#45 Pandēmijā mobings pielāgojas interneta videi. Ko darīt?

TikTok ir viena no straujāk augošajām sociālo mediju platformām. Latvijā to īpaši iecienījuši bērni un jaunieši. Lielākoties tur nav viņu vecāki un pat, ja būtu – izsekot līdzi saturam, kuru redz bērns, ir neiespējami. „Ne visi saprot, ka internets darbojas pēc algoritma: ko tu skatījies, to tev piedāvā.” Tur var būt izglītojošs vai izklaidējošs saturs, piemēram, smieklīgi video kuriozi, ēdienu receptes vai modes padomi, bet neapšaubāmi jaunie mediji ir arī auglīga vide, kur attīstīties kibermobingam. Pandēmijas laikā arī mobings pielāgojies interneta videi. Kas pa šo laiku izdarīts, lai Latvija vairs nebūtu līdere mobinga izplatībā – stāstām raidījumā Atvērtie faili. "Cilvēkiem es nepatiku laikam, man īsti draugu nebija, arī pirms tam, tāpēc jau es sāku darboties, bet tā bija piektā, sestā, septītā… – Tas ir ilgi diezgan. Nu jā.. Bet tur bija vistrakākie gadi, tur bija daudz drāmas mums vismaz…” Alise Mankus ir divpadsmitās klases skolniece. Pamatskolas laikā piedzīvojusi vienaudžu izstumšanu, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc viņa sāka veidot saturu internetā. Šobrīd Alisei katrā no sociālajām platformām ir vairāki desmiti tūkstoši sekotāju. „Man ir 18, eju skolā, un kā jau mēs daudzi, šobrīd pārāk daudz skatos TikToku un pārāk daudz raudu. Man patīk domāt, ka esmu diezgan pozitīva un jauka, bet heiteru acīs esmu vienkārši….” Viņa ir pārliecināta, ka par problēmām – arī mobingu – ir jārunā un vēlas mudināt citus laikus meklēt palīdzību. Alisi uzrunājām, jo vēlamies uz jauno mediju platformām palūkoties caur to aktīvu lietotāju acīm. Jauniete prāto, ka pati TikTok vide piedāvā plašas iespējas, lai provocētu strīdus. Platformā oficiāli drīkst reģistrēties no 14 gadu vecuma, tomēr Alise stāsta, ka to lieto gana daudz jaunāku bērnu, no kuriem bieži vien tiek saņemti riebīgākie komentāri.