#24 Pandēmijas nestās izmaiņas: kopdziedāšanas tradīcija vairs nebūs tāda kā agrāk

Vai esat ievērojuši gājējus, kas cits citam garām steigšus paiet katrs pa savu ietves malu? Pandēmija mainījusi daudzus mūsu ieradumus, un ne tikai. Daudziem apstājies gadiem būvētais bizness, un viņi neziņā rausta plecus, vai tas jebkad vēl būs iespējams. Dziesmu un deju svētku rīkotāji lēš, ka pat paaudzēs mantotā latviešu kopdziedāšanas tradīcija vairs nebūs tāda kā agrāk. Raidījums Atvērtie faili skaidro, vai pandēmijas nestās izmaiņas ir neatgriezeniskas. Vai tomēr vakcīna varētu ļaut atgriezties pie ierastā? Agnese Vīksniņa savu deju studiju nodibināja pirms 20 gadiem. Pēc smagas avārijas, kad saprata, ka pati vairs nevarēs dejot grupā „Ritms”. Traumu dēļ dažas kustības izpildīt viņa vairs nevarēja. „Fandango” Rīgā ir trīs deju zāles. Studija Agnesei ir gan sirdslieta, gan ienākumu avots. Kad pavasarī izsludināja ārkārtējo situāciju, viņas uzņēmums bija to vidū, kuru darbība apstājās. Studijā viņas ir trīs pasniedzējas, pavasarī saņēma dīkstāves pabalstus. Iztikt palīdz arī iekrājumi. Rudenī, kad deju zāles atkal slēdza, studija sāka organizēt tiešsaistes nodarbības. "Fandango" Facebook profilā saliktas bildes, kurās skaisti izremontētā, gaiši krāsotā spoguļzālē redzama viena pati pasniedzēja – te rādām kustības, te notupusies ceļgalos pie datora. Agnese tiešsaistes nodarbības sauc par pagaidu variantu – virtuāli mācīties dejot nav nopietni. Mazo bērnu grupu izformēja vispār, citas apvienoja. Samazināja dalības maksu.   Vai uzņēmumam šajā nozarē vispār ir nākotnes perspektīva? Par to Agnese nav droša. Agnese arī prāto par deju mākslas nākotni – vai jaunie cilvēki vēl vispār gribēs kļūt par horeogrāfiem vai mācīties, piemēram, baletu. Taču kamēr vēl nekas nav skaidrs un ir bērni, kas dejo tiešsaistē, Agnese cer, ka kvalificēsies valsts izsludinātājam atbalstam. Agnese labprāt pretendētu uz subsīdijām gan algām, gan apgrozāmiem līdzekļiem. Taču jau tagad skaidrs, ka savas specifikas dēļ atbalsts būs mazāks nekā citiem uzņēmumiem. Valsts noteikusi, ka atbalstu rēķinās, kā atskaites punktu ņemot augusta, septembra un oktobra algas, bet deju studijai augusts ir tukšais mēnesis. Pavasarī valsts noteiktajam sietam netika cauri daudzi uzņēmumi un darbinieki, un galā rezultātā Latvijā izmaksātais atbalsts bija ievērojami mazāks nekā, piemēram, kaimiņvalstīs. Dīkstāves pabalstos neizmaksāja pat pusi no tiem iezīmētās naudas. Latvijas Bankas ieskatā, niecīgais atbalsts mājsaimniecībām bija iemesls, kāpēc ekonomikas kritums Latvijā otrajā ceturksnī bijis lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs. Valdība tagad solījusi būt elastīgāka, lai gan uzņēmēju organizācijas joprojām kritizē, ka neņem vērā nozaru specifiku. Uzņēmēji valdību kritizē arī par to, ka atbalsts joprojām nav pieejams, kaut bizness apturēts un rēķini jāmaksā. Ekonomikas ministrijā prognozē, ka atbalsta programmu varētu iedarbināt novembra beigās, kad to būs apstiprinājusi Eiropas Komisija. Savukārt dejotāju, kordziedātāju un citu pašdarbnieku palikšanai mājās prognozē arī citas sekas. Tā var ietekmēt paaudzēs mantoto latviešu dziesmu un deju svētku kustību. Mēģinājumu aizliegumu kormūziķi uzņēmuši arī ļoti asi, bet Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte saprot, ka cita ceļa nav. Viņa pati tikko izslimojusi Covid-19. Dziesmu un deju svētku rīkotāji pieļauj, ka nākamie – 2023.gada – svētki būs jāorganizē mazākās formās. Jau tagad ir skaidrs, ka līdzšinējā veidolā nevarēs notikt uz nākamo vasaru pārceltie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Rīkotāji cer, ka mazāki svētku pasākumi vasarā būs iespējami – kā Rīgā, tā reģionos. Kolektīvi gan varēs piedalīties tikai vienu dienu – ierastais burziņš ar nakšņošanu Rīgas skolās nedēļas garumā nebūs iespējams. Par izjukušiem amatieru kolektīviem Nacionālajā kultūras centrā pašlaik nav informācijas. Ir kolektīvi, kuri pandēmijas laikā dara to, kas ir iespējams – organizē individuālas nodarbības vai tiešsaistes mēģinājumus.