#125 Vai latviešu valodas eksāmenos caurkritušos Krievijas pilsoņus tiešām izraidīs?

Politiķi īsi pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām grozīja Imigrācijas likumu un nolēma, ka Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem būs jāprot latviešu valoda. Ja vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku, lielākoties pensionāri, nenokārtos eksāmenu, tad Latviju viņiem var nākties pamest. Anna Poļakova, Krievijas pilsone un Latvijas iedzīvotāja: „Kādu apdraudējumu es varu radīt? Ar slimo vīru tikai līdz veikalam, uz slimnīcu, pa ārstiem un viss.” Pret šo ieceri cīnās jau ilgus gadus Latvijas drošības dienesta uzmanības lokā nonākusi prokrieviska aktīviste, kura pārstāv klientus tiesā. Elizabete Krivcova, partijas „Saskaņa” biedre un Krievijas tautiešu politikas aktīviste: „Es arī redzu diezgan labas izredzes aizstāvēt savas tiesības un arī vinnēt tiesas administratīvajā kārtībā.” Kaut arī Satversmes tiesa ir ierosinājusi vairākas lietas, Saeimas juridiskais birojs, kas analizē deputātu pieņemtos lēmumus, uzskata, ka likums nepārkāpj konstitūciju. Jānis Priekulis, Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks: „Valstij [ir] samērā plaša rīcības brīvība ierobežot cilvēktiesības, ja tik tiešām tas tiek darīts valsts drošības aizsardzības labad.” Vai izmaiņas Imigrācijas likumā, kuras Saeimas deputāti pērn pieņēma steigā, ir rūpīgi izsvērtas un samērīgas? Un vai Krievijas pilsoņus, kuri nenokārtos latviešu valodas eksāmenu un neizpildīs vēl citas prasības, tik tiešām izraidīs no valsts, pētām Atvērto failu pusstundā.