#21 Vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti: normatīvos noteiktais un realitāte

Nākamreiz, ejot pa pilsētu, pavērojiet, cik pieejama apkārtējā vide ir cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem. Piemēram, vai luksoforam ir skaņas signāls? Latvijā ar invaliditāti sadzīvo katrs desmitais jeb vairāk nekā 202 tūkstoši iedzīvotāju. Katru gadu šim skaitam ir tendence pieaugt. Likumos vides pieejamības prasības ir, reālajā dzīvē tās joprojām mēdz ievērot tikai formāli. “Ar Latvijas Mākslas akadēmiju mēs jau astoņus gadus cīnāmies par to, ka tā uzbrauktuve nav atbilstoša tā laika normatīvam, nu un astoņus gadus mēģinām pierādīt, ka zilonis ir zilonis,” saka invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis. Pēc viņu novērojumiem puslīdz pieejama ir katra piektā publiskā ēka Latvijā. Piedevām lielās pašvaldības lobē likuma grozījumus, kas to būvvaldes atbrīvotu no vides pieejamības kontroles. Raidījums Atvērtie faili pēta, cik pieejama apkārtējā vide ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ja ievērotu mūsdienu būvnormatīvus, visām jaunajām publiskajam ēkām vajadzētu būt ērti pieejamām cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem, taču, izrādās, realitāte ir cita. 28 gadus vecais Voldemārs Lapa ar ratiņkrēslu uzbrauc uz pacēlāja biedrības “Apeirons” birojā. Viņam palīdz organizācijas darbinieks, asistents Jānis. Voldemārs jau gadu darbojas biedrībā kā brīvprātīgais. Kolēģi Voldemāru slavē, jo viņš ar lielu entuziasmu dodas ielās, lai apkārtējie redz, ka cilvēki ar invaliditāti var būt aktīvi un iekļauties sabiedrībā. Šoreiz dodamies kopīgā apgaitā pa Rīgas centru.