Zinātnes vārdā

Saules vējš. Saules bura. Ceļojumi kosmosā. Tās nav dzejoļu krājuma tēmas. RTU profesoram Andrim Slavinskim tās nav vienīgi poētiskas metaforas - tā ir pētāma realitāte. Viens no viņa pētījumu virzieniem ir Izliektās telpas teleskops (Curved Space Telescope). Kam tas vajadzīgs, vaicāsiet? Lai ieraudzītu citplanētiešus, metaforiski saka Andris. Klausieties Radio NABA raidījumu “Zinātnes vārdā”, kas šajā reizē veltīts kosmosa izpētes tehnoloģiju attīstībai. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas ir konteksta sabrukums? Kā sociālie mediji izmaina skatījumu uz sevi? Cik tev ir identitāšu? Kā sociālos medijus lietot atbildīgi? Kas ir atspoguļotā patība? Kādēļ pirms ieraksta sociālajos tīklos vajag padomāt sliktāko? Vai digitālais "es" ir īsts? Kā cilvēks pielāgojas sociālo mediju platformām? Ko darīt, ja nepatīk, ko Google par tevi saka? Kas ir postmārketings? Par šiem un citiem jautājumiem par identitātēm sociālo mediju laikmetā runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātnisko asistenti, pasniedzēju un sociālo zinātņu doktori Veltu Skolmeisteri. Raidījumu vada Ieva Siliņa. 

Šūnas ir jāpēta, kā gan citādi. Raidījuma Zinātnes vārdā viesim RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošajam pētniekam Kristapam Kļaviņam īpaši interesē metobolisms. Viņš pēta, kas notiek šūnās vielmaiņas procesa laikā, un ko tas mums stāsta par organisma darbību, piemēram, kā tas aug, atjaunojas, vai reaģē vides izmaiņām. Raidījuma metabolisms, ja bioloģijas jēdzienu attiecina uz sarunu, aizveda arī pie plašāka tēmu loka, kā dzīve laboratorijā, zinātnisko rakstu rakstīšana un pētījumu finansēšana. Raidījumu vada Ivars Austers.  

Kādēļ Putins baidās ieskatīties spogulī? Kā amerikāņiem pierādīt, ka Latvija ir "īsta valsts"? Kāda būs nākošā militārās jomas revolūcija? Kāpēc ir veselīgi pārvarēt grūtības? Kā zābaki var palīdzēt diplomātijā? Kādēļ Krievija nav Eiropas daļa? Kas kopīgs ASV un bezpajumtniekiem? Par šiem un citiem jautājumiem par ārpolitiku un pētījumiem drošības jomā runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas direktoru (no 01.06.2026.), Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku un Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas ir kokristāli. Nezināt? Tad tieši šis raidījums “Zinātnes vārdā” jums ir jāklausās. Tajā būs saruna ar Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes pētnieci un Rīgas Stradiņa universitātes docētāju Ainu Semjonovu. Bez kokristāliem saruna par to, kā pēdējās desmitgadēs mainījušies pētījumi ķīmijas laboratorijās. Un kas varētu notikt nākamajās desmitgadēs. Sarunu vada Ivars Austers.

Vai alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi tiešām samazina patēriņu? Kādu slazdu Latvijas budžetā veido akcīzes nodoklis? Par ko uztraucas dārgo alkoholisko dzērienu ražotāji? Kādēļ Saeimā būtu nepieciešams vairāk zinātnieku? Kādēļ alkohola patēriņš ir paštaisno cilvēku pašrealizācijas tēma? Kas īsti ir iezīmētais nodoklis un kā tas darbojas praksē? Vai iespējami Jāņi bez alus? Kāda netaisnība pieļauta pret sidru? Kāpēc cara laika Krievijā tika veicināta alkohola lietošana? Vai paradumus mainošais nodoklis sasniedz savu mērķi? Kāds ir latviešu iecienītākais alkoholiskais dzēriens? Kā klimats ietekmē alkohola lietošanas paradumus? Par šiem un citiem jautājumiem par akcīzes nodokļa ietekmi uz valsts budžetu un alkohola patēriņu runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektoru un doktorantu, Nippona fonda un Timermaņa stipendijas ieguvēju Agri Raipali. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai vēstures pētīšana nozīmē rekonstruēt, uzrakstīt trūkstošās daļas kādam dokumentam? - vaicāsiet. Ne gluži. Andris Levāns, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, Gustavs Strenga, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors, un Kārlis Krūmiņš, Latvijas Kultūras akadēmijas docents un teātra režisors, raidījumā Zinātnes vārdā stāstīs par Livonijas publisko runu atjaunošanu. Piemēram, kāpēc rekonstruēt humānista Silvio Enea Piccolomini (vēlāk pāvesta Pija II) teikto runu 1454. gada 15. oktobrī Frankfurtes Reihstāgā? Jo jāsaprot, kā šo stundām garo runu uztvēra publika. Tāpēc Kultūras akadēmijas topošie aktieri un režisori teiks senatnes krīzes brīžu runas, publika klausīsies, pētnieki iegūs sapratni, kā runas varētu būt skanējušas. Sarunu vadīs Ivars Austers.

Raidījums par datiem un to analīzi. Saruna, kuras vajadzību katalizēja 1. aprīlī žurnālā Nature publicēts raksts, ka ne visas sociālo zinātņu žurnālos publicētās datu analīzes izdodas atkārtot (izdodas, rupji vērtējot, 75%). Vai tas ir daudz vai maz? Ko darīt, lai reproducējamība būtu labāka? Lai par to runātu, uz raidījumu atnāca Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes sociālo zinātņu tenūrprofesore Inta Mieriņa. Bet vajadzēja arī skatu no malas. Kur vēl labāku kā fiziķa viedokli? Tāpēc sarunā piedalījās arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Fizikas nodaļas asociētais profesors Guntars Kitenbergs. Bet raidījuma vadītājs Ivars Austers sēdēja uz diviem krēsliem - vadīja sarunu un brīžiem atcerējās, ka ir pētnieks sociālajā psiholoģijā.  

Kā materiālzinātne glābj dzīvības? Kas ir dziļās tehnoloģijas? Cik gadu laikā zinātniska ideja nonāk veikala plauktā? Kas ir pamatā zinātnes komercializācijai? Vai jauniešus interesē fizika? Kas ir BioPhoT un kā tas palīdz industrijai sadarboties ar zinātni? Kā novērtēt, vai zinātniska ideja būs pārdodama? Kas ir tīrtelpas? Kāpēc nepieciešami fundamentālie pētījumi? Pie kādām inovācijām strādā latviešu zinātnieki? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar inženierzinātņu doktoru, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta vecāko ekspertu inovācijās Jāni Latvelu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kas tas ir - viena šūna, kodola nav, bet izdara vairāk kā liela daļa daudzšūņi? Jā, uzminējāt - tā ir baktērija. Tas nekas, ka baktērijām ir tikai viena šūna, tā pati bez kodola. Baktērijas ietekmē visu dzīvo uz Zemes. Tās sadarbojas. Mēdz būt altruistiskas (un izraisīt slimības, jā, visam ir ēna). Baktērijas spēj ražot dažādas vielas, bez kurām pašas varētu izdzīvot. Ražotās vielas var būt ļoti vērtīgas, kā pretvēža vai pretmalārijas preparātus. Par to raidījumā stāstīs Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošā pētniece Anete Borodušķe. Jā, starp citu, baktērijas spēj grauzt akmeņus. Par to apmēram sarunas vidū. Lai šo tēmu nepalaistu garām, klausieties visu raidījumu.  

Kāds ir mērogojams biznesa modelis? Vai tehnoloģijas atņems tev darbu? Ar ko digitalizācija atšķiras no digitālās transformācijas? Vai mākslīgajam intelektam ir jūtas un apziņa? Kādi ir 9 digitālās transformācijas posmi? Kādēļ jaunieši ir pārlieku gatavi digitālajai ekonomikai? Vai darbinieki ir vainīgi pie zemas produktivitātes? Kā Latvijā sokas ar digitalizāciju? Par šiem un citiem jautājumiem par tehnoloģiju apguvi ražojošos uzņēmumos runāsim ar Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku, zinātņu doktoru Miku Dubicki. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Asfalts ir visās malās. Un paliek aizvien vairāk. Ne vienmēr labs. Kā asfaltu uzlabot? To var darīt visos tā dzīves posmos - pētot laboratorijā. Pētot lauka eksperimentos. Izmantojot īpašas smērvielas. Un pievienojot vecu riepu gabaliņus. Ievietojot tajā viedās kapsulas. Un vēl, un vēl. Raidījumā “Zinātnes vārdā” saruna ar Viktoru Haritonovu, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes asociēto profesoru, kurš darbojas visos asfalta uzlbošanas posmos. Un palīdz uzlabot ne tikai Latvijas, bet arī ASV un Šveices ceļu segumu. No Radio NABA puses sarunāsies Ivars Austers.  

Kā radio pirms simts gadiem ienāca Latvijā? Kā šodien atkārtojas mediju vēsture? Kā mainījušies mikrofoni un runāšana mikrofonā? Kā pārvarēt mikrofona fobiju? Kāda ir mūsu ikdienas multimedialitāte? Kas īsti ir nelineārie mediji? Kā algoritmu vadīts saturs atšķiras no lineārajiem medijiem? Kas raksturo kvalitatīvus medijus? Kam vajadzīgs sabiedriskais medijs? Kā mediju un varas attiecības var apdraudēt demokrātiju? Un kādēļ viss joprojām ir kārtībā, kamēr vien skan radio? Par šiem un citiem ar grāmatu "Latvijas radio - 100. 100+ stāsti" saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesori Vitu Zelči un žurnālistu, komunikācijas zinātnes doktora grāda kandidātu Raivi Vilūnu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Šonedēļ  par to, kā Latvija modelē savu ceļu uz klimatneitralitāti, ko atklāj jaunais aprites ekonomikas indekss, un kāds tam sakars ar izglītību. Par šīm tēmām saruna ar Dzintru Atstāju, ilgtspējas profesori, Agitu Baltbārdi, AS CleanR grupas valdes locekli, Eiropas Klimata pakta vēstnesi Latvijā, un Ievu Kalvi, RSU docenti. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kas ir visaptverošā drošība? Kāpēc rīdzinieki negatavojas krīzēm? Kas ir svarīgākais 72 stundu somā? Kā atšķiras sieviešu un vīriešu gatavība krīzēm? Kāpēc pilsētnieki krīzes gadījumā ir neaizsargātākie? Par ko uztraucas Rīgas, Tallinas un Viļņas iedzīvotāji? Kāpēc sabiedrības gatavība krīzēm ir Baltijas jūras reģiona ne atsevišķas valsts jautājums? Kur meklēt tuvāko radio? Kā sevi pasargāt krīzes gadījumā? Par šiem un citiem jautājumiem par gatavību krīzēm dažādās Baltijas jūras reģiona pilsētās runāsim ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījuma institūta vadošo pētnieci un Stokholmas augstskolas Drošības un noturības centra Zviedrijā asociēto pētnieci Ievu Birku. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ja dzirdam par 3D druku, tad prātā nāk plastmasas detaļas, parasti mazas. Bet drukāt var arī betona priekšmetus. Un pat mājas. Raidījumā viesosies Rīgas Tehniskās universitātes 3D betona drukāšanas zinātniskās laboratorijas vadītājs Māris Šinka. Saruna ne tikai par to, ka betons ir drukas materiāls, bet arī par betonu kā materiālu, kas piesaista C02. Raidījumu vada Ivars Austers.

Ko fizika māca par nenoteiktību? Kā meditācija palīdz mazbērnu audzināšanā? Kādēļ Eiropa pieļauj karu Ukrainā? Ar ko koncentrēšanās atšķiras no apzinātības? Vai meditācija var tikt izmantota kā ārstniecības metode? Kā Latvijai kļūt par līderi Baltijas valstu vidū? Kas notiek smadzenēs meditācijas laikā? Kā zinātne palīdz prognozēt nākotni? Kā atpazīt nopietnu tekstu no ezotērikas? Cik novirzienu ir budismā? Kā vadīt savu prātu? Par šiem un citiem jautājumiem par meditāciju kā atbildi nemierīgai pasaulei runāsim ar fizikas profesoru, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāju un grāmatas "Meditācija racionāliem prātiem" autoru Mārci Auziņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Kāpēc ķērpis ir superorganisms? Kādēļ ceļa malas īpaši patīk invazīvām sugām? Kā iesaistīties briologu grupā? Cik tauriņu sugu dzīvo Latvijā? Ko dara zaļie un ko baltie biologi? Kā lamatās noķert kameni? Kas cilvēkus attur no meža? Kā uzskaita sūnu sugas? Ar ko sākas rūpes par dabu? Par šiem un citiem jautājumiem par sūnām, mežu un projektu „Meža ceļi kā daudzfunkcionālas ekosistēmas: bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi un nepakalpojumi” (Nr. lzp-2023/1-0558) runāsim ar brioloģi, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava” pētnieci Lindu Gerru-Inohosu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai salīdzinoši vienkārši redzes un telpas uztveres uzdevumi var tikt lietoti agrīnai neirodeģeneratīvu procesu diagnostikai? Parasti par diagnostiku šo smago saslimšanu gadījumā domā kā par krietni sarežģītāku mērījumu izmantošanu. Latvijas Universitātes profesors Jurģis Škilters un Jānis Jātnieks (RSU un PSKUS) raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīs ko šai ziņā ir noskaidrojuši savos pētījumos. Raidījumu vadīs Ivars Austers.  

Kāda ir enerģētiskās drošības trilemma? Kāda ir Norvēģijas veiksmes formula? Kāpēc vajadzēja atslēgties no BRELL elektroapgādes loka? Kādēļ doktorantūras process ir nozīmīgāks par tēmu? Kurā enerģētikas jomā esam starp labākajiem pasaulē? Kāpēc Latvijā nesokas ar vēja parku būvniecību? Kā turpmākajos gados attīstīt Baltijas valstu enerģētiku? Kādas lamatiņas enerģētikas jomā bija izlikusi Krievija? Kā pieņemt labus lēmumus enerģētikā? Par šiem un citiem ar enerģētiku saistītiem jautājumiem runāsim ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vecāko tirgus uzraudzības ekspertu, zinātņu doktoru enerģētikā un vides inženierzinātnē (Rīgas Tehniskā universitāte) Reini Āboltiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Tas, ka visiem jākustas, to jau neviens nemēģina apšaubīt. Nez vai pats Cērčils ticēja tam, ko it kā esot teicis: „Enerģijas jātaupa. Nekad nestāvēt, kad var apsēsties, un nekad nesēdēt, kad var apgulties.” Un tas bija sen, ja arī tā bija. Mūsdienās sporta zinātne pierādījusi – jākustas. Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes sporta zinātnes pētnieces Līga Plakane un Zane Šmite zina, kā pareizi kustēties, jo vienkārši “vairāk”, vienmēr nenozīmē “labāk”. Un viņas neturēs sveci zem pūra. Raidījumā būs daudz ļoti praktisku, zinātnē balstītu zināšanu par pareizu kustēšanos. Raidījumu vada Ivars Austers.

Kā mainās pasaules varas poli? Kas ir aukstās teorijas? Kā negribot tu iesaisties ārpolitikā? Kāds ir Krievijas modus operandi? Vai zinātnieks var būt neatkarīgs no savas valsts? Kā gūt pārskatu par pasaulē notiekošo? Kurā laika posmā Latvijai ir vislielākie sasniegumi? Kā atšķirt ideoloģiju no teorijas?  Par šiem un citiem ar ārpolitiku saistītiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru, Ārlietu ministrijas ārpolitikas ekspertu padomes priekšsēdētāju un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociēto profesoru un vadošo pētnieku Kārli Bukovski.  Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Cik liela mērā mēs, latvieši, esam vikingi? Jā, nav viegls jautājums. Bet to atbildēt mēģina zinātnieki, kuri izmanto gan klasiskās arheoloģijas, gan dabaszinātņu (DNS un izotopu analīzes) metodes. Un atbildes ir. Par to saruna ar raidījuma “Zinātnes vārdā” viesiem Gunti Gerhardu (Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts), Alisi Akermani-Pokšāni un Jāni Ķimsi (Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs). Par tām ķiverēm ar ragiem gan nebūs ne vārda. Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers.

Kā apputeksnējas inovācijas? Kāpēc Rīga ir starptautisko studentu magnēts? Kā pilsētvide pielāgojas neprognozējamiem laikiem? Kāda ir inovāciju kvartālu veiksmes atslēga? Kāpēc inovācijas ir sociāla un kolektīva darbība? Kas notiek Rīgas Zināšanu jūdzē? Kā atšķiras inovāciju kvartāli Eiropā, ASV un Āzijā? Kā organizēt radošumu? Kāpēc automašīnas traucē radošumam? Vai Rīga ir Baltijas inovāciju galvaspilsēta? Par šiem un citiem jautājumiem par radošajiem un inovāciju kvartāliem runāsim ar projekta "Inovāciju un radošo kvartālu loma pilsētu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā" pētniekiem- arhitektu un uzņēmēju, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta direktores vietnieku inovāciju jomā Matiju Babri un RTU Arhitektūras un dizaina institūta pētnieku un vecāko jomas ekspertu Emīlu Rodi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.   

Visi zina, ka labi nav. Par vidi, par klimatu runājot. Bet domas dalās, kāpēc nav tik labi, kā varētu būt. Un arī par to, ko darīt, lai būtu labi, domas dalās. Vides zinātne to cenšas saprast. Pamazām sapratne rodas. Par to saruna ar Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošo pētnieku Jāni Brizgu. Šo raidījumu vada Ivars Austers.

Kā mainījušies varonības kritēriji? Kā tapa Latvijas bruņotie spēki? Kādēļ Latvijai ir nozīmīga tava labklājība? Kā vēstures zināšanas izmantojamas nacionālo bruņoto spēku vajadzībām? Vai vēsturnieki rodas no grāmatu lasīšanas? Kādēļ bruņotie spēki nekad nedrīkst būt gatavi? Kā stiprināt savu iekšējo gatavību krīzēm? Ko nozīmē būt patriotam? Par šiem un citiem jautājumiem par militāro vēsturi runāsim ar vēsturnieku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ja raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Precīzijas medicīnas grupas pētniece un Genoma centra vadītāja Monta Brīvība, tad saruna, protams, par genoma pētījumiem. Un par to, kas prognozējami un mazāk sagaidāmi no šiem pētījumiem izriet sapratnē par mūsu veselību. Šajā reizē raidījumu vada Ivars Austers.

Kā veidojas cilvēku attiecības ar ūdeņiem? Kā bebrs no vērtīga tautsaimniecības resursa kļuva par ekoloģisku pētījumu objektu un mūsdienās nereti – par “problēmu dzīvnieku”? Kāpēc dažas sugas saucam par “nezālēm”, bet citas – par vērtīgām? Vai dzīvojam apsaimniekošanas ētosā, kur daba jāpielāgo noteiktai kārtībai? Ko darām ar ūdeni, kas parādās “nevietā”? Un kāpēc arvien biežāk runājam par šo gadsimtu kā ūdeņu gadsimtu? Par ūdeņu kultūrām, bebru ainavām un līdzāspastāvēšanas ētiku sarunājas Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas nodaļas asociētā profesore Anita Zariņa, un Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai pēc darba jājūtas nogurušam? Kā digitalizācija ietekmē veselību? Kādi trīs aspekti jāņem vērā, kad domā par savu veselību? Kā iekārtot mājas biroju? Kas ir saziņas kakls? Vai mūsdienu tehnoloģijas ietekmē veselību kopumā? Kāda ir kustības piramīda? Kā zinātne uzlabo ķirurgu darba vidi? Kā atjaunoties pēc darba? Kāpēc jādomā par ergonomiku senioriem un jauniešiem? Kādus paradumus varētu pārņemt no organizāciju vadītājiem? Par šiem un citiem jautājumiem par ergonomiku runāsim ar Latvijas Universitātes profesoru, Cilvēkfaktora un darba vides nodaļas vadītāju un Latvijas Ergonomikas biedrības valdes locekli Henriju Kaļķi un Latvijas Universitātes doktoranti studiju programmā "Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība", sertificētu fizioterapeiti Mariku Briedi. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ja sāc sarunu ar filozofu, tad gribot negribot nonāc pie ētikas. Saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociēto profesori ētikā Anni Sauku nebija izņēmums. Sākām ar to, kas mūsdienās ir filozofija, tad par ētiku un beigās par miesisko kritisko domāšanu. Ar Anni sarunājas Ivars Austers.

Ko jaunieši domā par politiku? Kas ir plānā ideoloģija? Ko vaino īstens populists? Ko par Latvijas valsti domā jaunā paaudze ar dažādu dzimto valodu? Kāda ir populisma recepte? Kā medijpratība ietekmē politikā notiekošo? Vai ar vēlētāju jārunā kā ar piektklasnieku? Par šiem un citiem jautājumiem par jauniešu politiskajiem uzskatiem un populismu runāsim ar dzejnieku, redaktoru un doktora grāda kandidātu Greifsvaldes Universitātē Vācijā Kasparu Zalānu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

“Mērnieku laikus” visi zinām. Ko tur darīja? Kas tas par jautājumu, mērīja zemi. To aizvien dara ģeodēzisti. Tikai smalkāk. Un daudz elegantāk. Precīzāk. Mēra ne tikai būvlaukumus un noras, bet arī gravitācijas lauka virzienu. Un krietni savādāk, nekā Ņūtona laikos. Par to stāstīs Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošie pētnieki Inese Vārna un Ingus Mitrofanovs. Raidījuma šai reizē vada Ivars Austers.

Kur dabā saskatāmi matemātiski principi? Ko zinātniekiem mācīties no uzņēmējiem? Kā atrast sevī matemātiķa talantu? Kāda izskatās nesen jaunatklāta matemātiskā figūra? Kāda ir matemātiķu filozofija? Kā matemātika palīdz atklāt vēzi? Kāda ir matemātiķa ikdiena? Kāds ir ideālais skolotājs? Kur šoruden doties, lai piedzīvotu matemātikas dzīves garšu? Par šiem un citiem ar matemātiku saistītiem jautājumiem runāsim ar matemātikas studentu Lielbritānijā, biedrības "Latvijas Skolēnu matemātiskās analīzes tīkls" valdes priekšsēdētāju Nilu Žuravļovu un Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieku Jāni Lazovski. Jānis Lazovskis saņem finansējumu no 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" pētniecības pieteikuma Nr 1.1.1.9/LZP/1/24/125 “Efektīvi topoloģiski invarianti reprezentāciju atklāšanai attēlu diagnostikā". Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Vai zināt, ka skudras uz zemes dzīvo jau kādus 130 miljonus gadu? Ka Latvijā ir kādas 50 skudru sugas? Ka skudras tur mājdzivniekus? Ka skudras mēdz izmantot vergu darbaspēku? Radio Naba raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis. Raidījuma šai reizē vada Ivars Austers.  

Kā Latgale atšķiras no pārējās Latvijas? Kuras ir plaukstošākās pilsētas Latvijā un kāpēc? Kā attīstīt ekonomiku Latgalē? Kāds eņģelis no debesīm nolaidās Kuldīgā? Kādēļ ekonomiski jārunā par trīs dažādām Latvijām? Kā atšķiras dzīve dažādos ciematos Latgalē? Kā domāšanas veids un politika ietekmē ekonomisko izaugsmi? Ar ko īpašs Latgales topogrāfiskais blīvums? Par šiem un citiem jautājumiem par Latgali runāsim ar Luminor bankas galveno ekonomistu Pēteri Strautiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

No 15. līdz 20. septembrim Rīgā notiks Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss. Raidījumā "Zinātnes vārdā” viesosies divi šī konkursa dalībnieki: Rolands Eisāns no Daugavpils Valsts ģimnāzijas, un Aleksis Veide no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas. Rolands stāstīs par cinka nanovadu sintēzi, bet Aleksis par melnā ledus mērīšanu ar gaismu. Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.    

Kāpēc Krievijas Federācija demonizē Baltiju? Ar ko Latvijā stāstītie melu stāsti atšķiras no stāstiem, ko Kremlis izplata citur? Cik seni ir šie stāsti, kur atrodami un kādi ir to mīļākie temati? Kāpēc cilvēki tic dezinformācijai? Kādēļ politiķi izmanto Kremļa stāstus? Par šiem un citiem jautājumiem par pētījumu "Atbalsis no Kremļa: jaunas platformas, veci naratīvi" runāsim ar Rīgas Juridiskās augstskolas lektoru, ārpolitikas pētnieku Mārtiņu Hiršu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Cik augsta ir Latvijas iedzīvotāju nodokļu morāle un kāda ir tās ietekme uz sabiedrības nevienlīdzību? Kādi nevienlīdzības aspekti ir iespējami populārajā galda spēlē "Monopols" un kā no tiem izvairīties politikas veidošanā? Kā vērtējamas sabiedrībā notiekošās diskusijas par mantojuma nodokli un citiem nodokļiem un kā latvieši mēdz risināt domstarpības, kad viens otram nepiekrīt? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku, Karlo Alberto koledžas (Turīna, Itālija) viespētnieku un Eiropas Komisijas Marijas Sklodovskas-Kirī Individuālā pēcdoktorantūras granta (grants nr. 101109679) saņēmēju Andri Saulīti, kura zinātniskā darbība pēc doktora grāda iegūšanas socioloģijā Eiropas Universitātes institūtā (Florence, Itālija) šobrīd saistīta ar eksperimentāliem pētījumiem sociālajās zinātnēs, vienlaicīgi nebaidoties par iegūtajiem rezultātiem izdarīt secinājumus arī liekot lietā iegūto pieredzi no maģistra studijām sociālajās zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē un Jaunās Skolas universitātē (Ņujorka, ASV). Raidījumu vada Ieva Siliņa.  

Bērni jau nav mazāka izmēra piegušie. Bērniem ir savs domāšanas veids. Ne par visu, bet par daudz ko ir. Lielā mērā arī par veselību, ķermeni, par sāpēm, par atkarībām, un par miegu. Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Ieva Salna, Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeja pētniece un Oksana Žabko, “Baltic Institute of Social Sciences” vadošā pētniece. Saruna par Medicīnas vēstures muzeja iniciēto bērnu veselības pratības pētījumu. Raidījumu vada Ivars Austers.

Saruna par meža nozīmi, ceļiem mežā, upītēm un strautiem. Un, vai dabisks un mākslīgs mežs ir īsta dihotomija, vai tomēr vienkāršojums? Un, kā ekoloģija palīdz saprast mūsu attiecības ar dabu? Raidījumā viesojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava” vadošā pētniece Zane Lībiete. Raidījumu vada Ivars Austers.

Vai radošumu IT tehnoloģiju jomā var lietot pedagoģijā, piemēram, mācot ģeometriju? Var gan, un kā vēl, saka raidījuma Zinātnes vārdā viešņa Zinta Zālīte Supe, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības zinātņu doktorante Zinta Zālīte Supe.  Zinta pēta papildināto realitāti kā mācību metodi. Par to raidījuma saruna.  Raidījumu vada Ivars Austers.

Raidījumā viesos būs Uga Dumpis, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes profesors, un Stradiņa slimnīcā praktizējošs infektologs. Ar viņu saruna par to, “no kurienes infektoloģija nāk” un “kurp dodas”. Caur profesora personisko prizmu.  Raidījuma vadītājs Ivars Austers nenocietās un pavaicāja amatierisku jautājumu - kas stiprāks, vīruss vai baktērija? Atbilde sekoja. Ja vēlaties to dzirdēt, jāklausās raidījums. Bet mazliet jau varam pateikt, nākotnē vīrusu un baktēriju dzīve kļūs aizvien grūtāka.

Kas ir jaunais garīgums? Vai latvieši ir maģiski domājoša nācija? Kā garīgums atšķiras no reliģijas? Kādēļ garīgumu praktizē vairāk sieviešu nekā vīriešu? Kā atšķirt sektu no kulta? Vai garīgums ir pretrunā zinātnei? Ko dziedē kakao ceremonija? Kā pārliecību monopols radīja garīguma uzplaukumu? Ko simbolizē īso video kultūra? Kā atrast sev piemērotāko garīgo praksi? Kas ir eko garīgums? Par šiem un citiem ar jauno garīgumu saistītiem jautājumiem runāsim ar Rīgas Stradiņa universitātes doktorantu, viespētnieku Kioto Universitātē un digitālā mārketinga aģentūras "Inspired Connect" stratēģi Mārtiņu Bitānu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ko pēta ķīmiķis? Kas tas par jautājumu, teiksiet. Ķīmiskās vielas. Kristaps Jaudzems, 27. marta raidījuma “Zinātnes vārdā” viesis, pēta Alcheimera slimību un mākslīgo zirnekļa zīdu. Saruna par to, kā to dara un kāpēc to dara. Jā, mūsdienu ķīmija uz robežas ar bioloģiju, medicīnu un inženierzinātni.  Kristaps Jaudzems ir Latvijas Universitātes profesors, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks.  Raidījumu vada Ivars Austers.

Vai Rīga tiešām bija Baltijas spiegu galvaspilsēta? Kā atmaskot Krievijas propagandas izplatītos vēstures mītus? Kādēļ PSRS dibināšana bija liela katastrofa? Kāda varēja būt alternatīvā Krievija? Kādēļ monarhija trimdā šķiet pievilcīgāka? Kurus pieminekļus vēl jānojauc? Kā "Džeimss Bonds" no Latvijas gāza leiboristu valdību Lielbritānijā? Kādēļ neuzticēšanās valstij ir padomju mantojums? Ar ko nelegālā komunistu propaganda atšķiras no tās, ko izplatīja pirms gadsimta? Kādi mīti klīst par baltgvardiem? Par šiem un citiem ar krieviem Latvijas vēsturē saistītiem jautājumiem runāsim ar "Gada vēsturnieku 2020", Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieku un vēstures doktoru Andreju Gusačenko. Raidījumu vada Ieva Siliņa.   

Kādi mediji veido mūsu realitāti? Kas ir informatīvais tuksnesis? Kā atpazīt kvalitatīvu saturu? Kas ir medijpratības higiēna? Kā mediji veido sabiedrības uzskatus par drošību? Kādi būs mediji nākotnē? Kā jūtas cilvēki pierobežā? Kā droši lietot sociālos tīklus? Par šiem un citiem jautājumiem par mediju lietojumu Latvijas reģionos runāsim ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas vadošo pētnieci, docenti un pēcdoktoranti Sandru Sprudzāni. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Ūdens ir ļoti interesants zinātniekiem. Tā pētījumu rezultāti ir interesanti mums visiem. Degvielu var iegūt gandrīz no jebkā. Šī arī ir saistoša tēma pētniecībai. Un arī mums visiem tas interesē.  Raidījumā “Zinātnes vārdā” viesojas Linda Mežule, Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece. Ar viņu saruna par ūdeni, mikroorganismiem, dūņām, lauksaimniecības atkritumiem, vispār atkritumiem, degvielas ražošanu. Kā zinātne uz šo visu skatās, par to raidījums.

Kas vieno privātdetektīvus un analītiskos ķīmiķus? Kā Latvijas koks nonācis kosmosā? Kas ir slimās ēkas sindroms? Kā tiek izstrādātas analīžu metodes? Kas ir valorizācija? Ko mums iemāca STEM? Kā apvienot modeles un zinātnieces darbu? Kādēļ Latvijā jāpēta koksne? Par šiem un citiem jautājumiem par analītisko ķīmiju runāsim ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Biorafinēšanas laboratorijas pētnieci, 2024.gada Baltijas stipendijas sievietēm zinātnē ieguvēju Danielu Godiņu. Raidījumu vada Ieva Siliņa.

Māla Latvijā netrūkst. Un to var izmantot ne tikai ķieģeļu, dakstiņu vai trauku ražošanai. Māls lieliski der piesārņota ūdens attīrīšanai, vai viedo sensoru (jā!) ražošanai. Un vēl, ja reiz ūdens piemēslots ar fosforu, to var savākt un izmantot apstādījumu barošanā. Vārdu sakot, saruna ar lietišķi orientētu zinātnieci - Rūtu Ozolu-Davidāni, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociēto tenūrprofesori.  Raidījumu šajā reizē vadīs Ivars Austers.  

Ja dzirdat, ka cilvēks ir gan universitātes profesors, gan pētnieks, gan mācītājs, gan rakstnieks, kurš pie tam ir studējis arī ķīmiju, tad domās jums, visticamāk, veidosies viduslaiku polimāta tēls. Taču arī mūsdienās kas tāds ir iespējams. Dāmas un kungi, Radio NABA viesosies Ralfs Kokins, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Teoloģijas un reliģiju pētniecības nodaļas profesors un vadošais pētnieks, dižpārdokļa par Kurzemes vilkačiem autors, mūsdienu polimāts. Varētu rakstīt, ka Ralfs stāstīs kas ir mūsdienu teoloģija, ko un kā tā pēta, ko citām zinātnēm mācīties no teoloģijas. Tā arī būs, taču saruna visu laiku aizklīdīs blakusceļos un taciņās. Un tāpēc īpaši interesanta. Raidījumu šai reizē vada Ivars Austers.