Brīvais mikrofons: kā saprasties ar klausītājiem un kā negācijas ietekmē pašus žurnālistus

"Salīdzinot ar "Brīvā mikrofona" pirmsākumiem, mūsu klausītāji ir sapratuši, ka gadījumos, kad viņi kļūst rupji vai pauž rasu, reliģisko vai seksuālo neiecietību, tad mēs atslēdzam šādus zvanus," saka viens no raidījuma "Brīvais mikrofons" vadītājiem Aidis Tomsons. Kā saprasties ar klausītājiem, kuri zvana uz minēto raidījumu, kā jūtas paši žurnālisti, saskaroties ar negācijām no klausītāju puses, par to saruna ar Aidi Tomsonu, Eviju Unāmu un savulaik skanošā raidījuma "Vārds tiek dots Jums" vadītāju Kārli Streipu. Cik ilgi pastāv radio, tik arī klausītāju viedoklis par tur skanošo informāciju. Sākot no pretenzijām par pārraidīto mūziku, diktoru balsīm, līdz sašutumam par valdību, tā tās bija gan radio pirmsākumos, gan ir arī šobaltdien. „Ak, šīs abonentu vēlēšanās! No vienas galējības otrā! Kā lai samierina klausītājus, ja viens lūdz divreiz dienās „Laša kundzi”, bet otrs solās atteikt abonementu, ja vēl kaut reizi dzirdēšot to. Viens Zāru Leanderi sauc par  dievišķu,  otrs – par neciešamu,” tā reiz atmiņās par radiofona programmu  Latvijas pirmās brīvvalsts laikā rakstīja ilggadējs Radio Mūzikas redakcijas darbinieks, mūzikas arhivārs Oļģerts Šusts. Pārlapojot  20. – 30. gadu presi, lasāms, ka klausītāji sūdzas par vāju radio uztveršanu un tādas pašas sūdzības bija arī vēlākos gados, pagājušā gadsimta 50.- 60. Gados, un arī vēl šodien saņemam neapmierinātus zvanus par  nepietiekamu tīkla pārklājumu attālākos Latvijas rajonos. Pakāpjoties atpakaļ 20. gs 30. gadu sākumā, laikrakstā „Vēstnesis” ar virsrakstu „Vai radiofons iestājies ulmaniešu kalpībā” rodama šāda informācija: „Radiofonā pēdējā laikā, reizē ar jaunākām ziņām, bieži vien tiek nolasīti ari vairāki „Brīvās Zemes" artiķeli. Turpretim nav gadījies dzirdēt citu laikrakstu citējumus, kas būtu vērsti pret Zemnieku savienību un reakcionāro Celmiņa valdību. Tas skaidri pierāda, ka ulmaniešu kungi izlieto pat valsts radio savu mērķu sasniegšanai, kaut arī lielam klausītāju vairumam viņu melīgos artiķeļus dzirdēt nav nemazākās patikas.” Spriežot pēc teksta, minētais laikraksts toreiz pārstāvēja vai nu sociāldemokrātus vai kādu citu Zemnieku savienībai, kuras līderis bija Kārlis Ulmanis, opozīcijā esošu partiju. Bet ieskatāmies arī jaunāko laiku vēsturē un mūsdienās, kad runa ir par   jautājumiem un problēmām, ko radioklausītāji izsaka tiešajā ēterā. Tagad tas notiek četras reizes nedēļā raidījumā „Brīvais mikrofons”, savukārt pirmsākumi meklējami pagājušā gadsimta 90. gadu nogalē, kad ēterā skanēja raidījums „Vārds tiek dots Jums”, ko vadīja žurnālists un tulkotājs Kārlis Streips. Tolaik raidījuma producenteLoreta Bērziņa sēdēja kopā studijā ar Kārli Streipu un  studijas tālruņiem vēl nebija numuru noteicēju, tāpēc bieži bija situācijas, kad klausītāji piktojās, ja Kārlis Streips nepieļāva garus vārdu plūdus ēterā. Tāpat viņi dusmojās un bieži pārmeta raidījuma vadītājam viņa seksuālo orientāciju. Nav saglabājušies ieraksti no raidījuma „Vārds tiek dots Jums” skanēšanas laikiem, bet fonotēkā ir rodami 2000. gadu sākuma raidījumi jau ar nosaukumu „Brīvais mikrofons”, kuros tolaik klausītāju zvanus uzklausīja Kārlis Streips. Klausītāju zvani tāpat kā šodienas raidījumos mijās ar studijas viesa iztaujāšanu, proti, kad uz raidījumu tika uzaicināts kāds viesis, viņu intervēja gan raidījuma vadītājs, gan klausītāji varēja uzdot jautājumus un Kārlis Streips atceras, kā savulaik viņam izgājis tieši ar aicinātajiem runātājiem. Šodiena raidījumu „Brīvais mikrofons” vada Aidis Tomsons vai Māra Jansone, bet ārpus mikrofona to producē Evija Unāma. Evija atceras kā viņa pirms vairākiem gadiem uzsāka producentes gaitas raidījumā „Krustpunktā” un tā pielikumā „Brīvais mikrofons”. Problēmzvanu amplitūda ir ļoti plaša un  var tikai apbrīnot kolēģus, kuri  sazinās ar klausītājiem tiešajā ēterā un allaž ir gatavi sniegt atbildes. Aidis Tomsons atklāj, kā viņš saglabā mieru un visai bieži arī smaidu šajās sarunās.