Demence ir slimība ne normāla novecošanās pazīme. Tā ir arvien biežāka parādība

Demence ir problēma, kura sastopama arvien biežāk, un gan pašas diagnozes noteikšana, gan medicīniskā un sociālā atbalsta sniegšana ir izaicinošs uzdevums, tomēr jācenšas to risināt. Kā tieši to darīt, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro neiroloģe Zane Anna Litauniece, Latvijas Alcheimera asociācija valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte, pirmā multisensorā dienas centra cilvēkiem ar demenci “Sāras dārzs” projekta vadītāja Inese Motte un sociālā darbiniece un rehabilitētāja centrā “Sāras dārzs” Liene Lizdika. Zane Anna Litauniece skaidro, ka demence bieži sākas ļoti nemanāmi, piemēram, cilvēks sāk aizmirst ikdienišķas lietas - kā sauc kaimiņu vai kā pagatavot omleti. Attīstoties demencei, cilvēkam var mainīties arī raksturs - mierīgs cilvēks kļūst agresīvāks. Demence ir tad, kad cilvēks ne tik labi doma un nevar pilnvērtīgi veikt ikdienas lietas. Demence ir slimība ne normāla novecošanās pazīme. To ir laicīgi jādiagnosticē un jāsāk ārstēt. Tieši agrīna stadijā vislabāk var palīdzēt noturēt dzīves līmeni kvalitatīvu. Demences sākumu tuvākie var arī uzreiz nepamanīt kādam ģimenē. Aptauja liecina, ka vārdu demence zina visi, daudzi nesaprot, ko tas izsaka, bet lielākā daļa tic, ka ir iespējas kaut ko darīt, lai to attālinātu, tomēr nezina, kas būtu jādara, lai to attālinātu. Demence ir aktuāla visā pasaulē. Katras trīs sekundes pasaulē nāk klāt viens demences pacients. Vidēji 1,8% no iedzīvotāju skaita ir cilvēki ar demenci. Raidījuma viešņas arī norāda, ka vēl nav zināms, kā cilvēka smadzeņu darbību ietekmēs mākslīgā intelekta atttīstība, jo jau pētījumi par tehnoloģiju lietojumu rāda, ka cilvēki izmantoto mazāk vairākas smadzeņu daļas, kas bija nepieciešamās kādreiz, kad paturēt prātā vajadzēja daudz vairāk.