#236 Latvijā nav vienota regulējuma bezpalīdzīgu senioru mehāniskai fiksācijai slimnīcās

Aizvadītajos gados Latvijas slimnīcās nedaudz vairāk kā puse pacientu bija vecumā virs 60 gadiem. Lai saņemtu medicīnisku palīdzību, daļa no viņiem mūža nogalē vecuma nevarības dēļ var nonākt slimnīcā bezpalīdzīgā stāvoklī. Taču ārstniecības iestādē viņus var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas, par ko ceļ trauksmi pacientu tuvinieki.  Marga, meita bijušajai pacientei Vidzemes slimnīcā: “Un tad man tika pateikts tā: “Nu, ko tad jūs domājat, jūs gribat, lai viņi krīt un lauž locekļus?”” Lai arī statistikā sūdzības par mehānisku fiksāciju parādās reti, pēdējo divu gadu laikā to piedzīvoja divi pacienti vienā no Latvijas slimnīcām. Ineta Rezevska, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja: “Bet es gribu atkal teikt, ka tas, ka nav sūdzību nenozīmē, ka tādi pārkāpumi netiek pieļauti.” Spēkā esošās instrukcijas un vadlīnijas noteic, ka fiksācija ir stingri regulēta, bet šādi bieži fiksē tieši bezpalīdzīgus pacientus, kuru tuvinieki par notikušo uzzina tikai ieraugot siksnas ap rokām. Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Mēs pacientus nefiksējam, bet ierobežojam nedaudz viņa kustības.” Vai Latvijā šobrīd ir sakārtota sistēma, kas nosaka gadījumus, kad bezpalīdzīgus pacientus vecuma nevarības dēļ var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas? To pētām Atvērto failu pusstundā.