Latgolys stuņde (Latgales apraide)

Teatra skotive krizis apstuokļūs palīk par telpu cylvāku reiceibys paruodeišonai, dialogam i puormaiņom. Kaida ir teatra lūma myusu dīnuos, i kai teatri ītekmej globalī satrycynuojumi – kari, politiskuo nastabilitate, klimata puormainis i sabīdreibys polarizaceja. 4. junī Daugovpilī, „Teatra festivalā Nr.5”, nūtyka diskuseja „Krize teatrī i pasaulī”, kurā sprīde, kai muokslinīki reagej iz aktualajim nūtykumim, kaidys temys dominej teatru repertuarā, i kai teatris paleidz sabīdreibai lobuok izprast pasaulī nūteikūšū. Diskusejā dasadaleja kinu i teatra kuratore i kritike, Dailis teatra muokslinīcyskuos dalis vadeituoja Dārta Ceriņa, portala „Delfi” nacionalūs ziņu žurnalists Raivis Spalvēns, režisors, Latvejis Leļu teatra direktors Mārtiņš Eihe i socialantropologs, RSU asociātais profesors Klāvs Sedlenieks. Diskuseju vadeja teatra kritike i žurnaliste Henrieta Verhoustinska. Vysu diskuseju verīs ite. Diskuseju reikuoja „Teatra festivala Nr.5” komanda: Daugovpiļs teatris, Dirty Deal Teatro, Gertrudis īlys teatris sadarbeibā ar Latvejis Leļu teatri. „Teatra festivalā Nr.5” Daugovpilī jau trešū godu piec kuortys sasapuļcēja vairuoki profesionalī teatri, pīduovojūt kai izruodis, tai sarunys ar skateituojim i profesionaļu diskusejis par nūzarē aktualom temom. Festivala sauklis „Latgola ir tyvai” atguodynoj, ka Latgola ir sasnādzama vīta Latvejis i Eiropys kontekstā.   Pīktdīnēs 15.05 Latgolys apraidē (Rēzeknē – 104,2 MHz; Daugavpilī – 88,7 MHz; Skaistā – 94,5 MHz; Viesītē – 91,1 MHz; Alūksnē – 100,5 MHz; Aizpurvē – 100,0 MHz)

Vuiceibu gods školuos ir beidzīs, tok palīk vaicuojums par školānu kaviejumim. Vaļsts izgleiteibys statistika ruoda, ka Latgolā, Ludzys i Bolvu nūvodā, ir vysuleluokais školānu kavātūs stuņžu skaits – Ludzys nūvodā kavātys videji 108 stuņdis iz školānu, Bolvu nūvodā – 99 stuņdis iz školānu. Kai školānu kaviejumi ītekmej vuiceibu procesu i školānu sekmis, saruna ar Ludzys nūvoda Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Guntu Stoleri, Bolvu nūvoda Ruguoju vydsškolys direktori Ivetu Arelkeviču, Bolvu Vaļsts gimnazejis vacuoku padūmis prīšksādātuoju Sandru Kindzuli i psihologi, saimis muokslys terapeiti Aloidu Jurčenko. Kai planavoj rysynuot i mazynuot kaviejumu skaitu, komeņtej Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis biroja vadeituojs Rūdolfs Kalvāns. Sarunu voda Beatrise Borise.  

Par drūšeibys situaceju Latvejā, eipaši Latgolā, kas ir pasamejs pādejā laikā, cik efektiva ir šyunu apraidis sistema, kai vajag uztvert suonim asūšuos agresorvaļsts vysaida veida paziņuojumus i kai cylvākim kotrā gadīnī reikuotīs, saruna ar Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi pulkvežleitnantu Pīteri (Pēteri) Suveizdu, Vaļsts guņsdzieseibys i gluobšonys dīnasta Civiluos aizsardzeibys puorvaļdis vacuokajim inspektorim Girtu (Ģirtu) Forandu i Ingūnu Sutru. Sarunu voda Beatrise Borise.

Kab veicynuotu uzjiemiejdarbeibys izaugšonu Latvejis austrumu pīrūbežā, nu 20. maja Atteisteibys finanšu instituceja ALTUM īvīš jaunu aizdavumu pīduovuojumu uzjiemiejim Augšdaugovys, Bolvu, Kruoslovys, Ludzys i Olyuksnys nūvodūs. Aizdavumim ALTUM nūdrūsynuos 0 % likmi i napīmāruos EURIBOR periodā da 2029. gods 1. janvara.  Par jaunuo ALTUM pīduovuojuma nūzeimi i realū ītekmi iz uzjiemiejdarbeibu Latvejis austrumu pīrūbežā diskutēs uzjiemiejs Edgars Romanovskis i LTRK Latgolys padūmis prīšksādātuojs Ivo Dembovskis. Bezprocentu naudys aizdavumi var snēgt leluoku vareibu, reizē uzjiemieji nūruoda iz svareigim īrūbežuojumim – na cik gona pīmāruotim nūsacejumim regiona specifikai i nabyušonu leidzeigim vysaidu nūvodu vydā.  Sarunā plotai izskaņ Latgolys uzjiemiejdarbeibys kūpejuo situaceja – finansiejuma daīmameiba, investiceju dasaisteišonys gryuteibys i drūseibys riski pīrūbežā. Uzjiemieji izsver, ka kluotyn ekonomiskajim izaicynuojumim kasdīnu ītekmej ari nastabilitate i uorejī faktori, kas var paralizēt dorbu i dareit mozuoku konkurētspieju. Teik aktualizāta ari komunikacejis i sadarbeibys problema vaļsts instituceju i regiona uzjiemieju vydā, kai ari vajadzeiba dreižuok i elasteiguok pījimt lāmumus.  Raidejuma nūslāgumā izskaņ golvonī vierzīni, kab situaceja palyktu lobuoka: cīšuoka sadarbeiba sovā vydā, leluoka izaticiešona i pylnvaru delegiešona regionā, kai i proaktiva vaļsts darbeiba. Sarunu voda Beatrise Borise.

Ar remigracejis koordinatoru paleidzeibu pārnejā godā iz dzeivi Latvejā kūpumā atsagrīze gondreiž 900 dzeivuotuoju, nu jūs Latgolā – napylni 130. Kai geopolitiskī nūtykumi ītekmej lāmumu par atsagrīzšonu, saruna ar remigracejis koordinatori Latgolā Jelenu (Jeļenu) Mihasenko i remigranti Guntu Driki (Driķi), kura ar saimi atsagrīzuse iz dzeivi Rēzeknē. Sarunu voda Beatrise Borise.      

Latgola i Reiga medeju patiereņa ziņā ir leidzeigi regioni. Tū lelā mārā nūsoka etniskais sastuovs, partū medejim eipaši vajag veicynuot auditorejis īsasaisteišonu vaļsts demokratiskajūs procesūs. Tys ir vīns nu sacynuojumu goda suokumā taiseitajā pietejumā par auditorejis uzticeibu medejim, interesem i lītuošonys parodumim.  Par pietejuma rezultatim, par latgalīšu volūdu informacejis telpā, par LR4 sliegšonu i Satversmis tīsys lāmumu, kurā par naatbiļstūšu Satversmei pīzeits reguliejums attīceibā iz sabīdryskuo medeja satura veiduošonu mozuokumtauteibu volūduos raidejumā “Latgolys stuņde” diskutēs Sabīdryskūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis lūceklis Andris Saulītis i “Media Hub Riga” jeb Reigys medeju centra vadeituoja i Kulturys Ministrejis Medeju politikys konsultativuos padūmis lūcekle Sabīne Sīle.   Sarunu voda Beatrise Borise.

27. aprelī svietejam Latgolys kongresa dīnu, kod pīvieršam viereibu, cik svareigs beja 1917. godā Rēzeknē nūtykušais Pyrmais Latgolys latvīšu kongress, kam beja nūteicūša lūma Latvejis vaļsts izveidē. Tūreiz vīns nu vaicuojumu beja latgalīšu volūdys, kulturys i ideņtitatis saglobuošona. Cik tys ir svareigs niu, par latgaliskuo nūzeimi myusdīnu publiskajā telpā, kulturā, muzykā, literaturā, medejūs i sabīdreibā saruna ar kolegim, cylvākim, kuri struodoj latgaliskajā kulturā i veidoj Latvejis Radio raidejumu „Kolnasāta”. Latgolys stuņdē gastej „Kolnasātys” produceņte i vadeituoja Guna Zvīdre, literaturzynuotnīks i „Kolnasātys” rubrikys „Vuordineica” veiduotuojs Valentins Lukaševičs, muzikis i rubrikys „Muzykys žvyrs” veiduotuojs Ingars Gusāns aba Sovvaļnīks.  

Pyrma nedelis Rēzeknē ievēlēja jaunu mēru – Juoni Tutinu (nu partejis “Kopā Latvijai”), kurs pyrma tam beja vītinīks, tod piļdeja prīšksādātuoja aizdavumus, niu oficiali ir atbiļdeigs par Rēzeknis dūmis dorbu. Jauna mēra Rēzeknē vajadzēja īvēlēt piec tuo, kai Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministrys atstuodynuoja nu omota īprīškejū Rēzeknis mēru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”), deļtam ka jam nav izsnāgta pīlaide dorbam ar vaļsts nūslāpumu. Kaidys ir Rēzeknis golvonuos prioritatis i izaicynuojumi – suocūt nu pošvaļdeibys finaņšu i atteisteibys projektu da socialūs vaicuojumu, saruna ar jaunīvālātū Rēzeknis dūmis prīšksādātuoju Juoni Tutinu (“Kopā Latvijai”).

Par ceļu medicinā i bārnu apruypi, par regiona slimineicu resursim, izaicynuojumim i īspiejom saruna ar Rēzeknis slimineicys pediatru algologu Mareku Marčuku, kurs tikū sajēme „Goda bolvu medicinā 2025” kai goda uorsts-specialists. Sarunu voda Beatrise Borise.

Sātys, objekta ci prīškmata vierteiba palīk par kulturys pīminekli tamā šaļtī, kod mes kai sabīdreiba jimūs redzim viesturyskū i muokslinīcyskū vierteibu. Par kulturys montuojuma nūzeimi Latgolā, par vaļsts, regiona i vītejuos nūzeimis jeb pošvaļdeibu puorraudzeibā asūšajim kulturys pīmineklim, par finansiejumu i izaicynuojumim jūs saglobuošonā saruna ar Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis vadeituoju Ināru Bulu i Daugovpiļs golvonū arhitekti Baibu Vērpi.  

Itūgod Rēzekne ir Latvejis Jaunīšu golvyspiļsāta 2026. Niu ir paguojuši treis mieneši, izdareiti pyrmī dorbi i pasaruodejušys ari sovstarpejis dūmstarpeibys. Kai tys ītekmej praktiskū dorbu, saruna ar Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdis jaunuotnis lītu specialisti Eleonoru Ivanovu, Austrumlatvejis rodūšūs pakolpuojumu centra „Zeimuļs” vadeituoju Līgu Springu, Rēzeknis Jaunīšu dūmis prīšksādātuoju Armandu Klapinu i Rēzeknis Jaunuotnis lītu konsultativuos komisejis lūcekli Mārtiņu Mikažānu.      

Atguojs pavasars, lads Daugovā ir aizguojs. Pyrma treju godu Jākubpilī, nūstyprynojūt aizsorgdambi, izadeve nu plyudu pasorguot vysu piļsātu. Niu Jākubpilī izbyuvāts jauns aizsorgdambis, bet lada sastrāgumi Daugovā kotru pavasari taipat roda draudus – dreiza lada sasableiviešona upis leikumūs var izraiseit iudiņa leimiņa pasaceļšonu. Taipat ari Augšdaugovys i Leivuona nūvodi, Daugovpiļs vaļstspiļsāta i cytys pošvaļdeibys ir sasaskuorušys ar polu iudinim, kod pļovys i zamuokuos sātys suoc applyust, rodūt vaicuojumus par gataveibu īdzeivuotuoju evakuacejai. Par civiluos aizsardzeibys situaceju pošvaļdeibuos pi Daugovys diskutej Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija), Daugovpiļs vaļstspiļsātyss pošvaļdeibys dūmis prīšksādātuoja vītinīks Igors Prelatovs (Sarauj Latgale), Leivuona nūvoda dūmis prīšksādātuojs Dāvids Rubens (Jaunā konservatīvā partija) i Jākubpiļs nūvoda dūmis prīšksādātuojs Raivis Ragainis (Latvijas Zaļā partija).  

Sabīdryskuo transporta daīmameiba regionūs atsaškir, rodūt navīnleidzeibu regionalajā mobilitatē. Cikom ar sabīdryskū transportu nu leluokūs Kūrzemis i Vydzemis piļsātu var tikt da Reigai ari vāluos vokora stuņdēs, tikom Latgolā pādejī reisi iz golvyspiļsātu īt tik leidz 18.00 vokorā. Ari storp divejom leluokajom Latgolys piļsātom Rēzekni i Daugovpili piec septeņu vokorā ar sabīdrysku transportu navar izbraukuot.  Sabīdryskuo transporta nasakuortuoteiba regionā atbylstūši īdzeivuotuoju vajadzeibom ilguse vairuokus godus. Par izmaiņom pasažeru plyusmā, vālajim reisim, pīprasejumu i izdeveigumu pādejuo gods laikā, saruna ar AS „Rēzeknes autobusu parks” vaļdis prīšksādātuoju Svetlanu Smuli, Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys, plānuošonys i sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoja vītineicu sabīdryskuo transporta vaicuojumūs Ivetu Dubrovsku, Vaļsts SIA „Autotransporta direkcija” Sabīdryskuo transporta departamenta vadeituoju Tomasu Beikuli, Satiksmis ministrejis parlamentarū sekretaru Kristapu Zaļuo (Zaļo).    

Malnova jau vaira nakai 100 godu ir svareiga lauksaimisteibys izgleiteibys vīta Latgolā. Malnovys koledžai nūsaukums ir mainejīs – nu Vaļsts Latgolys Lauksaimisteibys vydsškolys, tod Malnovys Lauksaimisteibys tehnikuma iz tagadejū Malnovys koledžu, tok namaineigi da myusu dīnu izgleiteibys īstuode ir saglobuojuse sovu popularitati, pīsaistūt jaunīšus nu vysys Latvejis. Par izgleiteibys kvalitati pīrūbežā i lauku vidis konkurētspieju ar lelpiļsātom, par tradicejom, inovacejom, i kai Malnovā veidoj izgleiteibys vidi jaunīšim, saruna ar Latvejis Biozynuotņu i tehnologeju universitatis Malnovys koledžys direktori, ekonomikys zinuotņu doktori Sandru Ežmali.

Itūnedeļ Latvejis Sabīdryskais medejs oficiali atkluoja Latgolys redakceju Daugovpilī, tok dorbs jau nūtyka ari da šam. Par sabīdryskuo medeja nūzeimi regionā i par volūdys vaicuojumim sabīdreibys uzrunuošonā, par komercmedeju i pošvaļdeibu informacejis veiduošonu i par medeju telpu kai Daugovpilī, tai Latgolā kūpumā diskutej Latvejis Sabīdryskuo medeja vaļdis lūcekle programu i pakolpuojumu atteisteibys vaicuojumūs Ieva Aile, Baļtejis pietnīciskuos žurnalistikys centra „Re:Baltica” redaktore Sanita Jemberga, laikroksta „Latgales Laiks” žurnaliste Liene Virza i Daugovpiļs dūmis Komunikacejis, turysma i administrativuo atbolsta departamenta vadeituoja Ilga Samarina.

Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys 2026. gods budžetā ījāmumi planavuoti vaira nakai 56 milj. 380 tyukstūšys eiro, tok izdavumi – vaira nakai 72 milj. 800 tyukstūšys eiro. Samazynuots finansiejums kulturys jūmā, kaiduos sferuos vēļ teik taupeits i kur naudys īdalaleits vairuok. Rubrikā „Kas nūteik munā sātā?” itamā reizē par jaunū Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys budžetu, par pošvaļdeibys lāmumim amatermuokslys kolektivu vadeituoju atolguojuma vaicuojumā i cytom nūvoda aktualitatem diskutej Rēzeknis nūvoda dūmis prīšksādātuojs Guntars Skudra (JV/Par/Latgales partija/JKP), Rēzeknis nūvoda dūmis deputate Jelena Stepule (LPV), Rēzeknis nūvoda Lūznovys pogosta īdzeivuotuoja i aktiva redzīņa paudieja socialajūs medejūs Ina Tuče i Rēzeknis nūvoda Drycānu pogosta īdzeivuotuoja, organizacejis „Maziča” puorstuove Diāna Saksone.

Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda janvarī tyka īcalts par Zemissardzis 3. Latgolys brigadis komanderi. Saruna ar komanderi par Latgolys regiona drūšeibys izaicynuojumim, par Zemissardzis lūmu patriotisma styprynuošonā i planim iz prīšku. Pulkvežleitnants Pēteris Suveizda dīnastu Nacionalajūs bruņuotajūs spākūs suocs pyrma vaira nakai 30 godu, dīniejs vairuokuos strukturuos i omotūs, nu 2023. goda bejs štaba viersinīks NATO Sauszemis spāku pavieļnīceibys štabā Turcejā. „Asu jauns brigadis komanders, bet vacs karaveirs.” Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štabs ir dislocāts Rēzeknē, bet atbiļdeibys teritoreja aptver vysu Latgolu, i ari Aizkrauklis i Jākubpiļs nūvodu. „Myusu vaļsti aizsorgoj karaveiri, zemissorgi, zemissorgu atbaļsteituoji i vysi Latgolys piļsūni, kam nav vysleidza, kas nūteik Latgolā i Latvejā,” izsver Suveizda.

Šudiņ (06.02.2026.) Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeiba sasauce SIA “Austrumlatvejis koncertzāle” daleibnīku uorkuortys sapuļci, kur tyka īvālāta jauna vaļdis lūcekle – “Gora” Muokslinīciskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoja Ilona Rupaine. Kod pārnejuo goda 30. decembrī nu “Gora” vadeišonys tyka atstateita Diāna Zirniņa, juos vītā par vaļdis lūcekli īcēle Ivetu Ciprusi. Piec mieneša otkon ir nūtykuse “Gora” vaļdis maiņa. Kaida byus Latgolys viestnīceibys “Gors” nuokūtne, kai mienesi peic atstateišonys nu omota tū viertej bejušuo ilggadejuo (12 godu) Latgolys viestnīceibys “Gors” vadeituoja Diāna Zirniņa. Saruna ar Diānu Zirniņu par juos pīredzi kulturpolitikā, kulturys pīduovuojumu, sadarbeibu ar lokalajim politikim i jūs ītekmi iz kulturys pīduovuojumu, kai ari par Latgolys kulturys fenomenu.

Jau vairuokys nedelis Latgolā ir leli soltumi. Metereologi soka – tei ir normala zīma, tok ekonomikys ministrys Viktors Valainis (ZZS) ir rūsynuojs sasaukt Vaļsts energetiskuos krīzis centra uorkuortys sēdi, kab dabuotu efektivus rysynuojumus īdzeivuotuoju atbolstam. Kai pošvaļdeibom vajadzātu paleidzēt īdzeivuotuojim – napīmāruot struopis procentus ci pīlaist atlyktūs moksuojumus, kai i cytus aktualūs vaicuojumus syltumenergejis jūmā Latgolā skaidroj treju pošvaļdeibu syltumražuotuoju puorstuovi – SIA „Daugovpiļs syltumteikli” vaļdis lūcekle Olesja Duškeviča (Oļesja Dušķevica), SIA „Rēzeknis syltumteikli” vaļdis lūceklis Guntars Gogulis i SIA „Ludzys nūvoda sabīdriskī pakolpuojumi” vaļdis lūceklis Juris Vorkalis.

Kaida niu ir sabīdreiba, kurai paleidzeibu snādz Nūdarbynuoteibys Vaļsts agentura, kai pa itim godim ir mainejīs bezdarbnīku profils, kai ari par politiskim i socialekonomiskim vaicuojumim Latgolā saruna ar ilggadejū Nūdarbynuoteibys Vaļsts agenturys Rēzeknis filialis vadeituoju Ināru Ducsalieti, kura itymā omotā nūstruoduojuse 21 godu.

Itamā nedeļā paīt 35 godi, kai Latvejis tauta Reigā izveiduoja barikadis, paradzūt PSRS lojalistu ceņtīņus puorjimt plašsazinis leidzekļus i vaļsts augstuokuos varys īstuodis, kai ari īspiejamū raudzeišonu guozt vaļsts varu. Tūlaik Reigā, kab nūturātu barikadis, beja sabraukuši naatkareibys ceineituoji nu vysys Latvejis, ari nu Latgolys. Kai barikažu daleibnīki nu Latgolys verās iz procesim myusu dīnuos, deļkam Latvejis ūtrajā leluokajā piļsātā Daugovpilī aizviņ vēļ nav itim nūtykumim veļteitys pīminis vītys, kai ituos viesturyskuos nūtikšonys atspīgeļuotys školu programuos i cik daudz školāni zyna par Atmūdys perioda nūtykumim, par tū itūreiz saruna ar barikažu daleibnīku, zemnīku i muzykantu nu Rēzeknis nūvoda Andri Eriņu, sabīdriskuos organizacejis „1991. gods barikažu daleibnīku Latgolys bīdreiba” vaļdis prīšksādatuoju Stanislavu Gavaru i Daugovpiļs Zynuotņu vydsškolys socialūs zynuotņu i viesturis školuotuoju Indru Vaikuli.