#109 Kāpēc neviens nepiesakās uz likvidējamā "ABLV Bank" atstātiem simtiem miljoniem eiro?

Pēc divām nedēļām – 10. februārī Ekonomisko lietu tiesa Rīgā uzsāks izskatīt vienu no apjomīgākajām naudas atmazgāšanas krimināllietām Latvijas vēsturē. Latvijas Radio ziņu izlaidums 2022. gada 21. jūlijā: „Prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēti vairāki toreizējie ABLV bankas vadošie darbinieki par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljarda eiro legalizēšanu.” Uz apsūdzēto sola sēdīsies līdz 2018. gadam trešās lielākās Latvijas bankas – „ABLV Bank” līdzīpašnieks Ernests Bernis un bankas vadības komanda. Taču šis nav vienīgais kriminālprocess, kurā tiek izvērtēta „ABLV Bank” vadības atbildība. No tā dēvētās pamatlietas izdalīts un šobrīd izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienestā nodots atsevišķs kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Prokurors Uldis Cinkmanis: „Ir indikācijas par to.. ne tikai indikācijas, bet ir jau nodokļu aprēķins par to, ka banka ir izmantojusi savu ofšoru tīklu, lai faktiski formāli.. Prokurore Inga Savčenko: ...faktiski tirgotu… Cinkmanis: …faktiski tirgotu ofšorus.” Tikmēr, noslēdzoties „ABLV Bank” pašlikvidācijas aktīvajai fāzei, lielas summas bankā iesaldētas un konfiscētas, bet aptuveni 300 - 400 miljoniem eiro nav izdevies atrast saimniekus. Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece: „Nu, ja tā pavisam godīgi, visticamāk tam ir sakars ar to, ka tā nauda nav ar legālu izcelsmi.” Par aizdomām, kas apvij naudas atmazgāšanas skandāliem apvīto „ABLV Bank”, un to, kā sokas ar „ABLV Bank” pašlikvidāciju stāstām raidījumā Atvērtie faili.