#48 Viltus dīķi: Latvijas bagātības izsmeļ nelegāli

Ja jums gadās būt pie Tukuma apļa, kur ir benzīntanks un auto placis, pavērojiet satiksmes plūsmu. Nav ilgi jāgaida, lai pamanītu, ka visos virzienos dodas pašizgāzēji. Tie iebrauc aplī no visiem blakus ceļiem. Dodas virzienā uz Rīgu un no Rīgas. Auto kravas kaste ir gan pilna, gan tukša.  Tas ir karjeru bizness. Tā mēs viņu nosauksim. Taču minerālmateriālu ieguvē Latvijā jau gadiem ir plaša nelegālā zona, kas nes zaudējumus gan valsts budžetam, gan dabai. Un nevienai valsts iestādei tas īsti nerūp. Raidījumā Atvērtie faili stāsts par karjeru biznesa ēnas pusēm. Lietainā piektdienā kopā ar Jegoru Golubevu, uzņēmuma “Schwenk Latvija” valdes locekli, apbraukājam Tukuma, Mārupes un Sauriešu apkārtni. Te ir daudz vietu, kur rok vai jau ir izraktas Latvijas zemes bagātības - smilts, grants, dolomīts. Un daudzi no šiem karjeriem ir nelegāli vai piesedzas ar atļauju dīķu rakšanai. Kā šis, Tukuma pievārtē. Jegora pārstāvētais uzņēmums “Schwenk Latvija” ir liels spēlētājs būvmateriālu tirgū. Tam pieder betona un cementa ražotnes, arī karjeri, kuros iegūst izejvielas būvmateriālu ražošanai. “Schwenk Latvija” ir daļa no starptautiska uzņēmuma un, kā saka Golubevs, bizness ir pilnīgi balts jeb legāls. Tāpēc to uztrauc negodīgā konkurence, ko rada karjeru pelēkais bizness. Latvijas zemes dzīles ir bagātas ar minētajiem minerālmateriāliem. Ja gribam tos izrakt, atvērt karjeru, tad būtu jāievēro noteikta birokrātiska procedūra un jāsaņem atļauja. Bet tā prasa laiku un naudu.  Jegors min ekstrēmu piemēru – kādā objektā „Schwenk” rakšanas iespēju gaidījis padsmit gadus. Tā bijusi vēl padomju laikā apstiprināta krātuve, tomēr dokumentu sagatavošana bija ilga. Piemēram, bija vajadzīgs detālplānojums, jo teritorijai cauri ies “Rail Baltica” dzelzceļa līnija. Nācies arī tiesāties, jo pret raktuvi bijuši iedzīvotāji. Taču viņš nevaino iedzīvotājus, kuri agrāk, iespējams, saskārušies ar negodprātīgiem racējiem, kas saceļ putekļus, izbraukā ceļus un pēc sevis atstāj degradētu vidi. Esam apstājušies ceļmalā Tukuma pusē. Jegors rāda kartes, kurās vajadzētu parādīties informācijai par darbiem, kas saistīti ar karjeriem vai dīķiem. Piebraucamais ceļš atduras pret vārtiem, uz kuriem zīme, ka nepiederošiem iebraukt aizliekts. Teritorijā redzam tehniku, bet cilvēkus šobrīd nemana. Daudzi apgalvo, ka raks nevis karjeru, bet dīķi. Tam dabūt atļauju ir krietni vienkāršāk – pietiek ar vietējās būvvaldes atļauju, un atšķirībā no karjera, nav nekādas Valsts vides dienesta kontroles. Jegors rāda vienu šādu dīķi. Ja kāds sūdzas par šo maskēto atradni, tad Vides dienests saka, ka tā nav viņu problēma, un sūta uz būvvaldi, jo pēc dokumentiem tas ir būvobjekts nevis atradne. Savukārt būvvalde atbild, ka minerālmateriālu ieguve ir Vides dienesta rūpe. Jegors min vēl vienu kliedzošu piemēru Mārupē, pašā Pierīgā. Tur sāka rakt dīķi, dabūja būvatļauju. Kādā brīdī reģistrēja atradni. Bet pats dīķis izauga līdz 50 hektāriem. Mārupes novada mājaslapā lasāms, ka zemes īpašumā “Lagūnas” aptuveni 50 hektāru kopplatībā bez dīķu izveides vēl iegūs derīgo materiālu, kuru pārdos neapstrādātu. Dome tikai šopavasar lēmusi, ka īpašniekam ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums.