Sorainen Latvija

“Jaunas virsotnes jūsu biznesam” ir Sorainen veidots raidieraksts par starptautisko izaugsmi Baltijas uzņēmumiem, ko vada Ieva Andersone, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere. Kopā ar pieredzējušiem uzņēmumu dibinātājiem, vadības komandu pārstāvjiem un mūsu juristiem atklājam patiesos stāstus par to, kā uzņēmumi sper savus pirmos soļus ārpus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežām.Sarunās runājam par: • pirmo ārvalstu tirgu izvēli; • juridiskajiem un biznesa izaicinājumiem; • intelektuālā īpašuma un e‑komercijas riskiem; • loģistiku, komandas izaugsmi un operāciju mērogošanu; • kļūdām, no kurām izvairīties, un atziņām, kas palīdz augt ātrāk.Tas ir raidieraksts uzņēmējiem un biznesa vadītājiem, kuri domā par nākamo soli vai jau aktīvi strādā ārvalstīs. Pirmajā epizodē redzēsiet:Pirmajā epizodē raidījuma vadītāja Ieva Andersone uz sarunu aicina:Madara Cosmetics izpilddirektori Guntu ŠultiSorainen partneri, zvērinātu advokāti Lindu Sarāni‑Reneslāci Epizodē viņas atklāj uzņēmuma starptautiskās izaugsmes pieredzi - sākot no pirmo mērķtirgu izvēles līdz preču zīmju aizsardzībai, e‑komercijas izaicinājumiem un loģistikas risinājumiem. Uzzināsiet:• kāds bija Madara Cosmetics pirmais solis ārpus Latvijas un kāpēc;• kā uzņēmums izvēlējās jaunus tirgus (Baltija, Skandināvija, Vācija u.c.);• kādi bija lielākie “realitātes pārbaudījumi”;• ar kādiem juridiskajiem jautājumiem jārēķinās, paplašinoties ārvalstīs;• kā starptautiskā vide mainīja pieeju e‑komercijai, loģistikai un preču zīmēm;• ko uzņēmums šodien darītu citādi.Ja plānojat paplašināt savu uzņēmējdarbību ārvalstīs, Sorainen juridiskie un nodokļu eksperti palīdzēs jums šo procesu izplānot un īstenot ārpus Latvijas vai Baltijas reģiona robežām. Uzziniet vairāk par to, kā varam jūs atbalstīt ceļā uz jauniem biznesa horizontiem: https://www.sorainen.com/lv/newhorizons/Youtube: Kā Latvijas dabīgās kosmētikas zīmols kļuva par starptautisku spēlētāju?

4. decembrī aicinājām nozares profesionāļus uz Sorainen rīkoto Enerģētikas forumu.Forumā runājām par likumdošanas jaunumiem, EPC līgumiem, banku prasībām, M&A darījumu specifiku un citām aktuālām tēmām enerģētikas jomā.Prezentē Natālija Grāvele “Tirgus risku pārvaldība ar CFD un PPA palīdzību”

4. decembrī aicinājām nozares profesionāļus uz Sorainen rīkoto Enerģētikas forumu.Forumā runājām par likumdošanas jaunumiem, EPC līgumiem, banku prasībām, M&A darījumu specifiku un citām aktuālām tēmām enerģētikas jomā.Prezentē Jorens Jaunozols “EPC līgumi: kam pievērst uzmanību?”

4. decembrī aicinājām nozares profesionāļus uz Sorainen rīkoto Enerģētikas forumu.Forumā runājām par likumdošanas jaunumiem, EPC līgumiem, banku prasībām, M&A darījumu specifiku un citām aktuālām tēmām enerģētikas jomā.Prezentē Rūdolfs Eņģelis “Atjaunīgās enerģijas projektu finansēšanas aspekti”

4. decembrī aicinājām nozares profesionāļus uz Sorainen rīkoto Enerģētikas forumu.Forumā runājām par likumdošanas jaunumiem, EPC līgumiem, banku prasībām, M&A darījumu specifiku un citām aktuālām tēmām enerģētikas jomā.Prezentē Nauris Grigals “Atjaunīgās enerģijas M&A darījumi – īsumā par aktuālo”

4. decembrī aicinājām nozares profesionāļus uz Sorainen rīkoto Enerģētikas forumu.Forumā runājām par likumdošanas jaunumiem, EPC līgumiem, banku prasībām, M&A darījumu specifiku un citām aktuālām tēmām enerģētikas jomā.Prezentē Jorens Jaunozols, Natālija Grāvele “Nozares regulējuma aktualitātes un tendences”

Arvien biežāk nākas dzirdēt no saviem klientiem un sadarbības partneriem bažas par iespējamiem terorisma, kara un sabotāžas riskiem. Lai gan Latvijas likumi un lielākā daļa apdrošināšanas līgumu noteikumu paredz šos apstākļus kā izņēmumus, t.i., apdrošinātājs nemaksā par šiem gadījumiem, tomēr pastāv apdrošinājuma risinājumi, kas šos riskus sedz. Kopā ar vienu no Latvijas lielākajiem apdrošināšanas brokeriem GrECo Latvia rīkojām vebināru, kurā pārrunājām šādas tēmas:00:02:53 Apdrošinātāju redzējums par terorisma, kara un sabotāžas riskiem Latvijas un starptautiskā līmenī- kad apdrošinātājs maksā? Kad apdrošinātājs var nemaksāt? - Zane Dreifelde, GrECo Latvia korporatīvās daļas vadītāja un Ilze Pāne Brodsgarda, GrECo Latvia valdes locekle, uzņēmuma vadītāja 00:15:06 Praktiskās pieredzes piemēri no Ukrainas -Tetyana Mieshkova, GrECo Ukraina Starptautiskā Biznesa vadītāja (prezentācija angļu valodā)00:35:06 Advokāta ieteikumi un redzējums- Par ko ir vērts padomāt pirms sadarbības/ piegādes/ pakalpojumu līguma noslēgšanas? Vai hibrīdkara elementi atbrīvo no pienākuma izpildīt saistības? - Andris Tauriņš, Sorainen partneris, zvērināts advokāts01:07:43 Jautājumi un atbildes.Šis vebinārs bija noderīgs jebkuram uzņēmējam vai uzņēmumam, kas ražo preces vai sniedz pakalpojumus, neatkarīgi no darbības veida un ģeogrāfijas, jo, diemžēl, mēs dzīvojam realitātē, kur terorisms, karš vai sabotāža var skart ikvienu no mums. Tādēļ ievērosim senu latviešu padomu – taisi ratus ziemā, bet ragavas vasarā.

25. novembrī Sorainen darba tiesību komanda rīkoja vebināru, kurā tika apskatīti būtiski juridiskie jautājumi, kas saistīti ar Direktīvu Nr.2023/970, jeb direktīvu par darba samaksas pārredzamību. Jaunais regulējums Latvijā jāievieš līdz 2026. gada jūnijam, nosakot jaunus pienākumus darba devējiem, kā arī paplašinātas darbinieku tiesības attiecībā uz vienlīdzīgas samaksas nodrošināšanu.Vebinārā tika analizēti šādi jautājumi:Direktīvā noteiktie pienākumi un tiesības;Darba vērtības novērtēšana atbilstoši kritērijiem “prasmes, piepūle, atbildība, apstākļi”;Praksē svarīgie jautājumi, piemēram, esošo un bijušo darbinieku samaksas salīdzināšana;Cik tālu tikts ar Direktīvas prasību pārņemšanu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs.00:03:12 Galvenie direktīvas principi, juridiskie problēmjautājumi, progress ar direktīvas ieviešanu Latvijā un citās ES dalībvalstīs. - Edgars Riņķis, vecākais jurists1:04:00 Darbinieku pārstāvības jautājumi. - Andis Burkevics, vadošais speciālists, zvērināts advokāts1:16:23 Sekas, ja netiek izpildītas likumprasības. - Māris Simulis, Zvērināts advokāts1:27:24 Kā Sorainen var palīdzēt?

13. novembrī Sorainen strīdu risināšanas komanda rīkoja vebināru “Biznesa strīdu vadība: no konflikta līdz risinājumam”, kurā dalījās ar praktiskiem padomiem, kā uzņēmumiem sagatavoties un veiksmīgi pārvaldīt strīdus dažādos to posmos.Vebinārā tika apskatīti trīs būtiski posmi ikvienam juridiskam konfliktam:00:04:22 – Pirms strīda: kā laikus sagatavoties, lai nostādītu uzņēmumu veiksmīgākā pozīcijā.  Elvis Grinbergs, zvērināta advokāta palīgs.00:34:08 – Strīda risināšana tiesā: taktika, pierādījumi un procesuālie rīki efektīvai strīda vadībai.  Agita Sprūde, vadošā speciāliste, zvērināta advokāte.1:01:44 – Sprieduma izpilde: kā nodrošināt sprieduma izpildi un rīkoties sarežģītās situācijās. Valts Nerets, partneris, zvērināts advokāts1:17:08 – Jautājumi/atbildes.Tas bija īpaši noderīgs uzņēmumu vadītājiem, juristiem un ikvienam, kurš vēlas padziļināti izprast strīdu vadības procesu, uzzināt aktuālo tiesu praksi un citus apsvērumus, kas būtiski ietekmē gan strīda risināšanas izmaksas, gan veiksmīgu rezultātu ne tikai uz papīra, bet arī uzņēmuma kontā.

11. novembrī Sorainen Dzīvības zinātnes un veselības aprūpes sektorgrupas juristi un advokāti aicināja uz vebināru, kurā tika apskatīti būtiski juridiskie jautājumi, kas jo īpaši aktuāli ir veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem interesentiem. Vebinārā eksperti apskatīja juridiskos jautājumus telemedicīnā, mākslīgā intelekta rīku ieviešanu ārstniecības un veselības aprūpes iestādēs, personas datu apstrādes problēmjautājumus e-veselības izmantošanas kontekstā, un likumdošanas jaunumus.00:00:01 - Juridiskie izaicinājumi pārrobežu telemedicīnā – drīzumā gaidāms pirmais nozīmīgais tiesas spriedums. Marika Grunte, vecākā juriste.00:27:27 Mākslīgā intelekta rīki - kā tos iepirkt, kā ieviest, un prasības, kas jāievēro to izmantošanā. Katrīne Pļaviņa Mika, zvērināta advokāte un Krišjānis Cercens - zvērināta advokāta palīgs.01:01:15 Ārstniecības iestāžu atbildība un tās ierobežošanas iespējas personas datu apstrādē e-veselības sistēmā. Reinis Papulis, zvērināts advokāts.01:13:20 Jaunā Eiropas Veselības datu telpas regula: veselības datu primārā un sekundārā izmantošana. Ieva Andersone, Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

29. aprīlī aicinājām uz konkurences tiesību dienu, kura norisinājās divās daļās – vebinārs un bezmaksas telefonkonsultācijas. Dienas tēma: Konkurences tiesību noteikumi, kas jāzina tiešsaistes tirdzniecībā. Uzņēmumi, kas darbojas ražošanas, tirdzniecības, izplatīšanas jomās nereti savos līgumos ar sadarbības partneriem paredz noteikumus, kas ietver konkurences ierobežojumus un kas var skart arī preču vai pakalpojumu pārdošanu tiešsaistē. Dažkārt konkurences ierobežojumi var radīt tiešu konkurences tiesību pārkāpumu risku (piemēram, tālākpārdošanas cenas fiksēšana, reklāmas ierobežojumi, ģeogrāfisko tirgu ierobežošana). Savukārt virkne citu konkurences ierobežojumu ir pieļaujami, un tos pareizi ieviešot praksē, nepastāv konkurences tiesību pārkāpuma risks.Konkurences un regulēto jomu prakses grupas pārstāvji sniedza praktisku ieskatu  jautājumos, kas saistīti ar tirdzniecību interneta veikalos, lai tā neradītu konkurences tiesību pārkāpumu risku vai lai novērstu pārkāpumu vai tā iespēju.Šobrīd pieejami pasākuma ieraksti par vebinārā apspriestajām tēmām:00:00:01 Ievads00:01:10 - Tiešsaistes tirdzniecībā atļauti konkurences ierobežojumi - Reinis Papulis, zvērināts advokāts00:24:20 - Tiešsaistes tirdzniecībā aizliegti konkurences ierobežojumi - Marika Grunte, vecākā juriste00:44:20 - Konkurences iestāžu un tiesu prakse jeb piemēri “no dzīves” - Kristīne Ilga Budkēviča, jurista palīdze00:58:00 - Kā Konkurences padome var uzzināt par potenciālo pārkāpumu un kādas ir tālākās iestādes darbības pēc informācijas iegūšanas - Ieva Andersone, zvērināta advokāte, Latvijas biroja vadošā partnere

Sorainen eksperti aicināja uz semināru klientiem par publisko iepirkumu aktualitātēm. Eiropas Savienībā pieaug sektorālais regulējums iepirkumu jomā, kas nav viegli atrodams. Latvijas Valsts kontrole aicina piešķirt pasūtītājiem lielāku elastību iepirkumu regulējuma piemērošanā, atverot diskusiju par līdzsvaru starp pasūtītāja un pretendenta pienākumiem iepirkumā. Aicinājām kopīgi apspriest šo pārmaiņu ietekmi uz publisko iepirkumu ikdienu Latvijā, piedāvājumu precizēšanas robežām un iepirkumu līgumu izpildi.Sorainen publisko iepirkumu prakses grupas eksperte Aiva Balode prezentēja par tēmu – Piedāvājuma precizēšanas robežas.

Sorainen eksperti aicināja uz semināru klientiem par publisko iepirkumu aktualitātēm. Eiropas Savienībā pieaug sektorālais regulējums iepirkumu jomā, kas nav viegli atrodams. Latvijas Valsts kontrole aicina piešķirt pasūtītājiem lielāku elastību iepirkumu regulējuma piemērošanā, atverot diskusiju par līdzsvaru starp pasūtītāja un pretendenta pienākumiem iepirkumā. Aicinājām kopīgi apspriest šo pārmaiņu ietekmi uz publisko iepirkumu ikdienu Latvijā, piedāvājumu precizēšanas robežām un iepirkumu līgumu izpildi.Sorainen publisko iepirkumu prakses grupas eksperte Katrīne Pļaviņa-Mika savā prezentācija atbildēja uz jautājumu – “Kādas sektorālās Eiropas Savienības tiesību normas jāievēro iepirkumos?”.

Kopš Latvijā 2024. gada 1. septembrī ir stājies spēkā Nacionālais Kiberdrošības likums (NKDL), un kiberdrošības tematika Latvijas uzņēmumiem ir kļuvusi īpaši aktuāla. Ar jaunajām prasībām tiek arī paplašināts subjektu loks, uz ko attiecināmi dažādi pienākumi un prasības kiberdrošības nodrošināšanā. Vienlaikus joprojām pastāv neskaidrības attiecībā uz to, kādiem subjektiem tiktu attiecinātas kiberdrošības prasības un kādi izaicinājumi ir sagaidāmi kiberdrošības prasību nodrošināšanā. Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā izpildīt NKDL prasības un nodrošināt kibedrošības atbilstību, nekavējot savu attīstību un saimniecisko darbību.Lai viestu lielāku skaidrību par jaunajām izmaiņām 27. martā no plkst.10:00 līdz 11:30 aicinājām uz vebināru “Nacionālais Kiberdrošības likums- kā tas ietekmē jūsu uzņēmumu?“Vebinārā apskatījām:Ko paredz NKDL?Kā NKDL ietekmēs uzņēmumus Latvijā?Kuri uzņēmumi būtu uzskatāmi par NKDL subjektiem?Kādām NKDL prasībām ir jāpievērš īpaša uzmanība?Jau šobrīd esam sagatavojuši publikāciju “Nacionālais Kiberdrošības likums: kas par to jāzina“, kurā sniegts pārskats par būtiskākajiem likuma aspektiem un tā ietekmi uz uzņēmējdarbību. Aicinām iepazīties ar to!Šis vebinārs būtu noderīgs uzņēmējiem, kuri:nav droši vai NKDL prasības attiecas uz to veikto uzņēmējdarbību;ir uzskatāmi par NKDL subjektiem;vēlas ieviest uzņēmumā kiberdrošības prasības;vēlas pilnveidot savas zināšanas kiberdrošības jomā.00:00:01 Kiberdrošības regulējums Latvijā. Krišjānis Cercens - zvērināta advokāta palīgs00:51:53 Kādas prasības attieksies uz Nacionālā kiberdrošības likuma (NKDL) subjektiem? Krišjānis Knodze, jurista palīgs 01:16:55 Jautājumi un atbildes.

2024. gada 17. oktobrī – spēkā stāsies Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums, ko Saeima nupat pieņēma steidzamības kārtībā. Šis likums kopā ar grozījumiem citos likumos, ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasības. Savukārt pirmie uzņēmumi, kam būs jāziņo saskaņā ar jauno likumu, to darīs jau 2025. gadā.15. oktobrī 10:00 aicinājām uz ESG sarunām 16, kas tiks veltītas Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumam un ar Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu saistītiem jautājumiem.Šajā ESG sarunu vebinārā runājām par:ko īsti paredz jaunais likums un uz kādiem uzņēmumiem tas attieksies;vai likumā ir iekļautas kādas atšķirības no direktīvas pamatprasībām;Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas ABC;kādi ir dubultā būtiskuma noteikšanas soļi;kas ir ilgtspējas ziņojuma vienotais elektroniskais formāts iXBRL.Pasākumā uzstājās:Agita Sprūde, zvērināta advokāte, Sorainen ESG prakses vadītāja LatvijāAgnese Alksne-Bensone, CSR Latvia līdzdibinātāja, Sustainability Partners, SIA vadītājaJekaterina Novicka, partnere, digitizācija un ESG datu sistēmas, OrientsVebināra moderatore: Santa Rubīna, Sorainen vadošā speciāliste un zvērināta advokāte 00:00:00 Ievads. Vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Santa Rubīna00:02:26 Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Agita Sprūde, zvērināta advokāte, Sorainen ESG prakses vadītāja Latvijā00:23:15 Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas ABC. Dubultā būtiskuma noteikšanas soļi. Agnese Alksne-Bensone, CSR Latvia līdzdibinātāja, Sustainability Partners, SIA vadītāja00:47:30 Kas ir ilgtspējas ziņojuma vienotais elektroniskais formāts iXBRL. Jekaterina Novicka, partnere, digitizācija un ESG datu sistēmas, Orients01:10:30 Jautājumi un atbildes.

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam, ka kāds vietējais uzņēmums plāno veikt IPO vai to apdomā kā vienu no finansējuma piesaistīšanas iespējām. Kā norāda Nasdaq, publisko piedāvājumu skaits Baltijas valstīs pieaug katru gadu. Tāpēc, lai arī lēnām, tomēr vietējais kapitāla tirgus turpina savu attīstību, paplašinot esošās un sniedzot jaunas iespējas uzņēmumiem un to akcionāriem/dalībniekiem.Ir jāņem vērā vairāki būtiski aspekti, kas ietekmēs gan pašu IPO procesu, gan uzņēmuma darbību pēc tā. Šoreiz pieskārāmies personāla opcijām. Pastāstījām par personāla opciju nozīmi uzņēmumu stratēģijā un darbinieku motivācijā. Piedāvājām praktiskus padomus un skaidrojumus, kas palīdzētu labāk izprast, kā personāla opcijas varam izmantot, lai veicinātu gan uzņēmuma, gan darbinieku finansiālo izaugsmi.Vebinārs ir paredzēts gan SIA, gan AS vadītājiem, gan finanšu speciālistiem, kā arī ikvienam, kurš interesējas par personāla opcijām. Pieredzējuši eksperti dalīsies savā pieredzē un zināšanās, atbildot uz jautājumiem un piedāvājot praktiskus risinājumus.Vebinārā uzstājās Sorainen vadošais speciālists, zvērināts advokāts Māris Liguts un nodokļu partnere Aija Lasmane, bet praktiskajā pieredzē dalīsies Valdis Siksnis, kas ir jaundibinātās INDEXO Bankas valdes priekšsēdētājs un Latvijas pensiju uzkrājumu pārvaldnieka IPAS "Indexo" viens no dibinātājiem. Pasākumu moderēja Sorainen zvērināta advokāte Inese Heinacka.Vebinārs latviešu valodā.00:00:00 – Ievads – Inese Heinacka00:01:40 – Personāla opcijas - Māris Liguts00:22:06 – Nodokļu piemērošana personāla opcijām - Aija Lasmane00:40:48 – Praktiskā pieredze - Valdis Siksnis01:01:00 - Jautājumu un atbilžu sadaļa

“G” jeb pārvaldība ir viens no uzņēmuma darbības stūrakmeņiem. Viens no labas korporatīvās pārvaldības elementiem ir valdes un padomes locekļu zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams uzņēmuma stratēģiskajai un ikdienas vadībai.Šoreiz mēs runājām par to, kāda varētu būt ceļa karte vadības “zvaigžņu komandas” izveidei un, kā veicināt efektīvu sadarbību gan valdes un padomes iekšienē, gan arī šo abu pārvaldes institūciju starpā un kā rezultātā nodrošināt kvalitatīvus lēmumus veiksmīgai uzņēmuma attīstībai ikdienā un arī krīzes situācijās.Savukārt uz “S”, jeb pārvaldības sociālo dimensiju paskatīsimies no vadības dienaskārtības viedokļa – kur un vai meklēt laikmeta zīmes, kā arī, vai visas tendences ir jāpārņem?Sarunu pirmajā daļā uzstājās Sorainen vecākā juriste Zane Paeglīte un vadošais speciālists, zvērināts advokāts Andis Burkevics.Sarunu otro daļa norisinājās diskusijas formātā.Aicinājām diskusijas dalībniekus dalīties pieredzē un ieteikumos par pasākuma tēmu, tai skaitā par to kā gudri pārvaldīt grūto lēmumu pieņemšanu un, kā šādus lēmumu komunicēt ārpus valdes un padomes.Diskusiju moderēja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus.Diskusijas dalībnieki:Novatore līdzdibinātāju un 4 uzņēmumu padomes locekli Baiba Anda RubesaSupervizori un līderības treneri Katrīna OšlejaSwedbank Juridiskās pārvaldes vadītāju Agnese GardaDelfinGroup, Banku Augstkolas un LatNetRail padomes locekli Mārtiņš BičevskisLinstow Baltic Projektu attīstības un ilgtspējas direktoru Andis Kublačovs00:00:00 - Ievads - Eva Berlaus00:03:45 - Kā domāt par ceļa karti vadības «zvaigžņu komandas» izveidei? - vecākā juriste Zane Paeglīte00:21:30 - «S», jeb pārvaldības sociālā dimensija no vadības dienaskārtības viedokļa – kur un vai meklēt laikmeta zīmes, kā arī, vai visas tendences ir jāpārņem - vadošais speciālists, zvērināts advokāts Andis Burkevics00:34:35 - Diskusijas daļa

Aicinājām uz vebināru par publisko iepirkumu aktualitātēm aizsardzības un drošības iepirkumu jomā. Kopš kara sākuma Ukrainā šī joma ir strauji attīstījusies – pieauguši valsts budžeta tēriņi aizsardzībai, Saeima pieņēma jaunu Aizsardzības industrijas likumu un iestādes un kapitālsabiedrības plašāk piemēro pretendentu drošības pārbaudi IT un infrastruktūras jomās, īpašu uzmanību pievēršot piegādēm un pakalpojumiem no Ķīnas. Dalījāmies ar savu pieredzi šī regulējuma tapšanā, strīdu risināšanā Iepirkumu uzraudzības birojā un piegāžu drošības aspektiem.Vebinārā 12. jūnijā plkst. 10:00-11:30 Sorainen publisko iepirkumu prakses grupas komanda apsprieda šādas tēmas:00:00:01 – Aizsardzības industrijas likuma jauninājumi jomas iepirkumos. Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte.00:037:00 – Iepirkumu uzraudzības biroja prakse Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanā.Diāna Adamoviča, juriste01:03:56 – Iepirkumu uzraudzības biroja prakse Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanā (turpinājums) Sabīne Stirniņa, jurista palīdze01:11:25 Iepirkumu uzraudzības biroja prakse IT drošības jomā – MK 508. un 442. noteikumi. Katrīna Bičevska, zvērināta advokāta palīdze.

Sorainen aicināja visus interesentus uz kārtējo vebināru par aktualitātēm Tirdzniecības un patēriņa preču nozarē, 30. maijā 10:00.Ņemot vērā aktualitātes, ko redzam gan tirgū, gan mūsu klientu ikdienas darbībā bijām sagatavojuši tēmas konkurences, korporatīvo tiesību, sankciju un nodokļu jomās.Šis vebinārs noderīgs uzņēmējiem, kas nodarbojas ar preču tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu dažādās nozarēs, tostarp e-komercijā, kā arī šo uzņēmumu juristiem, vadītājiem un citiem interesantiem.Šoreiz vebinārā runājām par šādiem tematiem:00:00:01 - Ievads. Zane Akermane, zvērināta advokāte, Tirdzniecības un patēriņu preču sektora grupas vadītāja.00:04:17 - Mīti un patiesības par cenu veidošanu un tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Marika Grunte, vecākā juriste.00:22:10 - Pilnvaru veidi uzņēmumā un praktiski ieteikumi. Kate Berlaua, zvērināta advokāta palīdze.00:42:05 - Sankciju atbilstība uzņēmējiem. Edvīns Draba, vecākais jurists.01:08:26 - Nodokļu aktualitātes tirdzniecības sfēras uzņēmumiem. Dace Everte, vecākā nodokļu menedžere

Daudziem vairs nav jaunums, ka bankām ir jāapkopo ar vides, sociālajiem un pārvaldības (ESG) kritērijiem saistīta informācija. Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA), sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas bankas asociācijām un finanšu pakalpojumu sniedzējiem, ir izstrādājusi Baltijas līmeņa ESG jomas anketu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulatoru (izstrādāts sadarbībā ar Deloitte), lai veidotu labāku izpratni par nepieciešamo informāciju un palīdzētu saviem klientiem datu apkopošanas un sastrukturēšanas aktivitātēs.28. maijā 15:00 aicinājām uz ESG sarunām 14: Banku vienotā ESG klientu anketa un citi jaunumi, lai kopā ar FNA pārstāvi nedaudz ieskicētu šo tēmu.FNA pārstāvis un SEB bankas Ilgtspējas vadītājs Viktors Toropovs pastāstīja par FNA izstrādātajiem instrumentiem, kas palīdzēs ne tikai formālo prasību izpildē, bet, pareizi tos lietojot, veicinās papildu efektivitāti un palielinās uzņēmuma konkurētspēju ESG jomā:ESG jomas anketa: specifiski jautājumi, kurus ar lielu varbūtību uzdos banku sektors un pamatprincipi, uz kuriem šī anketa ir balstīta, kā arī praktiski skaidrojumi un ieteikumi šīs anketas aizpildīšanā. Citiem vārdiem – Viktors iedos ceļa karti, lai uzņēmums, kuram ir jāsavāc un jāsniedz šī informācija, varētu pēc iespējas efektīvāk noorientēties informācijas apkopošanā; unsiltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulators: īsumā par tā funkcionalitāti un tvērumu.Par jaunumiem saistībā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu skaidroja Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Santa Rubīna.Vebināra moderators: Rūdolfs Eņģelis, zvērināts advokāts, Sorainen partneris, Finanšu un apdrošināšanas prakses vadītājs Latvijā un līdzvadītājs Sorainen Finanšu un apdrošināšanas prakses grupai Baltijas valstu līmenī.00:00:01 - Ievads. Rūdolfs Eņģelis00:03:40 - ESG jomas anketa un iltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju kalkulators Viktors Toropovs00:48:34 -Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Santa Rubīna 

Parasti pirmais, kas nāk prātā, kad uzņēmums vēlas saņemt finansējumu, ir vērsties pie bankas un saņemt kredītu. Tomēr ir arī citi finansējuma veidi. Viens no tiem ir obligācijas. Attiecībā uz obligācijām bieži ir dzirdēts, ka obligācijas ir paredzētas tikai liela apmēra darījumiem par vairākiem desmitiem miljonu eiro; tikai lieli uzņēmumi ar lieliem iekšējiem resursiem var sekmīgi realizēt obligāciju procesus; pats obligāciju process ir sarežģīts un tāpēc vieglāk šķiet saņemt kredītu bankā.Ar šo vebināru vēlējāmies kliedēt mītus. Jo var būt situācijas, kad atkarībā no konkrētā uzņēmuma vēlmēm un tā darbības, obligācijas ir vēlamākais un atbilstošākais finansēšanas veids. Vebinārā fokusējāmies uz 1 – 8 miljonu EUR apmēra obligācijām, tas ir, jau pašā sākumā kliedējot vienu no mītiem. Vebinārs aptvēra obligāciju procesu no A – Z jeb no lēmuma par obligāciju procesa sākšanu līdz praktiskas dzīves piemēram.Uz vebināru aicinājām š.g. 30. aprīlī , lai izrunātu tēmas:Lēmums par finansējuma piesaisti – kad labāk izvēlēties obligācijas; kad tomēr citus finansējuma avotus.Kā tiek organizēts obligāciju process – no sākuma līdz sekmīgai obligāciju emisijai;Obligāciju process no juridiskās puses;Praktisks obligāciju pieredzes stāsts: Banga Ltd.Vebināra lektori -  praktiķi ar pieredzi obligāciju darījumos.Lektori:Valērija Lieģe, Oaklins partnere. Oaklins ir pasaulē vadošais finanšu konsultants vidēja izmēra uzņēmumiem ar vairāk kā 850 pieredzējušu speciālistu komandu 47 valstīs. Oaklins specializējas kapitāla piesaistē, uzņēmumu pārdošanas, iegādes un apvienošanas darījumos, kā arī uzņēmumu vērtēšanā.Kristiāna Janvare, Signet Bank Investment banking pāvaldes vadītāja. Signet Bank ir Nr. 1 banka Latvijā pēc organizēto obligāciju emisiju apjoma un skaita.Inese Heinacka, Sorainen zvērināta advokāte, kura ikdienā strādā ar finansēšanas juridiskajiem jautājumiem, tajā skaitā ar obligāciju aspektiem.Raivis Veckāgans, Banga Ltd līdzīpašnieks, pārdošanas direktors. Banga Ltd ir zivju pārstrādes uzņēmums ar ražotni Rojā, kuri savu produkciju pārdod gan Latvijā, gan arī eksportē uz vairākām valstīm. Banga Ltd ir obligācijas 2 500 000 EUR apmērā.Vebināra moderators: Rūdolfs Eņģelis, zvērināts advokāts, Sorainen partneris, Finanšu un apdrošināšanas prakses vadītājs Latvijā un līdzvadītājs Sorainen Finanšu un apdrošināšanas prakses grupai Baltijas valstu līmenī.

Krīzes, kļūdaini lēmumi, neprasmīga komunikācija, nekonsekventas prakses, greizsirdīgu konkurentu nomelnojoši paziņojumi, sabiedrības izslēgšanas kultūra ir tikai daļa no klupšanas akmeņiem, kas var aptumšot un pat nopietni apdraudēt uzņēmuma vadītāja un sekojoši – visa biznesa reputāciju. Šādas situācijas prasa kompleksu risinājumu un dažādu speciālistu iesaisti, to skaitā – arī  tiesību ekspertu.Tieši ar zvērināta advokāta skatījumu un pieredzi, risinot reputācijas lietas tiesā un ārpus tās, iepazīstinājām mūsu vebinārā – Reputācijas vērtība, draudi un aizsardzība – 23. aprīlī.Par reputācijas apdraudējumu un rīcību stāstīja Sorainen partneris, zvērināts advokāts un Strīdu risināšanas prakses vadītājs Latvijā Andris Tauriņš. Andris ir atpazīstams reputācijas aizsardzības juridiskajiem jautājumiem veltītu interviju un publikāciju autors, kā arī ir pārstāvējis tiesā un ārpustiesas klientus, kuri ir cietuši no apmelojošiem apgalvojumiem vai publikācijām.Piedāvātais saturs:Reputācijas nozīme: Kā tā ietekmē uzņēmuma sekmes un vērtībuReputācijas apdraudējumi: Kādi faktori var kaitēt uzņēmuma reputācijaiReputācijas aizsardzība: Kādas stratēģijas un taktikas var izmantot, lai aizsargātu uzņēmuma reputācijuKrīzes komunikācija: Kā rīkoties, ja uzņēmuma reputācija ir apdraudētaLabākās prakses: Piemēri un padomi efektīvai reputācijas vadībai

Šajā vebinārā moderētas diskusijas veidā analizējām plānotās izmaiņas, kā arī apspriedām to ietekmi uz šķīrējtiesas procesa ātrumu, izmaksām, paredzamību un procesa godīgumu. Diskusijā mēģinājām rast atbildi uz jautājumu – kurā brīdī no uzņēmuma risku plānošanas viedokļa izdevīgāk ir izvēlēties šķīrējtiesu un vai ir citi apsvērumi, kas jāņem vērā, lai iespējamā strīda situācijā sevi nostādītu iespējami labākajā pozīcijā.Diskusijā eksperti pārstāvēja viedokļus no klienta interešu pārstāvības, šķīrējtiesneša skatupunkta un šķīrējtiesas kā procesu organizējošās institūcijas puses.EKSPERTIPartneris, zvērināts advokāts Valts Nerets, ZAB SorainenPartneris, zvērināts advokāts, LTRK šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis Agris Repšs, ZAB Dalderis & RepšsZvērināts advokāts Viktors Kasjanovs, Rīgas starptautiskā komerciālās šķīrējtiesas prezidija loceklisMODERATORSZvērināta advokāte Agita Sprūde, ZAB Sorainen

Šajā ESG sarunu pasākumā pievērsāmies “karstajiem” jaunumiem tiesvedību jomā. Apskatījām ilgi gaidītos un nupat pasludinātos Satversmes tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus ilgtspējas un klimata lietās, kā arī parunājām par to, kā tajos paustās atziņas varētu mainīt uzņēmumu rīcības pienākumus.Vebinārs, kas norisinājās 16. aprīlī 10:00 – mūsu ekspertes un vieslektore koncentrējās un apsprieda šādus jautājumus:Ilgtspējas pienākums Satversmē un normas par mazāka caurmēra koku ciršanu neatbilstība tamEiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi klimata lietās par valstu pienākumu rīkoties klimata izmaiņu negatīvo seku mazināšanai un Latvijas nostājaVides aizsardzības regulējuma sazobe ar tiesu spriedumos paustajām atziņām.Vebināru prezentācijas laiki:00:00:01 – Ievads, zvērināta advokāte Agita Sprūde00:04:45 – Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 9. aprīļa nolēmumi klimata lietās – Alise Artamonova, juridiskā padomniece, Latvijas Republikas Tiessībsarga birojs00:24:08 – llgtspēja Satversmes tiesā, zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika00:57:40 – Tiesas spriedumu ietekme uz vides tiesībām - zvērināta advokāte Zane Akermane

Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā sankciju tematika ir bijusi ārkārtīgi aktuāla. Pēdējo divu gadu laikā sankciju tvērums ir tikai paplašinājies, jo finanšu sankcijām tiek pakļautas aizvien jaunas personas, savukārt sektorālās sankcijas tiek noteiktas jaunām preču un pakalpojumu grupām. Vienlaikus, tiek virzīti pasākumi, lai apkarotu sankciju apiešanas mēģinājumus.Latvijas un ES likumos ir noteikts, ka sankcijas ir obligātas un jāievēro visām personām. Saistībā ar šo, uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā izpildīt šīs prasības un nodrošināt sankciju atbilstību, nekavējot savu attīstību un saimniecisko darbību.Uz vebināru aicinājām š.g. 26. martā, lai izrunātu sekojošas tēmas:Kā orientēties dažādajos sankciju režīmos?Kā izveidot efektīvus un praktiskus sankciju kontroles mehānismus uzņēmumā?Ar kādām sekām jārēķinās, nenodrošinot sankciju ievērošanu?Ko darīt, ja ierobežojumu dēļ sadarbība ar partneriem vairs nav iespējama?Kāda ir sankciju ietekme uz noslēgtajiem līgumiem?Kādi noteikumi jāparedz līgumos, lai nodrošinātu sankciju atbilstību?Šis vebinārs būtu noderīgs uzņēmējiem, kuri:sadarbojas ar ārvalstu darījumu partneriem;nodarbojas ar preču eksportu vai importu;vēlas ieviest praktisku sankciju atbilstības iekšējās kontroles sistēmu uzņēmumā;vēlas uzturēt labu sadarbību ar finanšu iestādēm un efektīvi pārvaldīt sankciju riskus.Vebināru prezentācijas laiki:00:00:01 – Ievads, partneris, zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis00:08:40 – Padomi sankciju risku pārvaldīšanai – Edvīns Draba, vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists (CAMS)00:53:53 - Sankciju ietekme uz līgumiem, partneris, zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis01:15:10 – Jautājumi un atbildes

Sagaidot pavasari, aicinājām uz Sorainen Tehnoloģiju, mediju, telekomunikāciju un Tirdzniecības un patēriņu preču sektorgrupu sadarbības vebināru, lai pastāstītu un dalītos ar aktualitātēm, kas skar e-komercijas jomu. Vebināru prezentācijas laiki:00:00:01 – Ievads, zvērināta advokāte Zane Akermane00:02:00 – PVN aktualitātes pārrobežu e-komercijas darījumos – nodokļu menedžeris Raivis Liberts00:27:25 – Jaunākie iestāžu un tiesu lēmumi negodīgas komercprakses aizlieguma regulējuma jomā – zvērināta advokāta palīdze Gunta Bambāne00:56:10 – Patērētāju kolektīvo prasību mehānisms – jurists Artūrs KazāksPasākumu moderēja zvērināta advokāte, Tirdzniecības un patēriņu preču sektorgrupas vadītāja Zane Akermane.

Ilgtspējas jautājumi katru nozari ietekmē dažādi. Šoreiz aicinājām 12. martā 15:00 uz ESG sarunu, kuras ietvaros runājām par to, kā augošās ESG prasības ietekmēs tieši tehnoloģiju nozarē darbojošos uzņēmumus, kādi rīki uzņēmumiem būs pieejami, lai palīdzētu sagatavoties ESG prasību ieviešanai, un dzirdēsim uzņēmēju stāstus par pirmajiem soļiem ESG virzienā, kā arī par iespējām, ko ESG paver tehnoloģiju uzņēmumiem.Pasākumu moderēja TMT sektora grupas vadītāja Latvijā, zvērināta advokāte Linda Sarāne-Reneslāce. Vebināra prezentāciju laiki:00:00:01 - Ievads, zvērināta advokāte Linda Sarāne-Reneslāce00:03:23 - Kādas ESG prasības ir un būs jāievēro tehnoloģiju uzņēmumiem? – ESG prakses vadītāja Latvijā, zvērināta advokāte Agita Sprūde00:26:50 - Kas ir SuSTool un kā tas palīdzēs jūsu uzņēmumam izpildīt ar ESG ziņošanu saistītās prasības? Aptauja – kādā gatavība ESG prasību ieviešanai ir IKT nozares uzņēmumi? –  Dr. Māra Jākobsone,  LIKTA valdes locekle00:40:30 - Kas ilgtspēja ir LVRTC? Pirmie apzinātie soļi. Gita Tillere, LVRTC ilgtspējas un kvalitātes vadītāja00:54:29 - ESG un iespējas: Printify stāsts. Andris Dimants, Printify juridiskās daļas vadītājs01:10:18 - Jautājumu un atbilžu sesija

Dienas tēma: Sadarbība dažādos piegādes ķēdes līmeņos jeb vertikālie līgumiUzņēmumi, kas darbojas ražošanas / tirdzniecības / izplatīšanas jomās nereti savos līgumos ar sadarbības partneriem paredz noteikumus, kas ietver konkurences ierobežojumus. Dažkārt konkurences ierobežojumi var radīt tiešu konkurences tiesību pārkāpumu risku (piemēram, tālākpārdošanas cenas fiksēšana). Savukārt virkne citu konkurences ierobežojumu ir atzīstami par dabisku un pat nepieciešamu līguma elementu (piemēram, ekskluzīvās izplatīšanas tiesības vai nekonkurēšanas pienākums), kuru pareizi ieviešot praksē, nepastāv konkurences tiesību pārkāpuma risks.Šoreiz Sorainen Konkurences un regulēto jomu prakses grupas pārstāvji kopā ar Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta galveno eksperti Noru Vilisoni sniedza praktisku ieskatu pamata jautājumos, kas saistīti ar vertikālo vienošanos īstenošanu praksē, lai tā neradītu konkurences tiesību pārkāpumu risku vai lai novērstu pārkāpumu vai tā iespēju.00:00:01 - Kas ir vertikālie līgumi? Vertikālo līgumu veidi un būtiskākās pazīmes (parasta izplatīšana, ekskluzīvā, selektīvā izplatīšana, aģenta līgums). Ieva Andersone, Latvijas biroja vadošā partnere, Konkurences un regulēto jomu prakses vadītāja.00:21:45 - Smagākie konkurences ierobežojumi vertikālajos līgumos, piemēri no prakses. Marika Grunte, vecākā juriste00:47:20 -Tiesu prakse: Vienpusēja darbība vai aizliegta vertikāla vienošanās? Diāna Adamoviča, juriste00:56:48 - Praktiski padomi uzņēmējam no Konkurences padomes skatupunkta: iecietības programma vertikālu vienošanos dalībniekiem, anonīmas konsultācijas, Konkurences padomes atļaujas saņemšana, paziņojot vertikālu vienošanos. Nora Vilisone, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta galvenā eksperte

28. janvārī Eiropā, ASV un Kanādā tiek svinēta Datu aizsardzības diena. Tai par godu aicinājām uz Sorainen ikgadējo datu aizsardzības vebināru, kuru mēs organizējam visās Baltijas valstīs.Mūsu datu aizsardzības komanda pasākuma laikā sniedza praktiskus padomus un pārskatīja jaunākās tendences jomās, kas saistītas ar personas datu apstrādi un digitālajiem pakalpojumiem.Vebināra prezentāciju laiki:00:00:01 - Ievadvārdi Linda Sarāne-Reneslāce00:02:45 Datu valsts inspekcijas konstatētie pārkāpumi 2023. gadā - Gunta Bambāne, Zvērināta advokāta palīdze00:23:42 NIS2 direktīva par kiberdrošību – kad to ieviesīs Latvijā un kādas prasības attieksies uz uzņēmumiem? - Krišjānis Knodze, jurista palīgs00:39:35 Digitālo pakalpojumu aktā paredzētie pienākumi ir spēkā no 17. februāra – kas tie ir un uz ko tie attieksies? - Linda Sarāne-Reneslāce, zvērināta advokāte, vadošā speciāliste01:01:05 Cross Border Enforcement Activities by the Baltic Supervisory Authorities: Process, Cases and Lessons Learned (Pārrobežu atbildības piemērošanas prakse Baltijas valstīs: process, lietas un gūtās mācības) (angļu valodā) - Zane Akermane, zvērināta advokāte (Latvija), Raminta Matulytė, Zvērināta advokāta palīdze (Lietuva), Jürgen Adamson, jurists (Igaunija).

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir publicējusi vairākus ziņojumus un vadlīnijas attiecībā uz ilgtspējas un pārvaldības jautājumiem, kas attiecināmi uz starptautiskas grupas uzņēmumiem. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ir izstrādājusi “Transfertcenu vadlīnijas starptautiskajiem uzņēmumiem un nodokļu administrācijām”.Šajā vebinārā vecākais jurists Edgars Hercenbergs, jurists Raivis Liberts un zvērināta advokāte Agita Sprūde sniedza ieskatu tajā, ko šie dokumenti nozīmē un kā tos efektīvi izmantot veidojot uzņēmuma ilgtspējas stratēģiju.Iepazīstināsim ar ilgtspējības sazobi ar biznesa stratēģiju, riskiem un zaudējumiem, liekot uzsvaru uz Latvijas transfertcenu tiesu praksi un praktiskām norādēm nodokļu risku mazināšanā,Turpināsim par ESG un transfertcenu sazobi piegādes ķēdē, ņemot vērā idejas, kuras ļoti iespējams tiks apspriestas ESAO,Iepazīstināsim ar ANO dokumentiem par ilgtspējas jautājumiem,Aplūkosim transfertcenu aspektus oglekļa emisijas kvotu un oglekļa kredītu tirdzniecībā,Iepazīstināsim ar Nodokļu ilgtspējas indeksu (Tax Sustainability Index) un tā izmantošanas iespējām Latvijas uzņēmumiem.Vebināra prezentāciju laiki:00:02:50 Transfertcenas un ESG (Edgars Hercenbergs)00:39:30 Transfertcenu aspekti oglekļa emisijas kvotu kredītu tirdzniecībā (Raivis Liberts)01:00:49 Nodokļus ilgtspējības indekss (Edgars Hercenbergs)

Šajā ESG sarunu epizodē atskatījāmies uz 2023.gada galvenajiem notikumiem ESG jomā Latvijā un pasaulē.Vebinārā mūsu eksperti - Eva Berlaus, Agita Sprūde, Agneta Rumpa, Andis Burkevics, Gunta Bambāne, Ieva Andersone un Zane Akermane atgādināja un pastāstīja, kas jauns tika sagaidīts ESG regulējumā, kas aktuāls notiek dažādu valstu tiesās, kādas globālās un reģionālās iniciatīvas tika apspriestas un pieņemtas un visbeidzot – kam gatavoties 2024.gadā.

Šis gads ir atnācis ar virkni aktualitātēm patērētāju tiesību regulējumā, kā arī citās sfērās, kas skar tirdzniecības sektoru. Attiecīgi gada nogalē nolēmām padalīties ar mūsuprāt interesantākajiem jaunumiem, pieredzi un notikumiem, kas var noderēt visiem uzņēmumiem, kas darbojas tirdzniecības un patērētāju apkalpošanas jomā.Sorainen patērētāju tiesību, tiesvedības, konkurences un nodokļu jomu eksperti aicināja uz vebināru par aktualitātēm Tirdzniecības un patēriņa preču nozarē, 5.decembrī.Apskatītās tēmas:Aktualitātes cenu uzrādīšanas noteikumos un citos patērētāju tiesību jautājumos (zvērināta advokāte Zane Akermane)Kādus jaunumus ieviesīs patērētāju kolektīvo sūdzību regulējums? (jurists Artūrs Kazāks)Atļauta sadarbība vai aizliegts kartelis? Ko der zināt konkurentiem? (vecākā juriste Marika Grunte)Nodokļu aktualitātes tirdzniecības sfēras uzņēmumiem. (vecākā nodokļu menedžere Dace Everte)Šis vebinārs aktuāls uzņēmējiem, kas nodarbojas ar preču tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu dažādās nozarēs, tostarp e-komercijā, kā arī šo uzņēmumu juristiem, vadītājiem un citiem interesantiem.

Turpinot mūsu ESG sarunu ciklu – šoreiz pievērsāmies lauksaimniecības nozarei.Lauksaimniecība ir viens no svarīgākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā, un tas ir neapšaubāmi nozīmīgs Latvijas sabiedrībā kopumā. Līdz ar Eiropas Savienības uzņemto kursu uz ilgtspēju, vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti ir kļuvuši vitāli svarīgi arī lauksaimniecības nozarē. To ieviešana lauksaimniecībā sniedz labumu sabiedrībai, samazina negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabo korporatīvās pārvaldības jomu.Mēs aicinājām interesentus 28.novembrī 10:00 pievienoties tiešsaistes vebināram.Pasākumā, kuru moderēja mūsu kolēģe, zvērināta advokāta palīdze Natālija Ešenberga, mūsu ekspertes apsprieda šādus jautājumus:Ilgtspējas risku pārvaldība: cik svarīgi tas ir lauksaimniecības jomā? (Eva Berlaus, Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte)Eiropas zaļais kurss: jaunās vides prasības lauksaimniekiem. (Zane Akermane, zvērināta advokāte)Kā novērst interešu konfliktu ES fondu projektos? (Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte)

Tiesību regulējums tā sauktajās “dzīvības zinātņu”  nozarēs, tajā skaitā, farmācijā un medicīnisko ierīču jomā, ir dinamisks un pastāvīgi attīstās. Tāpēc mēs esam apkopojuši dažas būtiskas un šobrīd aktuālas tēmas, kas, mūsuprāt, būs saistošas zāļu un medicīnisko ierīču ražotājiem, to pārstāvjiem un dažādu līmeņu izplatītājiem, publiskām un privātām ārstniecības iestādēm, nozares asociācijām un citiem farmācijas, medicīnisko ierīču un veselības aprūpes jomas pārstāvjiem.Aicinājām uz tiešsaistes vebināru, lai konspektīvā veidā informētu par šādām dzīvības zinātņu nozares pārstāvjiem interesantām aktualitātēm:Top jauns ES līmeņa regulējums farmācijas jomāESG iniciatīvas konkurences tiesību skatījumā dzīvības zinātņu un veselības aprūpes sektorāTiesu prakses jaunumi zāļu reklāmas jautājumosVērtībās balstīti iepirkumi veselības aprūpēJaunumi darba tiesībās attiecībā uz konkurences ierobežojumu un komercnoslēpuma aizsardzībuPasākuma lektori - partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone, vecākā juriste Marika Grunte, vadošais speciālists, zvērināts advokāts Andis Burkevics, juriste Diāna Adamoviča un zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika.

Uz eksportētājiem aktuālajiem juridiskajiem un nodokļu jautājumiem:* Kad ir obligāti jāveido pastāvīgā pārstāvniecība ārvalstīs?* Kādos gadījumos  obligāti jāreģistrējās kā PVN maksātājam ārvalstīs?Atbild partneri Jānis Taukačs, Valts Nerets un nodokļu menedžere Kristīne Erele.

Ilgtspējīgais finansējums un ilgtspējīgu projektu finansēšana arvien saglabā aktualitāti. Pat, ja starmešu gaisma pievērsta “degošākām” problēmām kā procentu likmes un ģeopolitiskie izaicinājumi. Vēl jo vairāk, šie izaicinājumi tieši izgaismo vajadzību gan finansētājiem, gan finansējuma ņēmējiem pievērst uzmanību ilgtspējas faktoriem, kas var palīdzēt mazināt līdzīgus izaicinājumus nākotnē.Vebināra sākumā zvērināta advokāta palīdze Agneta Rumpa pievērsīsies populārāko ilgtspējīgo finansējuma veidu apskatam, kā arī būtiskākajām īpašajām pazīmēm, kas jāņem vērā tieši ilgtspējīgā finansējuma gadījumā. Kā arī detalizētāk apskatīsim ilgtspējīgā finansējuma iespējas kapitāla tirgos:ilgtspējīgās obligācijas (sustainable bonds),zaļās obligācijas (green bonds),sociālās obligācijas (social bonds) unilgtspējai piesaistītās obligācijas (sustainability linked-bonds).Ar savu praktisko pieredzi zaļo obligāciju emisijā padalīsies uzņēmums AS Augstsprieguma tīkls. Uzņēmuma pārstāve Ieva Varakalne ieskicēs galvenos zaļo obligāciju emisijas etapus, lielākos izaicinājumus un emitenta pienākumus,  kā arī ieguvumus no ilgtspējīgo obligāciju emisijas.Noslēgumā zvērināta advokāte Inese Heinacka iepazīstinās ar gūtajām atziņām no Latvijā izplatītāka finansējuma veida – projektu kreditēšanas – tieši ilgtspējīgo projektu ietvaros. Šāds ilgtspējīgo projektu klāsts var būt diezgan plašs (sākot no ilgtspējīgiem ēku būvniecības projektiem līdz saules paneļu parku, vēja parku būvniecībai).Pasākumu moderēja mūsu partnere, zvērināta advokāte – Lelde Laviņa.

Lai arī nekustamo īpašumu darījumu tirgus stagnē, likumdevējs un tiesību normu piemērotāji – nē. Attiecīgi, ir jaunumi, pieredze, un statistika ar ko padalīties, un kas var noderēt visiem nekustamā īpašuma un būvniecības sektora interesantiem. Sorainen nekustamā īpašuma un būvniecības, Korporatīvo noziegumu un Atbilstības prakšu grupas eksperti aicināja uz vebināru.Šoreiz apskatījām šādas tēmas:Aktuālais nekustamā īpašuma un būvniecības sektorā – Jorens Jaunozols, partneris, zvērināts advokāts.Nekustamā īpašuma un būvniecības sektors zem Finanšu izlūkošanas dienesta lupas – ko gaidīt? – Dr.iur. Violeta Zeppa Priedīte, vadošā speciāliste, zvērināta advokāte un Krista Niklase, zvērināta advokāta palīdzeKādas priekšrocības ir pieejamas lielo vēja parku attīstītājiem? – Annija Straupe, juristeESG svarīgākās prasības nekustamo īpašumu jomā: vides prasības un lielākie izaicinājumi – Zane Akermane, zvērināta advokāteNekustamā īpašuma un būvniecības sektora nodokļu aktualitātes – Dace Everte, vecākā nodokļu speciālisteArī šoreiz esam aicinājuši pārstāvi no vadoša nekustamā īpašuma pakalpojumu un investīcijas pārvaldīšanas uzņēmuma Colliers. Agija Vērdiņa – Colliers Latvija Konsultāciju nodaļas vadītāja, jūs iepazīstinās ar nekustamā īpašuma tirgus apskatu un tendencēm šobrīd.

Šajā ESG sarunu epizodē, kuru moderēja vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Santa Rubīna - pievērsāmies piegādes ķēdēm un ar tām saistītajām ESG tēmām. Runājām gan par prasībām, kas izrietēs no topošās direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, gan par konkurences tiesību aspektiem piegādes ķēžu izveidē un pārvaldībā, gan arī par atsevišķiem peļņas nodokļa, jeb UIN, jautājumiem transfertcenu jomā.Pasākumā mūsu eksperti - vecākā juriste Marika Grunte, zvērināta advokāte Agita Sprūde un vecākais jurists Edgars Hercenbergs apsprieda šādus jautājumus:Kā piegādes ķēdes ietekmēs topošā direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspējuKā līgumiski vadīt riskus piegādes ķēdēsKonkurences tiesību riski izveidojot piegādes ķēžu pārvaldības sistēmuKas jāievēro komunicējot ar citiem tirgus dalībniekiem par dažādiem, ar ESG saistītiem, jautājumiem, tostarp slēdzot vienošanās par izpēti un izstrādiNodokļu riski transfertcenu jomā – ko atcerēties veidojot un īstenojot starptautisku piegādes ķēdi ESG laikmetā (tagadnes un nākotnes perspektīvas).

G (governance) jeb pārvaldība ir saīsinājuma ESG senākā sadaļa. Tās uzmanības centrā vienmēr ir bijuši procesi, kā uzņēmumu pārvaldīt labāk un likt tā vadībai virzīt biznesa attīstību tā, lai uzņēmums būtu veiksmīgs un īpašnieki saņemtu peļņu. Laika gaitā prasības uzņēmumiem ir augušas un nu to vadībai ir jādomā ne tikai par finanšu rādītājiem, bet arī citu ieinteresēto pušu (darbinieki, piegādātāji, kreditori u.c.) interesēm. Tāpēc pārvaldība ir tas ESG posms, kas apvieno un nodrošina ietvaru, lai uzņēmums veiksmīgāk tiktu galā ar ilgtspējas izaicinājumiem.Viens no pārvaldības pamatelementiem ir valdes un padomes darbības ietvars – t.i., kādi procesi un kvalitātes prasības stiprina valdes un padomes darbības kvalitāti un līdz ar to arī uzņēmuma noturību krīžu situācijās. Svarīgs elements ir kognitīvā dažādība, tai skaitā arī dzimumu balanss valdes un padomes sastāvā.ESG sarunas 6: pārvaldības kvalitāte – “G” ESG ietvaros mūsu biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Eva Berlaus, vecākā juriste Zane Paeglīte un vadošais speciālists, zvērināts advokāts Andis Burkevics:aplūkoja, kā var stiprināt valdes un padomes darbības kvalitāti un līdz ar to arī labu pārvaldību ilgtermiņā,iepazīstināja ar idejām un vēsmām no Direktīvas (ES) 2022/2381 par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū un saistītiem pasākumiem,runāja par iespējām un izaicinājumiem no darba tiesību viedokļa, strādājot ar dažādības aspektu attiecībā uz uzņēmumu darbiniekiem.

Pirms doties baudīt vasaru, aicinājām uz nekustamā īpašuma un būvniecības sektora pirmsvasaras vebināru par nekustamā īpašuma nozares aktualitātēm – 30. maijā plkst. 10:00.Šoreiz Sorainen nekustamā īpašuma un būvniecības sektora grupas pārstāvji kopā ar kolēģi no vadoša nekustamā īpašuma pakalpojumu un investīciju pārvaldīšanas uzņēmuma Colliers aicina Jūs tuvāk iepazīt šādas nozares aktualitātes:Dalītā īpašuma problēmas: ko paredz jaunais regulējums par tā izbeigšanu un ko Satversmes tiesa saka par noteikto lietošanas maksu?Pirmās atziņas no jaunā Rīgas teritorijas plānojumaVai saules parkus tiešām drīkst būvēt jebkur?Saistību izpildes garantija – ko tā sedz un prakses piemēri tās apturēšanāInženierkonsultanta regulējums Būvniecības likumā – vai tiešām nepieciešams?Būtiskākās tiesu prakses atziņas attiecībā uz ēkas īpašnieka atbildībuNekustamā īpašuma tirgus tendences

Vebinārā mūsu ekspertes koncentrējās un apsprieda šādus jautājumus:Vides jomas atbilstības prasības un to nodrošināšanaVispārīgas atbilstības prasības, kas jānodrošina jebkuram saimnieciskās darbības veicējam vides jomāIespējamie vides atbildības veidi, tai skaitā administratīvi un krimināltiesiski, nenodrošinot nepieciešamo atbilstībuPraktisku piemēru izklāsts un analīze

Mēs visi zinām, ka auto īpašnieki var nopirkt OCTA un KASKO. Ar būvniecību ir līdzīgi, jo likums paredz pienākumu nopirkt obligāto apdrosināšanu, kas savā ziņā salīdzināms ar pienākumu nopirkt OCTA auto. Savukārt, būvdarbu pasūtītājam un būvdarbu veicējiem (būvniekiem, arhitektiem, būvuzraugiem) ir tiesības papildus iegādāties apdrošināšanu, kas sedz jau daudz plašāku apdrošināšanas segumu vai aizsardzību. Šeit protams var vilkt paralēles ar KASKO apdrošināšanu, jo tiek apdrošināti papildus riski, kas svarīgi jau tieši pasūtītāja un būvnieku interešu aizsardzībai.Lai arī teorijā viss izklausās skaisti un atstrādāti, tomēr praksē viss nav tik vienkārši. Tāpēc aicinājām uz vebināru – Būvniecības obligātā apdrošināšana – reāla aizsardzība vai ilūzija? – 18.maijā, lai pastāstītu par būvniecības obligātās apdrošināšanas nepilnībām, norādot arī uz prakses piemēriem.Jautājumi, kurus apskatījām:Būvniecības apdrošināšana: veidi un pamatjautājumiKā vieslektoru esam aicinājuši Zinti Gaspažiņu no Marsh, lai viņš sniegtu kodolīgu kopsavilkumu par būvniecības procesā svarīgajiem apdrošināšanas līgumiem un to sniegto aizsardzību.Apdrošināšanas brokera pieredze ar obligāto būvniecības apdrošināšanuZintis pastāstīs par prakses piemēriem, kad obligātās būvniecības apdrošināšanas aizsardzības tvērums nav bijis pietiekams, un norādīs iespējamos risinājumus.Obligātā civiltiesiskā apdrošināšana no jurista skata punktaŠeit Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Santa Rubīna kopā ar vecāko juristi Lieni Ābolu pastāstīs par jautājumiem, kuriem vērts pievērst uzmanību jau līguma sarunu laikā un kādas prasības izvirzīt būvniekiem saistībā ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu.

Mūsdienās par kibernoziedznieku upuri var kļūt jebkurš uzņēmums un ikviens indivīds. Kibernoziegumu radītie zaudējumi veido 0,8% no pasaules IKP, skaitļos tie ir 600 miljardi ASV dolāru. Tas attiecas ne tikai uz lieliem starptautiskiem uzņēmumiem vai bankām. Praksē šie incidenti kļūst arvien biežāki arī Latvijā. Tāpēc kopā ar nozares ekspertiem organizējam šo pasākumu, lai sniegtu ieskatu par praktiskiem jautājumiem un to risinājumiem.Vebināra laikā sniedzām ieskatu par to, kādi ir būtiskākie kiberdraudi mūsdienās, kādus aspektus ir būtiski dokumentēt, ja jūsu uzņēmums ir cietis no kiberuzbrukuma, un ko ir svarīgi zināt, ja vēlaties apdrošināt savu uzņēmumu pret kiberuzbrukumiem.Kas būtu jāzina par kiberdrošību katram uzņēmumam? Kiberdrošības eksperta praktiskie padomi un ieteikumiKā vieslektoru esam aicinājuši Kirilu Solovjovu no uzņēmumam Possible Security, vienu no Latvijas vadošajiem kiberdrošības ekspertiem, lai sniegtu praktiskus padomus par biežāk sastopamajām problēmām, ar kurām uzņēmumi saskaras kiberdrošības jomā. Viņš sniegs praktiskus padomus un ieteikumus to risināšanai, kā arī pastāstīs, kā rīkoties, ja jūsu uzņēmums ir kļuvis par kiberizspiedēja upuri. Viņš arī dalīsies ar dažām atziņām par hakeru “izplatītākajiem slazdiem” un to, kā no tiem izvairīties.Kas uzņēmumam jādara kibernozieguma gadījumā?Sorainen vecākā juriste Jūlija Terjuhana dalīsies pieredzes stāstos un praktiskās zināšanās par to, kā risināt kiberincidentu no ziņošanas viedokļa, t.i., kādi aspekti ir jādokumentē un kurām valsts iestādēm par to jāziņo, kādi ir attiecīgie termiņi un informācija, kas jāiekļauj attiecīgajos ziņojumos. Vadošā speciāliste, zvērināta advokāte Santa Rubīna sniegs informāciju par to, kā rīkoties ar atlīdzību administrēšanu gadījumā, ja jūsu uzņēmums ir iegādājies kiberapdrošināšanu, un kā nodrošināt, lai incidents tiktu atrisināts ātri un efektīvi.Kiberdrošināšana – kā tā darbojas? Kā tā var palīdzēt aizsargāt jūsu uzņēmumu?Mūsu otrais vieslektors Andrius Barauskas, BUNDA apdrošināšanas nodaļas vadītājs, runās par tādiem jautājumiem kā: kas ir kiberapdrošināšana un ko tā sedz; galvenie kiberdraudi un kiberincidenti Baltijā; kā iegūt kiberapdrošināšanu; cik maksā kiberapdrošināšana. (Šī prezentācija ir angļu valodā)

Vides aizsardzības, klimata izmaiņas, ilgtspēja. Jēdzieni, kas no starptautiskiem forumiem ir atceļojuši līdz ikvienam no mums. Tāpēc nav pārsteigums, ka šos jēdzienus izmanto arī reklāmā, preces marķējumā, pakalpojumu aprakstā. Aizvien biežāk redzam produktus, kuru noformējumā izmantotas dabai raksturīgas krāsas, augu elementi, uzraksti “videi draudzīgs”, “dabisks”, “ekoloģisks” vai pat kāds īpašs logo, kas it kā apliecina produkta sertifikāciju.Vienlaikus Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju aizsardzības iestāžu pētījumā tika konstatēts, ka 42% gadījumu paziņojumi par to, ka precei vai pakalpojumam ir mazāk kaitīga ietekme uz vidi, ir bijuši pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši. Lai pret to cīnītos, Eiropas Savienībā gala izstrādes stadijā ir vairāki tiesību akti, tostarp Direktīva par zaļajiem paziņojumiem, Regula par ilgtspējīgu produktu ekodizainu un Patērētāju iespēcināšanas direktīva.Lai palīdzētu atpazīt, kurā brīdī sākas zaļmaldināšana, kā izpaudīsies patērētāju kolektīvās prasības un kādi riski ar tām saistīti, kā arī ieskicēt prasības, kas izrietēs no šīs jomas topošā regulējuma, 27. aprīlī aicinājām uz tiešsaistes vebināru „ESG sarunas 4: Kas ir zaļmaldināšana?“, kuru moderēja mūsu partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.Pasākuma pirmajā daļā uzstājās Sorainen zvērināta advokāte Agita Sprūde - par zaļmaldināšanu tagad - riski un sekas.Savukārt zvērināta jurista palīdze Lūcija Strauta runāja par to kas gaidāms nākotnē attiecībā uz zaļmaldināšanu.Lai sniegtu plašāku skatījumu un praktisku ieskatu tajā, kā notiek vides paziņojumu uzraudzība, sarunā piedalījās Ieva Baldiņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore.

Tuvojoties Pasaules intelektuālā īpašuma dienai, Sorainen intelektuālā īpašuma tiesību komanda rīkoja vebināru, kurā stāstīja par aktuāliem ar autortiesībām saistītiem tematiem.Vebinārā mūsu kolēģi prezentāja sekojošas tēmas:-Tikko pieņemti, iespējams, pēdējo 20 gadu laikā apjomīgākie grozījumi Autortiesību likumā: kādas izmaiņas tie paredz? - partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone-Kā pēc Autortiesību likuma grozījumu pieņemšanas nosakāma atlīdzība autortiesību līgumos? - Lūcija Strauta, zvērināta advokāta palīdze-Jautājums, par ko bieži aizmirst – kas jāparedz līgumos ar darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, lai varētu izmantot viņu radītos darbus? - Linda Reneslāce, zvērināta advokāte- Digitālā laikmeta izaicinājums – kam pieder tiesības uz mākslīgā intelekta radītu objektu?- Jūlija Terjuhana, vecākā juriste- Strīdi un autortiesības – ieskats pēdējo gadu tiesvedībās. - Andris Tauriņš, partneris, zvērināts advokāts

Ir labs teiciens un gudrs ieteikums – ratus taisi ziemā, ragavas – vasarā. Ar mantošanas jautājumiem ir līdzīgi, jo mēs visi ceram sasniegt sirmas vecumdienas, bet dzīvē viss var izrādīties citādi. Tādēļ, lai skaidrotu, kā Jūs varētu pasargāt Jūsu tuvos cilvēkus, tiešsaistes vebinārā mūsu eksperti (Santa Rubīna, Jānis Taukačs un Krišjānis Kaļāns) stāstīja par:1) pamatprincipiem saistībā ar mantošanu;2) aspektiem, par ko vērts padomāt jau šodien, lai atvieglotu un vienkāršotu jums tuvo cilvēku dzīvi nākotnē;3) digitālo aktīvu mantošanas specifiku:– kas ir digitālais mantojums?– ko ieteicams darīt mantojuma atstājējam?– kas jāzina mantiniekam?4) mantošanas nodokļu aspektiem.Katrs cilvēks ir unikāls tāpat kā viņa atstātais mantojums, tādēļ šī vebināra mērķis bija sniegt ieskatu mantojuma plānošanas pasaulē.

Turpinot iesākto ESG sarunu ciklu šoreiz detalizētāk pievērsāmies tēmai – oglekļa pēdas nospiedums (carbon footprint).Gatavojot iltgtspējas ziņojumus, CO2 pēdas aprēķins ir viens no būtiskiem aspektiem, kas šajos ziņojumos ir jāiekļauj. Tas var izklausīties gana vienkārši, taču visbiežāk līdz ko saskaramies ar to personīgi paši savā uzņēmumā, tomēr rodas milzum daudz neskaidru jautājumu.Lai dotu plašāku skatījumu gan no citu valstu prakses, gan praktiskus piemērus – šoreiz sarunā piedalīsies arī divas vieslektores.Pasākuma sākumā uzstājās Tiina Pajula no uzņēmuma Afry ar tēmu – Klimata pārmaiņas un ogleklis uzņēmumos (šī saruna ir pieejama šeit - https://www.buzzsprout.com/979006/12352048-esg-talks-3-carbon-footprint.mp3?download=true)Ar praktiskiem piemēriem CO2 emisijas aprēķināšanā sarunā piedalījās Bureau Veritas Latvia pārstāve Lelde Matuko.Un pasākumu noslēdza mūsu biroja vadošā partnere Eva Berlaus ar tematu – Oglekļa pēdas nospiedums un korporatīvā pārvaldība – mainīgā valdes loma.Plašāka mēroga ieinteresēto pušu perspektīvaNeto nulles emisiju iekļaušana pārvaldībā: no stratēģijai līdz riska pārvaldībai un ziņošanaiPaaugstināti valdes atbildības riski

Ungars Gulbis bija viens no spējīgākajiem juristiem kursā, tomēr viņš pievērsās Bībeles pantiem. Apspriedām, kur meklēt mieru, iedvesmas sarunas uzņēmumos, grāmatas, kino un, protams, nodokļus.

ESG sarunu 2 pasākumā vairāk pievērsāmies ESG tiesvedībām.Rietumeiropā un ASV par ESG saistītiem pārkāpumiem, prasības tiek celtas gan pret tādiem globāla mēroga uzņēmumiem kā Danone, McDonalds, Shell, Tesco, gan nelieliem uzņēmumiem. Turklāt, šo lietu skaits ik gadu pieaug ģeometriskā progresijā un atbildētāju lomā nonāk ne tikai uzņēmumi, bet arī to amatpersonas.Lektori, zvērināti advokāti Agita Sprūde, Andris Vilisons un Katrīne Pļaviņa-Mika  vebinārā atbildēja uz šādiem jautājumiem:Ko tas nozīmē Latvijas biznesa videi – vai arī Latvijas kontekstā mums jābūt gataviem šāda veida tiesvedībām?Kuras nozares ir vairāk pakļautas?Kādi ir sagaidāmie riski un kā no tiem izvairīties?

Datu aizsardzības vebinārā zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa - Mika runāja par tēmu - Vai ir vērts tiesāties ar VDAR?Iepazīstoties ar Katrīnes prezentāciju jūs uzzināsiet sīkāk par:Datu Valsts inspekcijas soda cikluKuriem uzņēmumiem Datu Valsts inspekcijas piemērojusi naudas sodus?Kāda ir loma advokātam?Kāds ir soda pārsūdzēšanas budžets.