#01 "airBaltic" krīze: Ko Latvijas ekonomikai nozīmē uzņēmuma dīkstāve

Daudzi tūkstoši “airBaltic” darbinieku ir palikuši ārpus krīzes pabalsta rāmja. Dīkstāves pabalsts viņiem nepienākas, jo, pēc Finanšu ministrijas viedokļa, tas būtu Eiropas Savienības noteikumiem neatbilstošs palīdzības veids, taču cits uzņēmuma darbiniekiem no valsts puses netiek piedāvāts. Tie, kuri nav atlaisti, ir neziņā. Uzņēmums darbiniekus mudina ņemt bezalgas atvaļinājumu, bet viņi nesaprot, uz cik ilgu laiku un kā pārtiks. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits, jautāts, uz kādu atbalstu var cerēt “airBaltic” darbinieki, ieteica viņiem reģistrēties bezdarbniekos. “Es teiktu, ka loģiskākais ir, ja nu ir izvēle, tad tomēr izvēlēties ņemt bezdarbnieka pabalstu nekā bezalgas atvaļinājumu,” atzīst Linkaits. Valsts pašlaik ir izvēlējusies “airBaltic” atbalstīt ar ieguldījumiem kapitālā – konvertējot 36 miljonu eiro aizdevumu un konceptuāli paužot atbalstu vēl 150 miljonu eiro ieguldīšanai. Šis tiek saukts par atbalstu kompānijas “ieziemošanai”, lai tā vēlāk var atsākt darbu. Neapskaužamā situācijā varētu būt jaunie piloti, kas ņēma lielus kredītus, lai izmācītos “airBaltic” pilotu akadēmijā. Vai uzņēmums viņus varētu atbalstīt, pašlaik nav īsti skaidrs. “Es nevaru kādam dot darbu lidmašīnā, ja man nav lidmašīnas. (..) Viņiem būs jāatrod veids, kā atmaksāt parādu. Ir konkrētas situācijas, kur "airBaltic" iesaistīsies un segs saistības kā galvotājs. Bet mēs esam situācijā, kad miljoniem cilvēku Eiropā tagad ir problēmas,” norāda  “airBaltic” prezidents Martins Gauss. Vēl svarīgi, ka līdz ar "airBaltic" un citu aviosabiedrību darbības pārtraukšanu darbs apstājies arī citos uzņēmumos, kuri nodrošināja tām savus pakalpojumus. Piemēram, Latvijā ir liels uzņēmums, kas lielu daļu uz Latviju lidojošo aviosabiedrību nodrošināja ar ēdienu. Tas arī pilnībā tagad ir paralizēts.