieru un citādu apziņas stāvokli. Studijā viesos Katrīna Neiburga un Regnārs Vaivars, lai runātu par to, kāpēc šodien, laikā, kad jaunība tiek idealizēta, daudzi meklē veidus, kā pieņemt novecošanu - nevis slēpt to. Mēs jautāsim: Kas notiek, ja vecumu sāk uztvert kā ceļu? Kā mainās mūsu attiecības ar sevi, identitāti un laiku? Un kāpēc Vecajo kults vienlaikus ir saruna, rituāls un kopīga apcere? Šī būs atklāta un cilvēciska saruna par to, kas sagaida mūs visus - par pāreju no būtības uz nebūtību, par pieņemšanu un mieru, un par dzīves posmu, par kuru parasti runā maz. “Vecajo kults” ir Dirty Deal Teatro izrāde — atmosfērisks un žanriski neierasts rituāla un performatīvas sarunas apvienojums par novecošanu, laiku un pieņemšanu. Izrādes autores ir Iveta Pole un Katrīna Neiburga, mūziku veido Edgars Mākens un Ingus Baušķenieks, gaismu mākslinieks - Niks Cipruss. Lomās: Dace Everss, Regnārs Vaivars vai Ģirts Krūmiņš, un Mārcis Broks. Izrāde aicina skatītājus uz atklātu tikšanos ar tēmu, no kuras sabiedrība bieži izvairās - vecumu kā pāreju un iespēju. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Āgenskalna tirgus simtgadē Latvijas tirgu vide mainās straujāk nekā jebkad. Atklāts digitālais ceļvedis tirguscelvedis.lv, kas apvieno vairāk nekā 80 tirgus un rāda, cik plaša un daudzveidīga kļuvusi vietējā tirgus kultūra. Raidījumā skaidrojam, kā tirgi no utilitāras iepirkšanās vietas pārtop par pilsētas dzīves centriem, kur satiekas garšas, cilvēki un stāsti. Aplūkojam arī plašākas tendences: pieaug interese par vietējo un sezonālo pārtiku, atdzimst tirgus kā kopienas telpa, bet digitālie rīki ievieš jaunus paradumus — sākot no tiešās tirdzniecības un priekšpasūtījumiem līdz tirgus kartēm, kas palīdz plānot maršrutus. Tirgus kļūst par lēnā tūrisma galamērķi, kā arī par platformu mazajiem ražotājiem, kuri meklē tiešu saikni ar pircēju. Stāstām arī par pirmo Latvijas tirgu konferenci, kur eksperti un tirgu pārstāvji meklē atbildes uz jautājumu: kā tirgi var saglabāt savu īstumu laikā, kad pilsētas mainās, bet cilvēku vajadzība pēc autentiskas pieredzes pieaug. Tirguscelvedis.lv ir bezmaksas platforma un Latvijas pārtikas iniciatīva, kur šobrīd apkopoti vairāk nekā 80 Latvijas tirgi un tirdziņi, pārstāvot gan galvenos pilsētu tirgus (Liepājas, Cēsu, Daugavpils, Talsu, Siguldas, Āgenskalna un citi Rīgas un Latvijas tirgi), gan reģionālās un sezonālās iniciatīvas, kā arī specializētie un mājražotāju tirdziņi (Slow Food Straupe, REKO Valmiera, Māras tirgus, Kalnciema kvartāla tirgus un daudzi citi). Ceļvedī tiks izcelti arī tematiskie un sezonālie tirgi, tostarp Ziemassvētku tirdziņi, kā arī krāmu, senlietu un stādu tirgi. Tirgusceļvedis apkopos arī dažādas ar pārtiku saistītas iniciatīvas un publicēs sludinājumus gan par ražas pašlasīšanas iespējām, gan par tiešo pirkšanu. Epizode atklāj tirgus kā mūsdienu kultūras fenomenu: dzīvīgu, mainīgu un pārsteidzoši aktuālu. Raidījumā viesosies Una Meiberga, tigus ceļveža idejas autore un īstenotāja. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Šonedēļ raidījumā runāsim par koncertu “Chamber of Circuits”, kas 30. novembrī Hanzas peronā apvienos divus sintezatoru kamerorķestrus un divdesmit četrus instrumentus vienā vakarā. Koncertā “Chamber of Circuits” tiks pirmatskaņots komponistes Annas Fišeres jaunais opuss Noesis, kas apvieno klasiskās un elektroniskās mūzikas pasaules. Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim Igaunijas elektroniskās mūzikas leģendu Svenu Grunbergu kopā ar Igaunijas Elektroniskās mūzikas savienības ansambli (EMA), atskaņojot skaņdarbus no albumiem Hingus un OM un kulta filmas "Mirušā alpīnista viesnīca". Raidījumā viesosies Ģirts Ozoliņš un Madara Ozoliņa – viena no jaunā skaņdarba Noesis izpildītājām. Sarunā meklēsim atbildes uz jautājumiem – kā skan sintezatoru orķestris, ko nozīmē intuīcija mūzikā un kā cilvēka sajūtas sadzīvo ar algoritmisku precizitāti. Koncerta scenogrāfiju veido Artūrs Virtmanis, bet sintezatoru instrumentāriju nodrošina Erica Synths. Vada: Anete Enikova.

Dirty Deal Teatro jaunās, pilngadības sezonas pirmajā pusē būs iespēja redzēt gan iepriekš iestudētās un skatītāju iemīļotās izrādes, gan vairākas pirmizrādes. 2025./2026. gada sezona būs veltīta stāstiem par citādo un aizraujošo. Tie būs nemierīgi, dzīvi un pārsteidzoši atklāti. Katrs iestudējums kļūs par sava veida rituālu – gan personīgu, gan kolektīvu –, kas svin dažādas balsis, formas un emocijas. Teātris piedāvās telpu, kur uz brīdi izrauties no ikdienas steigas, lai aizceļotu ārpus ierastā – uz vietu, kur mākslinieki rada jaunas pasaules un neiespējamais kļūst ticams. Studijā viesojas – Dirty Deal Teatro vadītāja Anna Sīle, un izrādes “Plēsoņas” kustību mākslinieki Roberta Gailīte un Vladimirs Goršantovs. Raidījumu vada: Anete Enikova.

18. un 19. septembrī Mazsalacā norisināsies jau iepriekšējos gados aizsāktais mini festivāls “Ražas svētki”, ko organizē biedrība “LAUKKU”. Šogad festivāla ietvaros ikviens aicināts draudzīgā kopābūšanā piedzīvot dzejas lasījumus, dzejas un dejas meistarklases, jaundarba skici, kā arī fragmentus no laikmetīgās dejas izrādes “Pretpoli”. Festivālu noslēgs diskusija par laikmetīgās mākslas un ikdienas rutīnas saskares punktiem. Studijā viesojās festivāla radošas komandas pārstāves – festivāla kuratore, kustību māksliniece - Agate Bankava, dzejniece - Agnese Krivade un kustību māksliniece - Līga Ūbele. Raidījumu vada: Anete Enikova.

Svētdien, 27. aprīlī, plkst. 16.00 Stāmerienas pilī dzīvi stāsti kļūs par lugām un lugas par lasījumiem. Latvijas Kultūras akadēmijas topošie aktieri un režisori iedzīvinās vietējo iedzīvotāju pieredzes, kas pārtapušas trīs jauno dramaturgu darbos. Par to kā dzīvesstāsti nonāk līdz skatuvei skaidros jaunās dramaturģes - Elza Vildaus un Marianna Stasiva. Raidījumu vada Luīze Valpētere un Agate Marija Bukša.

"Lauznis production studio" ir radošā pagrīde, kas ienāk ar durvju laušanu, nevis klauvēšanu. Viņi specializējas robežu pārkāpšanā – gan vizuāli, gan idejiski. Tur, kur citi meklē atslēgu, viņi paņem lauzni un izveido kaut ko, ko nevarēja paredzēt pat algoritms. Uz jautājumu “kas ir lauznis” rast atbildi mēģinās Emīls Brālis un Krišs Apšenieks. Raidījumu vada Luīze Valpētere un Agate Marija Bukša.

Jauno mūziķu konkurss "Hadrons" - ko mēs par to zinām un kas būtu jāzina dalībniekiem? Kāda ir panākumu atslēga un vai uzvara tiešām ir tā vērta? Vairāk par to, kas ir "Hadrons", kā tas radās un kas tajā notiek, izstāstīs radio NABA vadītājs Madars Štramdiers, savukārt piedzīvojumos un atziņās par dzīvi pirms un pēc konkursa dalīsies "Hadrons 2024" uzvarētāji - "Aptiekas bēru ansamblis".

No 5. līdz 8. novembrim norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētā konferenču sērija “Kultūras Krustpunkti XVIII”, kas piedāvās kultūras un mākslas nozarē ieinteresētajiem vairāk nekā 90 pētījumu prezentācijas, priekšlasījumus un diskusijas. Latvijas un ārvalstu zinātnieki, mākslinieki un kultūras jomas praktiķi  pārskatīs mūsu brīvības mērogu un vērtību hierarhijas, atklās un izgaismos tās robežsituācijas, ārējās un iekšējās barjeras, ar kurām sastopas mūsdienu cilvēki, kopienas un valstis. Arī pats notikums – “Kultūras Krustpunktu” konferenču sērija šogad piedzīvo savu pilngadību, kas izpaužas arī programmas saturā – jauni, pārsteidzoši pētījumu virzieni, drosmīgi tematu un problēmu risinājumu piedāvājumi. Konferences 18 gadu vēsture ļauj runāt par  Latvijas kultūras un mākslas pētniecības brieduma, nozīmības un pat identitātes jautājumiem.  Raidījumā viesosies Anita Vaivade un Liene Jākobsone

Kustību izrāde "Cilpa un dzinējs" ir pētījums par rutīnu un plūsmu. Tā ir solo kustību izrāde modulāro sintezatoru skaņu pavadījumā ar reiva elementiem. Šajā izrādē cilvēks tiek pielīdzināts dzinējam, jo gan cilvēku, gan dzinēju var uzskatīt par kustību veicēju. Izrādes vēstījums ir par to, ka sekojot konkrētiem struktūrpunktiem ir iespējams izveidot rutīnu, kas ļauj saglabāt dzīves plūdumu. Izrādes kustību materiāls ir balstīts uz kustībām, kuras cilvēki atkārto ikdienā. Rutīnu izrādē iemieso kustību mākslinieks Oskars Moore. Gan izrādes laikā, gan pēc tās skatītāji varēs arī paši ļauties deju mūzikas ritmiem. Raidījumā klausies sarunu ar kustību mākslinieku Oskaru Moori un skaņu mākslinieku Leo Novus.

Režisoru Dāvida Ernštreita un Ineses Kļavas dokumentālā filma “Patrīcija” vakardien, 19. martā, piedzīvoja savu pirmizrādi. Filma vēsta par visu laiku labāko Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku un viņas ģimeni – tēvu, kurš no mazotnes gatavo meitu olimpiskajām spēlēm, un brāļiem, kuri kļūst par viņas atbalstu, – par dzīves  pārbaudījumiem,  sporta aizkulisēm un jaunas sievietes gribasspēku. Raidījumā būs dzirdama saruna ar filmas režisori Inesi Kļavu un komponistu Otto Auniņu.

Marta sākumā Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvoja iestudējums pavisam īpašai auditorijai – mazuļiem no 9 mēnešu līdz 2 gadu vecumam. Izrāde “Čuču, Spilventiņ!” režisores Lienas Šmukstes, mākslinieces Evitas Bētas un mūzikas autores Rūtas Dišleres kopdarbā radīta kā sajūtu piedzīvojums, kurā iepazīt teātra vidi, to vērojot, sadzirdot un aptaustot. Apmeklējums sastāv no 30 minūšu izrādes un 30 minūšu interaktīvas kopābūšanas ar izrādes galveno varoni – Spilventiņu. Raidījumā viesosies izrādes režisore Liena Šmukste un aktrise Dana Avotiņa - Lāce.

No februāra sākuma pie skatītājiem nonākusi koncertizrāde “Atkapusvētki”, kas komēdijas manierē ienes mitoloģijas un pēcnāves dzīves tematiku dažādos Latvijas bāros. Iestudējumu īsteno jaunie mākslinieki - aktieri, mūziķi, dzejnieki un režisori -, piedāvājot ļoti daudzveidīgu programmu un viedokļus. Pārdabiskās būtnes, kuras autori iemieso, veidotas daļēji balstoties tautas nostāstos un pievienojot lielu daļu savas personīgās būtības vai iztēles.  Iestudējuma laikā visi klātesošie svin Atkapusvētkus, kas ir tāds kā kapusvētku turpinājums. Tieši no kapusvētku tradīcijām ņemta iedvesma sapulcināt tik atšķirīgus raksturus gluži kā lielu radu saimi, kurā ikgadējā tikšanās reizē katrs izpaužas ar savām unikālajām īpatnībām. Izrādes norisināsies bāros Rīgā, Siguldā un Liepājā. Viesos 3.kursa režijas mākslas students Mārcis Broks un aktrise Sandija Dovgāne.

Janvāra sākumā pirmizrādi Latvijas Leļļu teātrī piedzīvoja režisora Valtera Sīļa izrāde "Sibīrijas haiku", kas par deportāciju tēmu unikālā papīra animācijas tehnikā uz sarunu aicinās ģimenes ar bērniem un jauniešiem no 10 gadu vecuma un pieaugušos. Raidījumā "KŪL" dzirdama saruna ar izrādes režisoru Valteru Sīli un aktieri Rihardu Zelezņevu. Rakstnieces Jurgas Viles un ilustratores Linas Itagaki grafiskais stāsts “Sibīrijas haiku” (Lietuva) lasītājiem ir pazīstams no tāda pašu nosaukuma godalgotās komiksu grāmatas, kas attēlo lietuviešu zēna Aļģa un viņa ģimenes izsūtījuma pieredzi. Grāmata Daces Meieres tulkojumā (Liels un mazs) Latviju sasniedza 2020. gadā, daudzās mājās kļūstot par vērtīgu palīgu, skaidrojot bērniem izsūtījumu būtību, ietekmi un totalitārisma noziegumus. Režisors Valters Sīlis šo materiālu izvēlējies par pamatu izrādei, kas ar multimediālas valodas palīdzību pārnesīs Aļģa stāstu teātra formātā. Iestudējums paredzēts ne vien ģimenēm ar bērniem, bet arī klašu grupām, kas vēlas rast radošu iedvesmu, kā sarunāties par sarežģītām Latvijas un Baltijas vēstures šķautnēm, kā arī jebkuram pieaugušajam, kurš vēlas iegūt jaunu teātra pieredzi. Lomās – Rihards Zelezņevs, Elīna Bojarkina, Baiba Vanaga, Artūrs Putniņš un Kristīna Varša. Neskatoties uz nopietno tēmu, iestudējuma piedzīvošanu īpaši aizraujošu padarīs reāllaika papīra animācijas iedzīvināšanas vērošana.

Kinoteātrī “K.Suns” 27. janvārī plkst. 20.00 notiks ekstravagantā dziesminieka Imanta Dakša un videomākslinieces “Mersedes(e) Margoit” koncerts un video stāsts “Beidzot laimīgās haizivis”. Pasākumā ''Beidzot laimīgās haizivis'' Imanta Dakša koncerta programmu veidos dziesmas par mīlestības meklēšanas ceļu, ko asociatīvi papildinās “Mersedes(e) Margoit” veidoti psihedēliski video stāsti. Mūziķa dziesmām ir raksturīgas tēlainas lirikas, kas viegli raisa vizuālas asociācijas. Video attēla manipulācijas sasauksies ar Imantam Daksim raksturīgo spēles manieri – dziesmas dekonstrukciju visnegaidītākajā brīdī, spēlēšanos ar intensitāti, tempu, dziļu intimitāti un ārkārtēju ekspresiju. Imants Daksis par gaidāmo pasākumu: “Informācijas laikmetā indivīds reizē ir gan plēsējs, gan upuris, tāpēc pasākumam ir izvēlēti divi vadošie tēli – haizivs un televizors. Haizivs caur neskaitāmiem upuriem meklē mīlestību, ko galu galā atrod personificētā okeānā. Savukārt televizors, pildīdams bezgalīgas informācijas raidītāja aukstasinīgo funkciju, patiesībā meklē atbrīvošanos, lai beidzot piedzīvotu iespēju pašam pieredzēt pasauli. Abu tēlu sastapšanās notiks uz kinoteātra skatuves, kur mūziķis iemiesos neremdināmo plēsēju haizivi, bet lielais ekrāns – televizoru, kurš, pārvarējis bezpersoniskas informācijas plūsmu, sācis raidīt savu brīnišķo un neatkārtojamo dzīves sajūtu, kas var būt veclaicīgi silta un biedējoši futūristiska vienlaikus”.

27. janvārī pulksten 21.00 piekto reizi norisināsies pasākums Dzejas pusnakts, un šoreiz par norises vietu izraudzīta Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca. Dzejas pusnakts ir jauns pasākumu formāts, kas radies 2023. gada vasarā, pusgada laikā tas sasniedzis jau 300 apmeklētāju auditoriju. Pasākumā pamīšus uzstājas dzejnieki un DJ duo, izceļot kontrastu starp elektronisko mūziku un dzeju. Katrā pasākumā uzstāties tiek aicināti gan sabiedrībā zināmi, gan jaunākās paaudzes dzejnieki, taču DJ duo paliek nemainīgs; tā sastāvā ir Gerda Roze Medne, Krista Kaufmane. Ideju autoru komandā ir Gerda Roze Medne, Kārlis Knospiņš, Krista Kaufmane, Amanda Kaufmane un Alise Bogdanova. Šovakar raidījumā viesosies pasākumu organizators Kārlis Knospiņš un puse no DJ duo - Krista Kaufmane.

No 19. janvāra līdz 25. februārim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāmas trīs Open Call 2023 laureātu izstādes. Konkursu Kim? Open Call izsludina reizi gadā jaunās paaudzes māksliniekiem, autoru kolektīviem un kuratoriem, un tā uzvarētājiem ir iespēja īstenot izstādi Kim? izstāžu zālēs. 2023. gada konkursā pirmo reizi par laureātiem tika paziņotas trīs atsevišķas izstāžu ieceres – Annemarijas Gulbes izstāde “Gribi tici, gribi netici”, Karlīnas Mežeckas “Trausluma arhīvs”, kuratore Žanete Liekīte, un Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas izstāde “Mazcenas Rīga”. Raidījumā būs dzirdama saruna par vienu no trim izstādēm "Macenas Rīga". Divu mākslinieču Ievas Jakušas un Gundegas Straubergas vizuālais stāsts-izstāde “Mazcenas Rīga” apskata pilsētas identitāti kā tūrisma galamērķi no diviem kontrastējošiem skatupunktiem – ārzemju mazbudžeta aviokompānijas un vietējā mārketinga prizmas. Projekts izceļ atšķirības ārējās perspektīvas un Latvijas kultūras mantojuma mārketinga pieejās. Piemēram, aviokompānijas Ryanair pārdošanas stratēģija Rīgai apstājas pie zemām cenām un naktsdzīves ceļveža. Šis objektīvs kontrastē ar patieso piedāvājumu, inflāciju, augstas kvalitātes amatnieku izstrādājumiem suvenīru veikalos un tradicionālo kultūru. “Mazcenas Rīga” apskata amatniecības un kultūras nozīmību un ietekmi mūsdienu tūrisma industrijā. Caur manipulētiem, tradicionāliem latviešu suvenīru izstrādājumiem projekts sniedz ieskatu kultūras reprezentācijas sarežģītībā. Tas apšauba mantojuma konvertēšanu precēs, aicinot apdomāt kultūras artefaktu un tradīciju autentiskumu. Mijiedarbība starp dažādu simbolu izmantošanu komerciālajā amatniecībā un kultūras sakņu saglabāšanu, aicina skatītājus izvērtēt tradīciju komerciālo pievilcību. Dizaineru duo vēlas apspēlēt vārda “lēts” nozīmi, un prezentēt to kā jēdzienu, kas atspoguļo vairāk par cenu. Tas ir veids, kā skatīties uz pasauli, sākot no starptautiskajām robežām un uzņēmumu suverenitātes līdz mārketinga stratēģijām. Gundega Strauberga un Ieva Jakuša absolvēja Eindhovenas dizaina akadēmiju 2020. gadā. Paralēli attīstot savu praksi, viņas ir apvienojušās vairāku projektu īstenošanai, kur Gundegas vizuālo pieeju naratīvu veidošanai stiprina Ievas kritiskais skats, pētnieciskās prasmes, kas viena otru izaicina un papildina. Viņu darbi ir izstādīti Eiropas ievērojamākajos dizaina pasākumos, kā piemēram, Nīderlandes un Milānas dizaina nedēļās, kā arī viņas ir dažādu konkursu laureātes, tai skaitā, Talantu stimulēšanas fonda ieguvējas Nīderlandē. Abas šobrīd sākušas maģistrantūras studijas Hāgas Karaliskajā mākslas akadēmijā, kur dziļāk apgūst fotogrāfijas potenciālu sabiedrībā un nelineāru stāstījumu veidus.  

Aizraujošus un komiskus notikumus astoņās sērijās daudzsēriju filmā “Pansija pilī” piedāvā Mistrus Media. Tas ir stāsts, kurā topošais rakstnieks Anšlavs Eglītis kopā ar brāli Vidvudu, tēvu Viktoru un viņa dzīvesbiedri Hildu Vīku sāk muižas atjaunošanas darbus, vienlaikus tajā atverot pansiju, kas kļūst par apkārtnes iedzīvotāju, pagātnes rēgu, pilsētas viesu un latviešu inteliģences attiecību krustpunktu un vienas vasaras skatuvi 20. gadsimta 20. gadu Latvijai. Anšlavu seriālā atveido Rihards Zelezņevs, viņa tēvu Viktoru — Gundars Āboliņš, bet pārējos varoņus iemieso citi spoži latviešu aktieri. Šovakar raidījumā viesosies filmas režisori - Andis Mizišs un Marta Elīna Martinsone. "Pansija pilī" ir viena no četrām Latvijas daudzsēriju filmām, kas drīzumā piedzīvos savas pirmizrādes uz lielajiem ekrāniem. Tapšanas procesā vēl ir "Padomju džinsi", spriedzes filma "Dumpis" un "Asistente". Raidījumu vada: Anete Enikova.

Turpinot iepazīt "Lielā Kristapa" balvas nominantus tuvplānā režisores Lienes Lindes depresīvā komēdija "Melnais samts".  Marta, "Melnā samta" galvenā varone, ir filmu režisore. Viņa dzīvo tipisku mūsdienu radošā trīsdesmitgadnieka dzīvi: strādā darbavietā, kurā nespēj sevi realizēt, uzņemas darbus, kuru termiņus mūždien nokavē, uztur romantiskas attiecības, kurās negūst emocionālu piepildījumu, savu depresiju ārstē ar apreibināšanos un turpina saviem draugiem apgalvot, ka jau pavisam "drīz" viņa sāks strādāt pie savas jaunās filmas scenārija. Caur skumju, absurdu un komisku notikumu virkni Marta ir spiesta iemācīties, ka dažkārt, lai tiktu laukā no bedres, tajā ir jāiekrīt vēl dziļāk. Studijā viesosies režisore Liene Linde. Raidījumu vada: Anete Enikova un Santa Gribuste.

Režisores Elzas Gaujas pilnmetrāžas spēlfilma “Pastkarte no Romas” ir divu pastnieku mīlestības stāsts, kurā ienāk Alcheimera slimība. Savu ceļu pie skatītājiem filma mēros sākot ar 11. janvāri. Šobrīd filma ir izvirzīta četrām vadošām Lielā Kristapa nominācijām — Labākā pilnmetrāžas spēlfilma, Labākā aktrise, Labākais aktieris un Labākais spēlfilmas operators. Raidījumā viesosies režisore Elza Gauja un operators Aleksandrs Grebņevs. Raidījumu vada: Anete Enikova un Santa Gribuste.

16. novembrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā filozofijas diena un šīs dienas ieskaņā izzināsim jaunāko - sesto žurnāla "Tvērums" izdevumu, kura tēma šoreiz ir "Vide" un uzzināsim arī par gaidāmajiem žurnāla atvēršanas svētkiem 16. novembrī. Raidījumā uz sarunu viesojās žurnāla "Tvērums" komandas pārstāvji Rūdis, Adelīna un Patrīcija. “Tvēruma” jaunajā numurā “Vide” tematizētas un vērtētas kategorijas, ar kādām līdz šim domāts par dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas praksēm, dzīvnieku un augu ētiku. “Vidē” izvērsti aplūkota diskusija par dzīvnieku kognitīvajiem procesiem, to pastāvēšanu vai nepastāvēšanu un iespējām šos procesus jēgpilni aprakstīt, nepieļaujot antropocentrisko kļūdu – cilvēka īpašību attiecināšanu uz atšķirīgām dzīvības formām. Kā arī jautāts par patiesības iespējamību neierobežotas viedokļu pluralitātes apstākļos, kad publiskajā telpā klimata pārmaiņas tiek nemitīgi uzsvērtas, vienlaikus saskaroties ar tikpat lielu skepsi. Žurnālā būtisku lomu ieņem arī diskusija par pilsētvides dzīvojamību – autocentriska, industrializēta un standartizēta pilsētvide kā nevieta, kas, kaut apmierina dzīves pamatvajadzības, nav piemērota cilvēkam kā sociālai būtnei, kam svarīgi radīt telpas atmosfēru un iemājot. Jaunajā žurnālā varēs lasīt Danielas Zālītes, Ņikitas Andrejeva, Tīnas Alises Drupas, Reiņa Pauļuka, Naura Prikšāna, Aurēlijas Džordanas Auzeres, Gundas Miķelsones, Ilvas Skultes esejas, kā arī amerikāņu filosofa Donalda Deividsona raksta “Racionāli dzīvnieki” tulkojumu. Starp jaunā žurnāla vizuālajiem materiāliem varēs atrast iepriekš nepublicētas fotogrāfijas no Hārdija Lediņa un Imanta Žodžika performances “Cilvēks dzīvojamajā vidē” (1986), kuras iemūžinājis un žurnālam atvēlējis I. Žodžiks. Žurnāla maketu un ilustrācijas veidojis mākslinieks Reinis Žodžiks. Biedrība aicina pievienoties “Tvēruma” komandai un tekstu autoriem “Vides” atklāšanas notikumā “klusumu, šeit atklāj vidi” 16. novembrī (UNESCO pasaules filosofijas dienā) kultūrtelpā “1983”, Vagonu ielā 21. Pulksten 19.00 sāksies lasījumu programma, kur autori un redakcija iepazīstinās ar fragmentiem no žurnāla rakstiem, kā arī dalīsies pieredzē par tekstu izstrādi un iedvesmas avotiem. Pēc lasījumiem rādīsim Aurēlijas Džordanas Auzeres īsfilmu, kas veidota pēc performances “Cilvēks dzīvojamajā vidē” motīviem.  

9. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā PILOT tika atklāta “BDO jauno mākslinieku balvas 2023” izstāde un paziņots konkursa uzvarētājs. Visaugstāko žūrijas novērtējumu un ceturto BDO jauno mākslinieku balvu šogad saņēma māksliniece Agate Tūna ar instalāciju “Tehno-rēgs”. Šovakar raidījumā klausies sarunu ar mākslinieci Agati Tūnu. Mākslas darbs “Tehno-rēgs” metaforiski attiecas uz digitālajiem nospiedumiem, kurus cilvēki atstājam virtuālajā vidē. Tie var būt nebūtiski, piemēram, kešatmiņā saglabāti vietņu dati, vai redzamāki, piemēram, sociālo mediju ziņas, kas var turpināt “vajāt” mūsu tiešsaistes personas vēl ilgi pēc to izveides. No arhivētiem e-pasta ziņojumiem līdz neaktīviem sociālo mediju profiliem, kolektīvā digitālā eksistence izplatās visā plašajā elektriskajā tīkla spektrā. Šis tīkls, kas katru dienu veic neskaitāmus datu atjauninājumus un saglabāšanas funkcijas ir mājvieta plašam “rēgu” mājoklim. Rēgs, kas ir atkārtots motīvs autores mākslinieciskajā darbībā, iemieso nepārtraukto praksi, lai aptvertu un attēlotu nenotveramo fotogrāfijā. Savukārt, izmantotā eksperimentālās fotogrāfijas tehnika ķīmijgrammas līdzinās rūpīgi izpildītam burvju trikam, fiksējot fotogrāfiju bez kameras. Tāpat kā burvju triks, fotogrāfijas spēks slēpjas ne tikai gala attēlā, bet arī tā radīšanas procesā, kas ir tikpat sarežģīts un daudzšķautņains kā attēli, ko tas rada. “Jaunās tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļi nekad nav īsti „jauni”, bet gan kalpo kā iepriekšēju izgudrojumu transformācijas vai uzlabojumi. Tādējādi manā praksē ir lietderīgi apvienot digitālās un analogās metodes, veicinot intriģējošu dialogu starp abiem,” tā Agate Tūna, BDO jauno mākslinieku balvu 2023 ieguvēja. Agate Tūna finālam tika nominēta kopā ar citām četrām māksliniecēm, LMA maģistra programmas absolventēm – Annemariju Gulbi, Martu Viktoriju Agrumu, Dzeldi Mierkalni un Katrīnu Ievu. “BDO jauno mākslinieku balva” ir BDO Latvia iniciatīva, sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), KIM? Laikmetīgās mākslas centru un eksperimentālā mākslas telpu PILOT, kuras mērķis ir atbalstīt jaunos māksliniekus pēc vizuālās mākslas vai audio-vizuālās mediju vai dizaina nozares maģistra studiju pabeigšanas Latvijas Mākslas akadēmijā, ar mērķi palīdzēt tiem sniegt atpazīstamību, atzinību un novērtējumu un mākslas darbu realizāciju.  

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs šobrīd ir skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Raidījumā būs dzirdama saruna ar ekspozīcijas kuratorēm Līnu Birzaku-Priekuli un Artu Vārpu. Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Viens no Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgākajiem sasniegumiem teorētiskajās zinātnēs 2022. gadā ir filozofa un arī Radio NABA vēsturiskās fantāzijas raidījuma "Fono-Grāfs" vadītāja Andra Hirša pētījums par latviešu pirmo akadēmiski izglītoto filozofu Jēkabu Osi un personālisma strāvojumu. Šodien, 25. janvārī notiek monogrāfijas "Persona un personālisms: pārdzīvojot ideālisma sabrukumu. Pirmā latviešu filosofa Jēkaba Oša dzīve un uzskati" atvēršana, kurā apkopots pētījums un pētījuma piezīmes. Radio raidījumā būs dzirdama saruna ar Andri Hiršu. Pirmo reizi pasaules zinātnes vēsturē izdots apjomīgs pētījums par latviešu filozofu Jēkabu Osi (1860–1920), vienu no Latvijas Universitātes idejiskajiem pamatlicējiem. PhD Andra Hirša monogrāfijā, kas izdota sērijas “Filosofiskā bibliotēka. Letonika” ietvaros, raksturota filozofa intelektuālā biogrāfija un izvērtēta Jēkaba Oša filozofiskā sistēma, kā arī tās ietekme uz latviešu domvidi 20. gadsimta pirmajā pusē. Līdz šim latviešu lasītājam nebija iespējams iepazīties ar Jēkaba Oša tekstiem latviešu valodā. Monogrāfijā ir iekļauti Jēkaba Oša studentu lekciju pierakstu tulkojumi. Pētījumā ir izmantoti vairāku Eiropas valstu un Krievijas arhīvu materiāli, kas ietver informāciju ne tikai par Jēkaba Oša biogrāfiju, bet arī atsedz jaunus aspektus latviešu intelektuālās vēstures kontekstā kopumā.  

Piektdien, 16. decembrī, RIXC galerijā, Lenču ielā 2 norisināsies Līgas Dubrovskas izstādes  “Vērojot troksni” atklāšana. Vērojot šo darbu, skatītājs pārceļas no mūsdienām uz industriālās revolūcijas uzplaukuma laiku, kad pilsētvidē mašīnu un fabriku trokšņi sāka dominēt pār citām skaņām, aktualizējot jautājumu par trokšņu klātbūtni ikdienas vidē un tā nozīmi cilvēka psihoemocionālajā telpā. Šajā raidījumā klausies sarunu ar jauno mākslinieci Līgu Dubrovsku. Līga Dubrovska ir māksliniece, kas 2022. gadā ieguvusi humanitāro bakalaura grādu Audiovizuālajā un mediju mākslā Vizuālās komunikācijas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Savos darbos māksliniece meklē eksperimentālus veidus kā integrēt laikmetīgas tehnoloģijas un zinātnes paņēmienus. Mākslas darbā autorei ir svarīga satura daudzslāņainība un asociāciju bagātība, tiecoties uz tādu darba formu, kas spēj raisīt skatītājā emocijas un pārdomas nepastarpināti no autora interpretācijas.

Mēs esam sēdētāju sabiedrība. Dibena un krēsla magnētiskās attiecības ir cilvēku iedzimtais līgums. Katrs līgums ir gan universāls, gan personīgs, tādēļ ikviens skatītājs šajā izrādē kļūst par centrālo norišu lauku. Ikviens cenšas atrast savu krēslu – cits vienkāršāku, cits ietekmīgāku, pierodot pie savas vietas, kuru grūti pamest. Tas kļūst par identitātes sastāvdaļu. Un krēslu mums netrūkst – bārā, vilcienā, galmā, kultūras kanonā un birojā… Kur vien veries, visapkārt krēsli un tajos sēdošie ar durošām sāpēm krustos, savilktiem pleciem un vieglu dunoņu deniņos. 206 kauli, aptuveni 360 locītavu un 650 muskuļi – tas ir cilvēks, bet cik gan daudz mēs no šiem dotajiem izmantojam un cik – apsēžoties apslāpējam? Raidījumā būs dzirdama saruna ar idejas autori un horeogrāfi Sintiju Siliņu un skaņu mākslinieku Maksimu Šenteļevu. Iekšējās spriedzes izrāde “Mans līgums ar krēslu” ir ķermeniska pieredze, kurā skatītāji piedalīsies stāvēšanas un sēdēšanas politikas īstenošanā un kļūs par tās līdzdalībniekiem. Konceptuālā un vienlaikus poētiskā izrāde rosina sava ķermeņa stāvokļu novērošanu ikdienas situācijās un fizisku apzinātību. Šis ir stāsts par augšā celšanos. Visticamāk, arī tu šo lasi sēžot. Un, visticamāk, ir laiks piecelties.

Kinoteātra “Kino Bize” 10. jubilejai veltīto programmu “Klasikas kino vakari”, kas šogad pievērsusies spožākajiem kinodarbiem no 2012. gada, novembrī turpinās franču režisora Leosa Karaksa nepieradināmā drāma “Svētie Motori” (2012). Divos seansos 11. un 12. novembrī skatītāji aicināti izbaudīt kinematogrāfisku ceļojumu cauri Parīzei ar ilglaicīgo Leosa Karaksa līdzgaitnieku, aktieri Denī Lavānu galvenajā lomā. Rqaidījumā būs dzirdama saruna par kinoteātra "Kino Bize" desmit gadiem un tā lomu Latvijas kultūras un kino vidēs. Raidījumā viesosies Ieva Augstkalna un Paula Bērziņa. Piektais “Klasikas kino vakaru” cikls pievērsies trīs 21.gs. filmām, kuras tāpat kā kinoteātris Kino Bize šogad atzīmē desmito jubilejas gadu. Filmu programma aptver spožus kinodarbus no 2012. gada, kas ar savu izteikti kinematogrāfisko formu un oriģinālo vēstījumu raksturo aizvadīto desmitgadi kinomākslā.

Pagājušās nedēļas nogalē mākslas galerijā "Māksla XO" tika atklāta divu arhitektu Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres izstāde "Laikapstākļu modifikācijas institūts". Izstāde pēta Losandželosas ūdensapgādes sistēmu, kas ir viena no produktīvākajām un pretrunīgākajām pasaulē. Tajā tiek pētītas laikapstākļu izmaiņas kā daļa no Kalifornijas ūdensapgādes tīkla un arhitektūras infrastruktūrām, tostarp Losandželosas akvadukts, ūdens rezervuāri, izžuvušais Ovena ezera un mākoņu sēšanas stacijas. Šajā sarunā būs dzirdama saruna ar arhitektu, vienu no izstādes autoriem Helviju Savicki par dizainu un arhitektūru, par spekultatīvām būvēm un stāstiem iz institūta pētniecības procesa. „Laikapstākļu modifikācijas institūts darbojas starp lietu un sausumu, starp realitāti un spekulatīvu izdomājumu, cilvēku un vidi, starp fiktīvo un dokumentālo. Institūts novēro, pēta un uztrauc. Tas veido dažādus scenārijus un eksperimentus. Scenāriji ietver laikapstākļu manipulācijas iespēju izpēti un no tā izrietošās arhitektoniskās sekas mūsu vidē.[...] Izstādes telpa kļūst par laboratoriju, kurā var piedalīties pieredzē, kas apmeklētājiem skaidros mūsu pasaules nākotnes laikapstākļu iespējas,” stāsta izstādes veidotāji.  KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Jau šajā nedēļas nogalē – piektdien, 30. septembrī plkst. 18.00 līdz ar Berlīnē dzīvojošā latviešu fotogrāfa Iļjas Lipkina personālizstādes atvēršanu tiks atklāts mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”. Trīs dienu laikā – no piektdienas līdz svētdienai – apmeklētāji tiks aicināti piedzīvot franču salonmūziku, muzikālas performances un skaņu eksperimentus, laikmetīgo deju, video operu, kā arī Rīgas cirka izrādi un meistarklases. Šajā raidījumā klausieties sarunu ar Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” māksliniecisko vadītāju, festivāla programmas vadītāju Baibu Bartkeviču. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Trīspadsmitais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls “Patriarha rudens” pārsteigs ar provokācijām, jaunām formām un nebijušām nominācijām un skatītājiem sniegs plašu LKA bakalaura, maģistrantūras un doktorantūras studentu darbu retrospektīvu. Festivāla fokusā šogad vairākas neparastas un provokatīvas norises, kas atbilst 13. – velna duča – festivāla norises gadam. Tas mudinājis sadarbībā ar mākslinieku Daini Rudeni jeb Rudens Stencil aktualizēt arī festivāla logo. Festivāla radošā komanda astoņās dienās piedāvās daudzveidīgu skatuves un audiovizuālās mākslas darbu programmu:  10 izrādes, trīs filmu skates, meistarklases, diskusijas, sarunas un citus notikumus. Festivāla atklāšana notiks sestdien, 1. oktobrī, plkst. 15.00 LKA E. Smiļģa Teātra muzejā un norisināsies nedēļās garumā līdz pat 8. oktobrim. Raidījumā uz sarunu viesojās festivāla direktore Kristīne Freiberga, izrādes "Normālu torti, lūdzu!" autors, režisors Ivo Briedis un filmas "Mans kaimiņš nosita manu kaķi" režisors Reinis Ūbelis. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) organizētajā laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit 13, kas šogad norisināsies līdz 16. oktobrim, sadarbībā ar Gētes institūtu ir uzsākta vērienīga pasākumu programma, kas pievēršas demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. “Hearing Voices Café” programma iemājos festivāla ietvaros izveidotā pop-up kafejnīcā, kas sadarbībā ar “Borščs – vakariņas pie ukrainietēm” komandu būs atvērta visu festivāla laiku. Pasākumu programmas un arī pop-up kafejnīcas nosaukums aizgūts no mākslinieces Doras Garsijas aizsāktā projekta, kas jau ticis realizēts daudzviet Eiropā un Ziemeļamerikā un iegūs jaunu formu festivāla Survival Kit 13 ietvaros. Latvijā īstenotais “Hearing Voices Café” projekta modelis, kā kuratore ir jaunā filosofe Sofija Anna Kozlova, ietvers nevien īpaši veidotu “Hearing Voices Café” pamatprogrammu ukraiņu kopienai Latvijā, bet arī plašāku formāli atšķirīgu pasākumu ciklu, ik nedēļu nodrošinot daudzveidīgu pieredzi dažādām vecuma, sociālās un etniskās piederības grupām. Uz sarunu Raido NABA ēterā viesosies programmas kuratore Sofija Anna Kozlova un māksliniece Sabīne Šnē. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šī vakara raidījumu sāksim ar sarunu par klusumu un neko. Radio NABA studijā viesojas, trīs horeogrāfi Līga Ūbele, Marģers Vanags un Kitija Geidāne, kuru jaunākais darbs – iestudējums “Kustību lekcija – Bez nosaukuma” savu pirmizrādi piedzīvo tieši šovakar.  7. un 8. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, būs skatāms horeogrāfes Līgas Ūbeles veidotais jaundarbs, kustību lekcija “Bez nosaukuma”. Kustību lekcija “Bez nosaukuma” būs augstvērtīgs un intīms kustības jauniestudējums, kurš izceļ skatuves mākslu kā mirklīgu un indivīda pieredzē balstītu mākslas formu un pievērš sabiedrības uzmanību klusuma nozīmei laikmetā, kas ir pilns ar audiālu, vizuālu un informatīvu troksni. Kustību lekcijas veidotāji akcentē formas un satura tīrību, izmantojot vienkāršus, saprotamus un tieši tāpēc spēcīgus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Šis darbs būs meditatīvs ceļojums laikā un telpā, kur skatītājs, sekojot izrādes veidotāju radītajai struktūrai, sasniedz iekšēju klusumu, lai patiesi piedzīvotu mirkli, kurā atrodas. Izrāde ir jaundarbs, kurā vienlīdz mijiedarbojas trīs galvenie izteiksmes līdzekļi - kustība, telpa un skaņa. Sākotnējais impulss šī darba veidošanai bija horeogrāfes Līgas Ūbeles novērojums, cik maz viņa ir klātesoša savā ikdienā, jo to pārāk bieži nomāc troksnis - mūzika austiņās, televīzija fonā vai domas galvā, kas vērstas uz pagātni un nākotni - ne to, kas notiek tagad. Līga vēlējās radīt laikmetīgās dejas izrādi par klusumu, taču skatītājiem piedāvās ko citu – kustību lekciju “Bez nosaukuma”. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šobrīd kim? Laikmetīgās mākslas centra izstāžu zālē skatāma RIXC festivāla centrālā izstāde "Trauslā realitāte". Tajā apskatāmi 13 ārvalstu un Latvijas mākslinieku darbi, kuros autori no tehno-ekoloģiskas perspektīvas raugās uz šobrīd aktuāliem pasaules procesiem, pētot gan Čornobiļas atsvešinātās zonas telpu akustiku, gan virtuāli iegremdējoties karavīru imersīvajā atmiņā, gan vizualizējot mūsu gatavību visdažādākajām kataklizmām – sākot no zemestrīcēm, viesuļvētrām, kara likumiem līdz pat zombiju apokalipsei. Šovakar raidījumā uz sarunu viesosies trīs mākslinieki – Alvis Misjuns, Jurģis Peters un Sabīne Šnē. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Programmas "Apvērsuma" dalībnieki  ir jaunieši, kas vēlas būt kultūrā, vēlas mainīt pasauli soli pa solim. Kādi ir viņu pirmie soļi, sasniegumi, pārsteigumi un sadursmes par to vairāk raidījumā būs iespējams dzirdēt sarunu ar trīs no šīs programmas jauniešiem - Albertu Rozi, Karu Treij un Samuelu Ozoliņu. Šobrīd viņi strādā pie divu vērienīgu starptautisku skatuves mākslas festivālu programmu veidošanas – “Apvērsums” festivālā “Homo Novus” 2022. gada septembrī Rīgā un “Rosendal Shake Down” 2023. gada aprīlī Tronheimā. “HOMO NOVUS Apvērsums” ir trīs dienu izrāžu un notikumu programma, kuru patstāvīgi veido 10 pusaudži no Latvijas un Norvēģijas. 2022. gada sākumā Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Norvēģijas “Rosendal Teater” uzsāka jauno kuratoru apmācību projektu ar mērķi nodrošināt redzamību un rīcībspēju pusaudžiem, kuriem parasti šādas tiesības netiek dotas, kaut arī sabiedrības nākotnei nozīmīgie lēmumi un kultūras attīstība vistiešākā mērā ietekmēs viņu dzīvi. “Apvērsums” ir platforma, kur jaunieši piedalās pilsētas kultūras dzīves organizēšanā pēc savas pieredzes un saviem noteikumiem. Šajā gadā jaunie kuratori – Alberts Roze, Annija Stranda Molstere, Estere Dimitere, Heda Osmo Rode, Ikars Graždanovičs, Karu Treij, Margita Ade, Nikolajs Fursets Rašfelds, Samuels Ozoliņš, Zahida Kardu – strādā pie divu vērienīgu starptautisku skatuves mākslas festivālu programmu veidošanas – “Apvērsums” festivālā “Homo Novus” 2022. gada septembrī Rīgā un “Rosendal Shake Down” 2023. gada aprīlī Tronheimā. Tā ir iespēja jauniešiem kritiski izvērtēt un mainīt ne tikai par savu tuvāko apkārtni, bet arī sadarbības partneru pilsētu, atstājot ietekmi uz Eiropas un starptautisko vidi kopumā. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šī gada 8. septembrī kinoteātrī “Forum Cinemas” pirmizrādi piedzīvos studijas “Mistrus Media” un režisora Aika Karapetjana jaunākā spēlfilma “Sema ceļojumi”, kas stāsta par ārzemnieku Semu, kurš dodas uz kādu nomaļu Eiropas vietu meklēt savu tēvu. Tomēr meklējumi ieved viņu pasaulē, kādu viņš nav iepriekš pieredzējis. Negaidītu situācijas pavērsienu rezultātā Sems nonāk kādas zemnieku ģimenes gūstā, no kurienes viņu, kā izrādās, var glābt tikai kāds mazs sivēns. Vārdu sakot - pasaka pieaugušajiem par cūkām un svešiniekiem! Šovakar uz sarunu raidījumā viesosies filmas producents Gints Grūbe un dzīvnieku trenere Daina Matskina. Jau ziņots, ka Latvijas un Beļģijas kopprodukcijas filma “Sema ceļojumi”, ko veidojusi Latvijas filmu studija “Mistrus Media” kopprodukcijā ar Beļģijas kompāniju “Polar Bear”, izpelnījusies arī ietekmīgā televīzijas tīkla “HBO Europe” ievērību – tas iegādājies filmas demonstrēšanas tiesības, tādējādi apliecinot latviešu filmas kinemotogrāfisko un saturisko vērtību. Filmā galveno lomu atveido Eiropas kino populārais beļģu aktieris Kevins Jansens, kurš filmējies tādos populāros kinodarbos kā režisores Koralijas Feržē filmā “Atriebība” un Kristiana Volkmana “Slepenā istaba”. Filmā “Sema ceļojumi” lomas atveido arī jauni un daudzsološi, kā arī pieredzējuši un jau iemīļoti latviešu aktieri – Laura Siliņa, Aigars Vilims, Juris Bartkevičs, Normunds Griestiņš. Operators ir Jurģis Kmins (“Bille”, “1906” u. c.), galvenais mākslinieks – Jurģis Krāsons, grima māksliniece – Maija Gundare, kostīmu māksliniece – Liene Dobrāja, producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe (“Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, “Janvāris” u. c.). KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Septembra sākumā jau 26. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums skatītājiem piedāvās jaunākos patiesās dzīvēs balstītos stāstus par cilvēku dzīvēm Baltijas jūras reģionā, par dzīves mazajām un lielajām uzvarām, par ģimenes drāmām, par jaunību un novecošanos. Raidījumā uz sarunu par dokumentālo filmu aktualitātēm viesosies foruma projekta vadītāja Zane Balčus. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies no 5. līdz 11. septembrim, un tā filmas būs skatāmas kinoteātrī “K. Suns” Rīgā, Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums dibināts 1997. gadā, un kopš 2006. gada tā norises vieta ir Rīga, kur to rīko Nacionālais Kino centrs. Ik gadu forums pulcē kino profesionāļus no Baltijas jūras reģiona, Austrumeiropas un Kaukāza valstīm uz filmu projektu tirgu, savukārt skatītājiem piedāvā tematiski daudzveidīgu, godalgotu dokumentālo filmu programmu. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Šoreiz raidījuma trīs interviju sērija par norisēm Latvijas kultūras kartē. Rīgā šonedēļ sākas starptautiskais laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls "ReRiga!", Liepājā noris Skola 2030 konference pedagogiem par tēmu "Mākslai ir nozīme", bet nedēļas izskaņā gaidāms Jelgavas novadā pirmais demokrātijas festivāls "Kopienas sarunas". Šoreiz klausies sarunas par ar šo norišu producentiem un idejas autoriem. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījuma aktualitātēm var sekot līdzi facebook.com/nabakul un instagram.com/naba.kul. Raidījuma ieraksti pieejami arī Spotify, iTunes un LSM arhīvā. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Jau šo ceturtdien kārtējā epizode "Neierastas literatūras" pasākumu sērijā, šoreiz skatītājiem klātienē būs iespējams vērot literāro performanci “Pasaulē mīļākais attālums”. Performanci veido Gusts Ābele un teātra studija “Kāpnes”, kā rotaļu starp Gusta Ābeles romāna "Pasaulē mīļākais klusums" fragmentiem un dzejnieces Ingas Pizānes dzeju. Šovakar studijā viesosies Gusts Ābele. Piecas Svena versijas tajā satiekas jaunības mīlestībai veltītā klaunādē, lai palūkotos uz sevi no malas un rastu atbildi uz jautājumu, kas uzdots izrādes sākumā iekļautajā Ingas Pizānes dzejolī: kur beidzas viņš un sākas viņa izmisums? Gusts Ābele ir jauniešu teātra studijas "Kāpnes" dibinātājs, kā arī darbojas tajā kā aktieris un režisors. Tajā iestudējis izrādes "Gaidot Bodžanglu", "Komēta nāk", "Augšup pa lejupejošām kāpnēm" (tiešsaistē), "Reiss. Mūsdienu stāsts" un uzņēmis seriālu "Bruģis manās kurpēs". Teātra studija "Kāpnes" ir Gusta aizsākta jauniešu teātra apvienība, kas apgūst teātra mākslu, mācoties cits no cita malu malās iegūtajām zināšanām, nevis pastāvīgiem mentoriem, un paši uz savu galvu veido jaunības maksimālisma caurstrāvotus iestudējumus par visu, kas ienāk prātā, – no groteskām traģikomēdijām par neprātīgām ģimenēm un cilvēka psiholoģiju pētošām drāmām līdz laikmetīgiem notikumiem un mūzikliem. KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.  

Sestdien, 6. augustā Līgatnes pagasta Ratniekos Starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā "LABA DABA" savu tikšanos ar festivāla baudītājiem piedzīvos laikmetīgās dejas izrāde "FEMINA". Šovakar Radio NABA ēterā būs dzirdama saruna ar horeogrāfi Sabīni Neilandi un scenogrāfi Līgu Ūbeli. “FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5”.  Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos. Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.     Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Sestdienas rīts festivālā "LABA DABA" aicinās pašus mazākos uz interaktīvu pasaku bērniem "Lāča Andreja stunda", kuras laikā bērni varēs iepazīsties ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds. Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis. Raidījumā uz sarunu viesosies Elizabete Pavlovska Ziedoņa klase vadītāja. Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.  

Performances mākslas apvienība "PUSHPA" ar performanci "PUSHPA" Starptautiskajā mūzikas un mākslas festivālā "LABA DABA" piektdienas pēcpusdienā atklās Suņa skatuvi jeb Šķūņa teātra, dejas un performances mākslas programmu, aicinot ieelopt malku svaiga gaisa un uzskaņoties festivāla norisei. Raidījumā klausies sarunu ar apvienības "PUSHPA" māksliniecēm.   Performance "PUSHPA" ir sauciens tiem, kuri jūtas ieslodzīti dzelzs būrī, kas apspiež un ierobežo viņu vispatiesāko izpausmi. Mūsdienu pasaule, kur noteicošais princips ir “skaldi un valdi”, arvien vairāk un spēcīgāk alkst pēc Sakrālā Sievišķīgā Spēka. Kāds to var saukt par iekšējo raganiskumu, kāds par iekšējo priesterieni. Galu galā tas ir viens un tas pats - sena atminēšanās par pilnīgi iekšējo brīvību. Tās atgūšana. Apvienību “PUSHPA” veido sešas dažādas mākslinieces - Beatrise Anda Ozoliņa, Dārta Drava, Justīne Vaivode, Ketija Riteniece, Loreta Šperliņa-Priedīte, Undīne Trapenciere. PUSHPA radās no kaislības. Kā jau visās lielās radīšanās. Ar kopēju kaislību pret performances mākslu. Ar spēcīgu vēlmi radīt. Radīt kopā. Sievišķais spēks. Zieds - PUSHPA. Mūzikas un mākslas festivāls “LABA DABA”  norisināsies no 5. līdz 7. augustam un turpina aizsākto tradīciju festivāla muzikālo programmu papildināt ar teātra un dejas izrādēm, performances mākslas notikumiem un multimediāliem priekšnesumiem, tiem atvēlot šķūni jeb Suņa skatuvi. Vairāk nekā desmit dažādi uzvedumi un iestudējumi priecēs festivāla mazos un lielos apmeklētājus divas festivāla dienas, ievedot skatītājus absurda teātra, muzikālo pasaku un cilvēciskās esības izziņas labirintos. Papildu informācija labadaba.lv KŪL| Kultūras ūnijas laiks ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs, ilustrējošs un dokumentējošs Radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot un fiksēt aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Tā ir iknedēļas tikšanās vieta kultūras dzīves veidotājiem, māksliniekiem, režisoriem, studentiem, pētniekiem, lai runātu, kā rodas dažādās kultūras izpausmes formas. Raidījums Radio NABA programmā ir dzirdams trešdienās plkst. 19:00, raidījumu vada un producē Anete Enikova. Raidījums tapis ar “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu.

Pirms došanās vasaras piedzīvojumos radiorubrikā/radioraidījumā "Jauniešu balsis mākslas muzejā", sarunāsies kluba pārstāves Elīza un Agate un, kā viņa pati sevi sauc - jauniešu kluba dinozaurs - Kortnija, kas nu jau kļuvusi par daļu no jauniešu kluba arī kā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izglītības programmu kuratore. Saruna risināsies ap muzejizglītību, karjeru muzejā un jauniešu klubu kā platformu un vietu izaugsmei. Vai strādāt muzejā mūsdienās nozīmē visu dienu sēdēt aptumšotā izstāžu zālē un neļaut apmeklētājiem pieskarties eksponātiem? Vai, lai strādātu muzejā, nepieciešama īpaša izglītība? Kādas ir iespējas iesaistīties muzeja darbā, neveidojot karjeru muzejā? "Jauniešu balss mākslas muzejā" ir rubrika, kas raidījumā "KŪL" ietvaros dod vārdu jaunajiem mākslas pasaules izzinātājiem jeb Mākslas muzeju jauniešu kluba aktīvistiem, pārsvarā vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem un pirmo kursu studentiem runāt un iepazīt mākslas pasauli. Rubrika top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un tā institūcijām.

Jau šajā nedēļas nogalē, 1. un 2. jūlijā, Cēsīs iedegsies astotais Sarunu festivāls LAMPA ar 271 pasākumu uz 33 skatuvēm un 21 kopā skatīšanās vietu visā Latvijā. Festivāls šogad izgaismos sabiedrībai aktuālas tēmas par praktiskiem un filosofiskiem, individuāli un valstiski svarīgiem jautājumiem no gatavības krīzei un izvēlēm vēlēšanās līdz samuraju mācībām un kvīru jogai. Uz ikgadējo sarunu Radio NABA ēterā viesosies sarunu festivāla direktore Ieva Morica un programmas direktore Egita Prāma, lai kopīgā sarunā izzinātu šī gada festivāla karstākos pieturpunktus. Arī šogad neatņemama festivāla daļa būs Radio NABA un Latvijas Universitātes kopīgi veidotā sarunu programma. Šogad četras Zinātnes kafeinīcās būs iespējams dzirdēt Latvijas Univeristātes pētnieku un Radio NABA instruktoru sarunas par modernajām tehnoloģijām, par mierpilnu vēstures izziņu, par zinātnes zinātniskumu un vienmēr nemirstīgajiem pankiem, jeb subkultūru nozīmi mūsdienu kultūras telpā. Radio NABA jau no piektdienas pēcpusdienas būs dzirdami arī ziņu speciālizlaidumi un intervijas no festivāla norises vietas, bet Zinātnes kafeinīcas būs dzirdamas tiešraidē Radio NABA ēterā un skatāmas videotiešraidēs LSM un Facebook.com, gan baudāmas festivāla teritorijā uz vietas uz Latvijas Universitātes/Radio NABA skatuves. KŪL sarunas vada: Anete Enikova

Šajā raidījumā Francis un Elīza sarunāsies ar Indru Komarovu – modes dizaineri un Latvijas Mākslas akadēmijas docenti. Jaunieši ar jomas profesionāli veidos diskusiju par modi, dizainu un to vietu muzejos saistībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā skatāmo izstādi "Vétements modéles. Modes arhetipi", kas tapusi Latvijas un Francijas sadarbības projekta rezultātā. Tiks apskatīti tādi jautājumi kā: kāda ir modes un dizaina saistība, kāpēc un vai modei ir vieta muzejos, kāda ir fotogrāfijas loma modes industrijā un citi. "Jauniešu balss mākslas muzejā" ir rubrika, kas raidījumā "KŪL" ietvaros dod vārdu jaunajiem mākslas pasaules izzinātājiem jeb Mākslas muzeju jauniešu kluba aktīvistiem, pārsvarā vidusskolu pēdējo klašu audzēkņiem un pirmo kursu studentiem runāt un iepazīt mākslas pasauli. Rubrika top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un tā institūcijām.