#122 Vai atbildīgie pirms būvatļauju došanas pienācīgi izvērtē apkārt esošo māju stāvokli?

Katru gadu Latvijā būvvaldes izsniedz vairākus tūkstošus būvatļauju – gan jauniem projektiem, gan senu ēku rekonstrukcijai. Blakus esošām mājām tas var sagādāt pamatīgas problēmas. Mārtiņš Ķīsis, Ģertrūdes ielas 32. nama īpašnieks: „Šos pāļus viņi ieurba, acīmredzot, pazemē slēptos pamata fragmentos. Sienas līgojās, kad te tas viss notika. Tūlītēji parādījās plaisas.” To, kā jaunu māju būvniecība ietekmē blakus esošās ēkas ne vienmēr uzreiz var pamanīt. Inta Ērgle, Krišjāņa Valdemāra ielas 117. nama iedzīvotāja: „Eksperti norādīja arī par vides ietekmi uz mūsu ēku pamatiem, kādēļ arī šīs plaisas veidojās – gan transporta kustība, gan ģeoloģija.” Pašvaldības amatpersonas no atbildības izvairās un par radušies bojājumiem vaino pašus īpašniekus. Ingūna Urtāne, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos: „Es domāju, ka ļoti daudzi dzīvokļa īpašnieki dzīvo ilūzijā, ka būvvalde varētu parūpēties par viņu īpašuma stāvokli. Mēs sakām: ļoti žēl, bet mēs to nevaram izdarīt.” Kādā mērā atbildīgās iestādes, pirms izsniedz atļaujas jaunu ēku būvniecībai vai esošo māju rekonstrukcijai, ņem vērā apkārt esošo māju stāvokli? Cik lielu vērību pirms būvdarbu sākuma projektu attīstītāji pievērš apkārtējās vides izpētei jeb ģeoloģijai, pētām Atvērto failu pusstundā.