#02 Kāpēc ārstniecības iestādes kļuvušas par Covid-19 perēkļiem?

Covid-19 pandēmijas lielāko smagumu uz saviem pleciem, neapšaubāmi, iznes mediķi. Itālijā sērga ieguva katastrofas apmērus, kad par infekcijas perēkļiem kļuva slimnīcas. Lai no tā izvairītos, Latvijā valsts definējusi uzdevumu īpaši uzraudzīt ārstniecības iestāžu pacientus un personālu. Par spīti tam, vairāk nekā 50 veselības aprūpes darbinieki ir saslimuši. Biežāk minētais infekcijas avots ir pacienti, kuri melo par savu veselības stāvokli un kontaktiem ar slimajiem, taču ir arī citi iemesli. Iespējams, nevajadzīga varonība vīrusa perēkli iesējusi “ātrajā palīdzībā”. Daudzi mediķi slimnīcās strādā bez pienācīgiem aizsardzības līdzekļiem, un, kad viņi paši kļūst par Covid-19 upuriem, saņemt palīdzību, izrādās, ir teju neiespējami. Rēzeknes stāsts No internetā atrastas bildes raugās smaidīga tumšmate zilā ārsta uzsvārcī. Acis piemiegtas, it kā sejā spīdētu saule. Raksts, kurš portālā “Panorama Rezekne” publicēts pirms diviem gadiem, vēsta - attēlā redzamā kundze ir korifejs bērnu ķirurģijā. Veronika Smolko. 72 gadus vecā ārste lielāko mūža daļu strādā Rēzeknes slimnīcā. Tagad viņa kļuvusi par vienu no ārstiem ar pozitīvu Covid-19 testu. Veronika Smolko piekrita pastāstīt savu pieredzi.  Izolācija Raidījuma “Atvērtie faili” rīcībā ir informācija, kas liek secināt, ka sabiedrībai izvirzītās prasības mēdz neievērot arī medicīnas darbinieki. Un tam ir sāpīgas sekas. Visu šo laiku veselības politikas veidotāji un dakteri aicina ievērot sociālo distancēšanos, mazgāt rokas, palikt mājās, sevišķi, pēc ārzemju ceļojumiem.  Marta beigās parādījās ziņa, ka 12 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvās vadības centra darbinieki ir inficējušies ar Covid-19. Tie ir cilvēki, kuri jums atbild, kad zvanāt uz 113, lai lūgtu mediķu palīdzību. Sākotnēji izskanēja versija, ka inficēšanās saistīta ar svinībām, kurās pensijā pavadīta kāda darbiniece. Dienesta vadītāja Liene Cipule Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" gan to noliedza.  Maskas “Ekipējums nav mainījies, tas ir kombinezons, kuram pa virsu iet halāts. Aizsargmaska, aizsargbrilles, dubultie cimdi,” stāsta Anete Lukstiņa, kura strādā vienā no speciālajām Covid-19 analīžu brigādēm. “Pirmie cimdi ir tiešā saskarē ar pacientu, ar pacienta mājās esošajām virsmām, kur viņš ir elpojis virsū. Mums, viņus novelkot, nepaliek plikas rokas, mums paliek apakšā otri nosacīti tīrāki cimdi, kurus mēs vēl varam lietot, novelkot kombinzonu nost. No drošības aspekta dubultie cimdi ir tāds standarta drošības variants. Un tad jūs sevi ar kaut ko nopūšat? Jā, protams, mēs dezinfekcijas līdzekļus, tos man liekas mēs ļoti daudz patērējam,” skaidro Lukstiņa. Analīžu brigādē brauca arī ārsts Genādijs Rusanovs. Viņš atklāja Latvijā pirmo Covid-19 gadījumu. “Ātro” mediķi ir pirmajās frontes līnijās. Abi ārsti uzskata - ja ievēro piesardzību, pareizi saģērbjas un vēlāk noģērbjas, tad inficēšanās risks ir tuvu nullei. Tāpēc labam ekipējumam ir nozīme. Bet ne visiem mediķiem tāds ir.  Vai slimnīcas un valsts kopumā ir gatavas šādai kataklizmai? Rēzeknes ārste Veronika Smolko saka – nav. Kamēr Veronika strādāja, individuālo aizsardzības līdzekļu viņai Rēzeknes slimnīcā nav bijis. Ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem ir liela problēma. Šobrīd teju vienīgā iespēja maskas un respiratorus iegādāties ir Ķīnā. Citas valstis, piemēram, Turcija, Indija, Baltkrievija ir noteikušas eksporta aizliegumu. Lielos apjomos tos ražo un eksportē Ķīna, kur iepērkas gan Eiropas Savienības valstis, gan ASV.  Slimnīcu un Nacionālā veselības dienesta vadītājs stāsta, ka problēma ir arī preču atvešana. Viņi ir gandarīti, ka maskām pakaļ piekritusi lidot nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, kuras darbību Covid-19 ir pilnībā apstādinājis. Piegādēs iesaistās arī citi komersanti, piemēram, audumu ražotājs “Lauma Fabrics”.  Medicīnas aizsarglīdzekļiem valdība ir atvēlējusi 10 miljonus eiro. Nacionālā veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs saka, šī summa vēl nav iztērēta, naudas pietiks. Veselības dienests vērtē iespēju maskas pirkt no vietējiem uzņēmumiem, taču sākt tās ražot nav tik vienkārši – maskām ir savi kvalitātes kritēriji, un to vajag daudz.  Pagaidām var tikai cerēt, ka speciālo aizsardzības līdzekļu veselības aprūpes iestādēm pietiks. Un ievērot disciplīnu visās sabiedrības grupās - tortes darba vietās neēst, kolēģus pensijā pavadīt pēc epidēmijas, distancēties un mazgāt rokas.