Ziņas & analītika

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Realitātē pensija sākas brīdī, kad cilvēks sper pirmos soļus darba tirgū. Tieši šis posms, nevis gadi pirms pensijas vecuma, visvairāk ietekmē nākotnes drošību. Raidījumā “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” par to stāsta “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska, uzsverot, ka pensija ir šodienas lēmumu rezultāts.Raidījums "Tavas dzīves lielākais uzkrājums" tapis ar AS "Swedbank" finansiālu atbalstu. Par raidījuma saturu atbild AS "Radio SWH".Foto: Zane Bitere / LETA

Par pensiju daudzi joprojām domā kā par tālu un abstraktu nākotni, kas sāksies “kaut kad vēlāk”. Taču realitāte ir vienkārša – vecumdienu drošība veidojas jau šodien, ar katru lēmumu par darbu, tēriņiem un uzkrāšanu. Tieši tāpēc pensija nav tikai sistēmas jautājums, bet ļoti personisks ilgtermiņa projekts, raidījumā “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” uzsver “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.Raidījums "Tavas dzīves lielākais uzkrājums" tapis ar AS "Swedbank" finansiālu atbalstu. Par raidījuma saturu atbild AS "Radio SWH".Foto: Zane Bitere / LETA

Raidījumā “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” par finanšu tirgu svārstībām un to ietekmi uz pensiju uzkrājumiem stāsta Andris Lāriņš – “Swedbank” Finanšu institūciju un kapitāla tirgus jomas vadītājs Baltijā. Viņš skaidro, kā krīzes un tirgus kritumi ietekmē pensiju otro un trešo līmeni, kāpēc emocijas bieži kļūst par lielāko krājēju ienaidnieku un kā ilgtermiņa domāšana palīdz saglabāt finansiālo drošību arī nestabilos laikos.Raidījums "Tavas dzīves lielākais uzkrājums" tapis ar AS "Swedbank" finansiālu atbalstu. Par raidījuma saturu atbild AS "Radio SWH".Foto: Zane Bitere / LETA

Jaunajā raidījumā “Tavas dzīves lielākais uzkrājums” par pensiju uzkrājumiem, finanšu tirgu attīstību un ilgtermiņa drošību stāsta “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska. Sarunā viņa skaidro, kā šobrīd strādā Latvijas pensiju sistēma, kādi lēmumi jau ietekmē iedzīvotāju uzkrājumus un kāpēc 2026. gads pensiju jomā var kļūt īpaši nozīmīgs.Raidījums "Tavas dzīves lielākais uzkrājums" tapis ar AS "Swedbank" finansiālu atbalstu. Par raidījuma saturu atbild AS "Radio SWH".Foto: Zane Bitere / LETA

Nākamais gads Latvijas informatīvajā telpā iezīmējās ar vairākiem nopietniem riskiem gan saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, gan mākslīgā intelekta arvien plašāku izmantošanu dezinformācijas izplatīšanā. Gada noslēgumā pēdējā Radio SWH raidījuma “Ziņu detektīvs” epizodē žurnāliste Agnese Vasermane un eksperti analizēja, kādas tendences varētu pastiprināties tuvākajos mēnešos, un uzsvēra, ka informatīvā vide kļūst arvien sarežģītāka, emocionālāka un grūtāk kontrolējama.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 31. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Raidījumā “Ziņu detektīvs” turpinām sarunu par informatīvo telpu Gruzijā. Šajā epizodē Agnese Vasermane klausītājiem piedāvā intervijas otro daļu ar sabiedriskās iniciatīvas “Platform 2025” pārstāvi Konstantīnu Jonatamišvili, kurš sniedz konkrētus dezinformācijas piemērus savā valstī. Sarunā aplūkots, kā Rietumi Gruzijas informatīvajā telpā tiek attēloti kā drauds tradicionālajām vērtībām, kā tiek izmantoti viltoti vizuālie materiāli un atkārtoti Krievijas propagandas naratīvi. Tāpat tiek vērtētas iespējas un izaicinājumi cīņā ar dezinformāciju, kā arī demokrātisko spēku komunikācijas kļūdas.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 26. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Protesti Gruzijā turpinās, bet paralēli tiem norit cīņa par vēstures interpretāciju un sabiedrības uztveri. Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane sarunājas ar sabiedriskās iniciatīvas “Platform 2025” pārstāvi Konstantīnu Jonatamišvili, kurš skaidro, kā Gruzijā tiek atkārtoti Krievijas propagandas naratīvi, pārrakstīta valsts vēsture un vainots upuris. Sarunā aplūkota arī 2008. gada kara interpretācija, pareizticīgās baznīcas loma un valdības kontrolēto mediju retorika. Intervijas turpinājums – nākamajā epizodē.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 24. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kāpēc Bulgārija ir īpaši uzņēmīga pret Krievijas dezinformāciju? Raidījumā “Ziņu detektīvs” bulgāru žurnālists Georgijs Gotevs skaidro, kā vēsturiskā atkarība no krievvalodīgiem avotiem, vāja mediju regulācija un politiskie naratīvi par karu Ukrainā veido informatīvo vidi. Sarunā aplūkota arī eiro ieviešana kā jauns dezinformācijas mērķis un tas, kā šie vēstījumi ietekmē sabiedrību pirms vēlēšanām.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 19. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā mediji palīdz apmācīt mākslīgo intelektu atpazīt viltus ziņas? Raidījumā “Ziņu detektīvs” turpinām iepazīt projektu AI4Debunk un šoreiz pievēršamies Bulgārijas un Ukrainas pieredzei. Medija EU-Alive redaktors Georgijs Gotevs skaidro, kā viltus ziņu piemēri no ikdienas žurnālistu darba tiek izmantoti mākslīgā intelekta trenēšanā un kā atšķiras dezinformācijas izplatība valstīs ar vāju regulējumu un kara apstākļos.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 17. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt atmaskot dezinformāciju? Raidījumā “Ziņu detektīvs” aplūkots starptautiskais pētījums AI4Debunk, kurā pētnieki analizē dezinformācijas naratīvus par karu Ukrainā un klimata pārmaiņām, izstrādā metodoloģiju to atpazīšanai un veido MI rīkus sabiedrības noturības stiprināšanai. Par informācijas tukšumiem, manipulācijām un to, kā dezinformācija ienāk arī ikdienas saturā.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 12. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā saprast, kad dezinformācija ir bīstama un kad uz to vispār nav jāreaģē? Raidījumā “Ziņu detektīvs” Agnese Vasermane sarunājas ar stratēģiskās komunikācijas ekspertu Rihardu Bambalu par atjaunoto “Rokasgrāmatu pret dezinformāciju” un metodēm, kā izvērtēt informatīvo uzbrukumu ietekmi. Sarunā aplūkota arī tā dēvētā “izlaušanās skala”, kas palīdz noteikt, kad dezinformācija pārsniedz lokālu līmeni un prasa starptautisku reakciju.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 10. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā Baltkrievija un Krievija izmanto dezinformāciju, lai ietekmētu sabiedrību Lietuvā? Pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro aktuālākos naratīvus — no apgalvojumiem par gaisa telpas pārkāpumiem līdz “litvinisma” vēsturiskajām manipulācijām un botu fermu darbībai. Lietuvas informatīvā telpa saskaras ar arvien sarežģītākiem uzbrukumiem, kas vērsti uz uzticības graušanu gan demokrātijai, gan NATO sabiedrotajiem.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 5. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.

Kā Lietuvā tiek veidotas un izplatītas dezinformācijas kampaņas? Mediju pētnieks Nerijs Maļukēvičs skaidro, kā Krievija un Baltkrievija mēģina graut uzticēšanos demokrātiskajiem procesiem, un kāpēc mērķēti tiek izmantoti naratīvi par NATO sabiedrotajiem. Raidījumā atceramies arī 2017. gada “Vāciešu meitenes” gadījumu — vienu no spilgtākajiem piemēriem, kā viltus ziņa var kļūt par instrumentu politiskai manipulācijai.Raidījums ēterā izskanēja 2025. gada 3. decembrī.Projektu atbalsta Vācijas vēstniecība Rīgā.