Atvērtie faili

Pēdējo gadu laikā Valsts darba inspekcijā pieaug sūdzību skaits par mobingu un bosingu valstij piederošos uzņēmumos. Šādas sūdzības iestāde saņēmusi arī par “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – kapitālsabiedrību, kas Latvijā atbild par “Rail Baltica” projekta ieviešanu. Dana Šauberga, uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbiniece: “Šobrīd es redzu, ka no visa Komunikācijas departamenta es esmu vienīgais cilvēks, kas ir pakļauts šai atlaišanai.” Kaut arī Latvijas likumi skaidri nedefinē mobingu un bosingu, tiesībsargs to skaidro kā psiholoģisku teroru gan no darbinieku, gan arī darba devēja puses. Igors Oļeiņikovs, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” darbinieks: “Uz ko viņš man teica, [..] tad ir tāds citāts: “Ja tu to neparakstīsi, tad mēs tevi ar Kasparu, domāts Vingris, mobingosim, un bosingosim, un kas tur vēl.”” “Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadība neuzskata, ka uzņēmuma iekšienē būtu šāda veida problēmas. Jānis Naglis, bijušais uzņēmuma “Eiropas Dzelzceļa līnijas” valdes loceklis: “Varbūt, ka kādam darbiniekam, kas jau ir gadiem strādājis projektā, viņiem bija kaut kāda bagāža, kas nāk līdzi. Līdz ar to ir kaut kāda neapmierinātība.” Kāpēc darbinieki valsts uzņēmumā, kas Latvijā ievieš vērienīgo infrastruktūras projektu “Rail Baltica”, ir pakļauti iespējamam mobingam un bosingam? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Finanšu institūcija „Altum” – uzņēmums, kas pieder valstij, pirms vairāk nekā desmit gadiem caur riska kapitāla fondiem ieguldīja valsts naudu jaunuzņēmumos. Viens no tādiem tagad ir miljoniem vērta firma, kas ir ierauta dalībnieku strīdos un tiesās. Tādēļ pastāv risks, ka valsts savu iemaksāto naudu pilnībā varētu neatgūt. Gints Ernestsons, programmētājs un uzņēmējs: „Bija uztaisīta tāda shēma: pārdot uzņēmumu pa lēto ar uzņēmumu saistītām amatpersonām. Starpniecībai.” Par to ceļ trauksmi viens no uzņēmuma mazākuma īpašniekiem, kurš ir veiksmīgās biznesa datu vizualizācijas datorprogrammas idejas autors. Viņš ir pārliecināts – firmas vadība cenšas samazināt uzņēmuma vērtību, lai to par zemāku cenu varētu nopirkt lielākie īpašnieki. Savukārt viņi pārmetumus noliedz un vaino mazākuma akcionārus. Jānis Volbergs, uzņēmuma „Data Visualization Software Lab” valdes priekšsēdētājs: „Gints [Ernestsons] un Edgars [Smirnovs] sabotē jebkādas pārdošanas iespējas!” Lai gan „Altum” zina par dalībnieku strīdiem, tiesvedībām un, iespējams, negodprātīgu uzņēmuma vadības un kontrolpaketes īpašnieka rīcību, tā aktīvi neiesaistās. Ralfs Jānis Punāns, „Altum" Finanšu starpnieku daļas vadītājs: „„Altum” kā investoram fondos nav tiesības iejaukties fondu pārvaldnieka uzņēmumu operacionālā darbībā.” Vai finanšu institūcija „Altum” pienācīgi pieskata riska kapitāla fondos ieguldīto valsts un Eiropas naudu? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Latvijā ik gadu no ģimenēm izņem vairāk nekā tūkstoš bērnu – aptuveni tikpat daudz, cik mācās skolēnu vienā lielā Rīgas ģimnāzijā vai vidusskolā. Tas notiek gadījumos, kad bāriņtiesa pārtrauc vecākiem aizgādības tiesības un bērns nonāk ārpusģimenes aprūpē. Zelma (vārds mainīts), bijusi juridiski nebrīvs bērns: „Mēs tajā dienā vispār nebijām neko ēduši, un mēs gājām pie kaimiņiem prasīt ēst, un noteikti tie kaimiņi bija pateikuši sociālajam dienestam.” Likums paredz, ka gada laikā ar vecākiem strādā sociālais dienests, un pēc tam bāriņtiesai jāpieņem lēmums – vai bērns var atgriezties ģimenē, vai viņam jāmeklē jaunas mājas. Madara Senkane, adoptējusi meitiņu: „Lai viņš nav tādā kā mūžīgā šķīstītavā, ka ne šur, ne tur, tādā pelēkajā zonā.” Taču realitātē tas ne vienmēr notiek laikus. Ir bērni, kuri juridiski nebrīvā statusā ārpusģimenes aprūpē pavada vairākus gadus. Ir arī gadījumi, kad bērnu atgriež bioloģiskajā ģimenē un pēc tam atkārtoti izņem vēlreiz un vēlreiz. Andrija Likova, ģimenes psihoterapijas speciāliste: „Institucionālā vardarbība eksistē, un tā joprojām ir.” Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai atbildīgās iestādes spēj laikus pieņemt lēmumus bērnu interesēs, lai viņus aizsargātu? Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās. -- Lai turpinātu pētīt šo tematu, raidījuma “Atvērtie faili” veidotāju komanda lūdz atsaukties tos vecākus, kuriem aizgādības tiesības ir atņemtas. Ja esat gatavi tikties un dalīties ar savu pieredzi, lūdzam sazināties un sūtīt ziņu uz e-pastiem: [email protected] vai [email protected]

Latvijā ir vidēji 20 tūkstoši brīvu darbavietu, un bezdarba līmenis saglabājas salīdzinoši zems. Realitātē 90 % darba meklētāju pēc pieteikuma nosūtīšanas vakancei tā arī nesaņem atbildi no firmām, kas meklē darbiniekus. Sindija Lozgačova, digitālā satura veidotāja teic: „Kur ir tā problēma šajā apburtajā lokā, ka cilvēki grib strādāt, viņus neņem darbā, un uzņēmumiem vajag darbiniekus, un nav, kas strādā?!” Tikmēr uzņēmumi arvien biežāk piesaista viesstrādniekus – un viņu skaits Latvijā pieaug. Lai to izdarītu, darba devējiem vispirms jāpublicē vakance un jāpierāda, ka piemērotu darbinieku Latvijā atrast neizdodas. Daļā gadījumu prasības gan ir tik specifiskas, ka vietējie kandidāti tām nemaz neatbilst. Līga Baufale, Nodarbinātības valsts aģentūras Darba tirgus departamenta projekta vadītāja, EURES koordinatore atzīst: „Mēs nevaram izslēgt to, ka var būt arī šādi gadījumi.” Caur vienu no šādiem sludinājumiem trešo valstu darbiniekus piesaista arī firma, kuras vadītājai ir saikne ar prokremlisku aktīvisti.  Tikmēr Olga Gogina-Miroļubova, firmas "Jobagency.lv" īpašniece norāda: „Šajā gadījumā mēs meklējām divus ķīniešu virtuves speciālistus, pavārus darbam Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.” Šajā raidījuma epizodē pētām – kas patiesībā slēpjas aiz vakanču sludinājumiem Latvijā?  

„Riga Waterfront” projekts, kuru Andrejsalā attīsta uz ekskluzīviem zemes gabaliem, nākamo 13 gadu laikā galvaspilsētā izmainīs Vecrīgas izskatu. Tās siluetā blakus baznīcas torņiem vietu ieņems jaunas augstceltnes. Ar lielām pārmaiņām jau nākas saskarties cilvēkiem, kuri mitinās dzīvojamā ēkā tieši blakus šī projekta būvlaukumam. Guntars Ruņģis, Andrejostas ielas 22. nama iedzīvotājs: “Rīga Waterfront” [..] jau [no] visiem īpašniekiem nopirkuši šo zemi, tur tālāk tepat aiz mājas. Un mums jau sāk tādu brīdinājuma signālu dot.” Mājā šobrīd palikuši vien daži iedzīvotāji, bet vairākums dzīvokļu, kuros iepriekš bija kaimiņi, tagad stāv tukši, jo ir izpirkti. Uzņēmums, kam tie pieder, noliedz saistību ar „Riga Waterfront” projektu. Arī jaunajam ēkas apsaimniekotājam ar to neesot nekāda sakara. Igors Plūme, uzņēmuma "SJ Real Estate" prokūrists: „Norādām, ka pārvaldnieks savu saimniecisko darbību veic stingri saskaņā ar normatīvo regulējumu.” “Waterfront” projekta dēļ pašvaldības atbildīgās komitejas deputāts jau mudina pārdomāt, vai nebūtu jāmaina Rīgas vēsturiskā centra aizsargzona. Edgars Bergholcs, Rīgas domes deputāts, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Viens ir tas, to buferzonu, man liekas, ka vajadzētu spēcīgi samazināt.” Vai "Riga Waterfront" projekta dēļ varētu samazināt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu, apdraudot Rīgas palikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā? To pētām Atvērto failu pusstundā. Epizode ir turpinājums raidījumam par šo tematu, kas skanēja 2025. gada oktobrī.  

Pēdējo mēnešu laikā sociālo tīklu vidē arvien biežāk apspriež vilkus. Novērošanas kameru ieraksti fiksē vilku pārvietošanos dzīvojamo māju tuvumā. Internetā izplata arī dažādus attēlus ar vilku nodarītiem postījumiem. Juris Buškevics, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Šie uzbrukumi gadu no gada atkārtojas mājlopiem, suņiem. Tas nav pieļaujams, ka šādi uzbrukumi ir.” Vilku medību sezonai būtu jānoslēdzas marta beigās, bet kvotas, cik daudz vilkus ir atļauts nomedīt, jau izpildīja janvāra vidū. Lauksaimnieki, kas audzē mājlopus, vēlas, lai vilkus var medīt ilgāk, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas tam iebilst. Astrīda Notte, biedrības "Latvijas ainavas" vadītāja: “Astoņarpus mēnešus atļaut medīt sugu, pakļaut to tik milzīgam izšaušanas spiedienam – tas nav normāli! Neviena valsts to neatļaujas, izņemot Latviju un Balkānu valstis, kas tā dara.” Kaut arī vilku monitoringa dati neliecina, ka vilku skaits ir strauji pieaudzis, diskusijai par radikālām izmaiņām vilku medību regulējumā ir atvērta par jomu atbildīgā valsts iestāde. Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs: “Pie esošā resursa es teiktu, ka varētu samazināt vilku medību sezonu, bet neierobežot apjomu. Medīt nelimitēti – tā kā stirnas vai mežacūkas šobrīd.” Vai tiešām vilku populācija Latvijā ir savairojusies tādos apmēros, ka kļuvusi bīstama? To “Atvērtu failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.  

Latvijā gandrīz katrs trešais skolēns mācību iestādē ir saskāries ar vardarbību. Tas ir augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienības un daudzās citās valstīs. Ģirts Cēlājs, liepājnieks, skolnieces tētis: „Spļaušana, grūstīšana, apvainojumi, “body shamings” [ķermeņa kaunināšana].” Lai ar to cīnītos, no nākamā mācību gada skolām obligāti jāievieš kāda labbūtības veicināšanas vai vardarbības mazināšanas programma. Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: „Ministrijai ir jārespektē skolas autonomija, un nevienai skolai tieši un direktīvi nevar ieteikt, ka, lūdzu, ņemiet vienu vai otru programmu!” Eksperti ir vienisprātis – tas nebūs brīnumlīdzeklis. Svarīgi ir ne tikai ieviest instrumentus, bet arī tos reāli izmantot. Mārtiņš Roberts Stabiņģis, Pusaudžu resursu centra klīniskais un veselības psihologs: „Mēs varam iedot jebkādus rīkus, ielikt tos šķūnītī un tie tur stāvēs 20 gadus. Kāds no tā ir labums?” Vai obligātās vardarbības mazināšanas programmas Latvijas skolās kļūs tikai par ķeksīti, vai arī dos reālu efektu? To pētām Atvērto failu pusstundā. Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Latvijā bērniem līdz septiņu gadu vecumam vairākas reizes profilaktiski jāpārbauda redze. Par valsts finansējumu to drīkst darīt tikai acu ārsti. Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis: „Rindas pie acu ārstiem parasti, ar ko mēs rēķināmies, ir seši līdz deviņi mēneši.” Optometristi – veselības aprūpes speciālisti, kuri pārbauda un koriģē redzi, jau ilgstoši saka, ka bērnu redzes skrīningu var veikt arī viņi. Tas valstij izmaksātu lētāk, un bērni uz pārbaudēm tiktu ātrāk. Taču acu ārsti tam nepiekrīt – galvenais iemesls rindām esot naudas trūkums. Juris Vanags, Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Acu ārstu resurss totāli pilnīgi pietiek.” Oficiālie dati rāda, ka bērnu redzes skrīninga aptvere Latvijā ir ļoti zema. Atbildīgā iestāde skaidro – daļa pārbaužu statistikā nemaz neparādās, jo tās noformē kā citus pakalpojumus. Linda Celmiņa-Ķeze, NVD Pakalpojumu attīstības nodaļas vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos: „Ja ārsts konstatē tur kaut kādas izmaiņas – plusus vai mīnusus redzē –, tad viņš var pārnest šo pacientu jau uz ārstniecības sadaļu un tur, sakodējot manipulācijas, nopelnīt vairāk.” Atvērto failu pusstundā pētām, vai Latvijas redzes aprūpes resursus patiešām izmanto bērnu labākajās interesēs?

Aizvadītajos gados Latvijas slimnīcās nedaudz vairāk kā puse pacientu bija vecumā virs 60 gadiem. Lai saņemtu medicīnisku palīdzību, daļa no viņiem mūža nogalē vecuma nevarības dēļ var nonākt slimnīcā bezpalīdzīgā stāvoklī. Taču ārstniecības iestādē viņus var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas, par ko ceļ trauksmi pacientu tuvinieki.  Marga, meita bijušajai pacientei Vidzemes slimnīcā: “Un tad man tika pateikts tā: “Nu, ko tad jūs domājat, jūs gribat, lai viņi krīt un lauž locekļus?”” Lai arī statistikā sūdzības par mehānisku fiksāciju parādās reti, pēdējo divu gadu laikā to piedzīvoja divi pacienti vienā no Latvijas slimnīcām. Ineta Rezevska, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja: “Bet es gribu atkal teikt, ka tas, ka nav sūdzību nenozīmē, ka tādi pārkāpumi netiek pieļauti.” Spēkā esošās instrukcijas un vadlīnijas noteic, ka fiksācija ir stingri regulēta, bet šādi bieži fiksē tieši bezpalīdzīgus pacientus, kuru tuvinieki par notikušo uzzina tikai ieraugot siksnas ap rokām. Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Mēs pacientus nefiksējam, bet ierobežojam nedaudz viņa kustības.” Vai Latvijā šobrīd ir sakārtota sistēma, kas nosaka gadījumus, kad bezpalīdzīgus pacientus vecuma nevarības dēļ var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Jau ceturto gadu karadarbībā Ukrainā uzbrukumos galvenokārt izmanto bezpilota lidaparātus. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk dažādas sakaru ierīces, kas pēc būtības ir civilās preces, kļūst par daļu no kara infrastruktūras. Modris Kairišs, majors, Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs: „Šobrīd kaut kādi 80 % no zaudējumiem tiek nodarīti ar droniem. Abās pusēs cilvēki sēž pagrabos, mājās zem zemes un viens uz otra lidina dronus.” Lai droni lidotu un trāpītu, nepieciešams stabils interneta savienojums. Aleksandrs, Ukrainas pusē karojošs brīvprātīgais no Latvijas ar segvārdu NATO: „Tev jānonāk līdz tādai signāla kvalitātei, kuru mazāk slāpē.” To var nodrošināt ar radio tilta antenām, kuras pa tiešo un caur trešajām valstīm eksportēt uz Krieviju ir aizliegts. Taču krievu armija frontē izmanto radio tilta antenas, kuras ražo ASV uzņēmums “Ubiquiti”. Krievu okupantu rokās šīs ierīces nonākušas caur trešajām valstīm, uz kurām tās reeksportēja arī divi Latvijas uzņēmumi. Igors Dekterjovs, SIA "Getic" īpašnieks un valdes loceklis: „Kā jūs domājat, kāda mums ir iespēja pārbaudīt gala lietotāju? Es varu šeit Latvijā pārdot antenas un pēc tam tās būs Krievijā.” Kādēļ ar Latvijas un arī citu valstu uzņēmumu starpniecību Krievijas armija varēja tikt pie radio tilta antenām, kuras izmanto dronu uzbrukumos Ukrainā? To pētām Atvērto failu pusstundā. Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

Katru gadu Latvijas slimnīcās uzņem vidēji 1300 cilvēku – gan pieaugušos, gan bērnus, kuri ir cietuši no agresīvu suņu uzbrukumiem. Vēl pirms dažiem mēnešiem plaši izskanēja ziņa par šādu gadījumu Salacgrīvā. Ilze, suņu uzbrukumā cietusi medmāsa: “Tas nnmelnais uzreiz mani norāva gar zemi. Neko jau nevarēja izdarīt. Es vienkārši kliedzu.” Agresīvie suņi, kuri sakoda sievieti, joprojām dzīvojas pie savas saimnieces un potenciāli turpina apdraudēt sabiedrību. Veterinārārsti ir pārliecināti – mājdzīvnieku īpašniekiem jāuzņemas krietni lielāka atbildība. Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece: „Šobrīd šie sodi ir nesamērīgi zemi.” Lai mainītu līdzšinējo sistēmu ar lēnu izmeklēšanu, ilgām tiesvedībām un maigiem sodiem suņu saimniekiem,  par jomu atbildīgā ministrija izstrādāja likuma grozījumus, kas stājās spēkā gada sākumā. Agija Mediņa, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja: „Piemēram, pavadas garums, vešana pastaigā, noteikti būs arī uzpurnis. Tas viss būs noteikts kā dzīvnieka īpašnieka pienākums.” Vai jaunie likuma grozījumi, kas stājās spēkā janvārī un nosaka lielāku atbildību suņu saimniekiem, palīdzēs pasargāt cilvēkus no agresīvu mājdzīvnieku uzbrukumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā. -- * Raidījumā iekļauti detalizēti vardarbības, traumu un brūču apraksti, kas daļai klausītāju var būt satraucoši un nav domāti bērnu un jauniešu auditorijai.

Pieaugot to jauniešu skaitam, kuri Valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi, augstskolām nākas uzņemt arvien vairāk studentu ārpus konkursa – budžeta vietās. Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore: „Tas būs arvien lielāks slogs augstskolām nodrošināt šīs te budžeta vietas.” Taču jauniešiem, kuri dienestam piesakās šodien, joprojām nav skaidrs – kad un ar kādiem nosacījumiem viņi varēs iestāties augstskolā. Gustavs (vārds mainīts), brīvprātīgi pieteicās Valsts aizsardzības dienestam: „Tā arī dzīvojām šajā lielajā priekā līdz sākās pirmās problēmas.” Atbildīgās ministrijas aizbildinās ar „komunikācijas izaicinājumiem” un atzīst, ka sistēma vēl ir tapšanas procesā. Liene Levada, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore: „Katrai jaunai iniciatīvai, katrai jaunai reformai ir savas augšanas sāpes.” Atvērto failu pusstundā pētām, kāda ir realitāte jauniešiem, kuri pēc Valsts aizsardzības dienesta vēlas uzsākt studijas.  

Latvijā ik gadu piedzimst vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu. Daļai no viņiem, kuru vecāki ir laulāti, dzimšanas apliecībā kā tēvu automātiski norāda dzemdējušās sievietes vīru. Taču ne vienmēr tas atbilst faktiskajai realitātei. Inga (vārds mainīts), bojā gājušā Elmāra (vārds mainīts) māsa: „Šobrīd sanāk, ka māte var izvēlēties: ja vīrs ir turīgāks, ierakstīšu kā bērna tēvu vīru. Vai, ja nepatīk [..] tad ieraksta vīru.” Latvijas likumdošana paredz, ka vīrieši paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt divu gadu laikā no brīža, kad viņiem radušās aizdomas par bioloģisko radniecību ar bērnu. Ekspertu domas par šī termiņa atbilstību – dalās. Gatis Bušs, sertificēts ģimenes psihoterapeits: „Gads līdz divi gadi ir tas laiks, kad cilvēks atkal nonāk normālā stāvoklī.” Atbildīgās iestādes augstāk par visu stāda bērna intereses. Starp pieaugušajiem gan izvēršas asas cīņas par uzturlīdzekļu maksāšanu un mantojuma sadali, it īpaši, ja vīrietis ir nomiris un parādās ārlaulības bērni. Juris Šteinbergs, bioloģijas zinātņu doktors: „Ir ļoti daudz ģimeņu, kuras vienkārši kategoriski atsakās to atzīt. “Nē, tā nevarot būt, tas mums ir tāds trieciens!”” Vai Latvijā paternitātes jautājumos ir pret vīriešiem netaisnīga likumdošana? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.  

Pasaulē – un nu jau arī Latvijā – atbildīgās iestādes brīdina par recepšu zāļu viltojumiem. Runa ir par diabēta ārstēšanai paredzētiem medikamentiem, kuri izraisa arī svara samazināšanos. Tieši šī iedarbība radījusi milzīgu nelegālo pieprasījumu, un cilvēki internetā par šiem preparātiem ir gatavi maksāt simtiem eiro. Inese Erdmane, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas valdes priekšsēdētāja: „Tur, kur ir deficīts, tur, protams, arī ausās un klausās tie, kas vilto.” Internetā šīs zāles tirgo kā “notievēšanas injekcijas”, tomēr pircējiem nav zināms, kas patiesībā atrodas iepakojumā. Sintija (vārds mainīts), piedāvā iegādāties medikamentus: „Protams, ka tas ir tādā veidā riskants pasākums, tu jau pēc tam uz policiju neiesi!” Savukārt medikamentu pārdevēji izmanto dažādas shēmas, pat tirgo valsts kompensētās zāles. Rihards Burmistris, Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs: „Ja par šiem medikamentiem ir samaksājusi valsts, nevis pacients, tad attiecīgi tā ir krāpšana jau.” Atvērto failu pusstundā pētām, cik viegli Latvijā nelegāli nopirkt recepšu zāles, kas izraisa arī svara samazināšanos un kuras drīkst izsniegt tikai aptiekā pret ārsta recepti?  

Nacionālā lidsabiedrība „airBaltic” pastāv jau 30 gadus un šajā laikā ir pārvadājusi pasažierus dažādos maršrutos. Taču pēdējos gados uzņēmums arvien biežāk vērsies pie valsts, lai lūgtu palīdzību daudzu miljonu eiro apmērā. Arī šogad uzņēmums turpināja strādāt te ar zaudējumiem, te ar peļņu. Atis Švinka, satiksmes ministrs: „Mēs redzam, ka šī kapitāla nepietiekamība ir aktuāla problēma, bet tā nav radusies šodien vai vakar, vai pēdējos mēnešos.” Lai arī valsts uzņēmuma pamatkapitālā ir ieguldījusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, „airBaltic” ietekme uz tautsaimniecību līdz šim nav īsti vērtēta. Taču tagad ekonomisti to ir izdarījuši. Konstantīns Beņkovskis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks: „Es nesaku, ka mēs zinām visu, bet šo to mēs varam nomodelēt.” Cita starpā, eksperti skatījās, kas notiktu, ja lidsabiedrība beigtu pastāvēt. Zigmārs Vestfāls, Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis: „Tas būtu īstermiņā liels šoks.” Vai ieguldījumus nacionālajā lidsabiedrībā „airBaltic”, kas, iespējams, varētu būt nepieciešami tuvākajā nākotnē, var samērot ar šī uzņēmuma ietekmi uz Latvijas ekonomiku? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.  

Pirms 16 gadiem Salacgrīvā, lielākoties par Eiropas fondu naudu, uzbūvēja jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu. Vietējā pašvaldība solīja, ka jūrā vairs nenovadīs piesārņotu ūdeni, tomēr vietējie iedzīvotāji novērojuši pretējo. Liene Rijkure, Salacgrīvas iedzīvotāja: „Te arī parādās, ka jūrā ir ievadīti normatīvi netīri ūdeņi caur attīrīšanas iekārtām.” Kanalizācijas ūdeņi no attīrīšanas iekārtas aizplūst uz speciālu meliorācijas grāvi, kas atrodas dažus simtus metru no krasta, kaut arī dziļi jūrā vajadzēja izveidot speciālu kolektoru. Tam iebilda vietējā pašvaldība. Kaspars Krūmiņš, SIA „Salacgrīvas ūdens” valdes loceklis: „Ja kāds būtu uzstājis uz šāda kolektora izbūvi, tad viņš būtu jātiesā par līdzekļu izšķērdēšanu.” Tā kā notekūdeni novada uz grāvi, no kura tas tālāk pēc tam ietek jūrā, tad rezultātā var ciest tuvējā piekrastes zona. Kalvis Avotiņš, VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors: „Šeit arī varētu skatīt šo te peldvietas ūdens kvalitāti, kas varētu būt nedaudz pazeminātāka pie šāda izpildījuma.” Atvērto failu pusstundā pētām, kādēļ Salacgrīvas pašvaldība naudas taupīšanas dēļ uzbūvēja tādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, kas joprojām piesārņo vietējo pludmali?  

Ar Putina režīmu vēsturiski saistīta digitālās reklāmas aģentūra „AdNow”, kas vēl nesen ietekmēja politiskos procesus Eiropā un par ko stāstījām jau pavasarī, gadu pirms Saeimas vēlēšanām Latvijā cenšas izvērst plašāku darbību. Toms Ostrovskis, TVNET grupas galvenais redaktors: „Šī kompānija izrāda interesi par banneru jeb reklāmas laukumu iegādāšanos, izvietošanu. Mēs esam atteikuši, jo tas mūs neinteresēja.” Aģentūras pirktajos reklāmas laukumos Latvijas dzīvesstila un izklaides portālos latviešu valodā reklamē nereģistrētus ārstniecības līdzekļus. Reklāmas lasītājus maldina ar LSM ziņu vizuālo noformējumu, tajās izmanto pazīstamus Latvijas ārstus. Andrejs Ērglis, kardiologs, Latvijas Universitātes profesors: „To vienkārši var desmitiem reižu paziņot Latvijas sabiedrībai – es noteikti nereklamēšu vienu konkrētu zāļu nosaukumu!” Kā savu partneri lasītāju datu apstrādē aģentūru „AdNow” norādījuši arī Latvijas visvairāk apmeklētie ziņu portāli „Delfi” un „Tvnet”. Jānis Grīviņš,  AS „Delfi” valdes priekšsēdētājs: „Jā, pirmkārt, es gribētu teikt paldies, ka jūs vērsāt mūsu uzmanību uz šo gadījumu! Mēs arī nekavējoties esam bloķējuši šo konkrēto partneri.” Kādēļ ar Kremli saistīta reklāmas aģentūra „AdNow” cenšas paplašināt savu darbību Latvijā gadu pirms Saeimas vēlēšanām? To pētām Atvērto failu pusstundā. Epizode ir turpinājums iepriekš izskanējušam pētījumam par reklāmas aģentūras "AdNow" darbību.  

Lai mazinātu vardarbīgu uzvedību, pērn 1028 cilvēki Latvijā izgāja speciālus sociālās rehabilitācijas kursus. 433 no viņiem to darīja piespiedu kārtā. Ivars, apmeklējis kursus vardarbīgas uzvedības mazināšanai: „Es, protams, uzskatu, ka man viņi nebija nepieciešami, ka vairāk šādi te kursi būtu nepieciešami otrai pusei.” Tiesa, kad lemj par pagaidu aizsardzību, var uzlikt par pienākumu cilvēkiem apmeklēt šādus kursus jau pēdējos četrus gadus. Dažiem tie bijuši tikai ķeksītis, citiem – „jauns ierocis”. Iluta Lāce, biedrības "Centrs Marta" vadītāja: „Viņi pat vēl ir iedrošināti vērsties pret cietušajiem.” Kursu apmeklētāju skaits ar katru gadu pieaug, līdz ar to arī tiem tērētā valsts nauda. Tomēr neviens līdz šim vēl nav vērtējis, vai programma patiešām dod rezultātu. Inga Martinsone, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte: „Nevar uzskatīt, ka šis pakalpojums pats par sevi ir kaut kāda panaceja.” Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, vai obligātie kursi varmākām, kurus rīko jau vairākus gadus, patiešām palīdz mazināt vardarbību?  

Vairāk nekā 15 tūkstoši bērnu un jauniešu obligātās izglītības vecumā nav reģistrēti nevienā Latvijas izglītības iestādē. Par četriem tūkstošiem no viņiem atbildīgajām iestādēm precīzas informācijas nav. Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: “Lielākais pieņēmums, ka šie cilvēki ir ārzemēs, bet – tā kā nav droši ticamas informācijas, tad mēs attiecīgi atzīmējam, ka pašvaldība noskaidro informāciju.” Precīzas statistikas nav, bet sociālās jomas ekspertu novērojumi liecina, ka priekšlaicīgi mācības pametušo jauniešu skaits pieaug. To negatīvi ietekmē aizliegums ikdienā labot nesekmīgās atzīmes. Inguna Kronberga, Talsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece: „Kāpēc man iet uz skolu, ja es zinu, ka man būs jāpaliek uz otru gadu? Manas atzīmes jau pirmajā semestrī to parāda.” Eksperti norāda, ka skolu pamet jaunieši no visiem sociālajiem slāņiem. Nevēlēšanās mācīties ir viens no retākajiem iemesliem. Biežākais ir emocionāli pārdzīvojumi, kurus nereti izraisījuši pieaugušie.  Edijs Klaišis, biedrības “Open Radošais centrs” vadītājs: „Pie skolām viņi turas līdz pēdējam, jo tā ir iespēja būt ārpus savas vides. Manuprāt, ir biedējoši, ja viņi ir gatavi aiziet no pēdējās vietas, kurā viņi vismaz kādu laiku jūtas “okej”!” Kāpēc Latvijā ir tūkstošiem bērnu un pusaudžu vecumā līdz 18 gadiem, kuri atrodas ārpus izglītības sistēmas? To “Atvērto failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.  

Pirms dažiem gadiem Baltija kļuva par importētāju Nīderlandes tērauda izdedžiem. Tie ir tērauda ražošanas laikā radušies blakusprodukti, kurus pielieto ceļu un inženiertehniskajā būvniecībā. Līdz šim nezinājām, cik daudz nonāk tieši Latvijā. Mārtiņš Brokans, SIA "CTB HOLDINGS" Juridiskā departamenta vadītājs: „Esam iegādājušies nelielu testa partiju.” Firmas, kas tērauda izdedžus importē un iegādājas, reālos ievestos apjomus nevēlas atklāt. Bet mēs esam izpētījuši un tagad zinām – tie ir nepilns pusmiljons tonnu. Ja šo materiālu izmanto nepareizi, tad ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Ludmila Rjazanova, Liepājas iedzīvotāja: „Vajag apzināt, kur tie izdedži ir ievesti, cik daudz, kur jau ir izmantoti un to informāciju ir jāpublicē noteikti iedzīvotājiem!” Kamēr Latvijā likums neregulē tērauda izdedžu izmantošanu, Nīderlandes atbildīgā nozares ministrija ir noteikusi pagaidu aizliegumu – tos nedrīkst izmantot sabiedriskās vietās. Tobiass van der Valks, Nīderlandes sabiedriskā Radio 1 žurnālists: „Līdz pat nesenam laikam stāsts bija tāds, ka šis ir drošs materiāls, drošs lietošanai kā būvmateriāls. Tagad šī aizlieguma vēstījums ir pavisam cits.” Šajā Atvērto failu pusstundā pētām, cik uzņēmumu un kādā apjomā Latvijā importē tērauda izdedžus no Nīderlandes, kuri, ja nepareizi izmanto, ilgtermiņā kaitē gan cilvēku veselībai, gan videi? Šī epizode ir turpinājums raidījumam, kas izskanēja 2025. gada 20. martā.

Tie ir aptiekās nopērkami medikamenti. Pavisam legāli – pret ārsta recepti. Taču to lietošanas sekas var būt smagas. Inita, cieš no medikamentu atkarības: „Tu nokļūsti kaut kādā tādā šausmīgā baiļu stāvoklī.” Latvijā ik dienu vairāki desmiti tūkstoši cilvēku lieto miega vai prettrauksmes zāles, kas var izraisīt atkarību. Benzodiazepīni paredzēti akūtām krīzēm un īslaicīgai lietošanai, taču realitātē tos cilvēki lieto gadiem. Ilze Jagmane, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas virsārste: „Bet kāds viņiem turpina rakstīt to, un tad man tas nav skaidrs, kāpēc tā notiek.” Nozares uzraugi par nepamatotu recepšu izrakstīšanu ārstiem var piemērot sodus, tomēr pārbaudes veic tad, ja saņem signālus. Rihards Burmistris, Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs: „Recepte ir, bet nav pamatojuma, kāpēc tā izrakstīta.” Šajā Atvērto failu raidījumā pētām, vai mūsu veselības aprūpes sistēma piever acis uz to, ka arvien vairāk iedzīvotāju kļūst atkarīgi no recepšu tabletēm, kas sola mieru?  

2024. gadā no vardarbības Latvijā ir cietuši 439 bērni. Tas ir par 118 vairāk nekā pirms pieciem gadiem, kad no vardarbības cieta 321 bērns.    Inese, vardarbībā cietuša zēna mamma: „Viņš spēra pa vēderu ar kājām, skrāpēja, sita. Tas nopietnākais bija sitiens ar dūri pa galvu.” Apmēram puse bērnu cieš no seksuālas vardarbības. Inga Lubāne, juridiskā psiholoģe: „Tie ir bērni, kuriem aiztiek krūtis, dzimumorgānus, kur dzimumorgānos bāž pirkstus, veic izvarošanas.” Ar cietušajiem strādā arī psihologi samērā nesen izveidotā iestādē ar nosaukumu „Bērna māja.” Tajā zem viena jumta strādā visi speciālisti, kuri nopratina šos bērnus. Laila Grāvere, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja: „”Bērna māja” nav tā vieta, kur iegūt pirmo darba pieredzi. Tā ir tā nepareizība.” Kādēļ „Bērna mājā”, īpaši izveidotā valsts iestādē Labklājības ministrijas paspārnē, kur strādā ar vardarbībā cietušiem bērniem, noalgoja sešus psihologus bez iepriekšējas darba pieredzes, kas nav jomas eksperti? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Par diskrimināciju dzimuma dēļ Ārlietu ministriju ir iesūdzējusi tiesā tās darbiniece – diplomāte un divu mazu bērnu mamma. Viņa uzskata, ka ministrijas īstenotā politika pret sievietēm diplomātēm ir negatīvi ietekmējusi viņas privāto dzīvi un karjeru. Kristīne Rimša, Ārlietu ministrijas darbiniece: „Tas bija drusku tāds šoka moments. Nu nevar būt, tas taču ir brutāli! Tā nevar! Nevar pārtraukt līgumu uz grūtniecības pamata.” Tikko kā sievietes savam darba devējam paziņo par grūtniecību, tā ministrija var viņas atsaukt no norīkojumiem diplomātiskajā dienestā ārvalstīs pret pašu gribu. Dāvis Baiža, Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors: „Diplomātam jebkurā brīdī – ar bērniem, bez bērniem, ar grūtniecību vai bez grūtniecības, vienalga – ir jābūt gatavam rīt pārcelties uz Latviju vai uz kādu citu valsti, ja dienesta intereses to prasa.” Attīstīto valstu diplomātiskajos dienestos ir īpaša kārtība, kā sabalansēt valsts un jauno māmiņu intereses. Latvijas dienestā Tiesībsargs konstatēja jucekli. Emīlija Plaksins, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas juridiskā padomniece: „Tur parādās ne tikai šie diskriminācijas aizlieguma aspekti, bet arī labas pārvaldības princips.” Kāpēc Latvijas diplomātiskajā dienestā topošās māmiņas saskaras ar diskriminējošu attieksmi no Ārlietu ministrijas, skaidrojam Atvērto failu pusstundā.  

Latvijā strauji attīstās digitālā transformācija jeb pāreja no fiziskiem uz e-pakalpojumiem. Taču ir cilvēki, kas joprojām izmanto podziņtelefonus, rēķinus dodas apmaksāt uz pastu un viedierīces neizmanto. Ināra, pensionāre no Korģenes, Limbažu novadā: „Cilvēkam ir vecums, cilvēkam ir redze, cilvēkam ir pirksti, kas ir līki sastrādāti un nevar vairs to tik ātri izdarīt. Tāpēc veciem cilvēkiem tā ir ļoti liela problēma.” Apmēram pusei Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes ir tikai pamatlīmenī, kas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Turklāt pie mums šis rādītājs pasliktinās. Liesma Kalve, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve: „Tikai un vienīgi nauda izskatās, ka diktē šo lietu, ka valsts pārvalde tiek digitalizēta, neraugoties uz to, ka cilvēki nav tam gatavi.” Lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, tam atvēlēs simtiem miljoniem eiro. Lai tiktu līdzi tehnoloģiju attīstībai, par jomu atbildīgie rīcību sagaida no pašiem lietotājiem. Gatis Ozols, VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos: „Nevienam mēs šo prasmi neieliksim ar ministrijas uzdevumu.” Kādā mērā valsts palīdz iedzīvotājiem tikt līdzi digitālajai attīstībai, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Vasarā būs pagājuši divi gadi kopš Valsts aizsardzības dienestā Latvijā sāka dienēt pirmie karavīri. Noteiktu skaitu vīriešus tajā iesauc pēc nejaušības principa, bet sievietes dienestam var pieteikties brīvprātīgi. Marita Zitmane, dzimumu līdztiesības pētniece: „Runa ir par to, ka valsts redz kā viena, tā otra dzimuma ieguldījumu kā svarīgu, ka mēs nenoniecinām sievietes kā mazsvarīgākas savas valsts aizsardzībai.” Lai gan sieviešu interese par dienestu ar katru iesaukumu pieaug, viņu skaits tajā joprojām ir neliels. Kaspars Pudāns, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, ģenerālmajors: „Viņas varētu labāku pienesumu dot nekā puiši, kuri citreiz varbūt kaut kur uzmanību novērš.” Kamēr Latvijā tikai cer, ka sievietēm palielināsies interese par bruņotajiem spēkiem, obligātajā militārajā dienestā Norvēģijā jau katra trešā ir sieviete. Pērs Tomass Bē, Norvēģijas Aizsardzības štāba virspavēlnieks: „Tas bija pretdabiski iesaukt tikai pusi no sabiedrības.” Kādā mērā Valsts aizsardzības dienests Latvijā ir piemērots sievietēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.  

Valsts finansētie medicīnas pakalpojumi ir nepieejami vai uz tiem ir pārāk ilgi jāgaida. Tie ir galvenie iemesli, kādēļ vairums iedzīvotāju apmeklē maksas ārstus speciālistus. Taču, ja uz pirmo vizīti esi aizgājis par savu naudu, tad arī visi turpmākie soļi būs maksas. Sandija, studente no Rīgas: „Man nebija ne jausmas, ka es varētu arī netikt par valsts līdzekļiem.” Lai saņemtu tos pašus nosūtījumus, bet šoreiz – uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, speciālisti iesaka pacientiem doties atkārtoti pie sava ģimenes ārsta. Dace Žentiņa, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle: „Tādā veidā tiek noslogoti ģimenes ārsti nepamatoti, jo viņi faktiski darbojas kā tādi lietveži.” Valsts divās lielākajās universitātes slimnīcās plāno pilotprojektu, kas varētu šo sistēmu mainīt. Taču ar projekta nosacījumiem nav apmierināta organizācija, kas pārstāv nozares uzņēmējus. Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore: „Kāpēc? Tāpēc, ka mūsu skatījumā maksas pakalpojums universitāšu slimnīcās kļūst vērtīgāks, ja tā drīkstētu izteikties.” Atvērto failu pusstundā pētām, kāpēc maksas konsultāciju laikā iedzīvotāji zaudē iespēju turpmāk saņemt valsts apmaksāto veselības aprūpi un kā šo sistēmu viņi pēcāk mēģina apiet?  

Ventspilī varas grožus vairāk nekā 30 gadus tur viena partija – „Latvijai un Ventspilij”. Kaut arī Aivaram Lembergam tiesa ir aizliegusi vadīt pilsētas domi, viņš šā vai tā startē pašvaldību vēlēšanās. Aivars Lembergs, Ventspils domes deputāts, partijas „Latvijai un Ventspilij” vadītājs: „”Facebook” es esmu. „Tiktok” es esmu. Kā jūs mani varat izolēt? Viņi par agru mani apglabājuši.” Oligarham, kas ir pakļauts ASV un Lielbritānijas sankcijām, joprojām ir liela ietekme ne tikai Ventspils pašvaldībā, bet arī reģionālajos medijos. Ilze Elizabete Urga, laikraksta „Ventas Balss” valdes locekle: „Mēs esam privāts medijs un mūsu, kā privāta medija, simpātijas ir „Latvijai un Ventspilij”.” Pēdējo padsmit gadu laikā ventspilnieku uzticēšanās Lemberga pārstāvētajai partijai ir pakāpeniski sarukusi, uz ko cerīgi raugās citi politiskie spēki.   Bruno Jurševics, Ventspils domes deputāts, partija „Kustība „Par!””: „Cilvēki domā, skatās, ir kļuvuši drošāki.” Vai 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās politiskajiem konkurentiem izdosies sašūpot gadiem ilgušo partijas „Latvijai un Ventspilij” varu? To pētām  pusstundā.  

Vairākos populāros Latvijas ezotērikas un izklaides ziņu portālos izvietotas maskētas saites, kas informāciju par lasītāju paradumiem tīmeklī, visticamāk, pārsūta uz Krieviju. To mums palīdzēja atklāt žurnālistu izmeklēšana par pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās.  Viktors Ilije, pētnieciskais žurnālists no portāla „Snoop” Rumānijā: “Nu, viss sākās 2022. gadā, kad mēs saņēmām ļoti interesantu finanšu [datu] noplūdi no prokrieviska televīzijas kanāla šeit Rumānijā.” Reklāmas aģentūra, ko savulaik vadīja Vladimira Putina vēlēšanu kampaņā iesaistīta propagandiste, jau ilgāku laiku sadarbojas ar Latvijas mājaslapu tīklu, kas regulāri publicē rakstus par horoskopiem, ēdienu receptēm un slavenībām. Šo interneta vietņu īpašnieks Latvijā apgalvo, ka par to neko nezina. Oskars Prikulis, interneta izklaides portālu pārvaldītājs: „Mmm… Pirmā dzirdēšana!” Mājaslapu un ar to saistītais „Facebook” kontu tīkls Latvijā ļauj ar Kremļa cilvēkiem saistītajai aģentūrai sasniegt simtiem tūkstošiem lielu auditoriju dienā. Andrejs Vasks: „Vai tāds „AdNow”, ja mēs esam klikšķinājuši pa visām tām lapām, vai tam jau ir profils par mani? Edgars Strolis: Jā!” Ko Latvijā vēlas panākt reklāmas aģentūra, kas ir saistīta ar pārkāpumiem Rumānijas prezidenta vēlēšanās un kura ir vēsturiski saistīta ar diktatora Putina režīmu, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Latvijā tikai šobrīd sāk pētīt faktorus, kas ietekmē traģiskos ceļu satiksmes negadījumus. Eksperti secina, ka katras desmitās autoavārijas iemesls ir saistīts ar šofera veselības stāvokli. Oskars Irbītis, CSDD ceļu satiksmes drošības eksperts: Smagā reibumā braucot, mēs zaudējam kontroli pār auto vadīšanu. Pasliktinoties veselībai, sekas ir tieši tādas pašas. Lai tiktu pie autovadītāja tiesībām, ir cilvēki, kuri veselības pārbaudē cenšas slēpt savas kaites. Valdis (vārds mainīts), autovadītājs: Slimībai nosaukumu nezināju, bet, ka tāda man ir, protams, ka es zināju. Linda Spundiņa: Jūs vienkārši to noklusējāt? Valdis: Nu jā. To, vai cilvēka veselības stāvoklis atļauj vadīt auto, veselības pārbaudē nosaka ārsti. Ainis Dzalbs, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis: Mēs pietiekami objektīvi cenšamies būt savos lēmumos. Cik rūpīgi veselības pārbaudēs ārsti izvērtē cilvēkus, kuri vēlas sēsties pie stūres? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Mūsu speciālās izglītības darbības principi ir radīti pirms pusgadsimta un paši nozarē strādājošie nenoliedz, ka tie ir novecojuši. Nellija Repina, Latvijas Autisma apvienības aktīviste: „Tur ir vairāki milzīgi trūkumi.” Lai gan speciālās izglītības programmām jānodrošina bērniem papildu atbalsts, realitātē tās drīzāk kalpo kā vārti uz nošķirtu izglītību, nevis iekļaujošu vidi. Līga, mamma bērnam ar speciālām vajadzībām: „Morāli iespaidoja, ka mums ir tikai viena izvēle. Tikai viena izvēle – speciālā skola, kur turpināt.” Valsts kontrole pirms pāris gadiem revīzijā atklāja būtiskus trūkumus speciālās izglītības jomā, taču atbildīgā ministrija tos novērš gausi. Olga Ozola, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos: „Tas jādara maziem solīšiem, nevis lielu blīkšķi!” Atvērto failu pusstundā pētām, vai mācību iestādes, speciālisti un valsts institūcijas strādā bērnu vislabākajās interesēs?  

Nīderlandes lielākajā tēraudkausēšanas rūpnīcā „Tata Steel Nederland” ražošanas procesā rodas atkritumi jeb blakus produkti – tērauda izdedži. Ja tie nonāk saskarē ar apkārtējo vidi, tie ir bīstami – arī cilvēka veselībai. Tobiass van der Valks, Nīderlandes sabiedriskā Radio 1 žurnālists: „Vienai ģimenei saslima zirgi un divi no viņiem nomira, un cilvēkiem bija sūdzības par hronisku astmu, ko, viņuprāt, izraisīja tērauda izdedži.” Apmēram pusi no visiem izdedžiem, kurus saražo rūpnīca, jau ilgāku laiku eksportē uz Baltijas valstīm, tostarp Latviju, kur tos izmanto ceļu infrastruktūras objektos. Kaut arī runa ir par simtiem tūkstošiem tonnu, uzņēmums atsakās sniegt informāciju.  Mārtens Deiksma, tērauda ražošanas uzņēmuma „Tata Steel Nederland B.V.” runasvīrs: „Mēs nevaram atklāt konkrētus apjomus vai projektus, kur Latvijā izdedži izmantoti.” Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne atklāja, ka Latvijā tie ir pielietoti militārā objektā netālu no lidostas. Edvīns Circenis, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Būvniecības departamenta vadītājs: „Mēs esam izmantojuši divos objektos vienā militārajā bāzē – Ceri, Mārupes novadā.” Kādēļ Latvijā milzīgos apmēros no Nīderlandes importē tērauda izdedžus, kas ir toksiski, un tos izmanto ceļu būvniecībā? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Austrumu pierobežas lielākajā pilsētā Daugavpilī savu varu ir nostiprinājis bijušais saskaņietis Andrejs Elksniņš. Ļoti ticams, ka viņa reģionālā partija varu saglabās arī pēc jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Bet vai likums viņam ļaus kļūt par mēru? Andrejs Elksniņš, Daugavpils valsts pilsētas pašvaldības mērs: „Pašvaldību vadītāji jau šobrīd rīkojas ar ierobežotas pieejamības informāciju. Tāpēc varbūtība, ka kādam no pašvaldību vadītājiem varētu nebūt pielaide – es absolūti to izslēdzu.” Pilsētā toni nosaka krievvalodīgais vēlētājs, un uz viņu balsīm ir vairāki pretendenti: gan mērenāki, gan tādi, kas balansē uz prokremliskas retorikas robežas. Olga Petkeviča, partijas „Daugavpils – mana pils” valdes locekle: „Mana nostāja par Ukrainu ir līdzīga vairākuma daugavpiliešu nostājai – jā, mēs nesaprotam tos gājienus!” Nacionālo partiju pozīcijas pilsētā nav spēcīgas. Vietējais Nacionālās apvienības līderis cer, ka latviešos, kas ir tikai piektā daļa iedzīvotāju, ir modusies vēlme pēc pārmaiņām. Aivars Broks, Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas direktors: „Tas pieprasījums drusku ir pēc tādas partijas, kas skaidri pasaka, ka mēs esam lojālu pilsoņu kopums, ka mēs zinām, kam pieder Krima, (un) mēs gribam, lai Daugavpils būtu Latvijā.” Pētām, kādi politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās pretendēs uz varu Daugavpilī, un vai Andrejs Elksniņš turpinās ieņemt mēra amatu. Šis raidījums skan plašāka Latvijas Radio pētnieciskā satura ietvaros pirms jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.   

Latvijā ir ap trijiem tūkstošiem tiltu un pārvadu, kas ikdienu palīdz nodrošināt transporta plūsmu, uzlabo satiksmes drošību, kā arī veicina ekonomisko aktivitāti – nepārtrauktu preču un pakalpojumu apriti. Ainārs Paeglītis, bijušais RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Transportbūvju institūta direktors: „Kādi 50% tiltu Latvijā prasa, lai tiem pievērstu īpašu uzmanību. Varētu uzskatīt, ka tie ir bojāti tilti.” No visiem tiltiem apmēram trešā daļa pieder pašvaldībām un tādu skaits, kas ir ļoti sliktā stāvoklī, ar katru gadu palielinās. Tālivaldis Vectirāns, Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors: „Mēs redzam pēc pašvaldību aizņēmumiem, ka pašvaldības aizņemas [naudu] dažādu ceļu, ielu pārbūvei, tomēr tiltu pārbūvei neaizņemas.” Šīs būves ir arī kritiski svarīgas militārās mobilitātes kontekstā. Sevišķi šobrīd, miera apstākļos, ir svarīgi attīstīt transporta infrastruktūru, ko var izmantot arī armijas kaujas tehnika. Tonijs Lorenss, Starptautiskās aizsardzības un drošības centra Igaunijā pētnieks: „Daži tilti var nebūt spējīgi izturēt šāda veida slodzi.” Vai vēlēšanu gadā tiltu uzturēšana un atjaunošana ir pašvaldību prioritāte un iedzīvotāji var sagaidīt, ka tos atjaunos?  Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.  

Latvijā ik gadu aptuveni desmit tūkstoši cilvēku saslimst ar ļaundabīgu audzēju. Vairāk nekā pusei no viņiem ārstēšanas metode ir staru terapija. Zane (vārds mainīts): „15 (apstarošanas reizes) bija tās, kas ir uz krūti un četras bija vēl ārpus, lai nebūtu nekādu aizdomu.” Kurzemē šādu terapiju veic tikai Liepājas reģionālajā slimnīcā. Bet tur starp slimnīcu, iekārtas ražotāja pārstāvi un inspicēšanas uzņēmumu ir izcēlies strīds par staru aparāta precizitāti. Maksims Poļakovs, SIA „Inlab” laboratorijas vadītājs: „Apkopojot informāciju, bija absolūti skaidrs, ka bāzes vērtības nekad tur nebija uzstādītas tā, kā to prasa likumdošana.” Tas, vai staru aparāts darbojas precīzi, var ietekmēt ārstēšanas procesu.  Arturs Šorubalko, RAKUS Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs: „Ja iekārta izdod staru ar lielāku devu, nekā bija nozīmēts, tad, protams, blaknes var būt izteiktākas un var atstāt sekas pēc tam uz pacienta dzīves kvalitāti.” Atvērto failu pusstundā pētām, kāpēc Liepājas reģionālajā slimnīcā pacientus ārstēja ar staru aparātu laikā, kad to bija pārbaudījis neakreditēts uzņēmums?  

Kamēr pirms trijiem gadiem pabeigtais dabas skaitīšanas ziņojums ceļoja pa starpministriju apspriedēm, mežsaimnieki visus šos gadus turpināja cirst Eiropas nozīmes biotopus. Valdība janvārī izlēma palielināt apkārtējai videi vērtīgo mežu aizsardzības platības, tomēr dabā tie nav iezīmēti un to iznīcināšana joprojām nav apturēta pat mežos, kas pieder valstij. Mārtiņš Līdums, Meža pētīšanas stacijas direktors: „Jā, mēs netaisāmies ne melot, ne mānīties – mēs neuztveram to kā neaizskaramības zīmogu!” Galīgais lēmums, ko darīt ar atrastajiem, taču joprojām neaizsargātajiem biotopiem nu ir atstāts Saeimas ziņā. Lēmuma pieņemšana var vilkties gadiem. Agnese Priede, sertificēta biotopu un sugu aizsardzības eksperte: „Un tad es teiktu, tur jau nav nekas cits, nu vienkārši, kuram ir stiprāks lobijs. Nu, lobijs, protams, stiprāks kokrūpniecības pusē.” Dabas aizsardzības organizācijas ir pārliecinātas, ka politiķu vairākums joprojām neapzinās gaidāmās dabas vērtību saglabāšanas nozīmi un to, ka jāgatavojas, ka nākotnē tām būs arvien lielāka ietekme. Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs: „Tās pērles, kas Latvijas dabā palikušas, mēs tās vienkārši iznīcinām. Kur tas ir, pēc būtības, jautājums par 60, 80 vai 100 gadu nākotni, kad mēs varētu šīs dabas vērtības atgūt atpakaļ.” Vai valdības lēmums par gadiem ievilktajiem dabas skaitīšanas rezultātiem apturēs dabas daudzveidībai vērtīgo mežu izciršanu? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Policija novēro, ka brutālais karš, ko Krievija jau trešo gadu turpina izvērst Ukrainā, ir palielinājis iedzīvotāju interesi iegādāties šaujamieročus. Andris Melkers, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieces vietnieks: „Citi arī aizdomājas par to, ka arī vēlētos kļūt par ieroču īpašniekiem. Tāpēc pieauga pretendentu skaits, kas vēlas saņemt ieroču atļaujas.” Latvijā ierocis pieder vairākiem desmitiem tūkstošiem cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir mednieki. Jānis Zandbergs, Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis: „Gandrīz katru gadu kāds tiek vai nu savainots medībās, vai nogalināts.” Kamēr likumsargi neredz vajadzību atvieglot prasības ieroču apritei, atsevišķi parlamentārieši cenšas panākt pretējo. Edvīns Šnore, Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas vadītājs (Nacionālā apvienība): „Gan ierocis var nonākt nepareizajās rokās, gan virtuves nazis var nonākt nepareizajās rokās. Tas vienmēr tā var būt.” Vai atbildīgās iestādes pietiekami pārbauda un kontrolē ieroču īpašniekus un cilvēkus, kuri vēlas iegādāties šaujamos? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Šajā stāstā vairākkārt atkārtosies viens un tas pats scenārijs. Sieviete ierodas uz ārsta vizīti cienījamā klīnikā un ir gatava neirologa apskatei. Aleksandra, vārds mainīts: „Es jutu, ka viņš sāk aizvien tuvāk un tuvāk nākt.” Taču apskates vietā viņu sagaida hipnozes mēģinājums, nelūgti un divdomīgi pieskārieni, seksualizēti komentāri. Diāna Čerņakova, apmeklēja neirologu Leonīdu Viškeru: „Vienā mirklī viņš man kā iegrūda pa galvu un pateica: „Guli, guli, guli!” trīs reizes.” Ārsts, par kuru sievietes sūdzas, ir Leonīds Viškers. Viņš visus pārmetumus noraida un noliedz, ka kaut ko tādu būtu teicis. Leonīds Viškers, ārsts neirologs: „Muļķības!” Savus stāstus par dakteri Viškeru mums uzticēja astoņas sievietes. Ko viņas stāsta? Kādēļ šim neirologam joprojām ir tiesības praktizēt, neskatoties uz to, ka uzraugošās iestādes jau sen zina par viņa metodēm? To Atvērto failu pusstundā skaidro Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" žurnāliste Olga Dragiļeva.  

Eiropas Parlaments ir izvirzījis ambiciozu plānu pēc pieciem gadiem izskaust bezpajumtniecību jeb situāciju, kad cilvēki ir palikuši bez jumta virs galvas. Kaut arī tiesības uz mājokli nosaka gan vietēji, gan starptautiski likumi, Latvijā ik gadu patversmēs nokļūst vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku. Dzintra, Rīgas patversmes sociālās rehabilitācijas Sieviešu nodaļas iemītniece: „Te var nonākt pāris dienu laikā, starp citu. Te ir šausmīgi smagi likteņi cilvēkiem.” Patversmei būtu jābūt īslaicīgam krīzes risinājumam, tomēr simtiem cilvēku tajās dzīvo gadiem. Viktors, piedalījās pilotprojektā „Mājoklis vispirms”: „Patversmē esošā vide sevī ievelk. Tur ir grūti kaut ko mainīt.” Lai gan valstī šādu iestāžu ir pietiekami daudz, tās nepalīdz izskaust problēmas sakni. Mārtiņš Moors, Rīgas domes Labklājības departamenta sociālās pārvaldes vadītājs: „Latvijai – šo 30 un plus gadu laikā, mums nekad nav bijis mērķis mazināt bezpajumtniecību. Nu atzīsim to!” Atvērto failu pusstundā pētām, vai Latvija tuvāko piecu gadu laikā spēs panākt, ka valstī vairāk nav bez pajumtes palikušu cilvēku? Plašāk lasi lsm.lv rakstā.

Uzņēmēji arvien skaļāk pieprasa mazināt birokrātiju. Būvniecības saskaņošanas tempos krietni atpaliekam no kaimiņiem, un jau gadiem esam starp valstīm, kur sabiedrība vismazāk uzticas valsts pārvaldei. Tas kavē valsts attīstību. Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Galvenais ir visi tie papīri, visi tie birokrātiskie pinekļi, jo vairāk, jo labāk – galvenais ir process!” Prasību un saskaņošanu skaits, un to ilgums arvien pieaug. Tas uzņēmējiem un ierēdņiem atņem laiku pievērsties pamatdarbam. Ieva Lācenberga-Rocēna, Valsts mežzinātnes institūta „Silava” attīstības vadītāja: „Mēs nepiekrītam, ka vajadzētu katru reizi kopēt likumu pantus, bet tāda ir tā prakse.” Birokrātijas pētnieki aicina mainīt ierēdņu domāšanu un vairāk orientēties uz konkrētiem mērķiem. Malvīne Stučka, domnīcas „LaSER” pētniece: „Īstermiņa rekomendācija ir veikt visaptverošu valsts funkciju auditu.” Vai politiķi un ierēdņi ir gatavi pāriet no vārdiem uz darbiem, lai samazinātu birokrātiju, kas bremzē valsts attīstību, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Krievijas neatkarīgo mediju redakcijas jau vairāk nekā divus gadus strādā Rīgā un ziņo par karu Ukrainā no tāda skatpunkta, par kuru Krievijā tiem draudētu cietumsods. Kirils Martinovs, izdevuma “Novaja Gazeta Evropa” galvenais redaktors: “Mēs rakstām par to, kāpēc karš ir radikāls ļaunums.” Ar to klātbūtni Latvijā kara sākumā saistīja lielas cerības. Edgars Rinkēvičs, toreizējais ārlietu ministrs, sarunu festivālā „Lampa” 2022. gada 2. jūlijā: “Tas ir vēl viens mēģinājums, kā atšķaidīt šo te informatīvo telpu.” Rita Ruduša raidījumā Atvērtie faili pēta Krievijas neatkarīgo mediju lomu informatīvajā karā. Raidījums turpina iepriekš aizsākto tematu, par kuru Rita Ruduša stāstīja raidījumā 2022. gada 6. oktobrī: "Stratēģiskā viesmīlība: kādēļ Latvija dod patvērumu Krievijas neatkarīgajiem medijiem".

Saeimā finiša taisnē nonākuši grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā. Kopš likumprojektu pirmo reizi nodeva publiskajai apspriešanai 2021. gada jūnijā, diskusijas par tiem prasīja vairāk nekā trīs gadus un nerimst joprojām. Karina Zālīte, PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja: „Tas fons, kas ir Latvijā, tas vienkārši pieprasa stingrākus ierobežojumus.” Alkohola nozares lobijs ir spēcīgs un pret pārmaiņām ir arī vairākas ministrijas. Dāvis Vītols, Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors: „Ierobežojumi nav pareizais veids, kā risināt alkoholisma problēmu un pārmērīgu alkohola lietošanas problēmu Latvijā.” Kamēr kaimiņos alkohola tirdzniecība, piemēram, degvielas uzpildes stacijās ir ierobežota, pie mums benzīntankos ierīkotas alus istabas. Agris Starts, sociālā labuma projekta "1000 dienas skaidrā" izveidotājs: „Unikāli! Es nekad nebiju bijis degvielas uzpildes stacijā, kas lepojas, ka tirgo arī alkoholu.” Atvērto failu pusstundā pētām, kādā mērā plānotie alkohola aprites ierobežojumi nozares lobija dēļ ir kļuvuši bezzobaini?  

Pēdējo gadu laikā pārtikas cenas Latvijā jau ir pārsniegušas Eiropas Savienības vidējo līmeni. Benita, dzīvo Īrijā: „Cik parasti man iznāk uz Latviju aizbraukt, vienmēr šausminos par cenu augstumu.” Cenas atsevišķām produktu grupām ir tikpat augstas kā Ziemeļvalstīs. Elza, dzīvo Somijā: „Tagad es dzīvoju Somijā. Es aizbraukšu uz Latviju un tur es varēšu iepirkties kā karalis, jo Latvijā jau jābūt daudz lētāk. Bet tajā brīdī, kad es sāku veikalā skatīties uz lietām, es sapratu – tā gluži nav.” Kaut arī lielākie mazumtirgotāji apgalvo, ka piedāvā izdevīgākās cenas tirgū pārtikas pamatproduktiem, vairākas preces maksā identiski. Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja: „Mums nav pamata, lai mēs apgalvotu, ka tur pastāv kādas norādes par aizliegtām vienošanām.” Kāpēc par atsevišķiem pārtikas produktiem mēs maksājam tikpat vai pat vairāk nekā bagātajās Eiropas Savienības valstīs, pētām Atvērtajos failos.  

Benzīns ar augstu sēra saturu, kuru Eiropā kā degvielu pārdot ir aizliegts, no Apvienotās Karalistes naftas pārstrādes rūpnīcām caur Eiropas sajaukšanas iekārtām nonāk līdz Nigērijai, kur tas izraisa smagu gaisa piesārņojuma krīzi. Otonje Ivorima, Lagosas iedzīvotāja: „Viņi mūs nogalina lēnām. Tas ir ilgtermiņa efekts.” Netīrās degvielas eksporta ķēdes daļa ir arī Latvija. Džesa Staufenberga, žurnāliste no pētnieciskās žurnālistikas organizācijas „Source Material”*: „Mēs redzam, ka kuģi no Apvienotās Karalistes ienāca Ventspils ostā Latvijā, un tas notika diezgan drīz pēc Beļģijas aizlieguma.” Kamēr Nīderlande un Beļģija šādu toksiskās degvielas eksportu uz Āfriku ir aizliegusi, mūsu valsts šādu soli negrasās spert. Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (Zaļo un Zemnieku savienība): „Ja mūsu ražotāji spēj piedāvāt kaut ko konkurētspējīgu un Āfrikas valstis ir gatavas to iegādāties, tad es neredzu iemeslu, kādēļ šeit kaut ko mainītu.” Kādēļ Latvija ir daļa no ražošanas ķēdes degvielai, kas Āfrikā izraisa pamatīgu gaisa piesārņojumu, pētām Atvērto failu pusstundā. * Raidījums ir daļa no starptautiska pētījuma, kurā "Atvērtie faili" piedalās kopā ar pētnieciskās žurnālistikas organizāciju "SourceMaterial" no Lielbritānijas.

Līdz pašvaldību vēlēšanām palicis pusgads un cīņa par Rīgu solās būt sīva. Reitingos nevienai partijai nav izteikta pārākuma. Tas liek uz krievvalodīgo vēlētāju orientētajiem domāt par apvienošanos. Lelde Metla-Rozentāle, politoloģe un RSU lektore: „Vēlēšanās ir svarīgs tas līdera saimnieka tēls, kuram tad tu uztici tās pilsētas atslēgas.” Saeimas deputāts, partijas „Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers, kurš šobrīd var tīksmināties par populārākā mēra kandidāta statusu, cer dabūt vismaz pusi balsu. Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts, partijas „Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētājs: „Mūsu rezultāti būs tik labi, ka visas partijas stāvēs pie mūsu durvīm, klauvēs un gribēs sadarboties!” Vilnis Ķirsis ir apņēmies saglabāt mēra krēslu arī pēc vēlēšanām un sagaida, ka plašā  ielu asfaltēšana un citi labie darbi atkal ļaus uzvarēt latviskajām partijām. Vilnis Ķirsis, Rīgas mērs, „Jaunā Vienotība”: „Ja uzvarēs tas bloks – Šlesers, „Saskaņa”, Rosļikovs un tie – laika jautājums un mums te atkal būs fiktīva nodarbinātība.” Vai tā dēvētajām latviskajām partijām nākamvasar gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās ir izredzes saglabāt varu Rīgā, pētām Atvērto failu pusstundā.  

Pašreizējā Evikas Siliņas, un arī vairums iepriekšējo valdību pēdējo 15 gadu laikā, ir solījušas mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. Tomēr algu atšķirība par vienu un to pašu darbu Rīgā un reģionos šodien var sasniegt pat vairākus simtus eiro. Eva Selga, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šis nav taisnīgi, ja, it sevišķi viena uzņēmuma ietvaros.” Cilvēki, kas ir pārcēlušies uz laukiem, cerībā izvairīties no dzīves dārdzības galvaspilsētā, veikalos šā vai tā ir spiesti sastapties ar tikpat augstām cenām. Baiba Runce: „Piedodiet par provokāciju, bet vai tad produkti maksā mazāk „Lidl” Kuldīgā? Zane Neļķe, “Lidl Latvija” komunikācijas komandas vadītāja: Visi produkti visos „Lidl” veikalos maksā vienādi.” Kamēr lielo kompāniju darbinieki tā arī nav sagaidījuši algu izlīdzināšanu reģionos, par nozari atbildīgā valsts iestāde jautājumu atstāj pašu uzņēmumu ziņā. Ilze Oša, VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: „Mēs skatāmies uz to nedaudz citā griezumā.” Raidījuma „Atvērto failu” pusstundā pētām, kāpēc cilvēkam, kurš reģionā strādā tādu pašu darbu kā darbinieks Rīgā, jāsamierinās ar zemāku algu?  

Ir pagājis gads kopš Rēzeknes domi vairs nevada tās ilggadējais mērs Aleksandrs Bartaševičs. Pašvaldībā tagad lēmumus pieņem pagaidu administrācija. Tā jau četrus mēnešus mēģina mazināt budžetā tēriņus, lai risinātu situāciju ar Rēzeknes parādiem. Guna Puce, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja: „Parādsaistības ir milzīgas un tajā brīdī arī nesamaksātie rēķini bija milzīgi.” Kamēr pagaidu administrācijai ir grūti atrast kopīgu valodu ar pašvaldības darbiniekiem, bijušais mērs tiesājas par savu atlaišanu un apgalvo – naudas problēmas domē ir mākslīgi radītas. Aleksandrs Bartaševičs, bijušais Rēzeknes mērs: „Tagad administrācija tēlo, ka viņi, redziet, ir tik vareni un tik spēcīgi, ka viņi sakārtoja visas lietas, bet īstenībā viņi risina problēmas, kuru nebija.” Bartaševičs ir apņēmies pilsētā atgriezties pie varas grožiem. Aivars, Rēzeknes iedzīvotājs: „Bijušais mērs gribēs, kā es saku, iebraukt baltā zirgā, un viņam joprojām ir arī atbalstītāji.” Kā pašvaldības pagaidu administrācijai izdodas risināt problēmas smagā finanšu situācijā nonākušajā Rēzeknē? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.  

Kamēr citas Eiropas valstis pakāpeniski samazina jaudas, lai atkritumus izmantotu kā kurināmo un šādi no tiem atbrīvotos, Latvijā tikai gatavojas atvērt atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas. Iedzīvotājiem, kuru tuvumā tādas grib būvēt, ir aizdomas, ka tās piesārņos apkārtējo vidi un apdraudēs viņu veselību. Diāna Josone, Silabriežu ciema iedzīvotāja: „Kur būs pārliecība, ka gaisā neuzies mums kaitīgās vielas? Uzies. Simtprocentīgi!” Ārvalstu pētījumi rāda, ka ap šādām stacijām rodas piesārņojums, bet starptautisks uzņēmums, kas plāno tādu izveidot Latvijā, to noliedz. Andris Vanags, SIA „Gren Latvija” valdes priekšsēdētājs: „Viņi saka, ka tas ir ap atkritumu reģenerācijas stacijām, bet tas nav pierādīts fakts.” Lietuvas pieredze ar šo pašu starptautisko uzņēmumu rāda, ka atkritumus dedzināšanai arī importē. Domants Tracevičs, Lietuvas NVO „Aprites ekonomika” vadītājs: „Uzņēmuma pārstāvji iedzīvotājiem solīja, ka sadedzināšanas jaudu nepalielinās, bet dažus gadus vēlāk to tomēr palielināja. Tas nozīmē, ka cilvēkiem meloja.” Kādēļ Latvijā, par spīti iedzīvotāju protestiem, gatavojas atvērt reģenerācijas stacijas, kurās dedzinās atkritumus, kamēr citviet Eiropā no tādām sāk atteikties, pētām Atvērto failu pusstundā. -- Kļūdas labojums: 7. novembra raidījumā “Atvērtie faili” izskanēja, ka atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “CleanR” ir Andra Šķēles bizness. Pēc “Lursoft” datiem, “CleanR” īpašnieki ir citi - lielākais īpašnieks ir Guntaram Kokorevičam piederošs uzņēmums “TAK Capital”, nelielas akciju daļas pieder Jurim Gulbim un Harijam Krongornam, kurš ilgus gadus ir darbojies Šķēles biznesā.    

Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs nacionālo sankciju sarakstā iekļāvis Latvijā izveidotās kompānijas „4finance” meitasuzņēmumu. Poļi uzskata, ka iespējamās īpašnieku saites ar krievu kapitālu rada risku, ka kredītņēmēju dati var nonākt naidīgās valsts rīcībā. Ainars Latkovskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs: „Šis ir ļoti nopietns lēmums, ļoti nopietna ziņa!” Trešdaļa kapitāla daļu uzņēmumā pieder ekspremjera Andra Šķēles znotam, advokātam Edgaram Dupatam. Viņš Polijas iestāžu lēmumu uzskata par nepamatotu. Edgars Dupats, AS „4finance” patiesais labuma guvējs: „Tur ir tik novecojuši fakti, patiesībai neatbilstoši fakti, tur tādas insinuācijas un izdomājumi sarakstīti.” Mūsu ātro kredītu uzraugi līdz šim publiski nav iebilduši par „4finance” īpašnieku saitēm ar Krievijas kapitālu. Andis Priedītis, PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktores vietnieks: „Mēs zinām viņu kontroles ķēdi, mēs zinām visus viņu īpašniekus līdz katrai fiziskai personai.”  Kāpēc Polijā uztraucas, ka ātro kredītu kompānijas klientu dati var nonākt Krievijas rīcībā, bet Latvijā par šādu risku – ne? To pētām Atvērto failu pusstundā.  

Jaunajai māmiņai ir vesels zīdainis un mīlošs vīrs, bet pēc dzemdībām viņa jūtas tā, kā nevajadzētu. Anna Āboliņa, jaunā māmiņa: „Es vienkārši iedevu zīdaini vīram un izgāju ārā pa durvīm, stāvēju pagalmā un raudāju, jo nevarēju saprast, kas ar mani notiek.” Kaut arī viņas jaundzimušo ierodas apskatīt ģimenes ārsts, un sieviete pati dodas vizītē pie ginekologa, par pēcdzemdību depresiju neviens nerunā un nejautā. Latvijā ar šo saslimšanu varētu saskarties aptuveni pusotrs tūkstotis sieviešu gadā.  Elmārs Rancāns, profesors, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs: „Sieviete tur zināmā mērā ir atstāta nosacīti likteņa varā, kā viņai paveiksies.” Atvērto failu pusstundā pētām, vai diskusijas par vardarbību dzemdībās un pēcdzemdību depresiju vedušas pie kāda rezultāta?  

Noslēgumam Rīgas pilsētas tiesā tuvojas maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iztiesāšana. Prokurors apsūdzētajiem prasa bargus sodus. Rimants Kuzma, prokurors: „Uzskatu, ka sods Mihailam Uļmanam, Aleksandram Babenko un Viktoram Krivošejam ir nosakāms brīvības atņemšanas veidā.” Lai mēģinātu novilcināt laiku, viens no viņiem, visticamāk, ir meklējis veidus, kā simulēt slimību. Romāns Jašins, kādreizējais Mārtiņa Bunkus slepkavības lietas izmeklēšanas vadītājs: „Viņa kamerā tika atrastas piezīmes, kurās bija aprakstīti slimības simptomi.” Ja tiesnese tuvākajā laikā nepaziņos spriedumu, tad Uļmanu, Babenko un Krivošeju atbrīvos no cietuma. Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors: „Bija fakti, kas norāda, ka apsūdzētie gatavo, teiksim tā, augsni, lai pamestu valsti.” Kāpēc ir bažas, ka Mārtiņa Bunkus iespējamie slepkavas vēl pirms tiesas sprieduma varētu tikt uz brīvām kājām un atstāt Latviju? Par to stāsts Atvērto failu epizodē.