Satori podkāsti

Vai liela vecuma starpība attiecībās ir kas neparasts un nevēlams? Kādi riski ir šādās attiecībās? Kā laikam ejot mainās mūsu izpratne par to, kas ir labas attiecības? Kur ir robeža starp gādību un izmantošanu? Par šiem jautājumiem radierakstā diskutēs partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode un dzimtē balstītas vardarbības novēršanas eksperte Madara Mazjāne. Sarunu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa. Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas. #VEICAM

Pēdējos gados dzimte kļuvusi par vienu no redzamākajiem sabiedrisko diskusiju tematiem. Vai dzimte ir galvenokārt personiska pieredze, sociāls konstrukts vai bioloģiska realitāte? Kā savu identitāti piedzīvo nebināri cilvēki? Kādas ir transidentitātšu, nebināru identitāšu un drag attiecības? Vai valodai nepieciešams mainīties, reaģējot uz nebināru cilvēku vajadzībām? Par šiem jautājumiem raidieraksta "Pelēkā zona" pirmajā sērijā diskutēs aktīvists un datu analītiķis Eli Zobens un drag māksliniece Vencheska Baltique. Sarunu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa. Raidieraksts "Pelēkā zona" ir veltīts ar dzimti saistītiem jautājumiem, par kuriem nav vienprātības pat ekspertu un feministu vidū. Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas. #VEICAM

Ko šodien nozīmē būt vīrietim? Vai laikmetīgā maskulinitāte ir atbrīvošanās no novecojušām dzimtes normām vai tomēr identitātes krīze, kurā daudzi jūtas apmaldījušies? Kamēr vieni runā par lielāku brīvību būt ievainojamiem, emocionāliem un autentiskiem, citi meklē atbildes manosfēras kopienās, kurās neapmierinātība nereti pārtop mizogīnijā. Par šiem jautājumiem raidieraksta "Pelēkā zona" pirmajā sērijā diskutēs sociālantropologs Jānis Šabanovs un hiphopa mākslinieks Ernests Galenieks. Sarunu vada "Satori" redaktori Igors Gubenko un Agnese Radziņa. Raidieraksts "Pelēkā zona" ir veltīts ar dzimti saistītiem jautājumiem, par kuriem nav vienprātības pat ekspertu un feministu vidū. Raidieraksts finansēts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora (-u) viedoklis un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne dotācijas piešķīrēja iestāde nevar būt par tiem atbildīgas.

Latvijas pēdējo 20 gadu vēsturi raksturo ārkārtīgi nestabila ekonomiskā attīstība – periodi ar strauju izaugsmi, kam seko straujas lejupslīdes. Šādos apstākļos rodas būtiski jautājumi: kā veidot dzīvi? Kā riskēt un kļūt par uzņēmēju? Vai tas vispār ir tā vērts? Tieši tāpēc sestās un pēdējās raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" epizodes tēma ir uzņēmība, krīze un solidaritāte. Lai rastu atbildi uz jautājumu, vai uzņēmība var mazināt sabiedrības nevienlīdzību, raidierakstā sarunājas Anna Andersone, uzņēmēja, "StartSchool" līdzdibinātāja un vadītāja, "Riga TechGirls" valdes priekšsēdētāja, un Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, kurš pēdējo 10 gadu laikā ir vadījis četras lielas iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas par ekonomikas jautājumiem. Sarunu vada antropologs un sērijas "Nevienlīdzības kurss" viesredaktors Andris Saulītis. Katra raidieraksta epizode veltīta kādai grāmatai par ekonomisko nevienlīdzību – šajā gadījumā tā ir 2016. gadā Sergeja Kruka redakcijā izdotā grāmata "Ekonomiskā krīze Latvijā: veiksmes stāsta pēcgarša". Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit. Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Pēdējā gada laikā globālo ekonomiku tricinājuši arvien jauni tarifu viļņi, tirdzniecības kari un lielvalstu savstarpējā sāncensība. Taču aiz šiem procesiem slēpjas mazāk uzkrītošs, bet strukturāli izšķirošs faktors – pieaugošā ekonomiskā nevienlīdzība gan valstu iekšienē, gan starp valstīm. Kā nevienlīdzība ietekmē globālās tirdzniecības līdzsvaru? Kā tirdzniecības pārpalikums un deficīts var kļūt par iemeslu ģeopolitiskajai spriedzei? Un vai tarifi patiešām ir efektīvs politikas instruments šo problēmu risināšanai? Raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 5. epizodē sarunājamies par tirdzniecības kariem, kapitāla plūsmām un to saistību ar drošību, infrastruktūru un investīcijām. Sarunu vada Andris Saulītis, un tajā piedalās Andris Nātriņš, Latvijas Universitātes Banku augstskolas attīstības prodekāns, un Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists, viens no raksta "Tramps atgriežas Baltajā namā – ko gaidīt ekonomikā?!" autoriem. Par atspēriena punktu diskusijai kalpo 2021. gadā Jeila Universitātes apgādā izdotā Metjū Kleina un Maikla Petisa grāmata "Tirdzniecības kari ir slāņu kari", kurā globālās ekonomikas konflikti tiek aplūkoti caur nevienlīdzības prizmu. Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit. Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Sarunā par Latvijas drošību dominē praktiski apsvērumi – nepieciešamība palielināt aizsardzības budžetu, nostiprināt robežu, sagatavot iedzīvotājus 72 stundu izdzīvošanai. Taču sarunā par visaptverošu aizsardzību reti tiek pieminēta mazāk uzkrītoša, bet būtiska problēmas puse – augstā ekonomiskā nevienlīdzība Latvijā. Cik noturīga var būt valsts, kurā daļa sabiedrības nespēj atļauties pat elementāru krīzes rezervi? Un vai drošība patiešām ir izvēle starp "aizsardzību" un "labklājību", vai tomēr šīs dimensijas ir cieši savstarpēji saistītas? Un kā ekonomiskā nevienlīdzība ietekmē cilvēku savstarpējo uzticēšanos Latvijā – galveno stipras valsts priekšnoteikumu? Raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 4. epizodē sērijas viesredaktora Andra Saulīša vadībā par šiem jautājumiem sarunājas Ieva Bērziņa, Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece un Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, un Klāvs Sedlenieks, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors. Par atspēriena punktu sarunai kalpo vēsturnieka Gata Krūmiņa redakcijā tapusī grāmata "Turbulence kā virzītājspēks. Latvijas cilvēki un tautsaimniecība 150 gados". Visas sērijas publikācijas atrodamas šeit. Saruna ierakstīta 2026. gada janvārī.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Neapmaksātu darbu mēdz skaidrot ar aicinājumu, pieredzes gūšanu, pienākumu vai kopējo labumu, taču mūsdienu kapitālismā tas nereti kļūst par sistēmisku prasību, nevis brīvprātīgu izvēli. Kāpēc veselas nozares – kultūra, aprūpe un platformu ekonomika – atkarīgas no darba, par kuru bieži netiek maksāts vai tiek maksāts simboliski? Kādos brīžos "darbs sirdij" pārvēršas par piespiedu darbu, un kāpēc atteikšanās strādāt bez atbilstošas samaksas bieži vairs nav reāla iespēja? "Satori" raidieraksta "Nevienlīdzības kurss" 3. epizodē sērijas vadītājs Andris Saulītis kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieci Iveta Ķešāne un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieku Kārlis Lakševicu analizē neapmaksātā darba politiku, aplūkojot to ne tikai kā ekonomisku, bet arī sociālu un emocionālu parādību. Saruna atsperas no sociologu Valērijas Puliņāno un Markjetas Domeckas grāmatas "Neapmaksātā darba politika. Kā neapmaksātā darba izpēte var palīdzēt skaidrot nevienlīdzību un sistēmiski nedrošu darbu". Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit. Raidieraksts ierakstīts 2026. gada janvārī.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvijā ekonomiskā nevienlīdzība īpaši smagi skar reģionus. Kamēr 2024. gadā Rīgā mēneša ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli sasniedza 1135 eiro, Latgalē šī summa bija teju divreiz mazāka – tikai 673 eiro. Kas ir pamatā šai nevienlīdzībai, kā to risināt, un ko mēs zinām par reģionālo nevienlīdzību?  "Satori" raidierakstā "Nevienlīdzības kurss" sērijas viesredaktors Andris Saulītis kopā ar dažādiem ekspertiem analizē ekonomisko nevienlīdzību Latvijā, par pamatu ņemot tās izpratnei būtiskus teorētiskos darbus. Raidieraksta otrajā epizodē viesojas Dace Dzenovska, Oksfordas Universitātes asociētā profesore migrācijas antropoloģijā, un Daunis Auers, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta jeb domnīcas "LaSER" vadītājs. Sarunu vada antropologs Andris Saulītis, tā ierakstīta 2026. gada janvārī. Raidierakstu "Nevienlīdzības kurss" iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean". Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvijas ekonomiskās nevienlīdzības vēsture nav lineārs stāsts, bet veidojusies politisku, ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumu ietekmē, kuru sekas jūtamas vēl šodien. Kā Latvijā pēdējos divos gadsimtos attīstījusies ekonomiskā nevienlīdzība? Kāda ietekme tajā bijusi kariem, okupācijai, piespiedu industrializācijai un pārejai no PSRS uz Rietumu ekonomisko telpu?  Jaunajā "Satori" raidierakstā "Nevienlīdzības kurss" sociālantropologs un sērijas viesredaktors Andris Saulītis kopā ar dažādiem ekspertiem analizēs ekonomisko nevienlīdzību Latvijā, par pamatu ņemot nevienlīdzības izpratnei būtiskus teorētiskos darbus. Raidieraksta pirmajā epizodē viesojas Latvijas Bankas ekonomiste Ludmila Fadejeva un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš, lai, atsperoties no Tomasa Piketī grāmatas "Kapitāls 21. gadsimtā" (2013), diskutētu par Latvijas nevienlīdzības specifiku plašākā Eiropas un pasaules kontekstā. Visi sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvija meklē savu nākotnes vektoru – misiju, kas ne tikai saliedētu sabiedrību, bet arī veidotu valsts starptautisko tēlu. Taču kā atrast iedvesmojošu mērķi, kura sasniegšanā vienoties gan uzņēmējiem, gan politiķiem, gan sabiedrībai? Vai Latvija var kļūt par vietu, kur tiek izmēģinātas drosmīgas idejas par to, kā ilgtspējīgi apdzīvot pasauli? Kas traucē Latvijai kļūt par inovāciju rotaļlaukumu un atkārtot Igaunijas zīmola veiksmes stāstu? Raidieraksta "Zīmols "Latvija"" sestajā un pēdējā sarunā žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis sarunājas ar uzņēmēju, sociālantropologu, agrāko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valsts tēla nodaļas vadītāju un misijas "Jūra 2030" līdzautoru Jāni Nīgalu – par to, kā Baltijas jūra var kļūt par Latvijas Mēnesi, kāpēc zīmola radīšanai nepietiek ar lozungiem un kāda ir līderības, sadarbības un vīzijas nozīme valsts tēla veidošanā. Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvija sevi dēvē par hokeja valsti – un ne bez pamata. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka tieši hokejs ir sporta veids, kam seko visvairāk Latvijas iedzīvotāju. Kāda ir hokeja nozīme Latvijas nacionālajā identitātē, un kā sports var kļūt par instrumentu valsts tēla veidošanā? Vai hokejs var palīdzēt veidot ne tikai valsts, bet arī pilsētu zīmolus? Kā nepazaudēt un izmantot Latvijas hokeja panākumu radītās iespējas pasaulē?  Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija" 6. epizodē žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis sarunājas ar bijušo hokejistu un pašreizējo U-18 hokeja izlases treneri Oļegu Sorokinu. Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Bērnu grāmatu izdevniecību "Liels un mazs" var uzskatīt par Latvijas literatūras veiksmes stāstu – nelielā apgāda izdotās grāmatas ne tikai uzrunā bērnus un vecākus Latvijā, bet pamanītas arī pasaulē. Izdevniecība četrreiz nominēta un 2022. gadā saņēmusi Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu "Gada labākais bērnu grāmatu izdevējs Eiropā". Par augstvērtīgu un starptautiski novērtētu ieguldījumu grāmatniecībā "Liels un mazs" tajā pašā gadā saņēmis Kultūras ministrijas izcilības balvu kultūrā. Taču kāda ir Latvijas bērnu literatūras eksportspēja? Vai ar bilžu grāmatām un dzeju iespējams stāstīt pasaules tirgum saprotamu stāstu par Latviju? Kas padara mūsu grāmatas īpašas? Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 4. epizodē žurnāliste Rita Ruduša un sērijas redaktors Edgars Ražinskis sarunājas ar izdevniecības vadītāju un līdzdibinātāju Alīsi Nīgali. Visus "Zīmols "Latvija"" raidierakstus iespējams klausīties platformās "Spotify" un "Podbean", savukārt sērijā publicētie raksti lasāmi šeit.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Latvija sevi pozicionē kā gudru, inovatīvu valsti, kas balstās zināšanās un tehnoloģijās. Taču realitāte rāda sarežģītu ainu – valsts joprojām kūtri atbalsta zinātni, bet STEM nozarēs vērojams gan augsti kvalificētu speciālistu, gan mācībspēku deficīts. Kur slēpjas šīs pretrunas iemesli? Kā veidot ambiciozu, konkurētspējīgu un ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu studentiem pievilcīgu izglītības vidi? Kāda vieta izglītībai ir Latvijas zīmola veidošanā, un ko Latvijas augstākās izglītības nozare var mācīties no komercsektora? Galu galā – kā Latvijas zīmolam var palīdzēt kosmosā uzšauta raķete? Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 2. epizodē sērijas redaktori – žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis – sarunājas ar Rīgas Tehniskās universitātes rektoru Tāli Juhnu. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā pierāda – valsts tēls nav tikai tūrisma instruments, bet var būt izšķirošs tās drošībai. Uzmanība, kas pašlaik pievērsta Austrumeiropai, arī Latvijai sniedz iespēju skaidrāk un pārliecinošāk pavēstīt savu stāstu pasaulei. Kā veidot uzticamu un iedarbīgu vēstījumu par Latviju? Kas ir publiskā diplomātija, un kā tā atšķiras no klasiskās diplomātijas? Kāda nozīme kultūrai, valodai un pat apģērba detaļām, pārstāvot valsti starptautiski? Raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 2. epizodē sērijas redaktori – žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis – sarunājas ar pieredzējušo diplomāti, Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktori Katrīnu Kaktiņu.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Animācijas filmas "Straume" panākumi pievērsuši pasaules acis Latvijai, apliecinot, ka arī pašmāju kino var palīdzēt veidot valsts tēlu ārvalstīs. Tikmēr Latvijas filmu studijas un kinoprofesionāļi jau gadiem kopj sadarbību ar ārvalstu kolēģiem, uz Latviju atvedot gan Holivudas zvaigznes, gan daudzmiljonu projektus. Vai Latvija prot izmantot kinoindustrijas potenciālu valsts zīmola veidošanā? Kādu stāstu par mūsu valsti vēsta Latvijas kino? Ko Latvijas kino nozare var piedāvāt pasaulei? Par šiem un citiem jautājumiem raidieraksta "Zīmols "Latvija"" 1. epizodē sērijas redaktori – žurnāliste Rita Ruduša un tūrisma eksperts Edgars Ražinskis – sarunājas ar kinoproducenti, studijas "White Picture" dibinātāju Alisi Ģelzi.    Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas noslēdzošajā epizodē tiekamies ar Sandu Rozi un Lauru Dubru no Dārzciema apkaimes biedrības. Sarunā aktīvistes stāsta par biedrības vēsturi un izaugsmi pēdējo gadu laikā, veidu, kā ar dizaina palīdzību biedrība palīdz veidot jaunu apkaimes vizuālo identitāti, kā arī pašvaldības sniegto iespēju izmantošanu labākas dzīves vides radīšanā. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmspēdējā epizodē tiekamies ar biedrības "Rīgas Mazjumprava" pārstāvi un šī gada apkaimju svētku Dreiliņkalnā organizatori Inesi Grandāni! Sarunā apspriežam to, kā kultūras objekts apkaimē sniedz platformu apkaimes iedzīvotājiem saistoša satura veidošanā, kā nonākt līdz punktam, kurā apkaimes iedzīvotāji paši ierosina savas iniciatīvas, kā arī aplūkojam augustā novadītos piecu apkaimju svētkus gan caur gūto, gan zaudēto iespēju prizmas. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas trešajā epizodē tiekamies ar Avotu apkaimes pārstāvi Miku Celmiņu, kurš stāsta par to, kā ir būt apkaimei ar salīdzinoši lielu kultūras iestāžu piesātinājumu, apkaimju svētkiem kā platformu iedzīvotāju jaunradei, kā arī pienesumu, kuru biedrība gūst, uzklausot ne tikai Avotu iedzīvotājus, bet arī uzņēmējus un pat apkaimes viesus. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas otrajā epizodē tiekamies ar Brasas apkaimes patrioti, aktīvisti un apkaimes biedrības pārstāvi Inesi Auziņu, lai uzzinātu, kā apkaimei ir sekmējies ar savu projektu realizēšanu, pieredzi pašiem savas teātra izrādes producēšanā un to, kādēļ māmiņas ir katras apkaimes slepenās kareives. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Raidieraksta "Kultūristi un apkaimisti" otrās sezonas pirmajā epizodē tiekamies ar vienu no publiskajā telpā manāmākajam “apkaimistēm”, arhitekti, Rīgas apkaimju alianses valdes locekli un Grīziņkalna apkaimes biedrības aktīvisti Martu Kotello!   Sarunā noskaidrojam, kā Grīziņkalna apkaimes biedrībai ir izdevies pāris gadu laikā kļūt par vienu no lielākajām Rīgas apkaimju biedrībām, par tiešas un netiešas komunikācijas veidiem, kā biedrība aizsniedz apkames iedzīvotājus, un kooperāciju kopīgiem mērķiem, teiksim, trokšņa mazināšanai.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Latgaliešu valoda un literatūra arvien ir marginalizēta – gan publiskajā telpā un medijos, gan vēstures un mācību grāmatās. Latgaliešu dzejniece, zinātniece un sabiedriskā darbiniece Ilze Sperga savā rakstā sērijā "Latgolys vaicuojums" pat izmanto apzīmējumu "geto". Kāda īsti ir latgaliešu valodas vieta literatūrā un Latvijas publiskajā telpā gan Latgalē, gan citur Latvijā? Raidieraksta "Latgolys vaicuojums" piektajā un pēdējā epizodē par to sarunājas Ilze Sperga un vēsturniece, latgaliešu valodas aktīviste un latgaliešu valodas mācīšanās aplikācijas "Vasals" autore Vineta Vilcāne. Raidierakstu vada antropoloģe un sērijas redaktore Dace Dzenovska.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Runājot par Latgali, var minēt vairākas robežšķirtnes: valodu, valstu, vēsturiskās. Par Latgali kā robežzemi un to, kādas robežas mums jāsargā fiziski un kādas – savos prātos, Latgalei veltītā cikla "Latgolys vaicuojums" raidierakstā sarunājas raksta "Nepārkāp robežu" autore, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pierobežas monitoringa eksperte un antropoloģe Anna Griķe, NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts un cikla redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Ar ekonomisko situāciju skaidrotas daudzas Latgales problēmas – gan emigrācija un reģiona iztukšošanās, gan latgaliešu politiskās izvēles un apmierinātība ar dzīvi kopumā. Ekonomisko atpalicību mēģināts risināt arī valstiskā līmenī, ieviešot Latgales speciālo ekonomisko zonu, taču strauju un paliekošu augšupeju arī šis instruments nav nesis. Kur īsti rodamas Latgales ekonomiskās atpalicības saknes un kā mazināt reģiona nevienlīdzību ar pārējo Latviju? "Satori" sērijas "Latgolys vaicuojums" 3. raidierakstā par ekonomisko situāciju Latgalē sarunājas Latvijas Universitātes docents, Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes galvenais ekonomists un raksta "Vai Latgale lemta mūžīgai ekonomiskai atpalicībai?" autors Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka un sērijas redaktore, antropoloģe Dace Dzenovska.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Teju pēc katrām vēlēšanām no jauna uzvirmo satraukums par to, Latgale atkal balsojusi "nepareizi". Cenšoties skaidrot atšķirības Latgales un pārējās Latvijas politiskajās izvēlēs, daudz runāts par kultūru, valodu un Latgales etnisko sastāvu, taču maz uzmanības pievērsts ekonomiskajai plaisai. Vai un kā sociālekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība ietekmē politiskos viedokļus un balsojumu? Kā šo nevienlīdzību mazināt? Par to raidieraksta "Latgolys vaicuojums" 2. epizodē sarunājas komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante Olga Procevska, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis un sērijas redaktore Dace Dzenovska. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori". #sif_maf2024

Latgalei un latgaliešu kultūrai Latvijā ir īpaša vieta – no vienas puses, apbrīnota un cienīta, no otras puses, sveša un nesaprasta. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pēdējām Saeimas vēlēšanām, kurās liels skaits latgaliešu atdeva savu balsi par prokrieviskām partijām, Latgale un tās robeža ar agresīvo kaimiņvalsti kļuvusi par īpaši sarežģītu tematu, un publiskajā telpā bieži izskan izteikumi, ka "Latgales jautājums" kaut kā jārisina. Vai tā tiešām ir, un ko īsti tas nozīmē? Cik labi citos novados dzīvojošie vispār izprot Latgali? Rakstu un raidierakstu sērijā "Latgolys vaicuojums" sīkāk pievēršamies vairākiem spriedzes punktiem Latgales un Latvijas attiecībās, reflektējot par to, kā tie veidojušies un veido mūsu identitāti.  Cikla pirmajā raidierakstā par Latgales un latgaliešu vietu valsts pamatos sarunājas sērijas redaktore Dace Dzenovska, Latgales kongresa izpildpadomes priekšsēdētājs, jurists un raksta "Vai latgalieši ir nācijas sastāvdaļa" autors Agris Bitāns, kā arī zvērināts advokāts un lektors Lauris Liepa.   Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Valters Sīlis ir viens no aktīvākajiem latviešu jaunās un vidējās paaudzes režisoriem, dramaturgs, reizēm arī aktieris un kopš 2024. gada janvāra – Liepājas teātra mākslinieciskais vadītājs. Valters ikvienam savam darbam pieiet ar lielu atdevi, atbildību, dzīvu personīgo interesi un misijas apziņu, kuru sajūt un novērtē arī skatītājs. Tajā pašā laikā režisors nevairās no strīdīgām politiskām un sociāli atbildīgām tēmām, neizdabā populārai gaumei, bet ir ieinteresēts, lai kultūras telpā tiktu sadzirdētas dažādas balsis. Ar šādu pieeju Valters Sīlis uzsāk pienākumu pildīšanu jaunajā – Liepājas teātra – kolektīvā, ar kuru viņam jau agrāk sanācis veiksmīgi sastrādāties. Šajā "Satori" raidierakstā viņš stāsta par teātra nākotnes plāniem un savu vietu daudzbalsīgā teātrī. Ar Valteru Sīli sarunājas Santa Remere.

Māksliniece un laikmetīgā teātra dramaturģe Laura Stašāne ir viena no 2020. gadā izveidotās dokumentālās izstādes un digitālās platformas "Lietisko pierādījumu muzejs" autorēm. Vardarbība ģimenē ir viņas darbu tēma jau vairāk nekā astoņus gadus. 2023. gada izskaņā nāca klajā Lauras līdzveidotais literatūras žurnāla "Punctum" un "Lietisko pierādījumu muzeja" dokumentālo stāstu un dzejas krājums "Neviens tev neticēs", kas aicina uz atklātu sarunu par šo bieži vien slēpto problēmu, kas Latvijā skar gandrīz katru trešo sievieti.  Laura Stašāne daudzus gadus strādājusi arī kā mākslas producente, cenšoties atbalstīt jaunu mākslinieku idejas un sadarbību ar kopienām. "Lietisko pierādījumu muzejs" un "Neviens tev neticēs" ir mākslinieces pašas realizēta ideja, kas devusi iespēju daudzām sievietēm izstāstīt savu stāstu un tikt sadzirdētām. Podkāstā ar viņu sarunājas Santa Remere.

Šajā raidieraksta epizodē “Satori” redaktore Santa Remere sarunājas ar norvēģu valodas pasniedzēju Martu Roķi no Avotu ielas “Valodu mājas”, Lucavsalas ekokopienas koordinatoru un vides aktīvistu Emīlu Hlevicki un pedagoģi, publicisti, “Bērnu mājas” vadītāju Karīnu Elceri. Sarunas dalībnieki spriež par to, kā apkaimju aktīvie dalībnieki - uzņēmumi, kafejnīcas, centri, darbnīcas - palīdz veidot apkaimes noskaņu un identitāti. Tāpat apkaimju pārstāvji apmainās ar stratēģijām, kā pašiem uzņēmumiem kļūt atvērtākiem apkaimes pamatiedzīvotājiem un piedalīties apkaimes saviesīgajā dzīvē. Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotāja un režisore Krista Burāne, kas ilgstoši Latvijā nodarbojas ar dažādās kopienās balstītu mākslas darbu radīšanu. No bērnu kopienām līdz blokmāju iedzīvotājiem, dažādām etniskām grupām un pat kokiem – kā kopienās balstīta māksla ir saistīta ar demokrātijas procesiem un balsta tās vērtības?   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Mākslas zinātņu doktore, mākslas kritiķe, filozofe, kuratore un feminisma teoriju pētniece Jana Kukaine šogad aizstāvēja promocijas darbu par feministisko mākslu postsociālismā. Jana jau senāk rakstīja, ka feminisma laiks ne pasaulē, ne Latvijā nav homogēns – pastāv dažādi atskaites punkti, strāvojumi jeb tā sauktās "feministiskās intereses salas" un to arhipelāgi, no kuriem daži ir gluži neizpētīti, aptumšoti un necaurredzami, un pie šādiem mazzināmajiem apgabaliem pieder arī Latvijas māksla. Savā promocijas darbā viņa ir devusies ilgā izpētes ekspedīcijā uz šo teritoriju un par tajā pieredzēto – viscerālo, aptumšoto, ikdienišķo un afektīvo – podkāstā ar viņu sarunājas Santa Remere.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Ieva Niedre - fonda “Initum” valdes priekšsēdētāja un ļoti pieredzējusi kultūras producente, kā arī Ilze Neimane - Juglas attīstības biedrības vadītāja. Sarunā apskatām gadījumu, kurā apkaimes biedrība ir veiksmīgi atradusi savu "kultūristu", impulsu, kas ir veicinājis šo sadarbību un šķēršļus un grūtības, ar kurām ir bijis jāsaskaras gan no kultūras producenta, gan apkaimju biedrības pārstāvja puses. Kas jāievēro, lai kultūras pasākumi tiešām būtu vērsti uz kopienu attīstīšanu un veidošanu? Un kāpēc tas vispār ir vajadzīgs?   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas teātra veidotājs un režisors Jānis Balodis, lai sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali apspriestu gan savu praksi, gan plašāk – teātra iespējas līdzdarboties ar kopienām un darba specifiku, veidojot tieši kopienā balstītu mākslas darbu.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā raidieraksta epizodē studijā viesojas Kitija Vasiļjeva – radošā un izstāžu producente, kas strādā gan vietēji, gan starptautiski, tostarp, bijusi Latvijas paviljona direktore 56. Venēcijas mākslas biennālē. Sarunā ar Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali tiek pacelti vairāki nozīmīgi jautājumi – vai kultūra var būt kopienu veidošanas un stiprināšanas rīks? Kas nepieciešams, lai kultūras un apkaimju darbinieku sadarbība būtu auglīga? Kādu lomu šajos procesos spēlē rūpju koncepts un kāda ir iesaistīto pušu atbildība kopienu priekšā?   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Šajā epizodē ar raidījuma vadītājiem, Antoniju Skopu un Žulijenu Nuhumu Kulibali, tiekas Sandra Feldmane, Rīgas Apkaimju alianses un Čiekurkalna attīstības biedrības valdes locekle. Sarunāsimies par to, kādi impulsi ļauj apkaimes iedzīvotājiem sanākt kopā biedrībā, par to, vai ideālus nevar iznīcināt resursu trūkums, un vērtīsim skatu uz veidiem, kā savām idejām gūt arī negaidītus sabiedrotos.   Biedrības "Ascendum" veidotais raidieraksts "Kultūristi un apkaimisti" ir platforma, kurā ar Rīgas apkaimju biedrību pārstāvjiem un kultūras veidotājiem runāsim par veidiem, kādos iedzīvotāji var pašorganizēties, iesaistīties kopienas dzīvē un padarīt apkaimju dzīvi patīkamāku, tostarp, ar kultūras rīkiem. Raidieraksta tapšanu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Žaneta Ozoliņa ir Latvijas Universitātes profesore. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot iezīmēt, kā attīstīsies karš Ukrainā. Ko īsti grib Putins? Cik drīz beigsies karš? Vai Krievijā kaut kas var mainīties? Kā uz notiekošo raugās Ķīna un citas Krievijas kaimiņvalstis? Vai Rietumi varētu tikt ierauti jaunā konfliktā? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Santa Remere ir trīskārt Normunda Naumaņa balvai nominēta kultūras kritiķe, festivāla "Homo novus" producente, tulkotāja, kura aprīlī sāks darbu kā redaktore jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par feministisko diskursu, kultūru, riebumu pret tituliem, mākslu, kas dod balsi, labas kritikas un žurnālu nozīmi.

Igors Gubenko ir filozofs, pētnieks, pasniedzējs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kas aprīlī sāks darbu kā redaktors jaunajā "Satori" komandas sastāvā. Redakcijas pārmaiņu procesā tapa arī šī saruna – par akadēmisko zināšanu neizmantoto potenciālu, estētikas nozīmi un dzīvi domstarpību un pretrunu pilnā pasaulē.

Pēteris Krilovs ir režisors un pedagogs. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot, kā politiķi konstruē savu tēlu un naratīvu. Kā aktierim notēlot katru no Eiropas līderiem? Kas spīd cauri Putina runasveidam? Kāpēc Šolcs no visiem līderiem ir vismīklainākais? Kas atšķir amerikāņu un Eiropas politiķu komunikāciju? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Katrīna Ošleja ir organizāciju psiholoģe. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, mēģinot saprast, kas raksturo labu līderi. Ar ko izceļas Zelenska runasveids? Ar ko atšķiras jauno valstu līderu paaudze? Kāda nozīme ir līderībai? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Februārī tika publicēti rezultāti ievērojamam pētījumam par dzemdību pieredzi Latvijā. Divas galvenās atziņas: katra trešā sieviete Latvijā ir piedzīvojusi vardarbību dzemdībās un tas samazina sieviešu vēlmi radīt nākamos bērnus. Kā tieši tapis šis pētījums, kāda bijusi tā metodoloģija, kādi ir šo problēmu cēloņi un kā tos varētu risināt? Šajā sarunā, ko iespējams gan lasīt, gan klausīties podkāstā, vaicājām par to pētījuma iniciatorēm – publicistei Agrai Lieģei-Doležko un komunikācijas zinātņu doktorei Olgai Procevskai. 8. marts šķiet īstais brīdis šīs sarunas publikācijai.

Ieva Ilvesa ir Valsts prezidenta padomniece digitālās politikas jautājumos un kiberdrošības eksperte. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot saprast, cik vienotas ir Baltijas valstis un kā tām izmantot krīzi, ko radījis Krievijas karš Ukrainā, lai stiprinātu savas pozīcijas ES un NATO. Kāpēc mums ir izdevīgi, lai Ukraina iestātos ES? Ko mums dos Zviedrijas un Somijas uzņemšana NATO? Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Jānis Buholcs ir Vidzemes augstkolas asociētais profesors, mediju, sociālo mediju un kritiskās domāšanas eksperts. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kāpēc tik daudzi cilvēki Latvijā tic gaišreģiem, ezotērikai un sazvērestības teorijām un kā šo apstākli izmanto propaganda.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  Ivo Briedis ir dramaturgs un režisors, viens no filmas "Homo Sovieticus" autoriem. Podkāstā ar viņu sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, raugot kopīgi saprast, kas iezīmē laikmetu, kurš, atsaucoties uz Mihailo Minakova rakstu, sekos postpadomju ērai.  Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Šķiet kaut kā muļķīgi rakstīt biogrāfisku aprakstu Inesei Zanderei. Dzejniece, redaktore, izdevēja, latviešu bērnu literatūras gravitācijas centrs – vai tad ir kāds, kas to nezina? Taču tam līdzās Inese ir lieliska stāstniece, brīnišķīga sarunu biedre, kuru satiekot nav iespējams runāt par nebūtisko. Šajā sarunā, kuru iespējams lasīt arī Satori – par bērnu un nebērnu literatūru, dzejas valodu, karu, cinismu un piedošanu.

Māra Poļakova ir ne tikai izcila, bet arī ļoti ražīga tulkotāja – pēdējo divdesmit gadu laikā izdotas teju simts viņas tulkotas grāmatas no angļu, krievu, vācu, ukraiņu valodas un ivrita; citu starpā gribas izcelt viņas latviski pārceltos O. Henrija, Kurta Vonnegūta, Terija Pračeta, Dāvida Grosmana, Etgara Kereta, Levana Beridzes un Serhija Žadana darbus. 2010. gadā viņa saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu un vēl vairākkārt tai nominēta. Taču šogad Māra līdzās darbam ar grāmatām ir nepagurstoši tulkojusi reportāžas, rakstus, intervijas un runas no ukraiņu valodas, sekojot līdzi visam notiekošajam ar dedzību un empātiju, kādu gadās sastapt reti. Šajā sarunā tas labi dzirdams viņas teiktajā par Ukrainu, Žadana intonāciju, valodām un acīm, kas krieviski nelasa.

Miks Magone pēdējo padsmit gadu laikā ir rīkojis neskaitāmi daudz koncertu dažnedažādās vietās, organizējis festivālu "Zemlika" Durbē un kopš atvēršanas brīža līdz šim rudenim bijis Ventspils akustiskās koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs. Oktobrī vadība viņam paziņoja, ka darba attiecības esot jāpārtrauc. Skaties sarunu arī video formātā.

Jānis Joņevs ir četru grāmatu autors (romāns "Jelgava 94", bērnu grāmata "Slepenie svētki", stāstu krājums "Tīģeris" un nupat izdotais dokumentālais detektīvromāns "Decembris"), strādājis arī kā tulkotājs, dramaturgs, publicists. Saņēmis Eiropas Savienības literatūras balvu un virkni citu apbalvojumu. "Jelgava 94" šobrīd tulkota 12 dažādās valodās, tās ekranizācija nupat kļuvusi par pirmo latviešu filmu, kas pieejama "Netflix" platformā.  Mēs ar viņu tikāmies, lai parunātu par rakstniecību, reklāmu, brīvprātīgo darbu Ukrainas atbalstam un labu literatūru. Intervija lasāma arī teksta formātā. 

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot ceturto politiķu diskusiju par identitāti. Šajā sarunā par to, kāpēc opozīcijas partijas komunicē cilvēciskāk, kāpēc un kā vēlētājam no partijām izķert utis, kā arī to, kāpēc būtiski vienoties par pamatprincipiem. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Šajā podkāstā sarunājas Rita Ruduša un Henriks Eliass Zēgners, analizējot trešo politiķu diskusiju par finansējumu. Šajā sarunā par pilsonisko depresiju, to, vai politiski kopš pēdējām Saeimas vēlēšanās esam auguši, mediju priekšvēlēšanu formātiem un to, kas veido domas skaidrību. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas. Šajā ģeopolitiski saspringtajā laikā ir īpaši svarīgi, lai vēlētāji izdarītu gudru un informētu izvēli. Kultūra ir viens no demokrātiskas Latvijas stūrakmeņiem, tāpēc īstenojam sēriju "Balso par kultūru!". Tajā ar rakstu, podkāstu un diskusiju sēriju palīdzību analizēsim to, cik veiksmīga bijusi Latvijas nesenā kultūrpolitika, un meklēsim veidus, kā to uzlabot. Ceturtajā no podkāstiem viesojas Olga Procevska, kuras raksts par kultūras identitāti jau publicēts "Satori". Šajā sarunā - par to, vai raudāšana Dziesmu svētkos padara par aktīvāku nodokļu maksātāju, kāpēc latvieši un Latvija viens otram dod tik maz, cik iespējams, kāpēc Igaunijā viss ir labāk un vai esam gatavi ierobežot savas brīvības labklājības vārdā. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".