#147 Dzīvnieki, kuriem ziedo sabiedrība, migrē starp dažādām dzīvnieku glābēju biedrībām

Par novārtā atstātiem dzīvniekiem Latvijā rūpējas ne tikai virkne dzīvnieku patversmju, bet arī daudz biedrību. Zanda Paeglīte, biedrības „Zanimal Hope” dibinātāja: “Mēs ņemam dzīvnieciņus pie sevis mājās, viņi mums ir mājas apstākļos, viņi mums nav būros, mums ir cilvēku grupa kā auklītes, kuras nāk palīgā un uzņem tos dzīvnieciņus kā savus dzīvnieciņus.” Kaut arī biedrību brīvprātīgie vāc un izmitina bez saimniekiem palikušos dzīvniekus, oficiāli neviena iestāde viņu darbu nekontrolē.  Mairita Riekstiņa, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja: “Savā ziņā viņas darbojas pelēkajā zonā, jo neviens nezina, cik ir šādu biedrību, cik šādas biedrības veic šo darbību, un cik ir šādas privātpersonas, kas to dara.” Tas iepriekš ir novedis pie dzīvnieku ciešanām un bojāejas. Ivo, Balgales mājas iemītnieks, video fragments feisbukā: “Te mums pagaidām ir četri kaķi, kas kādas varbūt divas dienas nav ēduši, nav dzēruši varbūt. Tūlīt iedos jums kādu ūdeni vai vēl kaut ko. Aiz dīvāna tur vēl ir kaut kāda sauja [kaķu].” Kādēļ desmitiem biedrību, kas rūpējas par novārtā palikušiem dzīvniekiem, strādā gandrīz ārpus likuma? Un kas būtu jādara, lai turpmāk vairs neatkārtos līdzīgi gadījumi, kad cieš dzīvnieki, pētām Atvērto failu pusstundā.