Ziņas & analītika

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” – par vētras postījumu dēļ slēgtajām Lielā Liepukalna dabas taku un Akmeņu taku Rāznas Nacionālajā parkā, Ludzas novada lēmumu daļēji kompensēt pedagogiem ceļa izdevumus un arheoloģiskajiem pētījumiem Indzera ezera Cepurītes salā.Raidījumā arī par atjaunošanas darbiem pie Baltās kāpas Saulkrastos, zemas īres maksas dzīvojamo māju Sēmē, suņu izstādēm Ventspilī, Spānijas kailgliemežu savākšanas konteineriem Saldū un Brocēnos, kā arī Bauskas novada lēmumu mācības klātienē sākt ne agrāk kā pulksten 8.30.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra pēdējo 60 gadu laikā. Tā atstāja bez elektrības vairāk nekā 277 tūkstošus mājsaimniecību, bet sociālajos tīklos vienlaikus izplatījās apgalvojumi par it kā mākslīgi radītu stihiju, “ķīmiskajām trasēm” un nepamatotiem dienestu brīdinājumiem.Raidījumā "Ziņu detektīvs" Ainārs Rutkēvičs apskata, kā vētras laikā un pēc tās izplatījās sazvērestības teorijas un pārmetumi atbildīgajiem dienestiem. Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle skaidro, kāpēc šūnu apraides brīdinājums bija pamatots, kā dienesti reaģēja uz postījumiem un kāpēc katrai mājsaimniecībai jādomā par 72 stundu noturību.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 27. augustā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” par apstādījumu postīšanas gadījumiem Ludzā un pašvaldības policijas rīcību, pārbaudot videonovērošanas kameru ierakstus.Tāpat stāstām par Valkas pilsētas kapelas “Bumerangs” 40 gadu jubileju un tai veltīto izstādi Valkas muzejā, kā arī par Vidzemē izveidoto gastrotūrisma tīklu “Ziemeļzemes kods”. Raidījuma noslēgumā stāstām par ceļošanas akciju “Panorāma Kurzeme”, kurā ikviens līdz augusta beigām aicināts iemūžināt neparastus skatu punktus un dalīties ar tiem sociālajos tīklos.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Sociālajos tīklos miljoniem skatījumu savākuši video par it kā izmisušām Latvijas sievietēm un “vīriešu trūkumu” Latvijā. Tajos izmantota mākslīgā intelekta sintezēta balss, sveši kadri un maldinoši apgalvojumi, lai radītu iespaidu, ka Latvijā jaunas sievietes esot spiestas “pazemināt standartus”, lai atrastu partneri.Raidījumā "Ziņu detektīvs" Agnese Vasermane sarunājas ar dezinformācijas pētnieku no medija “Indicator” Alexios Mantzarlis par to, kā viņš pamanīja šos video, kāpēc tie kļuva tik populāri, kā sociālo mediju konti kopē cits cita saturu un cik daudz ar šādu maldinošu saturu iespējams nopelnīt. Šis ir stāsts par to, kā daļēja patiesība, seksualizēti attēli un sociālo tīklu monetizācija pārvērš Latviju par klikšķu ēsmu.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 20. augustā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” – par Krāslavas pils parka dīķī ierīkoto peldošo strūklaku, starptautiskā veloceļa “EuroVelo 11” posmu Ēģipte–Randene un Kārķu pagasta 800 gadu jubileju.Tāpat stāstām par Mājas kafejnīcu dienām Alūksnes novadā, Siguldas novada radošo rezidenci, Valmieras novada tiltu remontdarbiem un mākslīgā intelekta risinājumu rentgena izmeklējumu izvērtēšanā Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā. Raidījuma noslēgumā Pasaules Dabas fonda pārstāve Sintija Tots-Macāne skaidro, kāpēc Riežupē notiks izzinošs pārgājiens un kā iniciatīva “Par tīrām upēm” palīdz atjaunot upju ekosistēmas.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Vācijā un Francijā arvien biežāk izskan ziņas par Krievijas mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu noskaņojumu ar viltotiem mediju logo, safabricētiem video, mākslīgā intelekta veidotām balsīm un nepatiesām apsūdzībām politiķiem. Latvijā tieša un sistemātiska kampaņa pirms Saeimas vēlēšanām pagaidām nav konstatēta, taču propaganda nav pazudusi, tā turpina darboties sociālajās platformās.Raidījumā Ziņu detektīvs Ainārs Rutkēvičs apskata Krievijas dezinformācijas piemērus Eiropā un iespējamos riskus Latvijai. Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors skaidro, kā prokremliskie vēstījumi izplatās “Telegram” un “TikTok”, kāpēc atsevišķu kampaņu ne vienmēr var nodalīt no nepārtrauktas propagandas plūsmas un kā neuzticēšanās vēlēšanām var kļūt par vienu no ietekmes mērķiem.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 13. augustā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvs Seuta jūlija beigās piedzīvoja masveida migrācijas vilni, bet dažu dienu laikā sociālajos tīklos tam sekoja arī dezinformācijas vilnis – veci ugunsgrēku video, nepatiesi apgalvojumi par vandālismu un mākslīgā intelekta radīti materiāli.Raidījumā Ziņu detektīvs Inese Vaikule apskata, kā migrācijas jautājumi kļūst par informācijas karalauku, bet Latvijas Universitātes profesore, pētniece un pasniedzēja Žaneta Ozoliņa skaidro, cik gatava šādām krīzēm ir Eiropas Savienība un kāpēc migrācijas tēma kļuva arī par Latvijas iekšpolitikas jautājumu.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 6. augustā.#sif_maf2026

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” – par nodibināto Jāņa Streiča kultūras fondu, kura mērķis ir saglabāt un popularizēt režisora radošo mantojumu, atbalstīt Latvijas un īpaši Latgales kultūru, kā arī iedvesmot jaunos māksliniekus.Tāpat stāstām par pirmo liturģiju jaunuzceltajā pravieša Elijas baznīcā Maļinovā, zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājas projektu Kadagā, Siguldas novada izglītības iestāžu vadītājiem, Tautu dīķa labiekārtošanas ieceri, Alūksnes un Apes novada fonda projektu konkursu, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mājvārdu pētījumu, Kuldīgas vakara tirgu, Ēdoles ielas pārbūvi un zivju bojāeju Stendes upē.Raidījuma noslēgumā – par Bauskas novada skolu nākotni. Bauskas novada vicemēre Linda Aumere skaidro, ko varētu nozīmēt Bauskas pilsētas pamatskolas reorganizācija un kāpēc vecāku izvēlei ir būtiska nozīme skolas turpmākajā pastāvēšanā.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” – par Līvānu 1. vidusskolas ķīmijas skolotājas Sandras Ziemeles un Mārupes Valsts ģimnāzijas skolotājas Lindas Kovaļevskas izveidoto rakstāmgrāmatu “Ķīmija astotajai klasei”.Tāpat rubrikā par velobraucienu “Brīvs no atkarībām” Ludzas novadā, dimanta kāzām Talsu novadā, Ventspils 736. dzimšanas dienas svinībām, Gaujas Nacionālā parka dabas centra būvprojekta izstrādi Siguldā, jauno infrastruktūru Saulkrastos, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas mājvārdu pētījumu un Alūksnes novada līdzdalības budžetā atbalstīto celiņa ideju. Raidījuma noslēgumā – par Kurzemes rokdarbnieku saietu Tukumā un vēsturisko tērpu izstādi Durbes pilī.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Pēc Eiropas Savienības sankciju dēļ slēgtajiem Mere veikaliem sociālajos tīklos izplatījās vairāki maldinoši apgalvojumi, piemēram, ka lēmumu politisku apsvērumu dēļ pieņēmusi Latvija, ka veikali slēgti Krievijas preču dēļ un ka tas izraisīs dramatisku pārtikas cenu kāpumu.Raidījumā "Ziņu detektīvs" Ainārs Rutkēvičs kopā ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jurģi Miezaini skaidro, kas patiesībā bija veikalu slēgšanas pamatā, kāpēc izšķirošais faktors bija sankciju sarakstā iekļauts uzņēmuma īpašnieks un vai Mere varētu atsākt darbu ar citu nosaukumu.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 30. jūlijā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” - par piemiņas zīmi izcilajai Latvijas basketbolistei Uļjanai Semjonovai, ko plānots uzstādīt Medumos, un jauno aktīvās atpūtas laukumu “Žika laukums” Preiļos.Tāpat stāstām par Siguldā tapušo Latvijā garāko viena mākslinieka veidoto ielu mākslas darbu “Pirmais brauciens”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībām, “Ghetto Games” festivālu Ventspilī, šūpuļtīkliem Saldus ezera pludmalē un rehabilitācijas nometni Smiltenes novadā, kurā piedalās bērni un jaunieši no Ukrainas.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Dezinformācija tūrisma nozarē vairs nav tikai viltus atsauksmes pie viesnīcu vai restorānu profiliem. Maldinoši drošības brīdinājumi, neīstas loterijas, viltus ceļojumu piedāvājumi un mākslīgā intelekta radīti galamērķu attēli var ietekmēt gan pilsētu reputāciju, gan ceļotāju izvēles.Raidījumā Ziņu detektīvs Agnese Vasermane apskata, kā dezinformācija skar tūrisma nozari, bet Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingabērziņš skaidro, kā atpazīt neīstus avotus, kāpēc jāuzmanās no pārāk vilinošiem piedāvājumiem un kāpēc ceļošanas drošības informācija jāmeklē oficiālos kanālos.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 23. jūlijā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” par gājēju un velosipēdistu infrastruktūras būvniecību no Tīnūžiem līdz Ogrei, Kuldīgas skatu torņa īslaicīgu slēgšanu remontdarbu dēļ un Līvānos atklāto interaktīvo skulptūru “Līvānu stikla gars”.Tāpat stāstām par patvertņu telpu pārbūvi Gulbenes novadā un 4. augustā gaidāmajām Latvijas–Lietuvas pierobežas masveida evakuācijas simulācijas mācībām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Antra Rumševica skaidro, kāpēc šādas mācības ir nozīmīgas un kā tajās tiks pārbaudīta iedzīvotāju pārvietošana ārkārtas situācijā.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Starptautiskā Olimpiskā komiteja provizoriski atcēlusi Krievijas Olimpiskās komitejas diskvalifikāciju, taču Ukraina uzsver, ka pēc būtības situācija nav mainījusies. Tikmēr Krievijas valsts kontrolētie mediji šo lēmumu jau pasniedz kā diplomātisku un politisku uzvaru.Raidījumā Ziņu detektīvs Inese Vaikule skaidro, ko patiesībā nozīmē SOK lēmums, kādi ierobežojumi joprojām saglabājas un kāpēc Latvijas Olimpiskā komiteja to uzskata par pāragru. Sarunā ar LOK ģenerālsekretāru Raiti Keseli – arī par to, kā šādi lēmumi tiek izmantoti propagandā un kāda ir Latvijas nostāja attiecībā uz Ukrainas atbalstu sportā.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 16. jūlijā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” – par Rīgas Stradiņa universitātes antropoloģisko pētījumu Limbažu novadā, kas turpina profesora Jēkaba Prīmaņa gandrīz pirms simt gadiem sākto Latvijas iedzīvotāju izpēti.Tāpat stāstām par divām kolektīvajām atlaišanām Daugavpilī, jaunām videonovērošanas kamerām Maija parkā Cēsīs un Bahmutas jauniešu vasaras nometni Saldū. Raidījuma noslēgumā – par dziesminieku festivālu “Trubadūrs”, kas 22. jūlijā sāksies Cesvainē.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Eiropas Parlaments šonedēļ debatē par Ukrainas, Moldovas un Serbijas progresu ceļā uz Eiropas Savienību, bet jauns ziņojums izgaismo Krievijas informatīvo karu pret Ukrainas Eiropas nākotni. Kādi naratīvi tiek izmantoti, lai grautu uzticēšanos Ukrainas pievienošanās procesam, un kāpēc mūsdienās dezinformāciju kļūst arvien grūtāk atpazīt?Raidījumā Ziņu detektīvs Inese Vaikule apskata Eiropas Ārējās darbības dienesta un Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra ziņojuma secinājumus, bet Eiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs skaidro, kā Krievijas metodes kļuvušas rafinētākas un kā mākslīgais intelekts ļauj izplatīt manipulatīvus vēstījumus industriālos apmēros.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 9. jūlijā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

FIFA Pasaules kauss futbolā piesaista miljoniem skatītāju visā pasaulē, un tieši tāpēc tas kļuvis arī par ēsmu krāpniekiem un dezinformācijas izplatītājiem. Viltus biļešu mājaslapas, krāpnieciski interneta veikali, dziļviltojumi, viltoti sociālo tīklu konti un klikšķu virsraksti - kā atšķirt īstu informāciju no maldināšanas?Raidījumā "Ziņu detektīvs" Agnese Vasermane apskata, kā Pasaules kausa laikā darbojas krāpnieki un dezinformācijas izplatītāji, bet sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns komentē, kāpēc lielie sporta notikumi ir tik pateicīga vide maldinošiem vēstījumiem un kā skaļi virsraksti ietekmē sporta informācijas telpu.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 2. jūlijā.#sif_maf2026

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” – par jauno piedzīvojumu taku Sarkaņkalnā, audzēkņu uzņemšanu Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālajā vidusskolā un vairāku desmitu zandartu bojāeju Lielajā Ludzas ezerā.Tāpat stāstām par drošas peldēšanas nodarbībām Liepājā, papildspēku meklēšanu dakteru klaunu komandai, pašvaldības dzīvokļu īres maksas pieaugumu Ventspilī, starptautisku novērtējumu Cēsu pilsētas kapsētai un sarunu festivālu “Lampa”. Vēl raidījumā – pārmaiņas Valmieras novada bērnudārzos, jauni taktilie vides objekti Vidzemē, peldūdens kvalitāte Alūksnes un Limbažu novados, Ventspils Jūras svētki un Vēsturisko parku un dārzu dienas Latvijas pilīs un muižās.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH". #sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” stāstām par Cēsu novada iedzīvotāju padomju pirmajām finansētajām iniciatīvām, Ērenpreisa svētkiem Mazsalacā, Litenes iedzīvotāju saietu un Smiltenes tehnikuma piedāvātajām mācību iespējām, kā arī par bakteriālās iedegas monitoringu, Ventspils Jūras svētkiem, bezmaksas aktiermeistarības nodarbībām Rēzeknē un Latgales kāzu tradīcijām veltītajiem oriģinālskaņdarbiem. Raidījuma noslēgumā Intars Busulis atklāj, kā radās Intardienas Lielā vakara ideja un kāpēc Talsos šajā dienā skan tieši džezs.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH".

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

No 1. jūlija zemas vērtības sūtījumiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības tiks piemērots trīs eiro muitas nodoklis par katru preču pozīciju. Vai šo nodokli izdomājusi Latvija, vai iekasētā nauda nonāks valsts budžetā un vai pārējās Eiropas Savienības valstis tiešām nesteidzas ieviest tādu pašu kārtību?Raidījumā Ziņu detektīvs Ainārs Rutkēvičs kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāju Irēnu Knoku pārbauda sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus un skaidro, kā atpazīt krāpnieciskus paziņojumus par sūtījumu atmuitošanu.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 25. jūnijā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Pēc Krievijas uzbrukuma Kijivas Pečera klosterim Maskava atkal noliedza savu atbildību un vainoja Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Kā šādi propagandas vēstījumi izskan ANO Drošības padomē, un kā uz tiem reaģē Latvija?Raidījumā "Ziņu detektīvs" Inese Vaikule sarunājas ar Latvijas vēstnieci ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes par Krievijas dezinformācijas naratīviem, draudiem Latvijai un ANO verificēto faktu nozīmi. Vēstniece skaidro arī, kāpēc pēdējā Drošības padomes sanāksmē pret Krievijas pozīciju nostājās 14 no 15 valstīm.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 18. jūnijā.#sif_maf2026

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” par jauno mobilitātes punktu pie Saulkrastu dzelzceļa stacijas, atjaunoto savvaļas zirgu un tauru tiešraidi Papes dabas parkā un disku golfa laukumu Valkā.Tāpat stāstām par Daugavpils pieteikumu konkursam “2027. gada Eiropas tūrisma galvaspilsēta” un dodamies uz Pāli, kur gaidāms Ceturtais Vidzemes lībiskais vasaras saulgriežu festivāls. Folkloras kopas “Malībieš’” vadītājs Reinis Druvietis atklāj, kādi rituāli, dziesmas, danči un saulgriežu tradīcijas gaidīs festivāla dalībniekus.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH".

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Šīs nedēļas raidījumā “Novadu balss” par vētras postījumiem Bebrenē, kur Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīcai norautas aptuveni divas trešdaļas jumta, un pašvaldības un draudzes rīcību ēkas pasargāšanai. Vēl raidījumā: Kuldīgā no 1. jūlija ieviesīs tūrisma nodevu, aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti Rubenes baznīcas sienu gleznojumi un Jēču dobumakmens, Smiltenes uzņēmums “Artex Latvia” saņēmis starptautisku piegādātāja novērtējumu, bet Latgalē gaidāmas pirmās Mājas mākslas dienas.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH".

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

Tuvojoties 3. oktobrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, pieaug arī viltus ziņu un dezinformācijas riski. Kā mākslīgi veidoti avoti var ietekmēt mākslīgā intelekta rīku atbildes? Kurš periods pirms vēlēšanām ir visbīstamākais, un kā pārbaudīt čatbotu norādītos avotus?"Ziņu detektīvs" jaunā raidījumu cikla pirmajā epizodē Agnese Vasermane sarunājas ar dezinformācijas pētnieku un “Lecdata” draudu izlūkošanas direktoru Romānu Osadčuku.Raidījums ēterā izskanēja 2026. gada 11. jūnijā.#sif_maf2026

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.

6. jūnija raidījumā “Novadu balss” informējam par Valsts robežsardzes koledžas sākto reflektantu uzņemšanu Rēzeknē, pārbūvēto Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolu un Saldus novada sadarbību ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Tāpat skaidrojam, kādēļ aizkavējusies Alūksnes ezera tilta atjaunošana un kad būvnieks cer darbus pabeigt. Raidījuma noslēgumā apskatām notikumus Madonā, kas ar koncertiem, kopienas pasākumiem, ekskursijām un vēsturiskiem stāstiem svin pilsētas simtgadi.Projektu "Novadu balsis skan radio” nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild AS "Radio SWH".

Klimata ziņas - īss un saprotams pārskats par klimata un vides aktualitātēm Latvijā un pasaulē. Fakti, tendences un notikumi, kas ietekmē mūsu ikdienu.Rubriku "Klimata ziņas" līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.