#162 Kāpēc valsts mežu izmantošanā joprojām toni nosaka koku cirtēji, nevis zinātnieki?

Valdībai drīzumā jāpieņem lēmums par to, kurus no dabas skaitīšanā atklātajiem Eiropas nozīmes biotopiem mēs turpmāk sargāsim. Par vienu no Latvijas dabas bagātībām – mežiem, arvien pieaug spriedze starp vides aizstāvjiem un mežsaimniecības biznesu, kas cenšas kavēt politiķu lēmumu. Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors: „Mēs atkal redzam, ka meža nozares pārstāvji kā „Latvijas valsts meži” saka: “Nē, stop! Mēs šādu uz priekšu nevaram virzīt.” Industrijas negausībai ceļā nostājusies Satversmes tiesa, kas pagājušajā nedēļā atcēla valdības noteikumus par jaunāku mežu ciršanu kailcirtē. Nozare sola nepadoties. Armands Krauze, zemkopības ministrs: „Satversmes tiesa pateica, ka Ministru kabinets var pieņemt šādus lēmumus, bet, ka jābūt pietiekamam ietekmes uz vidi novērtējumam.” Laikā, kad prasības pēc dabas sargāšanas arvien pieaug, par vērtīgu biotopu saglabāšanu valsts mežos lemj amatpersonas, kuru pārliecība balstās peļņas gūšanā. Raivis Kronbergs, Zemkopības ministrijas valsts sekretārs: „Tā nav ne taktika, ne nodoms, ne ļaunprātība.” Kāpēc par valsts mežu izmantošanu joprojām teikšana ir gandrīz tikai koku cirtējiem, nevis dabas pētniekiem un zinātniekiem? Un, vai Satversmes tiesas spriedums, kas aizliedz cirst jaunākus kokus, apturēs mežu noplicināšanu, pētām Atvērto failu pusstundā.