LAT I ESG sarunas 4: Kas ir zaļmaldināšana?

Vides aizsardzības, klimata izmaiņas, ilgtspēja. Jēdzieni, kas no starptautiskiem forumiem ir atceļojuši līdz ikvienam no mums. Tāpēc nav pārsteigums, ka šos jēdzienus izmanto arī reklāmā, preces marķējumā, pakalpojumu aprakstā. Aizvien biežāk redzam produktus, kuru noformējumā izmantotas dabai raksturīgas krāsas, augu elementi, uzraksti “videi draudzīgs”, “dabisks”, “ekoloģisks” vai pat kāds īpašs logo, kas it kā apliecina produkta sertifikāciju.Vienlaikus Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības dalībvalstu patērētāju aizsardzības iestāžu pētījumā tika konstatēts, ka 42% gadījumu paziņojumi par to, ka precei vai pakalpojumam ir mazāk kaitīga ietekme uz vidi, ir bijuši pārspīlēti, nepatiesi vai maldinoši. Lai pret to cīnītos, Eiropas Savienībā gala izstrādes stadijā ir vairāki tiesību akti, tostarp Direktīva par zaļajiem paziņojumiem, Regula par ilgtspējīgu produktu ekodizainu un Patērētāju iespēcināšanas direktīva.Lai palīdzētu atpazīt, kurā brīdī sākas zaļmaldināšana, kā izpaudīsies patērētāju kolektīvās prasības un kādi riski ar tām saistīti, kā arī ieskicēt prasības, kas izrietēs no šīs jomas topošā regulējuma, 27. aprīlī aicinājām uz tiešsaistes vebināru „ESG sarunas 4: Kas ir zaļmaldināšana?“, kuru moderēja mūsu partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone.Pasākuma pirmajā daļā uzstājās Sorainen zvērināta advokāte Agita Sprūde - par zaļmaldināšanu tagad - riski un sekas.Savukārt zvērināta jurista palīdze Lūcija Strauta runāja par to kas gaidāms nākotnē attiecībā uz zaļmaldināšanu.Lai sniegtu plašāku skatījumu un praktisku ieskatu tajā, kā notiek vides paziņojumu uzraudzība, sarunā piedalījās Ieva Baldiņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore.