Darba vidē balstītā izglītība: ļoti vajadzīga, bet īstenota no projekta uz projektu

Pirms trim gadiem noslēdzās Eiropas Savienības finansēts projekts, kurā izlietoja vairāk nekā 15 miljonus eiro, lai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi savu nākamo profesiju varētu apgūt uzņēmumos. Vēl pirms tam līdzīgs projekts noritēja sadarbībā ar Vāciju, cenšoties pārņemt tās pieredzi duālajā izglītībā vai darba vidē balstītās mācībās. Tagad uzsākta sadarbība ar Šveici, plānojot pārņemt tās pieredzi šāda veida profesionālajā izglītībā. Kāpēc projekts seko projektam, bet sistēmiskas pārmaiņas profesionālajā izglītībā izpaliek? Darba vidē balstītā izglītība nozīmē, ka topošais speciālists lielu daļu mācību laika pavada nevis skolā, bet uzņēmumā, praktiski mācoties veikt to, kas jāprot apgūstamajā profesijā. Turpina Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors Ingus Zitmanis: „Šis ir viens no labākajiem veidiem, iespējams, un efektīvākajiem veidiem, kā sagatavot nozarei atbilstošu speciālistus. Mums nemitīgi ir pārmetumi par to, ka mūsu izglītības sistēma, kas ir skolā, balstīta izglītības ieguves sistēma nespēj vienmēr un savlaicīgi reaģēt uz darba tirgus dinamiku un prasībām. Šveices projekta īstenošana esot atbilde uz šiem pārmetumiem. Saldus tehnikuma direktore, Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Iveta Bērziņa uzskata, ka šāda apmācību sistēma kopumā ir izdevīga: ja audzēkņu apmācībai var izmantot iekārtas, kas ir uzņēmumā, skolām tās nav jāiegādājas. Arī jaunieši tieši darba vidē vislabāk saprot, ko nozīmē attiecīgā profesija un vai viņš tiešām vēlas tajā strādāt. Tāpēc, viņasprāt, darba vidē balstīta izglītība sistēmā bija jāievieš jau sen. Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko piekrīt, ka profesionālajā izglītībā ir ļoti svarīgi, lai ir gan darba vidē balstītas mācības, gan arī prakse. Taču darba vidē balstīto mācību ieviešana bijusi klupšanas akmens.