Ģimenes studija

Kāda ir klases audzinātāja loma skolēnu dzīvē un mācību ikdienā: ko vēl bez emocionālās labklājības ietekmē sekmīga vai vāja klasvedība? Ko sagaidām no audzinātāja sākumskolā un vai tas aizvien ir nozīmīgs atbalsts arī vidusskolas posmā? Raidījumā Ģimenes studija diskutē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Dita Nīmante, skolas "Domdaris" skolotājs, 7. klases audzinātājs Kārlis Kriņģelis, Strenču pamatskolas 7. klases audzinātāja, izdevniecības "Lielvārds" mācību grāmatu autore Līga Sudare, Rīgas Valsts. 3. ģimnāzijas 11. klases audzinātāja Lita Eglīte un bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja Murjāņu Sporta ģimnāzijā, valodniece, rakstniece Māra Ozola. Raidījumā uzklausām arī pieredzes stāstus

Pirms dažiem gadiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja virkne stāstu par nekvalitatīvu dzemdību palīdzību Latvijas slimnīcās. Šobrīd situācija pētīta atkārtoti. Kādi ir secinājumu, interesējamies Ģimenes studijā. Analizē ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekolģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga un Liepājas reģionālajā slimnīcas vecmāte, Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Iveta Beihmane. No 2023. līdz 2025. gadam Latvijā ir samazinājies to sieviešu īpatsvars, kas savu pieredzi, saņemot dzemdību palīdzību, raksturo kā fiziski, verbālu vai emocionālu vardarbību, tā liecina Slimību profilakses kontroles centra dati. Veselības ministrija savukārt izstrādājusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, lai pakāpeniski pilnveidotu dzemdību palīdzības pakalpojumu sniegšanu, stiprinātu mātes un bērnu drošību visā Latvijā. Vai un kā šī situācija uzlabojas?

Ģimenes studija ciemojas pie Irbju ģimenes Daugavpilī. Marita Irbe ir deju pedagoģe, arī vairāku tautas deju kolektīvu vadītāja. Viena izaudzinājusi piecus bērnus, trīs vecākie no tiem jau mācās un dzīvo Rīgā, mammas paspārnē vairs tikai abas jaunākās māsas. Marita pati saka – ja arī dzīvē bijuši grūti brīži, tie no atmiņas, šķiet, pagaisuši. Irbes sevi raksturo kā draudzīgu, aktīvu saimi, kas turas kopā un ir kā viens ciešs kodols. Sevišķi saliedējošs viņiem izrādījies pandēmijas laiks, kad visi vēl mituši vienā dzīvoklī un īpaši satuvinājušies. Viņiem ir savas tradīcijas un iecienītas kopīgas nodarbes, bet galvenais mammas prieks – ka bērni ir savstarpēji vienoti un cits citu ļoti atbalsta.

Līdz ar dažādu sociālo mediju un tematisko vietņu uzplaukumu, cilvēkiem ir arvien plašākas iespējas aptvert un noskaidrot savu patieso izcelsmi. Mainoties arī izpratnei par adopcijas noslēpumu, tagad arī pieaugušā vecumā cilvēkiem parādās interese noskaidrot, kas ir viņa īstie vecāki un kāds ir paša stāsts? Kāpēc tas vajadzīgs? Un kā šādus meklējumus veikt? Ģimenes studijā sarunājas Geni kuratore Latvijā, dzimtu izpētes entuziaste, "Facebook" grupas "Dzimtas detektīvs" izveidotāja un administratore Linda Sirsniņa un sistēmiskā un ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece. Ierakstā uzklausām Unas Oļševskas stāstu, kas savulaik atradusi mammu un trīs māsas, šobrīd vada "Facebook" grupu "Adoptēti Latvijā", kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Tā kā tuvojas gada vērienīgākais pasākums profesionālajā izglītībā "SkillsLatvia", Ģimenes studijā diskutējam par profesionālās izglītības piedāvātajām iespējām un arī izaicinājumiem. Sarunājas Diāna Šavalgina, Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības satura departamenta direktore, Ulrika Naumova, Rīgas Stila un modes tehnikuma direktore, Inga Zariņa-Bojāre, Valmieras tehnikuma direktora vietniece, Matīss Arnolds Paupe, Ogres tehnikuma absolvents, un Mareks Kantāns, Krišjāņa Klāva Kantāna tētis. Matīss Arnolds Paupe nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā "SkillsLatvia 2024" ieguva 3. vietu un bronzas medaļu prasmju konkursā "Restorānu serviss". Savukārt Krišjānis Klāvs Kantāns konkursā "EuroSkills Herning 2025" ir izcilības medaļas ieguvējs interneta tehnoloģijās. Krišjānis ir absolvējis Cēsu dizaina un tehnoloģiju tehnikumu, šobrīd mācās Rīgas Tehniskajā universitātē. -- Nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu centrā jau devīto gadu pēc kārtas risināsies gada būtiskākais notikums profesionālajā izglītībā Latvijā, proti, nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss "SkillsLatvia2026". Konkursa laikā būs iespēja iepazīt profesionālās izglītības iespējas Latvijā.     

Nesen risinājās konference "Nost ar eksāmeniem!", jo arvien biežāk izskan viedoklis, ka eksāmeni nevis veicina mācīšanos, bet gan rada papildu stresu un var negatīvi ietekmēt skolēnu emocionālo labbūtību. Ģimenes studija turpina aizsākto diskusiju par eksāmenu jēgu un vajadzību. Diskutē privātskolas "Patnis" vadītājs, pedagogs Ivo Rode, Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis, Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija prezidents Normunds Bergs un Latvijas Universitātes profesors un padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.

Krietni sen Ģimenes studijā neesam runājuši par bērnu miegu, kas ir daudzu vecāku un daudzu ģimeņu ikdienas izaicinājums. Tā kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir veikts jauns pētījums par bērnu miega traucējumiem, skaidrojam, ko tas vēsta. Interesējamies arī, kādas kopumā ir mazo bērnu miega problēmas un riski. Sarunājas Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega ārste-pediatre Marta Celmiņa un PEP mamma un Bērnu emocionālās audzināšanas kursu vadītāja Elīna Kļaviņa.  

Tiešraide no LSM Latgales studijas Daugavpilī. Uz jautājumu, vai Latgalē ir skolas, kurās var iegūt kvalitatīvu izglītību, atbildi meklēs gan skolēni, gan viņu vecāki, kā arī izglītības nozarē strādājošie. Ģimenes studijā diskutē Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes izglītības kvalitātes eksperte Jeļena Azareviča, Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore Oksana Petaško, Daugavpils Vienības pamatskolas skolas padomes priekšsēdētājs, aktīvs tētis Oskars Zuģickis un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Latgaliešu valoda skolās, pirmsskolās, interešu izglītībā un sarunās ar bērniem ģimenē. Ģimenes studijā diskutē Ludzas mūzikas pamatskolas latgaliešu valodas skolotāja Dace Tihovska, Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina un trīs bērnu mamma, dziesminiece, multimāksliniece Džeina Gavare. Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gada apsekojuma dati liecina, ka ikdienā vai mājās latgaliski runā ap 98000 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 60000 ir Latgalē. Proporcionāli skatoties, Latgalē latgaliešu valodas īpatsvars turas ap trešdaļu iedzīvotāju, bet absolūtais lietotāju skaits, protams, samazinās, jo nedaudz samazinās un noveco arī pati iedzīvotāju bāze. Arī Latvijas mērogā valodas īpatsvars nedaudz krīt, jo latgaliešu valodas lietotāji ir koncentrēti šeit, reģionā ar straujāku depopulāciju, daļa arī pārcēlušies ārpus Latgales un tāpēc valodu ikdienā lieto retāk. Kāda ir latgaliešu valodas loma un vieta šejienes bērnu un jauniešu dzīvē un ikdienā skolās, pirmsskolās, arī interešu izglītībā un ģimenē?

Latgaliešu valoda skolās, pirmsskolās, interešu izglītībā un sarunās ar bērniem ģimenē. Ģimenes studijā diskutē Ludzas mūzikas pamatskolas latgaliešu valodas skolotāja Dace Tihovska, Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina un trīs bērnu mamma, dziesminiece, multimāksliniece Džeina Gavare. Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gada apsekojuma dati liecina, ka ikdienā vai mājās latgaliski runā ap 98000 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 60000 ir Latgalē. Proporcionāli skatoties, Latgalē latgaliešu valodas īpatsvars turas ap trešdaļu iedzīvotāju, bet absolūtais lietotāju skaits, protams, samazinās, jo nedaudz samazinās un noveco arī pati iedzīvotāju bāze. Arī Latvijas mērogā valodas īpatsvars nedaudz krīt, jo latgaliešu valodas lietotāji ir koncentrēti šeit, reģionā ar straujāku depopulāciju, daļa arī pārcēlušies ārpus Latgales un tāpēc valodu ikdienā lieto retāk. Kāda ir latgaliešu valodas loma un vieta šejienes bērnu un jauniešu dzīvē un ikdienā skolās, pirmsskolās, arī interešu izglītībā un ģimenē?

Ciemojamies pie Mitrēvicu ģimenes Mārupē. Tētis Dāvids vairāku gadu laikā radījis īpašu platformu "Uniqornia". Ar meitas Šarlotes un mākslīgā intelekta palīdzību tajā top unikāli vienradžu tēli, ko pēc tam var izmantot produktu apdrukā. Tā ģimene vāc līdzekļus divu jaunāko bērnu terapijas vajadzībām, vienlaikus izglītojot sabiedrību un laužot stereotipus par cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem. "Šis ir vissvarīgākais ieraksts manā dzīvē," tā savos socmediju kontos savu unikālo projektu "Uniqornia" pirms neilga laika pieteica Dāvids Mitrēvics.  Pats nācis no mākslinieku ģimenes un vides, viņš, izrādās, ir arī ļoti tehnisks cilvēks, kas spēj savas neparastās ieceres tapšanā apvienot mākslīgo intelektu, elektronikas un programmēšanas sniegtās iespējas ar gluži vienkāršu radošu pieeju. Tas nav mākslas radīšanas projekts, Dāvids gan uzsver.  Kas tad īsti ir "Uniqornia"? Īpaša spēļu istaba, kurā rotaļa pārvēršas darbā, kas nes arī galarezultātu. Katru reizi citu stāstu par kādu neparastu vienradzi, kas katru reizi ir pilnīgi neatkārtojams un ar to īpašs. Tik neatkārtojams un īpašs kā cilvēki, kuriem raksturīga dažādība, atšķirīgas vajadzības un īpašs jūtīgums. Vienradžu vizualizācijas iespējams arī iegādāties uzdrukātas uz dažādiem priekšmetiem, bet gūtā peļņa paredzēta abu jaunāko ģimenes bērnu terapijai. Projekts, kas vispirms domās un darbos lolots vairākus gadus, nu ir gatavs, tāpēc Mitrēvici par to stāsta.  Kā sarunā atzīt Dāvida sieva Līga, tā no viņu puses bijusi milzu atļaušanās, jo viņi nekad nav bijuši sevišķi aktīvi socmediju vidē un nekad nav kāri publiskojuši ne sevi, ne bērnus. Tomēr jaunās ieceres labā lēmuši būt drosmīgi, vairāk atklājot par savu ideju. Tā nu tas ir stāsts arī par viņiem. Sarunā piedalās vecāki – Līga un Dāvids Mitrēvici un viņu vecākā meita Karlīna, kas šobrīd studē režiju.

Tuvojas izlaidumu laiks, tāpēc Ģimenes studijā aktualizējam jautājumu, vai skolotājiem obligāti jāsarūpē kāda dāvana. Kāpēc paši vecāki vēlas ko dāvināt savu bērnu mīļākajiem pedagogiem ne tikai izlaidumā, bet arī citos svētkos? Un kā rīkoties tiem, kur nevēlas to darīt? Diskutē Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja Neila Krave un Rīgas Tehniskās universitātes Akadēmiskās izcilības centra vadītāja Dace Medne. Ierakstā uzklausām skolotāju un trīs bērnu mammu Lauru Pāvulēnu. Tā kā dāvanu jautājums mēdz radīt nesaskaņas vecāku starpā, viņa uzskata, ka tādas nav vajadzīgas un strikti pateikusi arī vecākiem. Vai dāvanas skolotājiem ir jāuzskata par korupciju vai tā tomēr ir tradīcija, skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Kā pāra attiecības ietekmē sociālie mediji un dažādas viedierīces? Šo tematu rosināja kāds klausītājs, kurš stāsta, cik atsvešināti var kļūt ģimenes locekļi, ja attiecības virtuālajā vidē kļūst svarīgākas par attiecībām dzīvē. Viņa stāstu uzklausām arī ierakstā.  Par tematu Ģimenes studijā plašāk diskutē ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš, divu meitu mamma, "Instagram" konta "Divas abeles" satura veidotāja Marta Ābele un partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode.

"Artemis II" misija, kas nule kā sekmīgi argriezusies uz Zemes, vedinājusi arī Ģimenes studiju skaidrot, vai arī mūsdienu bērni vēlētos kļūt par astronautiem jeb kādreiz kosmonautiem, kā tas savulaik nereti bija ar mūsu vecākiem? Cik plaša un interesanta ir bērniem pieejamā izglītība par astronomiju kā skolā, tā ārpus tās? Un kāpēc tā ir vajadzīga? Analizē Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietnieks, pedagogs un astronomijas entuziasts Kaspars Antonevičs, Valsts izglītības attīstības aģentūras Valsts metodiķis fizikā Edijs Freimanis, tehniskās jaunradas nama "Annas-2" astronomijas pulciņa vadītāja Aija Kalniņa un Cēsu Kosmosa izziņas centra Izglītības programmu vadītāja Annija Abzalone. "Artemis II" misijai attālinoties no Zemes vairāk nekā 400000 kilometru, bija iespēja pārbaudīt gan tehnoloģijas, gan cilvēka organisma spēju izturēt šādus apstākļus. Astronauti veiksmīgi atgriezušies, bet pētnieku darbs kosmosa izpētē nerimst ne mirkli. Starp citu, nulle arī Latvija pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu valdības un NASA līgumam "Artemis Accord" par dziļā kosmosa izpēti un Mēness apguvi miermīlīgiem mērķiem. Tā ir juridiska bāze tam, ka mēs varam pētīt Mēnesi pie tādiem pašiem nosacījumiem kā amerikāņi un vēl 60 citu valstu zinātnieki. Vai šie notikumi rosina arī bērnus un jauniešus vairāk izzināt kosmosu, mācīties eksaktās zinātnes un sapņotu kļūt par astronautiem? 

Tikko parakstīts vecāku, izglītībpolitikas veidotāju, pedagogu un izglītības vadības pārstāvju memorands, kurā visi vienojas par kopīgu apņemšanos stiprināt cieņpilnu, atvērtu un uz bērna interesēm vērstu sadarbību starp vecākiem un skolu. Kāpēc tāds vajadzīgs un kā sadarbība turpmāk tiks stiprināta? Sarunā par to piedalās Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, biedrības "Tēvi" pārstāvis, bijušais pedagogs Lauris Bokišs, Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane un Madonas valsts ģimnāzijas Vecāku padomes loceklis, skolas Attīstības fonda vadītājs Juris Jātnieks. Pagājušajā nedēļā risinājās pirmā vecāku un skolu konference "Pamats". Kurā apmēram 400 dalībnieku no visas Latvijas - vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību arī nevalstisko organizāciju pārstāvji - sprieda, kā stiprināt vecāku un skolas sadarbību un veidot vienotu redzējumu par bērnu izglītību. Iepazīstam konferencē izskanējušās atziņas. 

Vēlamies jūs iepazīstināt ar Kūriņu ģimeni. Māra un Kaspars ir četru dēlu vecāki. Renārs Filips un Patriks Henrijs jau pusaudžu vecumā, bet divi jaunākie – Kaspars Rafaēls un Ričards Rūdolfs – vēl mācās sākumskolā un aktīvi attīsta savus talantus. Ģimene dzīvo laukos. Lai aizbrauktu līdz izglītības iestādēm, jābrauc 11 km pa grants ceļu, kurš grūti izbraucams kļūst tieši lietainajā un aukstajā periodā, tāpēc ģimene pēc desmit laukos nodzīvotiem gadiem nolēmusi pārcelties uz tuvējo Dobeli. Mazliet skumji ir visiem, taču sarunā Māra pārliecinoši teiks – visas pārmaiņas ir uz labu, un bērni laukos ir izauguši un līdz kaulam sajutuši gan brīvību, ko var piedzīvot tikai laukos, gan iemācījušies lauku darbus, jo ģimene visus šos gadus nodarbojusies ar lopkopību.

Latvijā jaundzimušo cilmes šūnu ievākšanas un uzglabāšanas pakalpojums parādījās aptuveni divtūkstošo gadu sākumpusē un vidū. Pamanāms un karsts jaunums tas kļuva ap 2006. gadu un vēl pāris gadus vēlāk. Tātad pagājušas gandrīz divas desmitgades, kopš daļa vecāku izvēlas šādu pakalpojumu. Vai varam novērtēt tā atdevi un noskaidrot, cik tālu ir attīstījusies cilmes šūnu pielietošana zinātnē, medicīnā? Ko Latvijas likumi ļauj un ko liedz darīt ar jaundzimušo cilmes šūnām? Par to saruna studijā, kurā viesojas bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, docente Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē Inese Čakstiņa-Dzērve, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas virziena vadītāja, "Biobank Hearts" vadītāja Karlīna Elksne un "IVF Rīga" Cilmes šūnu centra vadītāja Anna Dorondo.  

Grūtniecība ir laiks, kad sievietes ķermenī notiek lielas pārmaiņas, un dažkārt tās saistītas arī ar veselības izaicinājumiem, piemēram, gestācijas diabētu. Tie ir cukura vielmaiņas traucējumi, kas attīstās tieši grūtniecības laikā. Ģimenes studijā skaidrojam, kas ir gestācijas diabēts, kāpēc tas rodas un kā ar to sadzīvot.  Raidījumā piedalās Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste Gita Jansone-Šantere un Diabēta biedrības pārtāve, arī diabēta aprūpes māsa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, 1. tipa diabēta paciente un trīs bērnu mamma Ilze Veilande. Uzklausām arī divu bērnu mammu, diabēta pacientu tiesību aktīvisti Santagoru Tormu un mammas Līvas pieredzes stāstu.

Pēc dažu gadu pauzes Latvijas skolās ir atjaunoti 3. un 6. klašu monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinos un dabaszinībās, tāpat arī 9. klašu beidzēji drīz rakstīs monitoringa darbu angļu valodā un kombinētu pārbaudījumu bioloģijā, fizikā un ķīmijā jeb dabaszinībās. Lai izzinātu vienotās skolas ieviešanas progresu, 2., 5. un 8. klases monitoringa darbus rakstīs tajās skolās, kurās notiek vienotas skolas principu ieviešana. Kas par šo visu ir jāzina, jāsaprot mums, vecākiem? Kā uz to raugās pašas skolas, pedagogi, skolēni? Par to saruna Ģimenes studijā ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Valsts pārbaudījumu departamenta monitoringa nodaļas vadītāju Martu Mikīti, VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, Rīgas 75. pamatskolas direktori Raminu Skuju, Ādažu vidusskolas sākumskolas posma metodiķi Daniju Kundziņu un Rīgas Teikas vidusskolas direktori Gunu Puduli.

Šoreiz Ģimenes studija ciemojas pie Gediņu ģimenes Rīgā. Elīna un Rūdolfs ir horeogrāfi un kustību mākslinieki, Rūdolfs pēdējos gados daudz strādā arī teātra režijā, nesen iestudējis vairākas izrādes bērniem. Abi kopā viņi audzina bezgala enerģisko Augustu, kas jau tagad vislabprātāk un ļoti atraktīvi sevi izpauž uz jebkādas skatuves. Kā rit viņu - mākslinieku un jaunu vecāku dzīve un ikdiena ar aktīvu trīsgadnieku?

Kā mākslīgā intelekta sarunu boti ietekmē bērnus un jauniešus un kā vecāki, skolotāji un sabiedrība kopumā var palīdzēt bērniem un jauniešiem mākslīgā intelekta rīkus izmantot droši, kritiski un atbildīgi? Ģimenes studijā analizē kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska un  klīniskā un izglītības psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības psiholoģija” direktore Zane Gulbe.

Eksāmenu laiks tuvojas, un tieši matemātikas eksāmens rada vislielāko satraukumu daļā skolēnu. Arī viņu vecāki satraucas, jo katru gadu ir pietiekami liels skolēnu skaits, kuri nespēj iegūt vajadzīgo vērtējumu, lai eksāmens vispār būtu nokārtots.  Kā sagatavoties matemātikas eksāmenam kā zināšanu, tā arī emocionālās noturības ziņā? Ģimenes studijā vērtē Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Ilze France, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce un Nacionālajā psihiskās veselības centra pētnieks Edmunds Vanags.   Šogad 9. klašu skolēni matemātikas eksāmenu kārtos 26. maijā, vidusskolēni - 1. jūnijā. Ja paskatāmies uz pagājušo gadu, varētu teikt, ka eksāmenu rezultāti uzlabojas. Vidusskolā optimālajā mācību satura apguves līmenī 2023. / 2024. mācību gadā vidējais rezultāts bija 34,2%, savukārt 2024. / 2025. mācību gadā - 43,7%. Ja skatās uz augstākā līmeņa eksāmenu, arī tur rezultāti ir uzlabojušies o 59 uz 62%. Arī 9. klašu skolēnu sasniegumi eksāmenā pieaug.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Otomeru ģimenes. Roberts ir mācītājs, viņš kalpo trīs evaņģēliski luteriskajās draudzēs Vecumnieku novadā un savās zināšanās dalās arī ar studentiem. Agrita vada bērniem Svētdienas skolu un brīvajā laikā arī dzied un auž. Bet brīva laika viņiem abiem tiešām maz, jo viņi ir deviņu bērnu – Kates, Pāvila, Rutes, Rinalda, Edītes, Judītes, Ilzes, Daces un Kristīnes – vecāki. Sarunā viņi atzīst: katra nākamā bērna ienākšana ģimenē ir neaprakstāms prieks un tieši jaunākie bērni saņem visvairāk mīlestības, jo viņiem tuvo un mīļo pulks ir lielāks nekā tas bija vecākajiem bērniem. Kā uzsver Roberts un Agrita – arī daudzbērnu vecāki ne tikai daudz strādā un rūpējas par ikdienas dzīves veiksmīgu norisi. Viņi atrod laiku arī kopā ar bērniem uzspēlēt galda spēles, ceļot uz tuvākām un arī tālākām vietām, lai saturīgi pavadītu laiku kopā.

Pirmssvētku noskaņā Ģimenes studijā runājam par to, kā atgūt enerģiju brīvdienās pat tad, ja šķiet, ka spēka svinēt nav nemaz. Kā visiem kopā restartēties un pārslēgt pavasara režīmu. Uzklausām iedvesmu stāstus un padomus. Sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša, bloga "Es pats" veidotāja un piecu bērnu mamma Viktorija Ozola un resursa "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.

Kas ir masalas un kāpēc to izplatību saucam par uzliesmojumu? Kādi ir ir riski, ja ar šo infekcijas slimību saslimst, un kā gūt pārliecību, ka esam drošībā, ja potēšanas pase kādam vienkārši pazudusi? Ģimenes studijā diskutē bērnu infektoloģe Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā Liene Čupāne, ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas nodaļas vadītāja Sigita Geida.

Drīzumā startēs izglītojošs projekts "Mūsu apģērba otrā dzīve", un tā mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem labāk izprast apģērba dzīves ciklu, lai pieņemtu atbildīgākus lēmumus par to, ko darīt ar drēbēm, kas vairs nav nepieciešamas. Vai iespējams bērnu un pusaudžus pasargāt no ātrās modes lamatām? Kā viņus izglītot par tekstila atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi. Vai patērnieciskuma pārņemtā sabiedrībā pastāv izredzes šo mainīt? Ģimenes studijā diskutē Ance Jaks, biedrības "Taureņa efekts" pārstāve, Dace Akule, biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte, Kārlis Lakševičs, sociālantropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks, un Ilona Valaine-Blekte, Šūšanas un konstruēšanas pulciņa skolotāja Rīgas Tehniskās jaunrades namā "Annas 2".

Noslēdzoties konkursam par labākajiem skolu ēdinātājiem Latvijā, Ģimenes studijā diskutējam, cik kvalitatīvu uzturu spējam nodrošināt bērniem mācību iestādēs un ko citi var mācīties no šīs jomas izcilniekiem. Sarunājas sertificēta uztura speciāliste, konkursa "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" projekta vadītāja Guna Bīlande, Latvijas Ēdinātāju apvienības pārstāvis Jānis Meija, Līgatnes Jauno līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola, Rīgas 34. vidusskolas direktores vietniece Darja Pallo un Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga.  

Šoreiz ciemojamies pie Polinsku ģimenes Rīgā, Pārdaugavā. Velga Polinska ir valodniece, mūziķe, arī viena no biedrības "Dauna sindroms Latvija" dibinātājām. Kopā ar vīru Lauri viņi audzina divus bērnus, Austru un Madaru. Velga joko, apjomīgais vaļasprieks – vadīt biedrību, rīkot aktivitātes un censties lauzt sabiedrības stereotipus – aizsācies, ģimenē ienākot Madaram. Madars ir aktīvs un draudzīgs 11 gadus vecs puisis ar papildus 21. hromosomu.  Polinsku ģimene atzīst, ka nemaz īsti nezina, ko nozīmē vārdu salikums brīvais laiks, jo visi aizņemti katrs savos darbos, pienākumos un nodarbēs, taču kopā viņiem patīk gan paceļot, gan aiziet kādā pārgājienā.  Uz kopīgu tikšanos Polinsku ģimeni Ģimenes studija aicināja jau vairākkārt, taču allaž kādi apstākļi tam stājās ceļā. Piemēram, savdabīgs ir stāsts par to, kā viņa pirms vairākiem gadiem tikuši pie sava īpašuma Pārdaugavā un pēcāk piedzīvojuši tajā ugunsnelaimi. Tagad tiekamies, kā viņi paši saka, garāžiņā, kas patiesībā ir neliela, omulīga māja. -- 21. martā pasaulē un arī Latvijā atzīmējam Dauna sindroma diena - pirms 14 gadiem to aizsāka ANO, apliecinot, ka Dauna sindroms eksistē visā pasaulē, un uzsverot, ka iekļaujoša vide ir katra cilvēka pamattiesības. Latvijā Dauna sindroma biedrības vilcējspēks ir Velga Polinska.  Jau ceturto gadu pēc kārtas 21.martā, kad atzīmējam Pasaules Dauna sindroma dienu, kāds latviešu mūziķis vai grupa tam par godu laiž klajā īpašu dziesmu. Šogad tā ir grupas „Latvian Voices” un komponistes Lauras Jēkabsones radīta kompozīcija „Mums pieder šodiena”. 

Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši ieteikumus, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem, tomēr nozarē strādājošie pret tiem ir kritiski. Kāpēc jauniešu seksuālā veselība ir tik "karsts kartupelis" un kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās? Ģimenes studijā diskute bērnu un pusaudžu ginekoloģe Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētaja profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā Anda Ķīvīte-Urtāne, kā arī organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Uz sarunu bija aicināts arī viens no nesen prezentētā pētījuma "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā" autoriem, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Manuels Fernandess, taču viņš atteicās studijā diskutēt ar uzaicinātajām viešņām, jo piedalās sarunās, kurās iespējama cieņpilna komunikācija.  Kaut arī teorētiski izglītība par seksuālo un reproduktīvo veselību ir iekļauta obligātajā skolu mācību programmā, tomēr ekspertu viedoklis - tā ir fragmentāra un jauniešiem nesniedz pietiekamas zināšanas. Par to liecina gan salīdzinoši liels grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, gan jauniešu augstā inficēšanās ar HIV AIDS un citām seksuāli transmisīvām slimībām.  Ir bijuši vairāki mēģinājumi piedāvāt papildus mācību materiālus, lai skolotāji jēgpilnāk varētu ar saviem audzēkņiem runāt par šiem jautājumiem, tomēr vienmēr tas izraisījis diskusijas un kritiku. Šobrīd nozarē strādājošie aktīvi iebilst Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem. "Skolā 2030" ietvarā dzimumaudzināšana nav atsevišķs priekšmets, bet to var apgūt dabaszinātņu, arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Kā informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras speciālisti, valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēns ievēro personīgo higiēnu, skaidro ar reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un profilakses nozīmi, skaidro cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizē rīcību reproduktīvās veselības jomā. Proti, dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme. 

Jaunā paaudze ir inovāciju un pārmaiņu nesēji, bet vai jauniešu balsis tiek sadzirdētas, veidojot izglītības politiku kā valsts, tā skolas mērogā? Vai jaunieši gatavi tikai izteikt savu viedokli vai arī aktīvi rīkoties, lai viņu redzējums arī īstenotos? Ģimenes studijā diskutē Rīgas 64. vidusskolas skolniece Sandra Kirilova, Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas 11. klases skolēni Eduards Ločmelis un Kārlis Zikmanis, Rīgas Tehniskās universitātes 1. kursa studente, arī Jauniešu Saeimas dalībniece Sanija Bizika un Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Randa Ķeņģe. Tieši sarunas dalībnieces Sandras Kirilovas iniciatīva portālā "Mana balss" par to, ka jauniešu organizācijas vajadzētu sistemātiski iesaistīt izglītības satura veidošanā valsts līmenī bija arī pamudinājums veidot šo raidījumu.

Kā bērnu tiesības tiek piemērotas parādu piedziņas procesā? Cik vienkārši ir piedzīt uzturlīdzekļus no vecāka, kurš izvairās no atbildības? Un kā nodrošināt saskarsmes tiesības, iesaistot jau tiesu izpildītājus? Ģimene studijā skaidro Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītājas Nataļja Bekasova un Katrīna Baltalksne.

Nesen saņēmām šādu ieteikumu: vajadzētu runāt par skolotāju veselību, pēdējā laikā birst kā pupas ar dažādām kaitēm. Daudz runā par labbūtību skolā, bet parasti bērnu kontekstā. Skolotājiem jātiek galā pašiem. Saruna par skolotāju labbūtību un to, kā to var ietekmēt attiecības ar kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem. Vai skolotājiem ir laiks rūpēties par sevi, lai nepazaudētos misijā palīdzēt citiem? Ģimenes studijā sarunājas skolotāja un veselībpratības trenere Dace Kravale, izaugsmes trenere, grāmatu autore Kristīne Vilcāne un Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere.  

Ģimenes studijā saruna ar Segliņu ģimeni. Uva un Kaspars stāsta, ka viņi ir jauna ģimene – apprecējušies pirms pieciem gadiem, bet abiem aiz muguras izirušu attiecību pieredze un abiem ir pieauguši bērni no iepriekšējām laulībām. Šoreiz viņi nolēmuši, ka arī sarežģītos brīžos meklēs risinājumus, nevis domās par šķiršanos. Tagad abi pašu spēkiem būvē savu māju laukos, mežā, lai aizejot pensijā, būtu vieta, kur dzīvot ciešā saskaņā ar dabu, un radīt šo vietu arī citiem, kuri vēlas kaut uz brīdi apturēt ikdienas skrējienu un rast dziļāku saķeri ar sevi pašu un apkārtējo pasauli.  

Starptautiskais bakalaurāts ir starptautiski atzīta izglītības programma, kas vērsta uz kritiskās domāšanas, starpkultūru izpratnes un vispusīgas akadēmiskās attīstības veicināšanu. Tā paredzēta skolēniem pat no trīs līdz 19 gadu vecumam, tiek piedāvāta trīs dažādos līmeņos. Kas un kur no tā ir pieejams Latvijā? Kā kļūt par starptautiskā bakalaurāta audzēkni, kāds ir mācību process un ko ar šo diplomu var iesākt pēc tam, Ģimenes studijā vaicājam izglītības ekspertiem. Skaidro Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas direktores vietniece, starptautiskā bakalaurāta koordinatore Vineta Šrama, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks mācību darbā Jānis Zeimanis, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis un Ogres tehnikuma Starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Jasinska.

Vai mūsdienās bērni un jaunieši draudzējas un veido attiecības ar vienaudžiem citādi nekā agrāk? Kas šajā ziņā mainījies un ko par to jāzina vecākiem? Ģimenes studijā analizē Pusaudžu resursu centra vadītāja, psihiatre Anete Masaļska, Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja un arī sertificēts koučs Kadrija Beirote, Rīgas 84. vidusskolas izglītības psiholoģe Evita Karpoviča.  Tikai katrs ceturtais jaunietis Latvijā atzīst, ka viņa draugi ir cilvēki, ar kuriem viņš var būt patiess. Ar kuriem var klusēt bez neveiklības un dalīties gan bailēs, gan priekos, zinot, ka tiks pieņemts, atbalstīts un draugs paliks līdzās arī tad, kad nav viegli. Vairāk nekā puse jauniešu atzīst, ka mēdz justies vientuļi, pat ja regulāri sazinās ar saviem draugiem internetā. Šādu ainu atklāj aptauja, ko veikuši klašu saliedēšanās festivāla "Čē Čē čempionāts" organizatori. Vai ir pamats šo uzskatīt par "distancēto paaudzi", kas ir tehnoloģiju savienota, bet vienlaikus vientuļa, un, ja tā, kāpēc mūsdienās bērniem un jauniešiem ir grūtāk izveidot attiecības ar vienaudžiem?  

Laiku pa laikam izgaismojas gadījumi, kad bērni ir piedzīvojuši smagus pāridarījumus un tad saņēmušies par tiem pastāstīt pieaugušajiem. Taču mēs gluži vienkārši neesam viņiem noticējuši. Mēdz būt arī otrādi, ka bērni pastāsta to, kas varbūt nav noticis. Kāpēc tā ir un kādas ir iespējas tomēr atklāt patiesību vissarežģītākajos apstākļos, kā notiek speciālistu darbs ar bērniem?  Ģimenes studijā skaidro Bērnu mājas vadošā sociālā darbiniece Aija Medne, Rīgas bāriņtiesas Kurzemes rajona Zemgales priekšpilsētas Aizgādības lietu nodaļas vadītāja Arta Paegle, Valsts policijas Organizētās noziedzības, smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes ceturtās nodaļas galvenā inspektore, juridiskā psiholoģe Dace Landmane un Nacionālā psihiskās veselības centra tiesu psiholoģijas eksperts, Latvijas Universitātes lektors Raitis Eglītis.

Vai ir pamats uzskatīt, ka bērni Latvijā sāk runāt aizvien vēlāk un arī valoda, ko viņi lieto, kļūst nabadzīgāki? Kas par to liecina un kāpēc tā notiek? Par šo domāt rosināja kolēģu veidots raidījums, kurā pirms vairākām nedēļām speciālisti diskutēja par bērnu agrīnās attīstības skrīninga rīku un tā ieviešanu. Tad izskanēja apgalvojums: ar bērnu runas attīstību Latvijā ir aizvien sliktāk, sliktāk, nekā bijām prognozējuši. Un "tas ir liels jautājums sabiedrībai: vai uztveram to kā grūtības, ar kurām pastiprināti jāstrādā, vai arī varam pielāgot normas un, piemēram, teikt - jā, ka līdz piecu gadu vecumam bērnam vēl nav jābūt spējīgam pilnvērtīgi iesaistīties sarunā".  Ģimenes studijā diskutē psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā, sākumsskolas skolotāja, matemātikas grāmatu autore Linda Ādamsone, logopēde Ieva Maļinovska, pirmsskolas izglītības iestādes "Zīļuks" vadītājas vietniece, un Gundega Tomele, RTU Liepājas akadēmijas docente, studiju programmas "Logopēdija" direktore. 

Šoreiz viesojamies pie Emīla un Madaras Senkaniem Saulkrastos. Paši par sevi viņi saka - esam darītāji. Piedzīvojuši grūtības kļūt par vecākiem, viņi par to runājuši arī publiski, lai šo ceļu atvieglotu citiem. Vēlāk sākot apsvērt adopcijas iespējas, izgājušie vajadzīgos apmācību kursus un jau drīz saņēmuši piedāvājumu kļūt par aizbildņiem meitenītei, kura teju teju kļūs juridiski brīva. Taču ceļš līdz brīdim, kamēr oficiāli kļuvuši par mazās mammu un tēti, izrādījies garš un sarežģīts, kura laikā piedzīvots daudz pārbaudījumu un satraukuma.  "Ilgu laiku bijām kā slazdā," tagad saka Senkani, taču nu beidzot viņi var izstāstīt savu stāstu ar laimīgām beigām. "Tagad mēs tiešām baudām dzīvi un to, ka esam," viņi bilst. To, ka ir ļoti saderīgi, Emīls un Madara saka paši, un to apliecina arī sarunas gaita - viņi ik pa brīdim plūstoši pārņem viens otra sakāmo, turpinot vai pabeidzot viens otra iesāktu teikumu. Šī ir saruna, ko Ģimenes studija gaidīja vairākus gadus.

Paliatīvās aprūpes bērnu skaits Latvijā pieaug. Šī tendence nav raksturīga tikai Latvijai, jo visā pasaulē, pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, arvien vairāk bērnu dzīvo ar smagām, neārstējamām slimībām. Tas rada nepieciešamību pēc jaunas pieejas, kur līdzās medicīnai nozīmīga vieta ir arī emocionālajam atbalstam un ģimenes stiprināšanai. Cik tam esam gatavi? Ģimenes studijā vērtē Sofija Tomase, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītājas vietniece, Aija Krišjānova, Vecāku mājas vadītāja, un divu bērnu mamma Ilze Sardiko, viņas meitai ir nepieciešaa paliatīvajā aprūpe.  

Speciālisti apgalvo, ka nesarunāšanās ir agresīvs konflikta risināšanas veids. Ko tas nodara pāra attiecībām un kā to uztver bērni, ja vecāki viņus soda ar nesarunāšanos? Ģimenes studijā analizē preventīvās attiecību izglītības programmas treneris Kristaps Ozoliņš un psihoterapeits, RSU Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Šo sarunu rosināja kādas klausītājas rakstītais: "Bija ļoti labs raidījums par strīdiem. Bet strīdēties jau ir tīri forši. Uztaisiet sarunu par klusumu un klusētājiem ģimenes attiecībās. Ko otram nodara klusēšana kā konflikta nerisinājums un ko no tā iemācās bērni, kas gadiem vēro, ka pie nesaskaņām viens no vecākiem apklust. Mūsu ģimenē nu jau labu laiku mēdzam apklust un ilgstoši klusēt abi. Klusums attiecībās ir visbriesmīgākais, jo robežojas ar vienaldzību un no klusētāja runātāju neiztaisīt."    

Kad parādījās ziņa, ka februāra vidū Jūrmalas slimnīcā dzemdībās mira sieviete, sekoja dažādi komentāri par notikušo - gan dziļas līdzjūtības apliecinājumi ģimenei, kuriem pievienojas arī Ģimenes studija, gan, piemēram, kādas mediķes komentārs - bet tas taču notika Pierīgas slimnīcā. Tāpēc raidījumā saruna par to, vai drošas dzemdības spēj nodrošināt visas dzemdību vietas Latvijā un vai vienmēr iespējams paredzēt, ka dzemdības noritēs bez sarežģījumiem? Skaidro un analizē Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas eksperte ginekoloģijā, arī Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekoloģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga, Siguldas slimnīcas vecākā vecmāte Liene Drauga un Kuldīgas slimnīcas vecmāte Klinta Tāfelberga. Ierakstā uzklausām trīs bērnu mammas pieredzi. Ģimene dzīvo Pierīgā, viens no bērniem ir dzimis Jūrmalas slimnīcā, otrs - Rīgas dzemdību namā, trešais - Siguldas slimnīcā. Gadās, ka bērniņš nāk pasaulē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mašīnā. Stāsta NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja vietnece Diāna Tkačenko. Šobrīd dzemdības var notikt 17 dzemdību nodaļās Latvijas slimnīcās, un, ja paskatās Latvijas kartē, to izkārtojums ir loģisks, lai ceļš līdz dzemdību vietai grūtniecei nebūtu pārlieku garš, lai kur arī viņi dzīvotu. Tomēr jautājums, kas īpaši aktualizējas, sarūkot dzemdību skaitam visā Latvijā, vai visas ir topošajai mammai un bērnam, kuram jāpiedzimst, drošas? Vai nākotnē varētu arī slēgt kādu dzemdību nodaļu kādā no reģionālajām slimnīcām, vērtē Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

No 1. marta koriģēta kārtība, kā notiek laulības šķiršana pie notāra.  Līdzšinējās vienkāršās kārtības vietā turpmāk likums paredz izstrādāt rūpīgu vienošanos, vispirms domājot par bērnu interesēm un drošību. Par jaunumiem un arī plašāk - kā mainās tas, kā cilvēki Latvijā šķir laulību, interesējamies raidījumā Ģimenes studija. Plašāk skaidro Agnese Veita, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Aija Osmane, zvērināta advokāte, ģimenes tiesību eksperte, un Ilze Metuzāle, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece. Kādreiz 90% laulības šķiršanas gadījumu iemesls bija alkoholisms, mūsdienas bieži tā ir emocionālā vardarbība. Un tas var būt abpusēji, pārmetumus izsaka gan vīrieši, gan sievietes saviem dzīvesbiedriem.

Ģimenes studija dodas tikties ar rīdziniekiem Lailu Zemīti un Olafu Slūtiņu. Laila un Olafs ikdienā nodarbojas ar zinātni, ar pētījamiem un tas, kā apgalvo viņi paši, ir tiešām aizraujoši, jo katra diena ir citādāka un ir iespēja veidot mūsdienīgāku priekšstatu par enerģētikas jomu. Viņi ir arī 15 gadus veco dvīņu Andreja un Aleksandra vecāki. Un šobrīd jau var teikt, ka laiks, kad vienam no dēliem, bija vajadzīga patiešām liela uzmanība un visa veida palīdzība no dažādu speciālistu puses, lai viņš spētu dzirdēt un varētu arī sarunāties, ir aiz muguras. Tagad visi izbauda mierīgus un laimīgus brīžus gan katrs atsevišķi, gan visi kopā.

Daļai pēdējā gada bērnudārznieku vecāku pavasaris ir laiks, kad nākas domās, vai mans bērns ir gatavs skolai? Kā izlemt - laist bērnu sākt mācības 1. klasē vai ļaut vēl padzīvoties pirmsskolā. Ģimenes studijā sarunājas Oskars Grīslis, sociālā uzņēmuma "Intelekta attīstības centrs" vadītājs, četru bērnu tētis, Agrita Tauriņa, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas docente, Rīgas 275. pirmsskolas izglītības iestādes "Austriņa" vadītāja, Daina Žurilo, klīniskā un veselības psiholoģe, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe, un Dace Jaundāldere-Dātava, privātās pamatskolas "Domdaris" direktore. Ja bērnam septiņi gadi paliek pēc 1. septembra, lielākoties vecākiem ir iespēja domāt, vērtēt un lemt - laist viņu uz 1. klasi šoruden vai paturēt vēl pirmsskolā. Un visbiežāk par to ir jādomā pavasarī. Kas var palīdzēt pieņemt objektīvu lēmumu? Kā saprast, vai mans bērns ir gatavs skolai? Ko darīt situācijā, ja prasmes ir spožas, bet bažas rada, piemēram, emocionālais briedums? Un otrādi, ko iesākt, ja bērns šķiet pietiekami pieaudzis un piemērotas vides maiņai, tomēr šķiet, ka mācību vielas apguve pieklibo. Pirms sarunas kādas mammas pārdomas par šo tematu.  

Respiratori sincitiālais vīruss ir izplatīta elpceļu saslimšana, kas parasti izraisa vieglas saaukstēšanās simptomus. Taču tā ir bīstama jaundzimušajiem. Ģimenes studijā runājam par to, kā grūtniecēm pasargāt sevi un gaidāmo mazuli no šīs un citām slimībām? Skaidro Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, un Santa Markova, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja.  Ierakstā uzklausām mammu, kura grūtniecības laikā ir izvēlējusies vakcinēties pret respiratori sincitiālo vīrusu. Bērnu slimnīca ziņo, ka pēdējā laikā palielinājusies saslimstība ar respiratori sincitiālo vīrusu (RSV). Vissmagāk ar to slimo jaundzimušie un priekšlaikus dzimušie bērni. Pret šo vīrusu ir izstrādāta vakcīna grūtniecēm, tomēr tā ir salīdzinoši dārga un nav valsts apmaksāta. Tāpat arī aizvien vakcinācija grūtniecības laikā tiek uztverta neviennozīmīgi. Vai šai vakcīnai vajadzētu būt pieejamākai un cik izplatīta ir vakcinācija grūtniecības laikā?

Pasaules dzirdes diena šogad veltīta bērnu dzirdei. Vai un cik savlaicīgi vecāki apzina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi? Kas rada lielāko apdraudējumu bērnu dzirdei? Kādas problēmas var novērst profilaktiski un kā medicīna, tostarp Latvijā, var palīdzēt vissarežģītākajos gadījumos Par bērna dzirdes veselību, riskiem un problēmām diskutējam Ģimenes studijā. Skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas audiologopēde Elīna Kovaļevska un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna slimības ārste/ otorinolaringoloģe Katrīna Tomiņa.  

Vai mākslīgais intelekts ir labs padomdevējs attiecību problēmu risināšanā? Un tas var aizstāt sarunas un psihoterapiju? Ģimenes studijā analizē psihoterapeite Inga Birkmane, klīniskais psihologs Edmunds Vanags un Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors un vadošais pētnieks Ēvalds Urtāns. Šobrīd jau vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izmanto mākslīgā intelekta lietotnes ne tikai, lai lūgtu palīdzību, risinot darba un mācību jautājumus vai, piemēram, plānojot kārtējo ceļojumu. Aizvien biežāk mākslīgā intelekta sarunu botus ļaudis izmanto arī attiecību problēmu risināšanā. Vai vienmēr robots spēj palīdzēt cilvēkam saprast, kā veiksmīgāk risināt to vai citu attiecību samezglojumu, un kuras ir tās situācijas, kuras tomēr labāk izrunāta psihoterapeita kabinetā?   

Ģimenes studijā runājam par skolēnu iniciatīvu "Skolas par uzvaru". Skaidrojam, kā skolēni var palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem kara laikā, un kā šī no vienas skolas akcijas dažu gadu laikā izaugusi par plašu kustību, kurā piedalās dažādu valstu skolēni. Par iniciatīvu stāsta Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 10. klases skolnieces Elizabete Tīna Bičevska un Evelīna Neļķe, kura uzrunāja Dānijas skolēnus iesaistīties akcijā, biedrības "Tavi draugi" administrācijas vadītāja Renāte Grundštoka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas absolvente, akcijas "Skolas par uzvaru" aizsācēja Emīlija Kļaviņa, šobrīd viņa studē Nīderlandē, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Uva Grencione-Lapseniete, Saulkrastu novada vidusskolas direktore Linda Saukuma. Iniciatīvu "Skolas par uzvaru" pirms četriem gadiem aizsāka Āgenskalna Valsts ģimnāzijas tolaik 10. klases skolniece Emīlija Kļaviņa. Viņa savā skolā rīkoja ziedojumu vākšanu Ukrainas karavīriem, pēc gada viņu atbalstīja jau simts Latvijas skolas, vēl pēc gada - 201 skola visā Baltijā, bet šogad akcijā vienojušās skolas jau no 11 Eiropas valstīm. Kā vienas skolnieces iniciatīva pārtapa par vērienīgāko Ukrainas armijas atbalsta akciju un kas motivē aizvien vairāk jauniešu tajā iesaistīties? Emīlija Kļaviņa stāsta, ka atminas to dienu 2022. gadā, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums.  "Tās šausmas, bailes, dusmas... Tajā brīdī mēs nezinājām, ka Ukraina būs tik spēcīga. Bija bailes. Atceros, ka angļu valodas skolotāja vēl teica, ceru, ka es redzēšu jūs pēc brīvdienām. Šie te daudzie ziņu virsraksti, sarunas ar draugiem un skolotājiem biju iedzinušas tādā baiļu zonā," atminas Emīlija Kļaviņa. "Un "Skolas par uzvaru" ir tā atbildes reakcija. "Skolas par uzvaru" ir tas, kas radies no kaut kā negatīva, tās ir, dusmas vai jebkādas citas emocijas. Un tas tiek pārvērsts ar sabiedrības palīdzību, ar skolēnu palīdzību, ar vecāku, skolotāju un direktora palīdzību, mēs to padarām par akciju, kura tiešām mēģina šo gaismu atrast un arī radīt. Un tā to arī mēs uzsākām Āgenskalna Valsts ģimnāzijā." Ziedojumu vākšana aizsākās vienā skolā, tad bija jautājums - ja tas ir iespējams vienā skolā, tad tas ir iespējams visā Latvijā. Akcija ir iespēja sadoties rokās un parādīt savu nostāju.  Vēl pēc gada akcijai pievienojās Baltijas valstu jaunieši. Tagad, kad Emīlija mācās Nīderlandē, viņai ir daudz plašākas iespējas uzrunāt visas Eiropas jauniešus. "Latvija vienmēr bija piemērs, un tagad mēs jau esam vairāk nekā 10 valstīs," bilst Emīlija Kļaviņa. Jaunieši Latvijā joprojām sniedz palīdzību tieši Ukrainas karavīriem, Eiropas līmenī tie ir dažādi atbalsta un palīdzības projekti.  

Ģimenes studija dodas ciemos pie mākslinieces Aigas Kalniņas. Pašreiz mākslas telpā "Aminori" skatāma Aigas trešā izstāde "Mūžīgais pavasaris Nr. 3. Mīlestība pāri visam". Gleznojot ziedus, māksliniece akcentē tos kā Dieva radīto skaistumu. Tie viņai ir ne tikai apbrīnas, arī spēka avots, lai spētu realizēt sevi kā mākslinieci. Jo audzinot piecus dēlus, ik dienu jāizcīna cīņa starp ikdienu un vēlmi sevi izpaust mākslā. Kā Aigai tas izdodas? Šis ir svarīgākais jautājums mūsu sarunā.

Pēdējās nedēļās plaši iztirzātie bēdīgi slavenie Epstīna faili un tajos rodamie atklājumi vedina mūs visus apdomāt daudz un dažādas jomas, tai skaitā bērnu un jauniešu drošību un labbūtību un labsajūtu arī modes pasaulē un modeļu industrijas aizkulisēs. Tāpēc raidījumā Ģimenes studija gribam parunāt par modeļu skolām un modeļu karjeras aizsākumiem. Vai modeļu skola ir tāda pati interešu izglītība kā citi pulciņi un vienkārši brīvā laika pavadīšana un kāpēc bērnam jāiet modeļu skolā? Ko tur var apgūt un vai bez modeļu skolas nebūs arī modeļu karjeras? Kas vecākiem jāzina, jāapdomā un jāpatur prātā, virzot vai plānojot virzīt, vai laist savu bērnu šajā jomā. Diskutē Bērnu aizsardzības centra vadītāju Gunita Kovaļevska, bijusī modele, trīs bērnu mamma Margrieta Lasmane, modes pasaulē gan viņa bijusi pazīstamāka ar citu vārdu - Grieta Baštika. Un arī viņas meita Jasmīna Lasmane. No Barselonas sarunai pievienojas mamma, arī joprojām modele un šobrīd arī modeļu aģentūras "System Baltics" vadītāja Luīze Salmgrieze-Kampio.