Viena Rīga-daudz talantu

Ivara Zviedra vārds plašāku viļņošanos kinoskatītāju un kritiķu vidū ieguva pirms diviem gadiem ar filmu "Dokumentālists". Taču laiks rit, un Ivara kontā jau ir citas filmas, kā viņš pats teic «novērojošā dokumentālā kino» žanrā. Saruna par filmu uzņemšanu, par uzticēšanos, par dzimto Rūjienu un turienes dialektu, un par riteņbraukšanu.

„Šis muzejs to ir pelnījis,” par nule kā iegūto izcilības balvu kultūrā saka Žaņa Lipkes memoriāla veidotāji uzņēmējs Māris Gailis un viņa sieva, arhitekte Zaiga Gaile. Šis ir viņu sirdsdarbs. Par tā tapšanu un nozīmi Latvijā un pasaulē – raidījumā saruna ar Māri un Zaigu Gaiļiem, Žaņa Lipkes vedeklu Āriju Lipki un muzeja direktori Lolitu Tomsoni.  

Sadalot „Spēlmaņu nakts” balvas, par aizvadītās sezonas Gada aktieri atzīts Dainis Grūbe.  Dailes teātra aktieris viņš ir jau četras sezonas, pēc nopietna un intensīva darba teātrī saņēmis augstu žūrijas un skatītāju novērtējumu. Apzinās, ka strādāt pēc balvas saņemšanas būs grūtāk, taču priecē, ka gaidāms darbs pie atkal jaunām un ļoti interesantām lomām.

Jānis Oga vada Latvijas Literatūras centru un paša dibināto grāmatu apgādu „Mansards”, kas kļuvis par vienu no straujāk augošajiem Latvijā.  Pirms dažām dienām ieguvis tiesības saukties Dr. philol. Jānis Oga.

Iespēju Latvijas prasīgajiem klausītājiem piedāvāt baroka mūzikas delikateses viņa uzskata par savu misiju. Klavesīniste Aina Kalnciema jau 14 gadu Latvijā rīko Baha festivālu, kas nu jau ieņēmis stabilu vietu Eiropas labāko senās mūzikas festivālu vidū. Aina priecājas, ka arvien jauni senās mūzikas profesionāļi un mīlētāji atklāj Rīgu kā skaistu, izglītotu un kultūru cienošu pilsētu. Raidījumā saruna par senās mūzikas ārstniecisko dabu, klausītājiem un arī neparastiem hobijiem.  

Viens no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 notikumiem – franču mākslinieces ORLAN vizīte. ORLAN Rīgā uzstājās ar lekciju, piedalījās publiskā diskusijā, un arī savas izstādes "ORLAN - Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Le plan du film un citi scenāriji" atklāšanā. Stāstu par ORLAN viesošanos Rīgā klausieties raidījumā.

Abi mākslinieki nākamgad Latviju pārstāvēs Venēcijas mākslas biennālē. Savukārt par kopīgo darbu „Bez nosaukuma” festivālā „Survival Kit 6”  abi nominēti Purvīša balvai 2015. Par komandas spēku, par divu atšķirīgu mākslinieku kopā strādāšanu uzzināsit raidījumā „Viena Rīga – daudz talantu”.

Kristīne Matīsa, spilgta kino aprakstniece, vēsturniece. Visvairāk Kristīne raksta par Latvijas filmām. Par mūsdienu un arī par senajām leģendārajām un to veidotājiem. Precīzi un tēlaini. Kad to izlasi, ir tā itin kā ar labvēlīgu cilvēku būtu domās dalījies.

Producente, kinorežisore un scenāriste Antra Cilinska savu dzīvi ir saistījusi ar filmu veidošanu. Antra ir sociāli un sabiedriski aktīvs cilvēks. Viņu fascinē mūsdienu pasaules kopsakarības. Nesen viņa producēja  dokumentālo portretfilmu par pasaulslaveno gleznotāju – latvieti no Amerikas - „Teritorija Vija Celmiņš”. Šoreiz skaidrosim, kur  ir pašas Antras Cilinskas teritorija.

 „Fotoizstāde, kurā vērojamas Rīgas salas, ir  manas atvadas no Rīgas,”-  teic  fotogrāfs un  kino dokumentālists Kaspars Goba. Cilvēks, kurš  agrā jaunībā  gribēja iegūt brīvību, darbojoties lauksamniecībā, tad apceļojot pasauli un  aprakstot un fotografējot  redzēto. Vēlāk  Kaspars uzņēma  pretrunīgi vērtētas dokumentālās  filmas par Sedas purva ļaudīm un geju  praida atbalstītājiem un noliedzējiem. Paralēli tam studēja bioloģiju un medicīnu, un  filmēja  dabu.  Dažas no šīm šķautnēm mēģināsim atklāt sarunā ar Kasparu Gobu  

Šovasar vācu izdevniecība DOM publishers laidusi klajā Arhitektūras ceļvedi par Rīgu. To veidojis Jānis Krastiņš. Tas ir nozīmīgs notikums un iemesls, lai  viens no ražīgākajiem pētniekiem Latvijas arhitektūras teorijā, daudzu grāmatu un publikāciju autors, arhitekts Jānis Krastiņš viesotos raidījumā un atklātu, kāpēc Rīgas arhitektūra ir tik īpaša un kā tā savulaik ieinteresējusi viņu pašu.

Šajās Dzejas dienās Inese Zandere atvērs ne tikai savu jauno dzejas krājumu „Putna miegā”, bet arī atjaunoto dzejas gadagrāmatu bērniem -  „Garā pupa”.

Signe Baumane, animācijas filmu režisore. Viņa skolojusies Latvijā, šeit izveidojusi savas pirmās īsfilmas. Pirms gadiem 20 Signe aizceļoja – uz Ņujorku.  Kopš tā laika viņas iedvesmas avots ir arī Amerikas kultūra. Signe kļuvusi par ASV Kinoakadēmijas locekli. Kad Signe Baumane pabeidz filmu, viņa brauc uz Latviju to parādīt šīs puses ļaudīm. Tikko Latvijā aizvadīta pirmizrāde viņas pirmajai pilnmetrāžas animācijas filmai Akmeņi manās kabatās. Un jau pavisam drīz – septembra pirmajās dienās, sāksies filmas Amerikas tūre. Akmeņi manās kabatās ir vēstījums par pašu Signi, viņas dzimtu un Latviju.

Sandra Jakušonoka ir viena no pazīstamākajām Bolderājas šarma kopējām un aizstāvēm. Nesen durvis vēris arī viņas vadītais Bolderājas tūrisma informācijas centrs, kurā Sandra kopā ar domubiedriem caur ekskursijām un lekcijām par Bolderājas vēsturi maina stereotipus par šo Rīgas apkaimi.  

Ilona Brūvere – režisore, producente, žurnāliste, tulkotāja. Latvijas Kinematogrāfistu savienības, Žurnālistu savienības, Režisoru asociācijas un līdz 1990.gadam – arī VFR Kinematogrāfistu savienības biedre. Saņēmusi daudz un dažādas balvas, pavasarī pirmizrādi piedzīvoja viņas jaunākā filma „Tapieris” par Latvijā dzimušo tango karali Oskaru Stroku. Šobrīd ar sev raksturīgo – visu vai neko, Ilona Brūvere darbojas projektā Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta. Divi vērienīgi pasākumi – Eiropas modes vēstures lappuses „Dāmu paradīze” un Liktens lietu muzejs ir viņas lolojumi. „Tas ir viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem – uzbūvēt tiltu no nāves uz dzīvi,” saka šo projekta autore, raidījuma programmas galvenā varone. Stāstu par Ilonu Brūveri veido Ģirts Bišs, Valdis Raitums un Lia Guļevska.

Kā dejotājs un vēlāk kā TDA „Vektors” vadītājs Uldis Šteins piedalījies visos Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”. Par to viņš šovasar tika īpaši sveikts. Arī deju lieluzvedums „Lec, saulīte!” ir šīsvasaras dejotāju spilgts notikums, kurā kopā ar savu kolektīvu bija Uldis Šteins, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Bet tikko  ar vidējās paaudzes dejotājiem viņš atgriezies no Vācijas. Ko Uldim Šteinam pašam nozīmējis dejot, kādi bijuši spilgtākie mirkļi saistībā ar deju, uzzināsit raidījumā „Viena Rīga – daudz talantu”.

Uzstāšanās Cēsu jaunās koncertzāles atklāšanā, piedalīšanās koncertā „Dzimuši Rīgā” – šajā vasarā Egila Siliņa dziedājumu varam baudīt arī Latvijā. Par savu dzīvi mūzikā, dzīvojot ārpus Latvijas, un sajūtām, epizodiski atgriežoties mājās, raidījumā stāsta Egils Siliņš.

Gleznotājai Maijai Tabakai pieder vismaz viens Latvijā līdz šim nepārspēts rekords: viņas gleznu izstādi Nacionālajā mākslas muzejā divos mēnešos 1992. gadā apmeklēja 76 tūkstoši cilvēku. Arī tagad mākslinieces darbu klātbūtne ir garants apmeklētāju interesei gan Cēsu Mākslas festivālā, gan mākslas galerijā Daugava Rīgā. Raidījumā dzirdēsiet gan pašas mākslinieces Maijas Tabakas pārdomas par savu radošo mūžu, gan mākslas zinātnieces Andas Treijas, rakstnieces Gundegas Repšes un mecenāta Jāņa Zuzāna domas par mākslinieces darbiem.

Ērģelniece Iveta Apkalna - viena no koncerta „Dzimušī Rīgā” mūziķēm. Par koncerta radītajām emocijām, par digitālajām ērģelēm, ko ar savu entuziasmu sarūpējusi Latgales vēstniecībai „Gors”, kā arī par vasaras brīvdienām Latvijā un gaidāmajiem koncertiem „Rīga 2014” zīmē uzzināsit sarunā ar Ivetu Apkalnu.

8. Pasaules koru olimpiādē komponists Uģis Prauliņš vadīs meistarklasi, kurā stāstīs par kormūzikas un tradicionālās dziedāšanas saskarsmes punktiem. Kā tik dažādā mūzika, ko komponists klausās un rada arī pats, sadzīvo viņa prātā un sajūtās?

 Režisors Viesturs Kairišs šajā sezonā ir krietni strādājis: operā un filmā. Darbi tapuši un top Latvijā, Vācijā un arī citviet pasaulē. Par padarīto vairāk uzzināsim  raidījumā.

Šodien raidījumā viens no savdabīgākajiem Latvijas mūziķiem Raimonds Tiguls, par kuru raidījuma autore Lia Guļevska saka: "ļoti latvisks ar pasaules vēju matos". Komponists un producents, kura mūzikas albumi tiražēti vairāk nekā 20 mūzikas izlasēs Vācijā, Šveicē un Beneluksa valstīs. 2007. gadā viņš piedalījies projektā Lībiešu krasts - Gotlande, 2008. - nodibinājis mūzikas izdevniecību SIA Moonlight Sound Design, 2010. gadā - Pasaules mūzikas un mākslas fondu. Sadarbojies ar pašmāju un ārvalstu dziesmu tekstu autoriem, instrumentālās mūzikas izpildītājiem, Latvijā un pasaulē zināmiem solistiem un muzikālām apvienībām, tajā skaitā Islandes, Gruzijas un Armēnijas mūziķiem. Atkārtoti ieguvis Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas.

Ar vairākiem zīmējumiem uz māju sienām un vārtiem Rīgas ielās nesen tika atklāts ielu mākslas festivāls „Blank Canvas”. Ar ko ielu māksla atšķiras no grafiti, vai rīdzinieki ir gatavi ielu mākslas pieņemšanai - par to runāsim ar festivāla kuratoru, grafikas dizaineri, grafikas dizaina biroja «Associates, Partners et Sons» vadītāju  Edgaru Zvirgzdiņu, grafiķi Pauli Liepu, kurš pirmo reizi izmēģināja roku ielu mākslā (viņa darbs „Lakrica” skatāms Lāčplēša ielas 39. pagalmā) un  nesen  tapušā lielākā sienas gleznojuma 800 kvadrātmetru lielā  darba „Saule, Pērkons Daugava”  vienu no veidotājiem  Daini Rudeni.

Rotu mākslinieks Valdis Brože ir viens no izstādes „Dzintars mūsdienu laikmetīgajās mākslas rotās” autors. Izstādi organizē „Rīga 2014”. Valdi Broži droši var piepulcināt pie talantīgākajiem latviešu rotu māksliniekiem, viņa īpašais rokraksts redzams darbos ar emalju. Jaunākajā izstādē priekš sevis atklājis dzintaru, un sola turpināt, jo sajutis šo materiālu. Valdis Brože uz interviju ierodas taisni no galerijas „PUTTI”, kur viņa dzintara rotas apvienotas kolekcijā „Atmiņu gabali”.

Kā mākslā radīt ko patiesi jaunu? Mākslinieki Raitis un Rasa Šmiti ir jauno mediju kultūras iniciatori Latvijas laikmetīgajā mākslā, un radošos meklējumos šo jomu noturējuši jau veselus divdesmit gadus. Izveidojot elektroniskās mākslas un mediju centru "e-lab", vēlāk – jauno mediju kultūras centru RIXC,  festivālu "Māksla + komunikācija", interneta radio "OZOne", šobrīd izstāžu zālē  "Arsenāls" apskatāma abu, sadarbībā ar Armīnu Medošu, kūrēta starptautiska izstāde "Lauki".

Ģirts Boronovskis ir Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja mākslinieks visu savu darba mūžu. Ar jaunāko izstādi „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”, kurā redzama pasaules klases kolekcija, Ģirts un viņa kolēģi ir iekārtojušies jaunajās pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32.

Gleznotājs Dzintars Zilgalvis jau sešpadsmit gadu ir kultūras un mākslas projekta „Noass” kapteinis. Viņš veidojis arī vienu no interesantākajām izstādēm, kas pašlaik "Rīga 2014" ietvaros apskatāmas Stūra mājā. Raidījumā saruna par mākslu, sabiedrības briedumu un arī par to, kas Dzintaram Zilgalvim pēc piecpadsmit gadu pārtraukuma licis atsākt gleznot.

Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Sigvards Kļava īsteno koncertprogrammu, kas kļūst par Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas  nozīmīgu notikumu – trīs Baha pasiju atskaņošanu. Bet pavisam drīz sastapšanos ar klausītājiem piedzīvos vēl kāds diriģenta izlolots muzikāls uzvedums  „Rakstītāja”.