"ChatGPT” var apmācīt par sklandraušu ekspertu: MI rīki palīdz pētniekiem

Dažādi mākslīgā intelekta rīki kļūst arvien noderīgāki arī kultūras mantojuma pētniekiem, kuru ikdiena paiet darbā ar vēsturiskiem avotiem. Grūti salasāmu rokrakstu šifrēšanā patērēto laiku pēdējos gados būtiski palīdz ietaupīt optiskās teksta atpazīšanas rīki. Tulkošanas un ierakstu šifrēšanas palīgi ļauj orientēties arī pētniekam mazāk zināmās valodās, bet tērzēšanas robotu „ChatGPT” var apmācīt par sklandraušu ekspertu, lai tradīciju zināšanas nonāktu arī līdz tiem, kuriem vairs nav lauku vecmāmiņu un grāmatu mīlestības. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā gudri lietoti mākslīgā intelekta rīki palīdz padarīt mantojumu pieejamāku un dodot vairāk laika satura pētniecībai. Kopā ar muzikologi Lauru Švītiņu lūkojamies datora ekrānā atvērtajā rokrakstu atpazīšanas platformā „Transkribus”, kam viņa lūgusi atpazīt kādu Jāzepa Vītola vāciski rakstītu vēstuli. Vācu valoda ir starp tām, kam „Transkribus” ir pieejams publiskais modelis – tas nozīmē, ka jūs varat tajā ievietot attēlu ar jebkādā rokrakstā vāciski rakstītu tekstu, un ar mākslīgā intelekta palīdzību pēc īsa brīža saņemsiet skaidri salasāmu un meklējamu datortekstu. Latviešu valodai šāda modeļa vēl nav. Tāpēc Laura Švītiņa radīja pati savu modeli: viena konkrēta rokraksta atpazīšanai. Viņa pēta mūziķa, pedagoga un mūzikas žurnālista Kārļa Paucīša pierakstus par Latvijas mūzikas dzīves veidošanos 20.gadsimta pirmajā pusē. Sākumā viņa Paucīša blīvo un brīžam grūti salasāmo rokrakstu šifrēja manuāli, un tas arī kalpoja par pirmo izejmateriālu mākslīgā intelekta apmācībai. Digitalizētos un atšifrētos Kārļa Paucīša dienasgrāmatu izrakstus var lasīt internetā.