NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

Saruna par un ap skeitbordu (skrituļdēļošanu) kā dzīves-veidu, apziņas atbrīvošanu un radošuma izpausmi, atlētisku ekstrēmo sporta veidu, sevis pārvarēšanu vai vienkārši sevis un pilsētas iepazīšanu caur aktīvu laika pavadīšanu. Kā tas ļauj iepazīt vidi pilsētā, sabiedrībā, sev apkārt un sevī? Vai skeitboards maina dzīvi? Dažādus personīgās un kolektīvās identitātes veidojošus aspektus apskatīsim ar pilna laika dzīves pieredzētāju Armandu Sakni.Jautājumus uzdod un aurālas korekcijas veic Didzis Taurītis.

Kādas ir dabas un cilvēka attiecības laikmetīgā skatījumā? Tas ir viens no jautājumiem, kas interesē radošās apvienības "Fabulas" komandu. “Fabula” strādā ar starpdisciplināriem projektiem, savienojot dizainu, ekoloģiju, sociālo līdzdalību un pedagoģiju.Tikko klajā nākusi apvienības pirmā grāmata “Saikņotās ainavas: navigācija”. Bilingvālajā (LV+ENG) izdevumā apkopoti astoņu autoru sagatavoti uzdevumi. Tie aicina doties dabā un pieredzēt to citādi. Kā? To uzzināsim raidījumā.Pie mums viesos divas no "Fabulas" dibinātājām: Tīna Alise Drupa un Rūta Jumīte.

Ko mēs zinām par mežiem? Tas atkarīgs no tā, kam uzdodam šo jautājumu. Ir cilvēki, kuri mežus metaforiski salīdzina ar burkānu dobēm: gan meži, gan burkāni ir jākopj, jāizskauž nezāles, jānovāc raža. Ir cilvēki, kuriem meži palīdz atgūties pēc grūtas darba nedēļas - viņi dodas garās pastaigās, izbaudot ainavu un putnu dziesmas. Ir cilvēki, kas mežu saņēmuši mantojumā vai iegādājušies. Viņiem meži ir gan rūpju, gan potenciālu ienākumu avots.Ko mēs zinām par veciem mežiem? Ir pienācis laiks uzzināt par tiem vairāk! Tāpēc radio NABA studijā viesosies ornitologs, rakstnieks un vides aizsardzības aktīvists Viesturs Ķerus un augu eksperte Agnese Priede.

Latvijas Leļļu teātra Mazajā zālē 8. maijā pirmizrādi piedzīvos sezonas pēdējais jauniestudējums - populārzinātnisks mūzikls “Sēnes”."Pasaulē ir zināmas tūkstošiem sēņu sugu, un to loma ir fascinējoša: tās burtiski "sarunājas" ar koku saknēm, pārstrādā mirušo matēriju jaunā dzīvībā un nodrošina apriti, bez kuras mūsu ikdienas eksistence vienkārši apstātos,"saka izrādes režisore un tērpu māksliniece Pamela Butāne, "Arī pats izrādes iestudēšanas process ir micēlijam līdzīgs. Mēs nemēģinājām strādāt kā izolētas vienības, bet gan kā vienots tīkls - sadarbojoties, iedvesmojoties viens no otra idejām un nepārtraukti papildinot kopējo redzējumu."Izrāde uzdod jautājumu: vai mēs esam dabas pārvaldnieki, vai tomēr daļa no milzīga, savstarpēji atkarīga tīkla?Par izrādes tapšanas kontekstu un procesu runāsim ar trīs izrādes veidotājām: Pamelu Butāni, Anci Muižnieci un Agati Bankavu.

Jau kopš pagājušā gadsmita otras puses diezgan populārs ir apgalvojums, ka patērētājs var ietekmēt tirgu - "balsot ar savu maku". Vai tā tiešām ir?Globālo sēklu tirdzniecību kontrolē vien daži lielie tirgus spēlētāji, tāpat tas ir graudu tirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās. Vai tas ietekmē mūsu paradumus? Atbildi neredzēt faktiski ir neiespējami, ja vien esam pazīstami ar formālās loģikas pamatiem.Strukturālā nevienlīdzība, mūsdienu verdzība - arī šie fenomeni ietekmē to, kas nonāk uz mūsu galda, cik mēs par to samaksājam, kurš par to saņem naudu un kurš nesaņem."Situācija ir komplicēta," sarakstē atzīst raidījuma viesis, RSU profesors Miķelis Grīviņš, "Tiem, kas gribētu mainīties, ir jāpārvar pārak daudz strukturālu ierobežojumu, kas neļauj to darīt."Kādi ir šie ierobežojumi? Kāpēc "labos piemērus" nevaram brīvi pārcelt no viena konteksta uz citu? Vai un kā varam veicināt pārmaiņas pārtikas sistēmās? Kāda ir pētniecības loma šajā kontekstā?

Kādēļ nopietnā, optimizācijas un sasniegumu, peļņas un ikdienišķās "normālības" pasaulē mums vajadzētu domāt par reliģiskām un filosofiskām idejām?Pirmkārt, kā teikts kādā tekstā: "Cilvēks nedzīvo no maizes vien".Otrkārt, Platona dialogā “Protagors” Sokrats brīdina, ka idejas ir bīstamākas par pārtiku. Pārtiku varam apskatīt, pārbaudīt, izsvērt. Mācības turpretī - tiklīdz uzņemtas - vairs nav noliekamas malā kā bojāts produkts. Dvēsele tās uzņem, un cilvēks aiziet vai nu guvis labumu, vai cietis kaitējumu. Tātad ideju "pirkšana" prasa lielāku piesardzību nekā maizes iegāde.Treškārt, kā savā Nobela literatūras prēmijas saņemšanas lekcijā norādīja Josifs Brodskis (1987), īstās briesmas nav tajā, ka grāmatas tiek dedzinātas, bet gan tajā, ka tās netiek lasītas. Pārnesot uz ideju jomu: briesmas nav domāšanā vai jēdzienu lietojumā, bet gan skaidrības trūkumā un neziņā par to izcelsmi, attīstību un jēgu.Raidījuma viesis filosofs Kaspars Eihmanis.

Ģeoprocesi ir ne tikai bioloģiskās un kultūras realitātes fons. Tie caurstrāvo un līdzveido mūsu pasaules pieredzi. Mijiedarbība ir abpusēja, it sevišķi mūsdienās, kad cilvēks aizvien vairāk iejaucas planetārajās norisēs, tās pārvirzot, izjaucot vai paātrinot. Lai nepadotos piesārņojuma un klimata pārmaiņu priekšā, jāmeklē jauni vai sen aizmirsti veidi vides problēmu risināšanai.Ar tehnoloģiskajiem risinājumiem vien nepietiek – vides humanitārās zinātnes rāda, ka mūsu pašreizējo izaicinājumu pamatā ir cilvēka un dabas mijattiecību nobrukums, ko izraisījuši industriālā laikmeta priekšstati par dabu kā ekspluatējamu, nejutīgu un mehānistisku resursu. Būtiski ir stiprināt cilvēka un dabas savstarpējību, kritiski pārdomājot dominējošos priekšstatus par dabu. Tos salīdzinot ar ikdienas pieredzējumu, bieži vien atklājas pavisam citas – daudz tuvākas un personiskākas attiecības ar pasauli.Ogres Vēstures un mākslas muzejā atvērta jauna ekspozīcija "Ģeoprocesi". Kā tā tapa, un kāpēc mums vajadzētu par šo tēmu interesēties, runāsim ar izstādes veidotājām. Ciemos četras viešņas: multidisciplinārā dizainere un vides komunikācijas pētniece Mg. Art. Ance Janevica, skaņu māksliniece Krista Dintere, dizainere, dizaina pētniece un radošās apvienības “Fabula” līdzdibinātāja Tīna Alise Drupa un filozofe, LU asociētā profesore Anne Sauka.

Dmitrijs Lisenko (Dima Bass) ir mūziķis, nirējs, audioinženieris un vides aktīvists. Jau trešo gadu viņš ir arī Eiropas Klimata Pakta vēstnesis. Apmēram četrus gadus Dmitrijs kā brīvprātīgais ir pabijis vairāk nekā 30 valstīs. Šobrīd viņš veido dokumentālo filmu, tā stāsta par vaļiem, delfīniem, zinātniekiem un mūziķiem. Zinātnieki ieraksta ledāju skaņas, vaļu un delfīnu sazināšanos, savukārt mūziķi, izmantojot iegūto audiomateriālu, rada jaunas skaņu kompozīcijas. Vienu no Dmitrija kompozīcijām dzirdēsim arī raidījumā.Kas ir interesantākais un nozīmīgākais, ko Dmitrijs piedzīvojis brīvprātīgajā darbā? Un kāpēc viņš vispār to dara?

Nespējot pretoties kārdinājumam strukturēt realitāti, šajā raidījumā nāksim klajā ar top 5 sliktajām un labajām lietām vides jomā 2025. gadā.Radio NABA studijā viesos Vides izglītības fonda valdes priekšsēdētājs Jānis Ulme. Sarakstē pirms raidījuma diezgan ātri kļuva skaidrs, ka top 5 sliktajām lietām ir sīva konkurence - kas paliks aiz svītras, savukārt ar top 5 labajām lietām ir gluži pretēji. "5 labas lietas varbūt 9 dienās varu kaut kā ar lielu iespringšanu izprātot," sarakstē atzinās eksperts. Vai viņam izdevās? To uzzināsim raidījumā!

Kā mainās mūsu skatījums uz dabu, ja raugāmies uz to caur "rūpju" prizmu? Kur sniedzas "rūpju ētikas" saknes un kā tā attīstījusies šobrīd? Vai un kā šis ētikas virziens izpaužas mūsdienu Latvijā?Radio NaABA studijā viesos pētniece Karīna Ješkina. Jau vairākus gadus viņa strādā starpdisciplināros projektos kā vides ģeogrāfijas pētniece Latvijas Universitātē. Kopš maģistrantūras studijām vairāk pievērsusies dabas aizsardzībām tēmām, pētot dabas diskursus Latvijas nacionālajos parkos. Šobrīd doktorantūras studijās iedziļinās tajā, kā sabiedrība pauž un īsteno rūpes par dabu, pievēršoties mežiem, hidrosociālajām attiecībām un vides aizstāvības vēsturei.

Būvniecības nozare rada vairāk nekā 35% CO2 emisiju Eiropā. Būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumi veido lielāko daļu no kopējā atkritumu apjoma. Tāpēc pēdējos gados energoefektivitāte un aprites ekonomikas principi arvien vairāk tiek ņemti vērā gan būvējot, gan remontējot. Diemžēl ķīmisko sastāvdaļu kaitīgā ietekme uz vidi un veselību pagaidām tiek aplūkota reti un virspusēji.Neapdomīgi izvēlēta krāsa piesārņos gaisu. Savukārt jumts var būtiski ietekmēt ūdens ekosistēmas. Kā un kāpēc?Par to – un vēl citiem jautājumiem, kas saistīti ar būvniecību, remontu un to ietekmi uz vidi un veselību – mēs runāsim ar Baltijas Vides Foruma eksperti Līgu Stokmani Blauu.

Videi draudzīga teātra prakse, teātris un apritīga domāšana, ekoscenogrāfija un organizācijas ilgtspēja - ko tas nozīmē? Vai tie ir tikai modīgi un skaļi vārdi, kas aizvien biežāk ieskanas arī Latvijas vidē, vai arī tiem seko nopietna un izsvērta rīcība?Septembrī koprades telpā “Sadarbnīca” notika darbnīcu cikla “Videi saudzīga radošā prakse skatuves mākslā” pirmā darbnīca. Oktobrī ieplānotas divas. Darbnīcā piedalās dažādu Latvijas teātru pārstāvji, mākslinieki un studenti. Pasākumu cikls ir daļa no Latvijas Nacionālā teātra virzības uz videi draudzīgu teātra praksi – turpinot pagājušajā sezonā uzsākto ar izrādi "Karalis Ibī un citi monstri".Kas ir lielākie izaicinājumi?Radio NABA studijas sarunā piedalīsies Kitija Balcare, Ph. D. (cand.), teātra kritiķe un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Pamela Butāne, scenogrāfe un vizuālā māksliniece, Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece un Rihards Gāle, Latvijas Nacionālā teātra producents, projekta “Greenstage” vadītājs un Eiropas Klimata pakta vēstnesis Latvijā.

Šonedēļ Zemkopības ministrija izsludinājusi meža nozares attīstības pamatnostādņu sabiedrisko apspriešanu. Pavirši uzmetot acis, tā šķiet laba ziņa - jo dokumenta mērķis taču ir noteikt meža nozares attīstības stratēģiskos virzienus, un vai tad tieši sabiedrības interešu neņemšana vērā nav tas, ko Zemkopības ministrijai jau vairākus gadus pārmet gan iedzīvotāji, gan vides aizsardzības organizācijas? Taču, izrādās, viss nav tik vienkārši.Vai nav tā, ka "sabiedriskā apspriešana" pārāk bieži ir formalitāte, ko valsts un pašvaldības institūcijas pārcieš sakostiem zobiem? Vai ir precedenti, kad tās ir bijušas jēgpilnas un noderīgas? Vai un kā sabiedrība šobrīd var ietekmēt politiskos procesus? Kāda ir mākslas loma šajā kontekstā?Par to radio NABA studijā runāsim ar biedrības "Zaļā brīvība" pārstāvi Lindu Zuzi, Latvijas Pilsoniskas alianses pārstāvi, līdzdalības praktiķi Inesi Puriņu un režisori Kristu Burāni.

Gaļas nodoklis: risinājums bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai?Pēdējo 60 gadu laikā globālais gaļas patēriņš ir pieaudzis 2,5 reizes, kamēr savvaļas sugu populācijas ir samazinājušās par satraucošiem 69%. Šo dramatisko bioloģiskās daudzveidības kritumu galvenokārt veicina mežu un dabisko platību izzušana, ko lielā mērā veicina intensīvā lopkopība. Lopkopība ir atbildīga par 67% no pasaules mežu platību zudumiem un ir viens no lielākajiem ekosistēmu piesārņotājiem un iznīcinātājiem.Lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, Bonnas Universitātes zinātnieki ir secinājuši, ka globālais gaļas patēriņš jāsamazina par 75%. Lai to panāktu, manabalss.lv tiek ierosināts ieviest gaļas nodokli. Tomēr rodas jautājums — vai šāds solis ir patiešām nepieciešams un kādas būtu tā sociālās un ekonomiskās sekas?Par to sestdien diskutēsim ar dzīvnieku draugu Sandri Ādmini un gaļas nodokļa idejas līdzautoru Sandri Mūriņu.

Vai iespējams dzīvot pie dabas Latvijā? Kā pavadīt vasaru tā, lai katra diena būtu harmonisks festivāls - kopienā, ģimenē un līdzsvarā ar dabas procesiem? Ciemos Agnese Vējvilka, daloties ar  pieredzi festivāla organizēšanā, dzīvošanā saskaņā ar dabas ritmiem. Runāsim par Give&Get fesitvālu, tipijiem, Laidu muižas mākslas rezidenci un LaRes festivālu.Jautājumus uzdod Didzis Taurītis un raidījuma autors Sanita Rībena.

"Maģija" ir vārds, kura lietojuma deflācija tieši modernajā laikmetā pārsteidz," žurnāla "Tvērums" šī gada pavasara numurā, kas kā reiz veltīts tēmai "Maģija", raksta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis.Šajā raidījumā pie mums viesosies divi žurnāla veidotāji - Toms Babincevs un Tomass Stepiņš. Noskaidrosim, kā un kāpēc izdevuma redakcijai radās doma maģijai veltīt veselu žurnāla numuru, kādi trendi dominēja iesūtītajos materiālos, kas palika ārpus žurnāla un kas tajā tika iekļauts. Parunāsim arī par maģiju per se - kā šo fenomenu redz raidījuma viesi.

"Bez sēnēm mēs dzīvotu augu zombiju pasaulē. Pareizāk gan teikt – nedzīvotu, jo nebūtu no kā iztikt – nebūtu ne augsnes auglības, ne dzīvnieku barības, ne pašu civilizācijas pamatu," reiz teica biologs, Latvijas Universitātes profesors, bijušais Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.Šajā raidījumā runāsim par sēņu nozīmi mūsu dzīvēs, par sēnēm vēsturiskā kontekstā un par to, vai sēnes ir visur. Raidījuma viešņa Evita Veinberga, Latvijas Mikologu biedrības valdes locekle, sociālantropoloģe un LU doktorante.

Mobilitāte mazapdzīvotās teritorijās vienmēr bijis un joprojām ir izaicinājums ne tikai Latvijas laukos, bet arī citās Eiropas valstīs. Zemā apdzīvotības blīvuma un lielo attālumu starp apdzīvotām vietām dēļ sabiedriskais transports bieži vien ir nepietiekami attīstīts – maz maršrutu, kustību grafiki ne vienmēr pielāgoti vietējo iedzīvotāju ikdienas vajadzībām, dažkārt vienkārši nav vietējo transporta iespēju. No publisko izdevumu viedokļa tiek uzskatīts, ka nav ekonomiski pamatoti uzturēt sabiedriskā transporta maršrutus, ja lietotāju skaits ir neliels, bet attālumi – lieli.Biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un Rēzeknes novada pašvaldību maija sākumā Rēzeknē rīkos diskusiju “Kā risināt mobilitātes izaicinājumus Latvijas novados?” Organizatori cer radīt telpu viedokļu un informācijas apmaiņai starp dažādu jomu pārstāvjiem – politikas plānotājiem, pašvaldībām, pētniekiem un sabiedrības pārstāvjiem –, lai kopīgi meklētu risinājumus mobilitātes iespēju uzlabošanai Latvijas novadu teritorijās, vienlaikus mazinot atkarību no individuālā autotransporta.Kāds ir "Zaļās brīvības" skatījums uz mobilitātes izaicinājumiem, par to runāsim ar biedrības pārstāvi Maksi Apini.

Kā klimata pārmaiņas var ietekmēt nemateriālo kultūras mantojumu? Iezīmējot šī brīža situāciju Eiropas mērogā, kā biežākais klimata pārmaiņu risks tiek minēti ekstremāli laikapstākļi.Veiktā izpēte atklāj, ka jau pašreiz klimata pārmaiņas tieši skar vairākas Eiropas valstu tradīcijas. Šajā sarakstā iekļautas arī vīnkopības tradīcijas Vācijā, alpīnisms Šveicē, Itālijā, Francijā, Valensijas paelja Spānijā, slidošana pa dabīgo ledu Nīderlandē un Čeri festivāls Itālijā. Arī nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā. Vai un ko varam darīt, lai saglabātu nemateriālās kultūras mantojumu? Studijā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Rita Zara un pētniece Kitija Balcare.

Dažādās kultūrās un tradīcijās nāve ir aplūkota kā gals, pārvērtība, pāreja vai ilūzija. Taču neatkarīgi no skatījuma tā paliek vienīgais, par ko mēs nevaram būt droši. Nāve ir absolūti nezināmā iemiesojums, robeža, kuru nevar šķērsot un atgriezties ar pilnīgu izpratni. Mēs baidāmies ne tikai no fiziskajām ciešanām vai neesamības, bet arī no apziņas izdzišanas, no sevis zaudēšanas, no tā, ka viss, kas mēs esam – mūsu atmiņas, domas, sajūtas – varētu vienkārši izzust. Nāve rada eksistenciālu trauksmi, kas izpaužas dažādos veidos: bailēs no nebūtības, no nenovēršamības, no zaudējuma. Vai filosofija var palīdzēt mums tikt galā ar šo trauksmi? Kā dažādās domas tradīcijas ir atradušas veidus, kā mazināt nāves šausmas? Studijas viesis Dr.phil. Kaspars Eihmanis.

"Zaļā atslēga" ir ekosertifikācijas programma, kas darbojas arī Latvijā. Šai programmai var pieteikties viesnīcas un hosteļi, restorāni un kafejnīcas, kempingi un brīvdienu parki, muzeji, tematiskie parki un centri, mazās tūrisma mītnes un konferenču centri.Kurās valstīs darbojas šī programma? Kādi ir tās darbības pamatprincipi? Kā "Zaļajai atslēgai" klājas Latvijā?Par šo un vēl citiem jautājumiem runāsim ar mūsu studijas viesi, Vides izglītības fonda vadītāju Jāni Ulmi.

Lai arī Latvijā atkritumu dedzināšanas jeb reģenerācijas stacijas vēl nav atvērtas, diskusijas par šo tēmu ir karstas jau labu brīdi. Šajā raidījumā iezīmēsim pašu diskusijas laukumu - kādi ir atkritumu dedzināšanas plusi un mīnusi? Viesos "Zaļās brīvības" valdes locekle Liene Krauja. 

Kādas bija cilvēku attiecības ar dzīvniekiem viduslaikos? Vai un kā tās atšķiras no mūsu attiecībām ar dzīvniekiem šobrīd? Kā tolaiku kontekstā ieguļas tādi fenomeni kā dzīvnieku prāvas, bestiāriji un nostāsti par monstriem? Ko viduslaikos nozīmēja "zvērīgā" pazīmes cilvēka uzvedībā? Vai un kā priekšstati par mežonīgiem zvēriem ietekmēja izturēšanos pret "zvēriskuma pārveidotiem cilvēkiem"? Radio NABA studijā viesos Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asoc. profesori Artis Svece un Andris Levāns.

Protams, ne jau par krāsu mēs runāsim, bet gan par pārnestajām nozīmēm, ko ietver šis vārds: ilgtspējību, dabu un zaļmaldināšanu. Raidījumā viesosies divi Jāņi, viens Rozītis (Pasaules dabas fonda vadītājs), otrs - Ulme (Vides izglītības fonda vadītājs).

Latvija ar savām 12 500 upēm un ūdensteču kopgarumu, kas līdzinās Ekvatora garumam, ir īsta upju lielvalsts. Starp Baltijas valstīm mēs izceļamies ar visblīvāko un garāko upju tīklu. Tomēr tikai aptuveni trešdaļa mūsu ūdeņu ir labā vai augstā kvalitātē. Viena no galvenajām problēmām – apmēram 1500 aizsprostu, kas traucē ūdens ekosistēmām un zivju migrācijai. Salaca ir viena no Baltijā nozīmīgākajām lašupēm. Šobrīd tā ir arī projekta "LIFE IS SALACA" uzmanības centrā. Par to, kāds ir šī projekta mērķis un kā tas palīdzēs Salacai, raidījumā stāsta Jolanta Jēkabsone, hidromorfoloģijas eksperte (LVĢMC) un Linda Uzule, biotopu eksperte (Dabas aizsardzības pārvalde).

Čaka iela un Brīvības iela kliedz pēc kokiem. Saruna ar ainavu arhitekti Ilzi Rukšāni Koki, krūmi, puķes - kāda ir to nozīme pilsētvidē? Kā to esamība - vai neesamība - ietekmē cilvēkus? Vai ideja par "pilsētu kā dārzu" ir vien skaista metafora vai gluži reāli sasniedzams mērķis? Kā un kāpēc ir "zaļāka pilsēta" var palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām?

Šajā raidījumā tiekamies ar ceļotāju un rakstnieci Zani Eniņu. Ceļošana ir viņas hobijs un vienlaikus arī iedvesmas avots - par ceļā piedzīvoto varam izlasīt gan Zanes blogā, gan vairākās grāmatās. Zane ceļo nu jau 12 gadus, pabijusi visos kontinentos; īsākais ceļojums ildzis vien dienu, savukārt ilgākais - 389 dienas. Tā kā Zane viesojusies vairāk kā 80 valstīs, mūs interesē viņas skatījums uz tajā pieredzēto tieši ekoloģiskā kontekstā. Kādi ir iedzīvotāju paradumi - vai uz ielām ir tīrs, vai cilvēki šķiro atkritumus, vai viņiem ir pieejams tīrs ūdens un laba pārtika, vai viņi ir drīzāk taupīgi vai izšķērdīgi? Kā tas viss izskatās tieši no ceļotājas perspektīvas? Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis

Oktobra sākumā Latvijas Leļļu teātris aicina apmeklēt starptautisku konferenci "Laikmetīgais (leļļu) teātris. Kurp doties?" Konference pulcēs starptautiski atzītus lektorus, laikmetīgās skatuves mākslas meistarus, psihologus, filozofus, mārketinga ekspertus un producentus, lai kopīgi domātu un runātu par teātra nozares attīstības iespējām un scenārijiem šodien. Par to, kurp tad dodas leļļu teātra nozare un arī pats Latvijas Leļļu teātris, kāda šim virzienam ir saistība ar ilgtspēju un aprites ekonomiku, raidījumā runāsim ar Mārtiņu Eihi (Latvijas Leļļu teātra direktors un režisors) un Pamelu Butāni (Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece).

No 21. septembra līdz 23. novembrim Rīgā norisināsies Latvijā pirmā iedzīvotāju klimata asambleja. Viens no tās mērķiem ir iedzīvināt “iedzīvotāju asambleju” kā metodi, popularizējot tās ieviešanu ikvienā Latvijas pašvaldībā. Iedzīvotāju asambleja ir konsultāciju formāts, kas jau kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem pakāpeniski izplatās visā pasaulē. Organizatori uzskata, ka šī metode ir ļoti piemērota tādu jautājumu risināšanai, kas ir sarežģīti, nonākuši politiskā strupceļā vai polarizē sabiedrību. Ar klimatu un vides jautājumiem saistīto problēmu risināšana iekļaujas šajā spektrā. Lai arī lielākoties šāda formāta konsultācijas iniciē pašvaldības vai valsts institūcijas, sadarbojoties ar dažādiem sociālajiem partneriem, reizēm iniciatīvu pirmās izrāda nevalstiskās organizācijas. Šo klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas domi. Asamblejas laikā dalībnieki izstrādās konkrētus priekšlikumus Rīgas Zaļināšanas plānam. Ko varam sagaidīt no Latvijā pirmās iedzīvotāju asamblejas, kā tā noritēs un kādus jautājumus risinās, jautājam organizatoriem - Jānim Uščam (Rīgas dome) un Ingrīdai Strazdiņai (biedrība "Zaļā brīvība").

Šonedēļ vairākas Latvijas pilsētas sava valdzinājuma varā ir pārņemis starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”. Festivāls skatītājus pulcē netradicionālās spēles vietās – skeitparkā, veikalu galerijā, purva staignājā, Kuldīgas galvenajā ielā, kinoteātrī, Mežaparka Kokaru zālē, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas cirkā un citur – piedāvājot latviešu un starptautisko mākslinieku jaundarbus un sadarbības, kā arī plašu bezmaksas notikumu klāstu.Mēs par festivālu "Homo Novus" runāsim ekoteātra principu kontekstā. Vai izrādes, kas notiek purva staignājos, pļavās, uz namu jumtiem, varam dēvēt gan par "vides teātri", gan arī par "ekoteātri"? Ko vispār nozīmē jēdziens "ekoteātris", ar ko tas atšķiras no "vides teātra"? Kādi principi būtu jāievēro izrāžu veidotājiem un festivālu organizatoriem, lai šis apzīmējums būtu atbilstošs? Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras?Studijā viesojas festivāla "Homo Novus" producente Ieva Briede un teātra kritiķe Kitija Balcare. Sarunu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vides izglītība skolās - kāda tā ir un kādai tai vajadzētu būt? “Pieaugot klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jautājumu aktualitātei pasaulē, rodas nepieciešamība pēc jaunām mācību metodēm un mācību līdzekļiem, kas šīs tēmas palīdzētu skaidrot skolēniem. Šobrīd šādu mācību līdzekļu, kas būtu integrēti izmantojami dažādos mācību priekšmetos un pārbaudes darbos, Latvijas skolās trūkst," saka Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonds direktors. Jau vairākus gadus Pasaules Dabas Fonds īsteno programmu “Ielaid skolā dabu”, tās ietvaros izstrādājot jaunus mācību līdzekļus un gluži praktiski iesaistot skolēnus un skolotājus bioloģiskās daudzveidības veicināšanā. Raidījumā runāsim ar Jāni Rozīti un divām skolotājām, kas kopā ar saviem audzēkņiem ir iesaistījušās šajā programmā - Ingu Melngaili (Jaunmārupes pamatskola) un Sanitu Baumani (Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzija). Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Neviens prātīgs cilvēks neapšauba to, ka uzņēmumu mērķis ir pelnīt. Galu galā tieši uzņēmumi taču maksā nodokļus, ko iekasē valsts un kas līdz ar to pastarpinātā veidā sniedz labumu visai sabiedrībai. Vai uzņēmumi var pelnīt, nenodarot kaitējumu dabai un cilvēkiem? Vai ideja, ka "uzņēmumiem ir jābūt harmoniskās attiecībās ar dabu un cilvēkiem" ir utopiska iedoma vai mūsdienu tirgus prasība? Raidījuma viešņa Alise Artamonova ir Tiesībsarga juriste un cilvēktiesību aktīviste. Viņa uzsver: "Līdz šim uzņēmumi bija atbildīgi tikai likuma un patērētāju priekšā. Taču tagad viņi ir atbildīgi arī darījuma partneru, investoru un banku priekšā." Kāpēc ir notikušas šīs izmaiņas un ko tās var nozīmēt mums visiem?

Saskaņā ar interneta ārēs pieejamo informāciju, termins "ekokritika" dzima gandrīz pirms pusgadsimta. Tā radītājs bija Viljams Rekerts (William Rueckert), kurš 1978. gadā šo jēdzienu iekļāva diskusijas "Literatūra un ekoloģija: eksperimenti ekokritikā" nosaukumā. Kas kopš tā laika ir noticis, kādas mentālās un sociālās teritorijas šis 20. gadsimta otrās puses bērns ir iekarojis? Kāds ir šī jēdziena statuss un sniegtās iespējas 21. gadsimta otrajā desmitgadē gan pasaulē, gan tepat pie mums, Latvijā? Raidījuma viesi ir filozofs Artis Svece un pētniece Dace Bula. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Maija beigās VEF kvartālā notiks tradicionālā Latvijas Mākslas akadēmijas Modes skate. Tajā tiks izrādītas šī gada labāko Modes dizaina specialitātes studentu darbu veikums, prezentējot 19 kolekcijas. Kā stāsta organizatori, "šogad jauno modes dizaineru kolekcijās dominēs bērnības atmiņas un nostaļģiski personiski stāsti, līdztiesības jautājumi un radoši ilgtspējīga dizaina risinājumi". Divi no tērpu autoriem - Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti Marta Laure un Krišjānis Brasliņš sestdien viesosies radio Naba studijā. Kas bija viņu iedvesmas avots, kā tapa tērpi un kāds tam visam sakars ar ilgtspējību, to noskaidrosim sarunas gaitā. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kas ir Eiropas klimata pakts? Ar ko tas atšķiras no Zaļā kursa? Ko Eiropas Savienība vispār dara klimata jomā? Kāda saistība ir cementa ražošanai ar klimata ietekmes mazināšanu? Ko tas nozīmē - "klimata konkurence" un vai tam ir kāda ietekme uz mums? Par šiem un vēl citiem jautājumiem runāsim ar divām Eiropas klimata pakta vēstnesēm - Madaru Meļņiku, juristi, vides un cilvēktiesību aktīvisti un Evitu Gošu, SIA “Schwenk Latvija” vides un juridisko direktori un valdes locekli.

Veicot remontdarbus, mēs izvēlamies produktus, kas mums šķietami nodrošina labāku dzīves kvalitāti. Piemēram, mēs dodam priekšroku ūdensnecaurlaidīgai sienas krāsai vai grīdai bez elektrostatiskā lādiņa. Šādas īpašības visbiežāk tiek panāktas ar noteiktu ķīmisku piedevu palīdzību. Diemžēl tam ir sava cena. Laika gaitā no būvmateriāliem, ko esam izmantojuši, izdalās gan ķīmiskie šķīdinātāji, gan plastifikatori, gan liesmu slāpētāji. Kā tas skar mūs, cilvēkus? Visbiežāk kā alerģiskas reakcijas, galvassāpes un nogurums. Ilgtermiņā sekas var būt vēl bīstamākas: onkoloģiskas saslimšanas vai vielmaiņas traucējumi. Pētījumi liecina, ka nereti iekštelpu gaiss ir daudzkārt kaitīgāks mūsu veselībai kā āra gaiss. Kā izvēlēties remontpreces ar pēc iespējas nelielāku ietekmi uz mūsu veselību - un arī uz vidi? Kādiem marķējumiem ir jāpievērš uzmanība? Raidījuma viesi - Ilze Neimane, Ekodizaina kompetences centra vides eksperte un arhitekts Kārlis Melzobs, arhitektu biroja GAISS līdzdibinātājs.

Vai augi sazinās? Ja jā, kā viņi to dara? Vai arī viņiem ir savs internets? Ko viņi ziņo viens otram? Vai mēs, cilvēki, arī varam sazināties ar augiem? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko raidījumā uzdosim pētniekam Zigmundam Orlovskim.

Kādā klimatā dzīvosim vecumdienās? Kāda gaisa temperatūra būs šī gadsmita vidū? Cik intensīvi būs nokrišņi tuvākajās desmitgadēs? Meklējot atbildes, zinātnieki nodarbojas ar nākotnes klimata pārmaiņu pētniecību. Viņi izstrādā dažādus iespējamos nākotnes scenārijus, balstoties uz fizikas likumiem, siltumnīcefekta gāzēm un dažādiem cilvēku darbības principiem. Arī Latvijā klimatologi strādā pie nākotnes klimata pārmaiņu modeļu un to scenāriju aprēķiniem, pētot, kāds klimats Latvijā varētu būt tuvākajā simtgadē. Studijas viešņa - Dace Zandersone, LVĢMC Klimata un skaitliskās modelēšanas nodaļas datu analītiķe. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Pavisam nesen, janvāra otrajā pusē, Eiropas Parlaments deva zaļo gaismu direktīvai, kas būtiski ierobežos - vismaz tāds ir plāns - zaļmaldināšanu. Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Ja direktīvu pieņems, marķējumā būs aizliegts bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā “videi draudzīgs”, “dabisks”, “bioloģiski noārdāms”, “klimatneitrāls” vai “ekoloģisks”.Kā šī direktīva ir saistīta ar skaistumu? Ko vispār nozīmē "skaistums" 21. gadsimta sākuma Latvijā? Kāda ir sociālo mediju, piemēram, Tik Tok un Youtube trendu ietekme uz mūsu skaistuma izpratni un skaistumkopšanas paradumiem? Kāda varētu būt  "ekoskaistuma" definīcija? Raidījumā viesos Ilze Neimane, "Ekodizaina kompetences centra" vides speciāliste un Elza Elizabete Borharde, RSU studente, Z-paaudzes pārstāve. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kāda ir kara ietekme uz cilvēkiem, mēs zinām - par to var lasīt grāmatās, redzēt dokumentālajās un mākslas filmās. Šobrīd, 21. gadsimtā, par to var uzzināt arī sociālajos medijos. Bet kāda ir kara ietekme uz vidi? "Ukraina ir viena no pirmajām valstīm, kas rūpīgi uzskaita Krievijas uzbrukuma rezultātā Ukrainas videi radīto kaitējumu, tostarp norādot, kādām finansiālajām izmaksām tas būtu pielīdzināms. Protams, šīs ir tikai aplēses, jo patiesās summas noteikti būs krietni augstākas, tomēr, atbilstoši oktobrī publicētajam ziņojumam, videi radīti zaudējumi 56 miljardu ASV dolāru apmērā," skaidro mūsu raidījuma viešņa Madara Meļņika. Viņa ir juriste, Konektikutas Universitātes Cilvēktiesību un sociālā taisnīguma programmas absolvente, cilvēktiesību un vides tiesību aktīviste. Vai un kāda ir iespēja vainīgos saukt pie atbildības, un kā mazināt karadarbības ietekmi uz vidi? Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kāds bija 2023. gads, ja vērtējam to vides aizsardzības kontekstā? Vai un kā globālie notikumi ietekmēja procesus Latvijā? Cik sagatavoti esam klimata pārmaiņām? Kāda ir situācija saistībā ar bioloģisko daudzveidību? Pērno gadu vērtēs trīs vides eksperti: Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Jānis Rozītis, Pasaules dabas fonda vadītājs un Jānis Ulme, Vides izglītības fonda vadītājs. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Nevietu ētiskā dimensija", "racionāli dzīvnieki", "spekulatīvais dizains dabīgas dabas invāzijas apkarošanā" - tās ir tikai dažas no tēmām, kas aplūkotas žurnāla "Tvērums" jaunākajā numurā. Sestā "Tvēruma" tēma ir "vide", un autori to tver gan "dabas", gan "urbānā" kontekstā. Šajā raidījumā divi no žurnāla komandas - Patrīcija Kuzmina un Jānis Gaņģis - dalīsies gan ar vairāku jaunākā "Tvēruma" fragmentu lasījumiem, gan ar savām pārdomām par tiem. Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!" reiz kāds episks tēls stingri norādīja kādā tik pat episkā filmā. Vai tā patiešām ir? Kāda ir tualešu nozīme mūsu dzīvē - gan individuālā, gan sociālā, gan vides kontekstā? Vai visiem cilvēkiem ir pieejamas tualetes? Ko nozīmē - "laba tualete"? Kāda ir situācija pasaulē un Latvijā? Un kas gan var noiet greizi, ja nebūsim gana prātīgi? Studijas viešņa Elīna Kolāte, Tualešu lietotāju biedrības vadītāja. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Labs dizains ir saistīts ar ilgtspēju, iekļaušanu un atbildību. Veidojot dizainu, mērķis nav vienīgi radīt ko jaunu, bet arī uzņemties atbildību pret sabiedrību un vidi, cenšoties veicināt labāku pasauli," uzsver Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, "Dizaina procesā studenti risina arī ilgtspējas jautājumus, pievēršot uzmanību gan fiziskiem, gan mentāliem aspektiem. Viņi ņem vērā dažādas sabiedrības grupas, ekosistēmas, vidi un resursu atkārtotu izmantošanu, lai veicinātu kopējo labklājību." Jau vairāk nekā 60 gadus Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa ne tikai rūpējas par jauno dizaineru talantu veicināšanu, bet arī pievērš uzmanību studentu domāšanas veidam, ētikai un empātijai. Ilgtspējība ir būtiska dažādās Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas aktivitātēs. Tai tika pievērsta uzmanība gan Dizaina vasaras skolā, gan LMA Dizaina dienu ekspozīcijas darbu tematikā. Arī jaunākajā LMA Modes skatē jaunie Modes dizaineri ne tikai prezentēja savas kolekcijas, bet arī sadarbība ar ECO Baltija veidoja dialogu par atbildīgu modi. Raidījuma viesi - Matīss Zvaigzne, LMA Dizaina nodaļas vadītājs un Agnese Narņicka, modes dizainere, LMA pasniedzēja un Modes dizaina katedras vadītāja.

Pēdējo gadu krīzes skarbi apliecina - mūsdienu pārtikas sistēmas ir ievainojamas. Cik reāls ir mūsu risks jau pavisam tuvā nākotnē saskarties ar situāciju, kurā nespējam nodrošināt pārtikas pieejamību visiem? "Pārtikas sistēmām ir jāmainās visos līmeņos. Tomēr, lai gan mēs to redzam arvien skaidrāk, jautājums, no kurienes mēs varam sagaidīt pārmaiņas, vēl joprojām paliek neatbildēts," atzīst Rīgas Stradiņa universitātes profesors Miķelis Grīviņš, mūsu raidījuma viesis. Vai un kādas pārmaiņas varam gaidīt no patērētājiem, uzņēmējiem, aktīvistiem un politikas veidotājiem? Ko mēs varam darīt, lai šīs pārmaiņas mums kā sabiedrībai būtu labvēlīgas? Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Kurš gan būs tik neprātīgs, lai apšaubītu Baltijas jūras piekrastes skaistumu? Ja neiedziļināmies, grūti noticēt, ka šis skaistums ir apdraudēts. Un mēs, cilvēki, esam tie, kas šo skaistumu posta. Šajā raidījumā runāsim ar Jāni Ulmi, kampaņas "Mana jūra" dibinātāju un Elīnu Kolāti, "Zero Waste Latvija" valdes locekli. Kampaņa "Mana jūra" jau divpadsmit gadus veic piekrastes atkritumu monitoringu, nosakot tīrākās un netīrākās Latvijas pludmales, savukārt "Zero Waste Latvija" jau vairākus gadus rīko piekrastes atkritumu zīmolu auditu. Kādi ir rezutāti, secinājumi un ieteikumi? Raidījumu vada Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Zaļš" ir ne tikai krāsa. Šādā vārdā sauc arī principiālus cilvēkus, kam rūp vides aizsardzība. Šādu vārdu mīl arī mārketings, ne vienmēr gan pamatoti. Un tad, kad produkta, pakalpojuma, plānu vai ideju "zaļums" ir vien mārketinga triks, to sauc par "zaļmaldināšanu". Cik "zaļa" ir Latvijas konkurētspēja? Vai, plānojot Latvijas valsts attīstību, mēs ņemam vērā klimata pārmaiņas? Vai mēs kā valsts esam gatavi konkurēt ar citām valstīm klimata pārmaiņu kontekstā, vai esam gana gudri, drosmīgi un mūsdienīgi? Ar ko mēs riskējam kā valsts, kā sabiedrība, ja rīkojamies tuvredzīgi, vairāk fokusējoties uz īstermiņa politiskajiem ieguvumiem? Radio Naba studijā viesos Jānis Rozītis, Pasaules Dabas fonda direktors. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

"Garīgā apvedceļa iešana ir cilvēka mēģinājums izvairīties no emocionālām sāpēm un mēģinājums aizpildīt iekšējo tukšumu, pievēršoties garīgumam," raksta amerikāņu klīniskais psihologs Džons Velvuds. Kā saprast, vai ejam pa garīgo ceļu vai pa garīgo apvedceļu? Vai un kādas ir pazīmes, kas tos atšķir? Vai mistiskā pieredze liecina par indivīda garīgo briedumu vai psihisko saslimšanu? Vai un kā to ir iespējams atšķirt? Šoreiz Nabas studijā viesos RSU pētniece Daiga Katrīna Bitēna. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Filosofijas žurnālu "Tvērums" veido domubiedri, kas uzskata - "filosofija ir [domāta] visiem un tai ir būtiska vieta mūsdienu vidē." Pavisam nesen žurnāls nosvinēja savu divu gadu jubileju. Katrs no numuriem iedziļinās citā tēmā, to redakcija izvēlas balsojot. Šobrīd tapšanas stadijā ir izdevums par vidi.Žurnāla veidotāji uzskata, ka vides tēma paver plašas iespējas: autori var reflektēt gan par dabas aizsardzību, gan par vides ētiku, gan par jautājumiem, kas saistīti ar sociālo un digitālo vidi. Līdz 16. aprīlim ikviens, kam ir ko teikt par šiem jautājumiem, aicināts sūtīt savu rakstu uz zurnals.tverums[at]gmail.com Raidījumā noskaidrosim, kā jaunāko "Tvēruma" tēmu redz divi no žurnāla veidotājiem - Patrīcija Kuzmina un Jānis Gaņģis. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.

Vides humanitārās zinātnes piedāvā dažādus jaunus un alternatīvus skatījumus uz cilvēka-vides un cilvēka-dabas attiecībām, norādot, ka efektīvai, pozitīvi orientētai vides ētikai jāsākas cilvēka pašizpratnē. Tam pamatā ir vienkārša atziņa – tam, kā uztveram sevi, savu ķermeni un savu apkārtni, ir liela nozīme. Ja dabu uztveram atsvešināti – tā kļūst par resursu, ko iztērējam, vai trauslu un romantizētu pasaules ainu, kurā jūtamies kā kaitnieciski svešinieki. Vai mūsu priekšstatus par sevi un vidi ir iespējams mainīt? Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas falulātes pētniece Dr. phil. Anne Sauka sava pēcdoktorantūras projekta “Ontoģenealoģijas: ķermenis un vides ētika Latvijā” ietvaros piedāvā divus, savstarpēji saistītus domas ceļus, caur kuriem domāt par miesiskās pieredzes procesualitāti kā alternatīvu Rietumu sabiedrībā ierastajam naratīvam par cilvēku kā svešinieku dabā un savā ķermenī. Jautājumus uzdod Sanita Rībena, mūzikas redaktors Didzis Taurītis.