Atmiņu mūžīgais starojums: filmas “Liels, drosmīgs, skaists ceļojums” un "Vasaras grāmata"

Kino medijs vienmēr ir bijis radniecīgs atmiņu un sapņu pasaulei, taču veidi, kā iegremdēt skatītāju konstruētās pieredzēs, krasi atšķiras. Šādi ir noticis arī ar šajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē apskatītajiem darbiem – Dienvidkorejas izcelsmes amerikāņu kinorežisora Kogonadas fantāziju "Liels, skaists, drosmīgs ceļojums" un amerikāņu-britu izcelsmes režisora Čārlija Makdauela "Vasaras grāmata", kas ekranizē tāda paša nosaukuma Tūves Jansones darbu. Mītiska transporta nomas kantorīša vadīti, kāzās satiekas Deivids un Sāra. Šķietamu nejaušību ķēde abus nosūta lielā, drosmīgā un skaistā ceļojumā pa savas apziņas un atmiņas neizgaismotajiem nostūriem. Iepazīstot gan sevi, gan otru, nezūdošs ir jautājums – vai viņi spēs nokļūt vienā galamērķī? Filmas “Liels, drosmīgs, skaists ceļojums” zvaigznājā atrodas Kolins Farels, Margo Robija, otrajā plānā – Fēbe Vollera-Bridža, Kevins Klains, Lilija Reiba. Taču neviens no aktieriem īsti neuzmirdz. Epizodē aplūkojam, no kādām sastāvdaļām veidota filmas visnotaļ sintētiskā viela, kāpēc tā liek domāt par Čārliju Kaufmenu un kāpēc daudzas sastāvdaļas ne vienmēr nozīmē sarežģītu filmas zīmējumu. Savukārt daudz mierīgākā un taktīlākā "Vasaras grāmata" atklājas kā viens no gada patīkamākajiem pārsteigumiem. Aplūkojot ekranizāciju, kurā sešgadīgā Sofija, viņas tēvs un vecmāmiņa ikdienu Somu līcī pavada, rūpējoties par sūnām, klausoties putnu balsīs un meklējot jaunas takas zaudējuma priekšā, spriežam par filmas radniecību ar Bergamana kinovalodu, kino tekstūrām un to, kā lakoniski iespējams atskaņot vairāku paaudžu balsis.