EPISODE · Feb 14, 2020 · 46 MIN
Bites
from NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē · host NeZāle
Bites un citi apputeksnētāji ir neaizvietojami mūsu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Līdz pat vienai trešdaļai mūsu pārtikas produkcijas un divām trešdaļām mūsu ikdienas augļu un dārzeņu apputeksnē bites un citi kukaiņi. Tomēr to pastāvēšanu apdraud pastāvīgs pesticīdu piesārņojums un dzīvotņu zudums industriālās lauksaimniecības dēļ (https://www.ipbes.net/news/Media-Release-Global-Assessment). Kopš gadsimtu mijas Ziemeļamerikā, Rietumeiropā, Āfrikā un Āzijā bitenieki saskaras ar bišu koloniju sabrukumu, kad līdz pat 50-90% bišu saimju nepārdzīvoja ziemu (normāli, ja iet bojā 10-15%), pagājušajā gadā Krievijā bija satraucošas ziņas par milzīgiem biškopju zaudējumiem straujās bišu saimju izmiršanas dēļ. Domificētās bites, ko uztur cilvēks, faktiski ir indikators citu apputeknsētāju problēmām, par ko mums ir krietni mazāk informācijas, jo kukaiņi nevienam nepieder un neviens nekliedz, kad tie pazūd. Bet atsevišķi dati par apputeksnētājiem ir satraucoši: pirms pāris gadiem publicēts pētījums par Vācijas aizsargājamām teritorijām liecina, ka mazliet vairāk kā vienas paaudzes (27 gadu) laikā kukaiņu kopējā masa ir samazinājusies par trim ceturtdaļām: lai to noskaidrotu, pētnieki pļavās un purvos ķēra kukaiņus slazdos un svēra tos. Aizsargājamās teritorijas ir domātas dabas aizsardzībai, tāpēc tur ir tikai ierobežota cilvēku aktivitāte: varam tikai iedomāties, kas notiek ar kukaiņiem tur, kur notiek intensīva cilvēku darbība. Līdzīgi novērojumi ir arī citur Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs (Hallmann, Caspar A., et al. "More than 75 percent decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas." PloS one 12.10 (2017): e0185809.). Latvijā biškopība attīstītās, saimju skaits aug, bet par savvaļas apputeksnētājiem zinām ļoti maz. Diemžēl daudzi bitenieki izjūt intensīvās lauksaimniecības klātbūtni. Vai likums viņus pasargā? Antropoloģe Agita Pusvilka ir pētījusi, par to domā paši bitenieki Latvijā. Un ko par to domā bioloģiskais biškopis Andrejs Briedis? Pagājušajā gadā 25. novembrī visā Eiropas Savienībā tika uzsākta Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!” (ej.uz/glabietbites) ar mērķi glābt bites un dabu, un saudzēt lauku iedzīvotāju veselību. Kāpēc ķīmiķe un inženierzinātņu doktore Jana Simanovska atbalsta šo iniciatīvu un kā tas var palīdzēt izdzīvot apputeksnētājiem?
What this episode covers
Bites un citi apputeksnētāji ir neaizvietojami mūsu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Līdz pat vienai trešdaļai mūsu pārtikas produkcijas un divām trešdaļām mūsu ikdienas augļu un dārzeņu apputeksnē bites un citi kukaiņi. Tomēr to pastāvēšanu apdraud pastāvīgs pesticīdu piesārņojums un dzīvotņu zudums industriālās lauksaimniecības dēļ (https://www.ipbes.net/news/Media-Release-Global-Assessment). Kopš gadsimtu mijas Ziemeļamerikā, Rietumeiropā, Āfrikā un Āzijā bitenieki saskaras ar bišu koloniju sabrukumu, kad līdz pat 50-90% bišu saimju nepārdzīvoja ziemu (normāli, ja iet bojā 10-15%), pagājušajā gadā Krievijā bija satraucošas ziņas par milzīgiem biškopju zaudējumiem straujās bišu saimju izmiršanas dēļ. Domificētās bites, ko uztur cilvēks, faktiski ir indikators citu apputeknsētāju problēmām, par ko mums ir krietni mazāk informācijas, jo kukaiņi nevienam nepieder un neviens nekliedz, kad tie pazūd. Bet atsevišķi dati par apputeksnētājiem ir satraucoši: pirms pāris gadiem publicēts pētījums par Vācijas aizsargājamām teritorijām liecina, ka mazliet vairāk kā vienas paaudzes (27 gadu) laikā kukaiņu kopējā masa ir samazinājusies par trim ceturtdaļām: lai to noskaidrotu, pētnieki pļavās un purvos ķēra kukaiņus slazdos un svēra tos. Aizsargājamās teritorijas ir domātas dabas aizsardzībai, tāpēc tur ir tikai ierobežota cilvēku aktivitāte: varam tikai iedomāties, kas notiek ar kukaiņiem tur, kur notiek intensīva cilvēku darbība. Līdzīgi novērojumi ir arī citur Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstīs (Hallmann, Caspar A., et al. "More than 75 percent decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas." PloS one 12.10 (2017): e0185809.). Latvijā biškopība attīstītās, saimju skaits aug, bet par savvaļas apputeksnētājiem zinām ļoti maz. Diemžēl daudzi bitenieki izjūt intensīvās lauksaimniecības klātbūtni. Vai likums viņus pasargā? Antropoloģe Agita Pusvilka ir pētījusi, par to domā paši bitenieki Latvijā. Un ko par to domā bioloģiskais biškopis Andrejs Briedis? Pagājušajā gadā 25. novembrī visā Eiropas Savienībā tika uzsākta Eiropas pilsoņu iniciatīva “Glābiet bites un lauksaimniekus!” (ej.uz/glabietbites) ar mērķi glābt bites un dabu, un saudzēt lauku iedzīvotāju veselību. Kāpēc ķīmiķe un inženierzinātņu doktore Jana Simanovska atbalsta šo iniciatīvu un kā tas var palīdzēt izdzīvot apputeksnētājiem?
NOW PLAYING
Bites
No transcript for this episode yet
Similar Episodes
No similar episodes found.