Kā labāk dzīvot

Tetovējumiem ir sena vēsture un daudzi cilvēki dažādās pasaules daļās izvēlas savu ķermeni ar tiem rotāt – lai vēstītu, apliecinātu vai atcerētos, katram savs iemesls. Kas jāzina par tetovējumiem un kā pie tiem tikt droši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāve Sabīne Ulberte un dermatologs Raimonds Karls.

Tetovējumiem ir sena vēsture un daudzi cilvēki dažādās pasaules daļās izvēlas savu ķermeni ar tiem rotāt – lai vēstītu, apliecinātu vai atcerētos, katram savs iemesls. Kas jāzina par tetovējumiem un kā pie tiem tikt droši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāve Sabīne Ulberte un dermatologs Raimonds Karls. Kam būtu jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kuri izvēlēsies veikt tetovēšanu? "Ja ir tā vēlme [tetovēties], es tomēr attaisītu Veselības inspekcijas mājaslapu, kur ir visas datu bāzes, un sāktu ar to, ka apskatītos, vai šis konkrētais meistars vai šī konkrētā studija, salons ir reģistrēto vietu sarakstā," norāda Raimonds Karls.  Otrs, ko iesaka ārsts, konsultēties pie draugiem un paziņām, kas ir tetovējušies, pavaicāt par sajūtām.  "Ja nu gribās to tetovējumu, sāksim ar to tetovējumu, kurš nav redzamā vietā. Nesākat, lūdzu, ar seju," mudina ārsts un atklāj, ka visbiežāk cilvēki izvēlas tetovējumu uz labā pleca. Tāpat pirmo tetovējumu vajadzētu izvēlēties nelielu, lai saprastu, kā reaģē āda un organisms kopumā. Sabīne Ulberte piekrīt ārsta teiktajam, taču norāda, ka cilvēki bieži nevadās pēc tik racionāliem apsvērumiem. "Ja reģistrētajos salonos nestrādā tas mākslinieks, kurš māk man to zirgu uzzīmēt, viņi māk tikai ēzelīti, es iešu pie tā, kas māk to zirgu. Primāri būs vēlme atrast un iet pie tā, kurš var uzzīmēt tieši to man vēlamo," norāda Sabīne Ulberte. "Ja mēs gribam tieši to meistaru, tad skatīsimies, ko mēs varam par šo meistaru uzzināt, varbūt viņš ir arī reģistrēts. Ja viņš nav reģistrēts, tad uz vietas skatāmies, cik viņš tīros apstākļos strādā un vai ir vienreizējie materiāli. Tetovēšanā arī iet slava meistaram no mutes mutē, viņus iesaka. Mēs meklējam meistaru, nevis kabinetu. Diemžēl šī ir tā joma. Tāpēc varbūt mēģinām apvienot vēlamo ar vajadzīgo." Un nemeklējam pa lēto! Raimonds Karls iesaka – ja cilvēkam ir alerģijas, no tetovēšanas vajadzētu atturēties. Tāpat raidījuma viesi iesaka pārbaudīt ādu pirms veikt tetovējumu, iespējams, pleķis, ko gribas noslēpt, ir melanoma, ko steidzami jāārstē.

Vējš matos un ātrums sirdī – tā varētu nosaukt braukšanu ar motociklu. Kā ceļot ar šiem spēkratiem un kā plānot ceļojumu, zinot, ka vēlēsieties braukt tieši ar motociklu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas motobraucēji – satiksmes eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons. "Tas noteikti ir jādara! Šis aparāts ir fantastisks ceļošanas rīks." ceļot ar motocikliem aicina Oskars Irbītis. "Daudzas valstis to ir sapratušas, ka motobraucējs ir pats fantastiskākais tūrists. Ja cilvēks brauc ar kemperiem, ar savu dzīvojamo vagonu, viņš ir visu paņēmis līdzi un ir izplānojis savu maršrutu tā, ka viņš nu tur aizbrauks uz turieni, aizbrauks uz turieni, bet tā, lai man ir neērti. Tie, kas brauc ar motocikliem, tiem līdzi nav nekā. Obligāti viņiem vajadzēs vietu, kur palikt. Viņam vajadzēs arī vietu, kur kaut ko nopirkt. Motocikls ir fantastisks līdzeklis, lai varētu šo to apskatīt un piebraukt arī tādās vietās, kur varbūt citi nevar to izdarīt. It sevišķi, ja skatāmies uz valstīm, kas ir bagātākas ar kalniem, bagātākas ar sarežģītākiem ceļiem. Piemēram, viena no tām valstīm, kas ir ļoti, sapratusi, ka motociklisti ir baigi foršā lieta, ir Norvēģija, jo Norvēģijā, piemēram, maksas ceļi ir motociklistiem ir par brīvu. Līdz ar to tas pats par sevi kļūst par tādu pievilcīgu ceļošanas līdzekli. Turklāt arī attieksme pret motociklistiem ir ļoti labvēlīga." "Ja gribam braukt garos ceļojumos, ir jāpiemeklē tāds motocikls, uz kuru tu patiesi jūties ērti," par braucamlīdzekļa izvēli bilst Arnis Blodons. "Oskars pieminēja, svarīga ir stūres pozīcija, svarīgs ir sēdeklis. Ja 500 kilometrus braucot, nebūs pareizs sēdeklis, tad es atvainojos, "dibens degs elles ugunīs". Tas būs ļoti nepatīkami. Nepareizs stūres novietojums vai piedzīšana kādam divdesmitgadīgam vēl tā, bet ja tev ir pāri par 30 un ir bijušas sporta traumas, sāk smelgt pleci, mugura, sasprindzinājums. Es savu motociklu esmu pārbūvējis ar legālajām detaļām, ko pieļauj tehniskā apskate, pielāgojis sava auguma īpatnībām - stūres augstums, sēdeklis, kāju izvietojums. Tad tiešām var nobraukt garus gabalus." "Lielākā nelaime, kas apdraud garu gabalu braucējus, nav fiziskais nogurums. Mēs nokāpjam no mocīša, bišķi pavingrojam, bišķi pastaipāmies, iedzeram ūdeni, neaizraujamies ar ēšanu gara brauciena laikā. Bet tas, kas visvairāk atspēlējās, ir miegs," turpina Arnis Blodons. "Ja esi 16 - 17 stundas pavadījis uz motocikla, tu brauc ar vaļējām acīm un tev "suņi sāk skriet". Mans ieteikums, kad jūtu, ka nāk "melnais suns" virsū, vienkārši nolieku moci malā, atrodu kaut kādu vietiņu, kur es uz 20 minūtēm iekrītu tā saucamajā dziļajā miegā. Atslēdzies, iekrīti, pēc 25 minūtēm cēlies - pilnīgi cita sajūta un brauc tālāk." Arnis Blodons ļoti kritiski vērtē mototūrima iespējas Latvijā, nav domāts ne par maršrutu piedāvājumu, ne infrastruktūru.

Aptaukošanās ir kompleksa problēma, ko jārisina, izprotot cēloņus un rīcību, kas pie tās noved un arī iespējamos risinājumus. Kādi tie ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un klīnikas "Aiwa" un Starptautiskā Bariatrijas ekselences centra ķirurgs Maksims Mukāns. "Veselīgs, sabalansēts uzturs un ilgstoši," mudina Sigita Pastare. "To, ko mēs varējām ēst 20 gadu vecumā, to nevar vairs pie tām pašām fiziskajām aktivitātēm ēst 40 gadu vecumā, jo vielmaiņas procesi fizioloģiski kļūst lēnāki," norāda Sigita Pastare. "Arī pētījumos ir konstatēts, ka arī fiziskā aktivitāte cilvēkiem ar gadiem kļūst mazāka. Un arī, protams, to veicina gadu no gada mūsu apkārtējā vide." "Ne vienmēr holesterīna līmenis korelē ar aptaukošanos. Praksē mēs redzam pietiekami daudzas pacientus ar normālu svaru vai pat samazinātu ķermeņa svaru, bet augstiem holesterīna līmeņiem. Un tas nozīmē, ka ir nesabalansēts uzturs, kurā samērā daudz ir produktu, kas satur taukus slēptā veidā un trūkst šķiedrvielu, trūkst pareizi pagatavotu dārzeņu," skaidro Sigita Pastare. "Protams, ka kabaci varam tvaicēti pagatavot cietu, kraukšķīgu, bet varam kārtīgi pannā ar eļļu un taukiem sacept, un tad veselīgums būs daudz mazāks. Vai kabaču pankūkas, kas laukos iecienītas. Jāēd visiem ir veselīgi un jāatrod laiks zivtiņai un veselīgi jāpagatavo." Viņa norāda, ka jūras un okeāna zivīs ir labais holesterīns jeb ABL lholesterīns, kas palīdz samazināt slikto holesterīnu jeb zema blīvuma holesterīnu.     

Darba diena var kļūt ne tikai emocionāli patīkama, bet arī veselīga, ja padomājam par ēšanu. Kā sagatavot ēdienu, lai paēstu un tas nesabojātos visas garās darba dienas laikā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Veselīgas un viegli pagatavojamas receptes iesaka uztura speciāliste Eva Šmite un uztura speciāliste, biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Uzturs" vadītāja Guna Bīlande. Jautājam arī Rīgas ielās sastaptiem cilvēkiem, kādi ir viņu pusdienu ieradumi, vai viņi ņem līdzi mājas gatavotu ēdienu.  Aģentūras "Norstat" apkopotie dati liecina, ka vairāk ņemt līdzi mājās gatavotu ēdienu uz darbu izvēlas sievietes (40%) un 33% vīriešu. 7% gan vīrieši, gan sievietes pērk ēdienu veikalā; 10% sieviešu atzīst, ka pusdienas nodrošina darbavieta, savukārt šo pašu atbildi sniedz 7% vīriešu. 5% sievietes saka, ka darbā nemēdz ēst. Savukārt vīrieši, kuri saka, ka viņi vispār darbā nemēdz ēst, ir 12%.  Guna Bīlande norāda, ka pirmām kārtām pusdienas būtu vajadzīgs ēst, lai cilvēks var funkcionēt ne tikai no rīta, bet arī pa dienu, pēcpusdienā un lai vakara ēdienreize neizvērstos milzīgā reidā uz ledusskapi, kur tiek izlaupīts viss pieejamais.  "Ja tu noteikti nepaēdīsi pusdienas, tad vakariņas ticami būs nevis dubultā, bet trīskārtīgi. Tāpēc pirmām kārtām ir jādomā par to, ka mums ir jāpaēd pusdienas," atzīst Guna Bīlande, norādot uz dažādiem veselības riskiem, ja cilvēks pusdienas neēd. "Vienmēr noteikti ir vieta diskusijai par izmaksām," turpina Guna Bīlande. "Ēdiens, kas gatavots mājās, vienmēr izmaksās lētāk nekā kafejnīcā vai ēdnīcā, vai veikalā nopirkts. It īpaši vasaras sezonā, kad ir pilns dārzs ar kabačiem un visu pārējo, gala izmaksu rezultāts pusdienu kastītei paliks vien dažu eiro rāmī pretstatā pusdienu piedāvājumiem. Ja parēķinām tīri finansiālo aspektu, tie varētu būt 30-40 eiro [ietaupījums] nedēļas griezumā, ja mēs paskatāmies gada griezumā, mums ir 1000 eiro. Burvīgs ceļojums sanāk." Eva Šmite atzīst, ka arī viņa ir "kastīšu cilvēks", kurai patīk ņemt ēdienu līdzi, jo no mājām var paņemt līdzi arī produktus, kurus varbūt pusdienu piedāvājumā nemaz neieraudzīsi. "Mājās mēs varam izvēlēties pēc iespējas kvalitatīvākus produktus, mēs varam arī, kā Guna teica, ar vēsu prātu jau saprast, ko mums pusdienās vajadzētu uzņemt tā, lai būtu paēduši, lai mūsu veselība no tā iegūtu. Ja mēs to kastīti sagatavojam iepriekšējā vakarā vai konkrētās dienas rītā, tad visticamāk, ka nebūsim ļoti lielā izsalkumā un varēsim izvēles izdarīt racionālas un pārdomātas," uzskata Eva Šmite.  Tāpat raidījuma viešņas norāda, ka nav obligāti līdzi vienmēr jāņem silts ēdiens, svarīgākais ir šo ieradumu ieviest un sākt ar vienkāršākām lietām, piemēram, var paņemt svaigus dārzeņus, ielikt biezpienu vai mocarellu, maizes šķēli.   "Ne vienmēr tam ir jābūt maksimāli sarežģītam un sagatavotam," uzskata Guna Bīlande.

Kā saglabāt ražas garšas un košumu ziemai, dažādi konservējot ogas un dārzeņus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciāliste Ilze Lutere. Iveta Galēja bilst, ka konservēšana ir modes lieta. Viena no tendencēm, ko pamanījusi un arī pamēģinājusi ir veselīgā konservēšana – ogas un augļi bez cukura, tikai ar medu vai dabīgo cukuru, kas ir pašos augļos. Vēl viena tendence – ja izmanto konservēšanai citrona vai laima sulu, vispirms augli nedaudz grilē un tikai tad spiež sulu. Parādās citas garšas nianses. Bet runājot par konservēšanu kopumā, abas viešņas nebeidz atgādināt, cik svarīga ir tīrība - tīri trauki, tīri dārzeņi, augļi un ogas.  Konservējumus viņas iesaka glabāt vienu sezonu. Savukārt Ilze Lutere atgādina, ka pelējums viens no nopietnākajiem vēzi izraisošiem kancerogēniem.

Vasara ir lielisks laiks, lai atpūstos un baudītu, tomēr arī vasarā pastāv dažādi riski veselībai, kas saistīti tieši ar pašas vasaras kā gadalaika īpatnībām. Kādi tie ir un kā no tiem izvairīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ģimenes ārsts, Latvijas Ğimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, klīnikas "Alma" vadītājs Jevgēņijs Bondins, farmaceite Dace Ķikute un acu ārste, optometriste Anda Balgalve. Jevgēņijs Bondins aicina par veselības problēmām domāt ne tikai tad, kad jau ir karsti, bet iepriekš regulāri veikt veselības pārbaudes, lai zinātu savas ķermeņa spējas. Cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības vi''s atgādina, ka medikamentiem jābūt līdzi vienmēr, nevajadzētu tos aizmirst mājās, dodoties uz vasarnīcu.  

Mēs aizceļojam, bet mājas un iedzīve paliek uz vietas. Kā parūpēties par to, lai garnadžiem neizdotos sabojāt jūsu plānoto atvaļinājumu un mājas būtu drošībā prombūtnes laikā? Raidījumā Kā labā dzīvot sarunājas Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne, SIA "Mustang apsardze" pārstāvis Edgars Matvejevs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins.

Mežs ir īpaša valstība, kurā cilvēks ir tikai viesis. Ko jāzina par uzvedību mežā, lai netraucētu tā pastāvīgos iemītniekus - dzīvniekus un putnus, un arī pasargātu sevi, neieliekot grozā sēni, kurai tur nemaz nevajadzētu būt? Par to sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš. Diāna Meiere kā vienmēr atgādina grozā, kurā vāc sēnes ēšanai, likt tikai tās sēnes, kuras labi pazīst. Bet ir cilvēki, kas vienkārši interesējas par dabu un sēņu daudzveidību, un grib tās iepazīt, viņa iesaka iesaka lietotni "iNaturalist", kur ikviens var reģistrēties un ielikt sēņu fotogrāfijas, lai noteiktu, kas tā ir par sēni. Vadoties no attēliem, aplikācija piedāvā variantus. Protams, pašam jākrāj pieredze, jo neviena grāmata vai aplikācija nevarēs dot absolūtu padomu. Vēl var vērsties sociālo mediju kontos, kur pulcējas speciālisti, ne viedokļu apkopotāji. Bet kad grozi pilni un atnesti mājas, Diāna Meiere iesaka sēnes notīrīt uzreiz, īpaši bērzlapes un bekas. Gailenes var ielikt ledusskapī pat uz divām dienām. Ja atved mājās pilnu mašīnas bagažnieku ar sēnēm, jārēķinās ar darbu vairāku stundu garumā. Bet runājot par drošību mežā un iespēju sastapties ar kādiem meža zvēriem, sevišķi lāčiem, Jānis Ozoliņš atzīst, ka lāču skaits pieaug un arī varbūtība sastapties ar lāci pieaug.  "Sēņotāji ir labākās pozīcijās, viņi visu laiku pārvietojas un reti dodas uz mežu vienatnē. Ogotājiem ir lielāka iespēja [sastapties ar lāci], jo viņi ilgi uzturas vienā vietā, tad var gadīties, ka lācis nepamanīts un nesaklausīts pietuvojas," atzīst Jānis Ozoliņš. "Ja cilvēks aktīvi pārvietojas, kāpj uz zariem, speciāli nelien kādos brikšņos un vēl izdod kādu papildus troksni, tad lācis pats griež ceļu un satikšanās ir ļoti reta, bet ne neiespējama." Viņš iesaka piesargāties, bet nekādā ziņā nepamest sēņošanu, šo kaislību un labumu sniedzošo nodarbi, jo mūsu meži nav tik bīstami. Otrā lieta  – nedoties uz mežu vienam reģionos, kur zināms, ka lāči redzēti. Trešā lieta – iegādāties piparu gāzes baloniņu, ja cilvēki dzīvo reģionā, kur ir lāči. Tas varētu psiholoģisko drošību radīt. Tikai nevajadzētu domāt, ka ar to varētu lāci no meža izdzīt. Vēl pētnieks iesaka līdzi paņemtās sviestmaizes labāk atstāt mašīnā vai uzkārt kādā zarā, bet neatstāt zemē, jo smaržas lāci piesaista. Ja nu tiešām gadās, ka paceļot acis sev dažus metrus priekšā cilvēks ierauga lāci, vienīgais, ko var rekomendēt,  – lēnām atkāpties, doties prom un varbūt tajā dienā izvēlēties citu sēņošanas teritoriju.

Dārzs zaļo un zied pilnā sparā, taču vai ar zāles pļaušanu pietiek? Vai šobrīd kādiem augiem nepieciešams mēslojums un kādu izvēlēties, lai palīdzētu tiem augt, nevis kaitētu? Par to un citiem aktuālajiem jūlija dārza darbiem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Līdz 1. novembrim vēl laika gana, bet kāpēc gan nesagatavoties apkures sezonai laikus un nesavest kārtībā mājas apkures sistēmu jau tagad? Par apkures sistēmas sagatavošanu drošai ekspluatācijai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par apkures sistēmu apkopi stāsta un ugunsdrošību atgādina sertificēts skursteņslaucītājs Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.

Mākslīgais intelekts var būt draugs un diemžēl arī ienaidnieks. Kad paļauties uz MI, kad izturēties ar piesardzību un kad no tā jābēg kā no uguns? Par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. par to, ka sadzīvot ar mākslīgo intelektu sarunājas Mākslīgā intelekta centra direktore Guna Puce, kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis. "Saisītībā ar mākslīgo intelektu mums visi lielie izaicinājumi vēl priekšā. Citi šo tehnoloģiju salīdzina ar industriālo revolūciju. Tā tiešām ietekmēs mūsu ikdienu, transformēs to. Tas nebūs kārtējais jaunais rīks. Tas ir ar daudz plašāku ietekmi," atzīst Guna Pūce. Tomēr pētnieki norāda, ja pārāk paļaujamies uz MI, cilvēka smadzenes kļūst slinkākas. Tāpat ir jautājumi, kas notiks ar darba tirgu. Vēl arī par digitālo plaisu - vai nebūs tā, ka vieni dzīvos vienā pasaulē un prasmīgi lietos dažādus rīkus, otri dzīvos cita ātruma pasaulē.  "Jau ar digitalizāciju bija plaisa, mākslīgais intelekts to var tikai palielināt, ja apzināti neko ar to nedarām," norāda Guna Pūce.  Artūrs Mednis vērtē, ka šobrīd esam mākslīgā intelekta zemākajā attīstības punktā, raugoties uz nākotni, un visaugstākajā, raugoties uz pagātni. Viņš ir pārliecināts, ka būs labāk tieši attīstības ziņā, kā arī piekrīt par digitālās plaisas palielināšanos. "Es gribētu runāt par citu plaisu, kas nav mazāk svarīga. Šobrīd mākslīgā intelekta rīki ir daudz, ļoti jaudīgi un bezmaksas versijas pieejamas visiem. Plaisa būs arī profesionālā ziņā mākslīgā intelekta rīku dēļ, jo lielākā daļa lieto bezmaksas versijas un līdz ar to rezultāti nav tik labi," norāda Artūrs Mednis. "Plaisa ir tajā ziņā, ka lielākoties mēs lietosim bezmaksas vai lētākos rīkus, tie kas varēs atļauties dārgākās versijas, tās būs labākas, un tie būs produktīvāki un rezultāti viņiem būs labāki." "Protams, riski, kas saistīti ar kibergrošību un ietekmi uz vidi, bet lielākais risks ir nelietot, ja visa pasaule lieto. Nelietojot mēs riskējam daudz vairāk," norāda Artūrs Mednis. Elviss Strazdiņš iesaka cilvēkiem nekārtot visu dzīvi ar mākslīgo intelektu. "Smadzenes ir jātrenē, ja netrenēsiet, smadzenes būs tik vājas, ka dzīvē būs grūti," uzskata Elviss Strazdiņš. "Ja kāds rīks ļauj būt cilvēkam slinkam, viņš to arī darīs."

Kopš aprīļa Latvijā ir stājušās spēkā  stingrākas prasības mikromobilitātes rīkiem. Likuma izmaiņas raisīja neapmierinātību gan lietotāju, gan tirgotāju, gan iznomātāju vidū. Bet, vai tās ir nesušas vēlamo rezultātu? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.  Analizē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Latvijas Mikromobilitātes asociācijas valdes loceklis Edgars Jākobsons, Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste.

Vēža profilaksē ir jāņem vērā daudzu faktoru mijiedarbība. Labā ziņā ir tā, ka lielāko daļu no tiem mēs varam ietekmēt, lai novērstu slimības attīstīšanos. Ko tieši mēs paši varam darīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Elīna Dimiņa, žurnāliste, organizācijas "Drosmes gēni" vadītāja Inita Sila un onkoloģe, ķīmijterapeite, profesore Gunta Purkalne.

55% Eiropas uzņēmumu darbinieku labprāt apsvērtu iespēju mainīt darbu, ja jaunajā darba vietā varētu nākt kopā ar savu mājdzīvnieku. Arvien biežāk pasaulē un arī Latvijā tiek būvēti biroji, kas pielāgoti darbinieku mājdzīvniekiem. Vai mīļdzīvniekiem draudzīgi biroji kļūst par ierastu lietu? Ar kādiem ieguvumiem un arī mīnusiem jārēķinās, ja biroja uzturas arī dzīvnieks, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kinologs Valdis Reinbergs, SIA "GrECO Latvia" administratīvā direktore Ilze Jurjāne, SIA "Trodo" personāla direktore Elīna Pentjuša un asociētais profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Elīna Pentjuša norāda, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā var ņemt līdzi suņus un kaķus, iespējams, arī bruņurupučus, putnus, trušus. šādi gadījumi  nav bijuši, tos tad izvērtētu. Visbiežāk līdzi ņem suņus, bet kaķi arī ir bijuši. Ja kādam līdzi ir mīļdzīvnieks, uzreiz notiek socializēšanās - bariņš ar darbiniekiem saskrien, ir pat atsevišķs čatiņš, darbinieki interesējas un gaida, kur atradīsies birojā dzīvnieks, lai var aiziet paspēlēties. "Darbinieku labsajūta uzlabojas, kad dzīvnieks ir birojā," atzīst Elīna Pentjuša. "Atteikums ņemt līdzi dzīvnieku nav bijis suņa uzvedības dēļ, bet cilvēku veselības dēļ, cilvēkiem mēdz būt alerģijas." Ilze Jurjāne atzīst, ka viņu uzņēmumā regulāri nāk tikai suņi. Ja kāds gribētu ņemt kaķi, droši vien būtu jāsaskaņo, lai nav vienā dienā ar suni. Pirmais izvērtē mērķi, kāpēc cilvēks vēlas ņemt suni līdzi. Protams, citiem darbiniekiem ir prieks, kad otram līdzi ir suns, atzīst arī Ilze Jurjāne. Valdis Reinbergs atzīst, ja vien nav kādi īpaši noteikumi, kas ierobežo dzīvnieka atrašanos kādā uzņēmumā, piemēram, kas saistīts ar ēdināšanu, nav īpašu iemeslu, kāpēc neņemt dzīvnieku līdzi uz darbu, ja vien nav iebildumu darba devējam un arī pašam dzīvniekam. Sunim jābūt pietiekami socializētam, pietiekami labi audzinātam, lai nesagādā problēmas. "Ja es strādāju ofisā un līdzi ir suns, attiecībām ir jābūt sakārtotām tā, lai es varētu pastrādāt, ne visu laiku veltītu sunim, lai viņš neaiziet kaut kur, kaut no nepaņem, nesagrauž," norāda Valdis Reinbergs. Savukārt Ivars Vanadziņš norāda, ka mājdzīvnieku atrašanās darba vietā nav tik viennozīmīga. Viņš min, ka diskutabla varētu būt mājdzīvnieka atrašanās kādās ražošanas telpās, kur viņš var kaut kur ielīst vai ieskriet, kas varētu būt bīstami.  Būtiska lieta ir tā, ka būs, spalvas, siekalas, ādas gabaliņi, un ja ir kaut viens cilvēks, kurš ir alerģisks tieši pret šo konkrēto mājdzīvnieku, tas var radīt problēmas. Tiem, kam nav alerģijās, to ir grūti saprast, ka pat niecīgas daļas var radīt alerģijas saasinājumu.

8. jūlijā Tukuma novada „Lielozolos” norisināsies zemkopju saiets „Trīs zīles”, kurā diskutēs par lauku sētu nākotni, arhitektūru un ainavu. Par lauku sētu kā mantojumu nākamajām paaudzēm diskutējam arī raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas zemkopju saieta "Trīs zīles" projekta vadītāja, Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāve Andrita Grīnberga, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, bioloģiskās z/s "Gaiķēni" saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, zvērināta notāre Inga Dreimane un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša.  

Ne visu pārtikas produktu fermentēšanu var saukt par skābēšanu. Piemēram, siera nogatavināšana ir fermentēšana, bet tā nav skābēšana. Savukārt skābēšanu gan var droši saukt arī par fermentēšanu. Ko fermentējam un ko skābējam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja Agate Lūse, konditore Maija Kaire un fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča. Ierakstā Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (Pārtikas institūta) asociētā profesore Jeļena Zagorska stāsta, ka pie mums veikalos var nopirkt daudzus fermentētus piena produktus un īpaši izceļ lakto, ko ražo tikai Latvijā, arī raudzētas paniņas un biezpienu. Viņa stāsta par fermentācijas procesu, kura laikā pienam pievieno dzīvas baktērijas, lai iegūtu skābpiena produktus.

Tuvojas noslēgums studentu pilotprojektam – kustību nodarbībām cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Kādi ir rezultāti? Kopumā: joprojām ir aktuāli jautājumi par to, ka trūkst atbalsta cilvēkiem ar Parkinsona slimību. Tāpat diemžēl pieejamais atbalsts atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, un moderna ārstēšana netiek piedāvāta vispār. Taču pilotprojekts uzrāda, ka arī mākslinieciska intervence var būt atbalsts ne tikai pašam pacientam, bet visai viņa ģimenei. Par kultūras nozīmi veselības stiprināšanā runājam ar horeogrāfi Alisi Putniņu, projekta vadītāju Katrīnu Dūku un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģi Kristu Lazdovsku. Kustību nodarbības cilvēkiem ar Parkinsona slimību turpināsies arī rudenī. Lielākoties tās būs Rīgā, bet ir iecerēta izbraukuma nodarbība Cēsīs jau augustā, jo pilotprojekta laikā bija pieteikusies arī sieviete no Cēsīm. Arī Liepājā ir aktīva kustību grupa, kur varētu notikt izbraukuma nodarbība. Raidījumā turpinām aprīlī Kā labāk dzīvot sākto sarunu par to, vai kultūru un veselību var uzskatīt par savstarpēji saistītām jomām.

Šoreiz raidījumā pievērsīsimies acu veselībai – runāsim par glaukomu, tās riska faktoriem, agrīnām pazīmēm un iespējām samazināt saslimšanas risku. Noskaidrosim, kāpēc regulāras acu pārbaudes ir tik svarīgas un kā laikus atklāta slimība var palīdzēt saglabāt redzi. Tāpat skaidrosim, kādas tīklenes saslimšanas ir visbiežāk sastopamas, kā tās ietekmē redzi un kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, tostarp, kā norit acu ārstēšana ar injekcijām. Studijā būs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Kristīne Baumane un glaukomas ķirurģe Gunta Blezūra-Ūdre.

Latvijā par veselību bieži sāk domāt tad, kad jau ir tumšs, auksts, trūkst enerģijas, krītas garastāvoklis un ķermenis prasa remontu. Raidījumā Kā labāk dzīvot aicinām paskatīties uz ziemu preventīvi. Kā organisms pielāgojas rudenim un ziemai? Kā dienas ritms, gaisma, uzturs, kustība, elpošana, aukstuma kontrasti un nervu sistēmas regulācija palīdz sagatavoties sezonai, nevis tikai to pārdzīvot? Cik izglītoti un zinoši ir pacienti, vai apzināmies, cik svarīgi ir piedomāt pie tā, ko ēdam, cik svarīgas ir kustības un ko tad īsti nozīmē "veselīgs dzīvesveids" – par to sarunā piedalās veselības un pašizaugsmes eksperts Māris Žunda, Rīgas Stradiņa universitātē sertificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē Elīna Šukajeva un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis un sertifikācijas komisijas priekšsēdētājs dr. Jevgēnijs Bondins.  

Pirms kāda laika Latviju pāršalca ziņa, ka personas apliecības jeb eID kartes, kas izdotas laika posmā no 2019. gada 2. septembra līdz 2022. gada 2. jūnijam, nevarēs izmantot elektronisko dokumentu parakstīšanai. Bet nesteidziet mainīt karti, jo problēmai ir atrasts risinājums. Kāds? To uzzinām raidījumā, kurā piedalās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Korporatīvās komunikācijas vadītāja Vineta Sprugaine, Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs un lietojamības eksperts Pēteris Jurčenko un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces vietniece Marta Zvaune.

Latvijā noslēdzies līdz šim apjomīgākais pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, atklājot: gandrīz katrs trešais respondents atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstināta psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Par mobingu darba vietā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā saruna ar zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu un klīnisko psihologu Edmundu Vanagu. Klausāmies arī ierakstu par to, ka uzņēmums „Sunstar Group" palīdz risināt darba aizsardzības un veselības uzlabošanas jautājumus dažādos uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāve Simona Balte vērtē, ka mobings darba vietā ir aktuāla problēma, bet par to pašos uzņēmumos joprojām runā pārāk maz.  Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta arī informatīva kampaņa "Neredzamās rētas", kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darba vietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem.   

Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Šoreiz vairāk par migrēnu – kas zināms par tās cēloņiem, izpausmēm un, protams, par ārstēšanas iespējām? Par to saruna ar Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāvi Karīnu Zaņģi un neiroloģi, algoloģi Lindu Zvauni.  

Saulgrieži Turaidā 21. jūnijā – no saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā. Dziesmas, vainagu pīšana, siera siešana, kokļu mūzika un citas saulgriežu tradīcijas pulcēs svinētājus vienā no skaistākajām Latvijas vietām. Kā svinēt Jāņus, saglabājot tradīcijas un radot svētkus sev un citiem? Par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Latvijas Nacionālā Kultūras centra pārstāve Jolanta Sausiņa. Ne tikai runā, bet ar skaistām līgotnēm raidījumu kuplina tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki Iveta un Vidvuds Medeņi un Zoja Heimrāte.

Jūnija beigās dārzkopjiem paslinkot neizdosies, jo jāretina ābolu aizmetņi, bet tomātiem jādod magnijs. Arī par citiem tuvāko nedēļu dārza darbiem pārrunājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Ir ābolu gads, mazo aizmetnīšu čemuriņi ir jāretina. Vija Rožukalne norāda, ka zemenēm ir ražas briešanas laiks un tagad neko nevar miglot, ne rušināt. Svarīgi pēc ražas sakopt zemenes, tīrīt un griezt stīgas, arī mēslot. Ja to nedarīs, nākama gadā ražas nebūs. Maruta Kaminska piebilst, ka arī šobrīd ieto preparātu, kas satur enzīmus, kas ir pret pelēko puvi, no nevēlas, lai tā izplatās. Arī rozes vajag miglot un dot mikrobioloģiskos preparātus, jo aukstais, mitrais laiks tām nepatīk. Lai arī iepriekš bija diezgan sauss, šobrīd jau lietus un slapjuma dārzos ir par daudz.     

Darba vide kā konkurētspējas instruments, nevis tikai drošības prasības. Kas slēpjas aiz šī teikuma, par to plašāk saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kaļķis un SIA "HR Laboratory" vadītāja, konsultante cilvēkresursu vadībā Katri Vintiša.

Viņu acis, ausis un deguns ir drošs atspaids tiem, kam šo maņu pietrūkst. Viņi neuzdod jautājumus, bet vienmēr ir  gatavi darbam. Par suņiem asistentiem, pavadoņiem un signālsuņiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kinoloģe Zaiga Kļaviņa, kurai līdzi garspalvainais kollijs Elze, kura apgūst servisa suņa prasmes, un Ieva Sproģe-Grigorjeva, kuras palīgs ikdienā ir suns-pavadonis Pablo, kurš arī piedalās raidījumā.  

Katram no mums ir tiesības justies pieņemtam un saprastam, tas attiecas arī uz darba vidi. Cik tā ir iekļaujoša un vai varam būt atklāti par savu identitāti, neriskējot tikt diskriminēti, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Dažādības hartas vadītājs un cilvēktiesību aktīvists Kaspars Zālītis un SIA "Reitan Convenience Latvia" personāldaļas vadītāja Ineta Vēze. "Diskriminācija vienmēr ir pastāvējusi, un diemžēl jāatzīst, ka mēs nekad nebūsim perfekta sabiedrība un mēs to nevarēsim izskaust," norāda Kaspars Zālītis. "Diskriminācija nav nav tāda vi viegli pamanāma lieta. Mēs varam kādreiz pamanīt vardarbību, jo tai ir sekas, bet diskriminācija reizēm ir sistemātiska darbība. Līdz brīdim, kad var pierādīt diskrimināciju, ir jau pagājis ārkārtīgi ilgs laiks. Protams, ir gadījumi, kad nepieņem darbā cilvēku viņa identitātes dēļ vai mēs viņu vienkārši izslēdzam." Viņš norāda, ka Latvijā ir apgrieztās diskriminācijas princips. Ja cilvēks uzskata, ka viņš ir diskriminēts darbavietā, viņš var sūdzēties. Izvērtējot to, diskriminētājam var nākties pierādīt, ka viņš to nav darījis, nevis upurim būtu jāpierāda, ka viņš ir ticis diskriminēts. Ineta Vēze Vēze norāda, ka darba vidē lielā mērā diskriminētais ir tas, kurš informē par situāciju, par kādu no diskriminācijas veidiem, bet arī darba devējs var izglītot savus darbiniekus, kā ziņot un informēt, ja tiek pamanīta kāda no diskriminācijas situācijām.

Dati ir nežēlīgi - Latvijā ar prostatas vēzi slimo par 30% vairāk nekā vidēji Eiropā. Kāpēc mēs zaudējam šo cīņu un kā to mainīt? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē urologs-andrologs Andris Ābele, onkoloģijas pacients, pacientu biedrības "Europa Uomo. Eiropas vīrietis" un biedrības "Alianse vīriešu veselībai" pārstāvis Jānis Kunce un Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Andris Ābele norāda, ka viens no prostatas vēža riskiem ir reģions, kurā dzīvojam.  "Ziemeļu reģions pats par sevi skaitās augstāks riska reģions, kur slimo cilvēki biežāk ar prostatas vēzi, atzīst Andris Ābele. "Bet tas nav vienīgais faktors. Protams, mūsu dzīvesveids, iedzimtība un mūsu paradumi to veicina vai neveicina. Bet pats fakts, ka prostatas vēzis tiek diagnosticēts vairāk, tas ir labi. Tas nozīmē, ka  ejam pareizā virzienā un slimība tiek noteikta aizvien agrīnākās stadijās. Zinot datus un arī to, cik bieži vīrieši iet pie ārsta, esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs varētu arī diagnosticēt vairāk." Ārsts norāda, ka dažādām informātīvām kampaņām ir nozīme, bet to varētu būt arī vairāk. Informācijas ir krietni par maz.

Šķirot, ziedot un dot lietām otro iespēju – tā ir aprites ekonomika. Kur tās principi jau darbojas un kur vēl jāpiestrādā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Banku augstskolas asociētā profesore Inga Uvarova, Latvijas Universitātes profesore Natālija Cudečka-Puriņa un "CleanR" operacionālās vadības direktore Liene Rumpane. "Cilvēku uztvere par lietām mainās, aizņemties, izmantot otrreiz kļūst par stila lietu arī jauniešiem. Tas ir ir pozitīvi, ka nav tendence, ka vienmēr grib kaut ko jaunu, bet sākas apmaiņa. Tā aptver lielu tirgu, gan pagarinot produktu dzīves ciklu, gan ilgmūžību, gan dodot pievienoto vērtību," vērtē Natālija Cudečka-Puriņa. Nedēļas nogalē - svētdien, 14. jūnijā, notiks pirmais Viskaļu krāmu tirgus Rīgā, Čiekurkalnā. No pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens, kam pagrabā vai skapī glabājas lietas, kas pašam nav vajadzīgas, var atnest tās uz krāmu tirgu un dot tām otru dzīvi. Ierakstā saruna ar vienu no Viskaļu ielas komūnas pārstāvjiem, šefpavāru Havjeru Garsiju.

Katrs vārds un teikums, ko izrunājam vai rakstām, veido mūsu tēlu. Un, ja ir neskaidrības par pareizu runas vai rakstības stilu, tad jautājiet mums latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Atbild Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.

Pirms mesties pirmajā šīs sezonas peldē, ir vērts sev pajautāt: vai tiešām protu peldēt tik labi, kā domāju? Kādas ir būtiskākās prasmes atklātos ūdeņos un kā izvairīties no bīstamām situācijām? Par peldēšanas drošības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Par drošību uz ūdens atgādina biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Rīgas domes Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināsanas nodaļas priekšnieks Jānis Skrims. Ierakstā viedoklis par pludmaļu tīrību. Kampaņas "Mana jūra" pārstāvis un Zilā karoga programmas koordinators Jānis Ulme vērtē, ka ar pludmaļu un peldvietu tīrību Latvijā pagaidām lepoties nevaram. "Ūdens ir superīga lieta, jo vairāk vasarā, bet svarīgi ir iemācīties peldēt, jo peldētprasme ir dzīvību saglabājoša prasme. Mēs iemācamies vienreiz dzīvē peldēt, uzturam šīs prasmes regulāri vasarā vai arī ziemā, aizejot uz peldbaseinu. Varbūt tas iepatīkas kā fizisko aktivitāšu veids. Tas ir ļoti saudzīgs ķermenim visās vecuma grupās," atzīst Zane Gemze. "Arī pēc traumām tieši peldes palīdz atjaunot kustību amplitūdas. Ūdens dara brīnumlietas. Ja neesam iemācījušies peldēt un ja 50 gados operē, piemēram, menisku un ārsts rekomendē iet peldēt, cilvēks nevar, jo nemāk peldēt. Tad jau iemācīties peldēt kļūst apgrūtinoši." Viņa dalās pieredzē, ka pati nav peldējusi līdz līdz 27 gadu vecumam, bet šīs prasmes apgūšana izmainījusi viņas dzīvi. 

Organisms ir savstarpēji saistītu sistēmu kopums, kurš darbojas sarežģītā ritmā. Kā ir saistīta sirds veselība ar pārējām, piemēram, redzi, nieru darbību un nervus sistēmu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro "AIWA Clinic" oftalmoloģe Dace Lietuviete un "Veselības centru apvienības" kardiologs Alberts Bērziņš.

Kaķi neprot pateikt, ka viņiem kaut kas sāp, un bieži vien slimības pazīmes ir tik nemanāmas, ka saimnieki tās pamana novēloti. Kādas izmaiņas kaķa uzvedībā un pašsajūtā var liecināt par veselības problēmām? Par to un citiem svarīgiem kaķu veselības jautājumiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro veterinārārsti  Lita Konopore, Vladislavs Lapinskis un Māra Vasiļevska. Ierakstā uzklausām rīdzinieci Gundu Karnīti, kura darbojas biedrībā "9 dzīvības" un pamestiem un klaiņojošiem kaķiem dod pagaidu mājas. Viņai pašai ir divi kaķi, bet šobrīd pie viņas uzturas vēl trīs kaķi. "Ir kaķi, kas no laukiem atvesti uz pilsētas dzīvokli, laimīgi pavada vecumdienas dīvānā, bet ir tie, kas vienmēr pārdzīvos, ka vairs netiek ārā. Tas var radīt stresu un tālāk urīnpūšļa iekaisumu, kas ir viena no biežākajām ar stresu saistītām saslimšanām," skaidro Māra Vasiļevska. "Stresa faktori var būt dažādi kaķim. Dzīvniekiem, kas ir ciešā kontaktā ar saimniekiem stresu var radīt saimnieka aizbraukšana uz dažām dienām. Stresu var radīt, ka ierodas svešs kaimiņš, kurš ienāk dzīvoklī pabarot. Stresu var radīt remonts, pārvākšanās, blakus telpās rejoši suņi," turpina Māra Vasiļevska. "Jebkura slimība slimība, kas rada sāpes, rada stresu kaķa organismam," papildina Vladislavs Lapinskis. Tāpat viņš min, ka problēmas ar zobiem kaķim var radīt stresu. Turklāt tās ne vienmēr uzreiz var pamanīt, jo kaķis tās slēpj "Ja kaķis ēd, tas vēl nenozīmē, ka viss kārtībā ar mutes dobuma veselību," atzīst Vladislavs Lapinskis. Pirmā pazīme, ka iespējams, kaut kas nav kārtībā kaķis ar zobiem, viņš atsakās no sausās barības. Var parādīties nepatīkama elpa. Protams, uztraukumam ir pamats, ja apskatot mutes dobumu, ir redzamas asinis vai strutas. Reizēm kaķi nekopj sevi, jo ir sāpīgi. Lita Konopore noteikti iesaka kaķim bojātos zobus noteikti izraut. Kaķis var lieliski ēst bez zobiem, ja viņam ir sagatavota pārtika. "Kaķis var brīnišķīgi dzīvot bez zobiem, nekā ar sapuvušiem un kustīgiem zobiem. Katra kustība mutē ir kā adatas dūriens, sapuvušie zobi jāmudina izraut," skaidro Lita Konopore. Nieru mazspēja ir bieža slimība ir vecākiem kaķiem. Vecus kaķus iesaka svērt reizi trijos mēnešos, svara zudums liecina par veselības problēmām. Ārsti arī iesaka profilaktiskas asins analīzes reizi gadā veikt kaķim.  

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja veiktajā aptaujā atklājies, ka gandrīz puse autovadītāju nezina, kā pareizi rīkoties pēc ceļu satiksmes negadījuma. Kāda būtu pareiza rīcība pēc avārijas, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja IT daļas vadītājs Agris Daukste un satiksmes eksperts Oskars Irbītis. Oskars Irbītis norāda, ka nokļūšana negadījumā, par laimi, nav ikdienišķs pasākums cilvēkiem, ko papildina apjums, stress. Tāpēc saprast, kā pareizi noformēt saskaņoto paziņojumu par negadījumu bieži vien ir diezgan lielas problēmas.  "Vislielākās grūtības cilvēkiem sagādā, kad ir jāaizpilda saskaņotais paziņojums. Mani novērojumi, izskatot arī sūdzības, ka cilvēki jauc elementārām lietas un jēdzienus, piemēram, kas īsti ir apdzīšana un kas ir iebraukšana blakus joslā. Liela nesaprašana ir par dažādu manevru atšifrēšanu. Ja saskaņotajā paziņojumā kāds ir izdomājis apzīmēt vairāk par trīs ķeksīšiem, tas nozīmē, ka kaut kas nav saprasts," norāda Oskars Irbītis. "99% gadījumu būs jāatzīmē tikai viens ķeksītis, viena situācija, ko atlasām no attiecīgā saraksta. Ļoti daudzos gadījumos nevajadzēs atķeksēt nevienu ķeksīti cilvēkam, kurš vienkārši brauc taisni. Dažas elementāras lietas, kas sagādā milzīgas grūtības. Tāpēc mans uzskats - par to ir jārunā, jārunā, jārunā un vēlreiz jārunā," atzīst Oskars Irbītis. Abi viesi mudina nepieciešamības gadījumā lejplādēt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lietotni, kur pieejams saskaņotais paziņojums, bet tajā pašā laikā nebūtu slikti, ja mašīnā būtu tas papīra formātā, jo negadījumi mēdz notikt arī vietās, kur nav sevišķi labs interneta pārklājums. Ja vien negadījumā nav cietušie, viesi noteikti mudina nelaimes gadījumā iekļuvušajiem vienoties, jo gaidīt jau tā noslogoto policiju būs ilgi un tas raisīs papildus daudz nepatīkamu emociju.

Latvijas mājsaimniecību un tautsaimniecības nozaru elektrības patēriņš vidēji pieaug par 3% gadā. Līdz ar patēriņu aug arī rēķini. Vai šobrīd ir vēl kādas iespējas samazināt elektrības patēriņu un izmaksas? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Alexela Latvija" vadītājs Māris Avotiņš, Elektrum Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Sanžerevska un uzņēmuma "Altero" pārstāvis Andrejs Kombecovs.

Pateicoties projekta “Pārgājienu taku pieejamība” laikā veiktajiem darbiem, Mežtakā un Jūrtakā tapuši īpaši maršruti, kas piemēroti cilvēkiem ratiņkrēslos. Vairāk par tiem raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta "Lauku ceļotājs" tūrisma un vides eksperts Juris Smaļinskis, Kurzemes reģiona Projektu koordinatore tūrisma un mārketinga jomā Aija Neilande un Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Laura Bite. Ierakstā uzklausām Vijas Ušviles ceļojumu pieredzi. Jelgavniece Vija Ušvile ir seniore ar kustību traucējumiem. Bet tas netraucē viņai ikdienā braukt ar automašīnu, kopā ar senioriem doties ceļojumos pa Latviju un aizbraukt arī uz ārzemēm. 

Mūsu organismam arī ir nepieciešami atelpas brīži. Par to, kā attīrīt organismu un ko tas vispār īsti nozīmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare, Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un infektoloģe, hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitāets docente, Latvijas Infektologu un hepatologu asociacijas pārstāve Sniedze Laivacuma. Kas ir tās lietas, par kurām būtu vērts domāt, ko mēs varbūt darām ne visai pareizi? Sigita Pastare: Es vispirms vēlētos visiem ieteikt atvērt ledusskapi un paskatīties, kas ir pareizi, kas patīk organismam un kas patīk aknām.  Kam ir jābūt ledusskapī? Tur jābūt svaigiem dārzeņiem, jo tie ir paši labākie, kas palīdz organismam nenovecot un tā teikt attīrīties. Dārzeņi veicina vēdera izeju, kas arī ir dabisks attīrīšanās process. Daudz draņķu, kam ir jāizvadās normāli ar vēdera izeju un urināciju, ja cilvēks ēd nepareizi, paliek asinīs, cirkulē, var nogulsnēties aknās, var traucēt ar laiku aknu darbībai.  Mums Latvijā ir jāiemācās skaisti svinēt svētkus, gan hokeja mačos nelietot tik daudz alu un šašliku vai grilētu gaļu vai desiņas, bet skaistās uzvaras savādāk svinēt. Varbūt nevajag Jāņus svinēt, kā daļa sabiedrības svin, atkal alus un šašliks, jaungada svinības, kur ir kūka un šampanietis. Tieši šīs vielas ir vistraucējošākās, viskaitīgākās aknām, jo tā ir aknām liela slodze. Protams, ja pēc svētkiem cilvēks ēd pareizi un aknas nav galīgi beigtas, ar laiku aknu darbība uzlabojas. Pareizi pagatavoti dārzeņi, mazāk melnās grilētās gaļas, mazāk pusfabrikātu, mazāk tādu produktu, kuru sastāvā ir gan cukurs, gan tauki. Tā ir lieka slodze aknām, kas ar laiku veicina aknu aptaukošanos vai metabolo aknu slimību. Gadiem dzīvojot ar tādu taukainu aknu, rodas citas problēmas, piemēram, cukura diabēts, insulīna rezistence un daudz kas cits.  

Dārzs tā vien aicina – viss plaukst un smaržo, zaļie pirkstiņi nepacietībā deg kaut ko darīt. Ko tieši šobrīd vissteidzamāk vajadzētu darīt, atgādinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Ne vienmēr atmiņas pasliktināšanās un prāta asuma zudums ir saistāms ar neirodeģeneratīvām slimībām, visbiežāk pie vainas ir vienkārši vecums. Kā nodrošināt asu prātu, labu atmiņu un labas darba spējas arī pēc 60? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere, P.Stradiņa klīniskās slimnīcas neiroloģes Ramona Valante un Krista Lazdovska. Seniore, filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane arvien iesaistās dažādos projektos un gatavo publikācijas. Uzklausām viņas domas par to, kā vecumdienās saglabāt možu prātu. Raidījuma viešņas atzīst, ka pētījumi rāda, ka tas, ko dzīves laikā darām, var pat par 45% ietekmēt to, cik spējīgi būsim uzturēt možu prātu vecumdienās. Pētnieki uzsver, ka svarīga ir izglītība un nekad nav par vēlu mācīties.  Arvien vairāk pētnieki arī uzver, ka uzmanība ir jāpievērš dzirdes traucējumiem, kā arī redzes traucējumiem.  Liels riska faktors ir vientulība. Neizbēgami, ka, gadiem ritot, cilvēkam samazinās smadzeņu tilpums. Jautājums, ko ar to dara. "Ja mēs skatāmies un vaimanājam, un neko nedarām, sēžam dīvānā un skatāmies vienu un to pašu seriālu, skaidrs, ka, samazinoties tilpumam, samazināsies arī smadzeņu spēja strādāt," norāda Ramona Valante. "Bet, ja mēs aktīvi visu laiku uztveram jaunu informāciju, mācāmies kaut ko, darbojamies, mēs trenējam smadzeņu plasticitāti. Un, ja mēs  trenējam smadzeņu plasticitāti, arī ar mazāku tilpumu tā nav problēma." Labākais, ko varam savām smadzenēm sniegt, ir hobiju maiņa. Ejam dejot, kad to iemācās, var doties apgūt gleznošanu. Vienlaikus tā ir arī socializēšanās, kas ir ļoti svarīga kognitīvo funkciju nodrošināšanai. Orientēšanās ir brīnišķīgs hobijs, kas uzlabo kognitīvās funkcijas. Arī dejošana.

1. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka pieteikumu pieņemšanu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 1. jūnijam. Kādiem priekšnosacījumiem jāizpildās, lai uz grantiem varētu pretendēt daudzdzīvokļu mājas un energokopienas? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro 

Mēs zinām, cik kaitīgs ir liekais svars. Bet kāpēc ķermeņa tauku trūkums patiesībā ir vēl bīstamāks? Par badošanās neredzamo pusi runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un asociētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.

Hemorāģiskā drudža ar nieru sindromu, leptospirozes, tularēmijas un citu cilvēka veselībai bīstamu slimību izraisītājus pārnēsā grauzēji. Vai šobrīd situācija ar šo infekciju izplatību pasliktinās? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Uga Dumpis, Valsts zinātniskais institūts BIOR direktore Olga Valciņa, Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns un "Rīgas Namu pārvaldnieka" pārstāve Inita Kabanova. Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģe Sigita Geida stāsta, ka pēdējos gados Latvijā konstatētas vairākas slimības, ko izraisa grauzēji - leptospiroze, tularēmija un hantavīruss. Ierakstā uzklausām viņas ieteiktos drošības pamatprincipus. Olga Valciņa iepazīstina ar programmu, ko institūts BIOR kopā ar Zemkopības ministriju uzsāka 2025. gada beigās, kad sākās leptospirozes uzliesmojums.  Veiktas analīzes vairākām pelēm, žurkām un pat vienai ūdensžurkai, ko institūtam piegādāja iedzīvotāji, meklējot dažādas slimības. "Sapratām, ka Latvijā leptospirozes ierosinātāji pelēm un žurkām vismaz pagājušā gadā bija diezgan daudz. Vairāk nekā 30% gadījumu žurkas un peles bija inficētas," norāda Olga Valciņa. "Tas pats ir ar panhantavīrusiem - 15% žurku mēs atradām panhantavīrusu. Turklāt četriem no tiem, ko mēs atradām, ir tā saucamais Dobrava-Belgrade apakštips, kas Baltijā cirkulē." "Ja šie patogēni ir grauzējiem, kas ir visur esoši, mums ir jādomā līdzi un ir jāsaprot, kā jārīkojas, ja žurkām un pelēm, kas skraida pa pagrabiem, laukiem un mājām, ir šādas infekcijas," atzīst Olga Valciņa. Tik mērķtiecīgi peles un žurkas pētītas, meklējot infekcijas, pirmo gadu. BIOR cer pētījumu turpināt. Olga Valciņa skaidro, ka arī Eiropā tiek veikti līdzīgi pētījumi un konstatētais leptospirozes pozitīvo gadījumu skaits ir mazliet zemāks.  "Iespējams, ka tas saistīts ar klimatiskajiem apstākļiem, ar ļoti mitro vasaru, ar to, ka žurku un peļu čuras neizžūst un attiecīgi patogēnus vieglāk saglabāt ilgāk ārējā vidē. Attiecīgi nākamās peles žurkas, kas tur skraida, ir vieglāk inficējas," skaidro Olga Valciņa. Pētniece mudina pēc atkritumu iznešanas noteikti atgriezties mājās un nomazgāt rokas ar ziepēm, nevis doties tālāk dienas gaitās, jo ļoti iespējas, ka uz konteineru vākiem un rokturiem ir žurku čuras. Tas ir riska moments. Nevajadzētu vienkārši pa ceļam uz mašīnu iznest atkritumus un doties tālāk. Tāpat mānīgi droša ir kādu cimdu lietošana, ko pēc tam noliek, piemēram, kaut kur mašīnā. "Es teiktu, ka konteineri nav lielākais riska moments. Manuprāt, lielākais riska moments ir smilšainie augļi un dārzeņi, kas ir pagrabā izbērti un nav sapakoti maisos. It īpaši, ja redzam žurku vai peļu apgrauztus burkānus. Tas nozīmē, ka pa mūsu krājumu ir skraidījuši grauzēji. Tas ]ir signāls, ka ir jāpiesargājas. Ja es aiztiku un svaigus burkānus ar kailām rokām, tad ir jāmazgā rokas ar ziepēm, ir jāgriež biezāka miza nost, ir daudz ūdens jālieto skalošanai un mazgāšanai." Uga Dumpis mudina mazliet vēsāku prātu raudzīties, jo viņš kā praktizējošs ārsts nav redzējis slimību pieaugumu pēdējos gados.  "Ja cilvēks inficējās ar leptospirozi vai hantivīrusu, lielākā daļa ir uz rokām un cilvēki nesaslimst. Tāpat lielākā daļa nesaslimt smagi, ir temperatūru un slimība pāriet pati no sevis, varbūt pacients saņem antibiotikas. Un tikai nedaudzi pacienti nonāk slimnīcā, un viņiem ir nieru mazspēja," norāda Uga Dumpis. Viņš arī norāda, ka ir ļoti uzlabojusies diagnostika.  

20. maijs ir Pasaules bišu diena. Šogad ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija uzsver tūkstošgadu senās bišu un cilvēku partnerības milzīgo nozīmi. Kā bites padarīt laimīgas? Un kāds no tā labums cilvēkam? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot.  Sarunājas biškopis Aivars Radziņš, ģimenes ārste, apiterapeite Ilona Radziņa un Biškopības biedrības veterinārārste un pētniece Ineta Eglīte. kas nepieciešams, lai sāktu nodarboties ar biškopību savam priekam? "Pārvarēt bailes no bitēm, mēģināt ieklausīties bitēs, saprast viņas, lai nebūtu jābēg. Un saprast vienu - vai nauda vissvarīgākais vai bauda. Pie bitēm var iet ļoti dažādi. Var iet un priecāties par viņām, vērot viņus, gūt sirdsmieru un reizē arī iegūt kaut kāda veida produkciju. Un pie bitēm var pieiet, varētu teikt, rūpnieciskā veidā, kad nav svarīgs dzīvnieks, kukainis, bet ir svarīgs iegūtās produkcijas daudzums," atzīst Aivars Radziņš. Un vēl biškopis iesaka ielūkoties Margaritas Stārastes grāmatās, jo viņa ir savās grāmatās uzzīmējusi biti ar diviem spaiņiem medus. Un tas liecina, ka mūsu Latvijas bite ir čaklākā pasaulē.

Sūtu neskaitāmus CV dienā, atbildi nesaņemu. Eju uz intervijām, nesaņemu pat atteikumu. Šādas sūdzības daudz var lasīt sociālajos medojos. Vai bezdarba līmenis ir audzis? Kā šobrīd cilvēkiem sokas ar darba meklējumiem? Vai tas, ko meklē darba devēji, sakrīt ar to, ko var piedāvāt darba ņēmēji? Kā nepalikt "bezdabrniekos" ilgi un kā darba devējam jāveido kontakts ar potenciālo darbinieku? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē personālvadības speciāliste, sertificēts profesionāls integrālais koučs Ilze Medne, Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Sandra Dimitroviča, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Vēlme pēc "vieglas naudas" nereti beidzas ar iekļūšanu krāpniecības shēmā. 2025. gadā tie bija 479 investīciju krāpšanu gadījumi, kuros iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā 6,7 miljonus eiro. Kāpēc nonākam šādās situācijās un kurā brīdī zaudējam modrību un spēju kritiski izvērtēt riskus? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše un kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis. Elviss Strazdiņš stāsta par pēdējā laika krāpnieku aktivitātēm, cenšoties izkrāpt līdzekļus, uzdodoties par bankas vai dažādu pakalpojumu sniedzēju pārstāvjiem un pārliecinot cilvēkus, ka tūlīt ir jāveic kādas darbības, pieslēdzoties interneta bankai, lai it kā pasargātu savus ietaupījumus.  "Līdzko sākas runa par naudu, jāsaprot, ka jūs esat tas, kas izlemj, kam dot, kam un kāpēc naudu skaitīt," atgādina Gints Mālkalnietis. "Līdz ar to policija neprasīs ņemt izņemt naudu;  tāpat neprasīs banka izņemt naudu; nebūs kontu glābšana, pārvietojot naudu uz "Omniva" pakomātu nakts vidū. Tas ir tiešām reāls stāsts." "Es ieteiktu ļoti kritiski izvērtēt! Tā ir jūsu naudu, jūs negribat to uzdāvināt kādam. Saprotiet, kur un kāpēc jūs to nesat, dodat, jo krāpnieki cenšas pirmām kārtām samulsināt jūs ar to, ka viņi pārstāv policiju, bet viņi teiks, ka uz policiju zvanīt nevarat, tāpēc, ka tā ir slepena operācija," turpina Gints Mālkalnietis. "Otrkārt, izdomās kaut kādas neesošas iestādes. Viņu galvenais mērķis ir panākt, lai jūs padomājiet, ka jums ir kaut kāds pārkāpums, vai kaut kāds uzbrukums; ka jūs esat tas, kas ar viņu palīdzību situāciju atrisinās. Lai gan jums nekādas problēmas pirms tam nav bijušas, jūs nezināt ne par kādiem viltus darījumiem, ne jūsu kontā būtu parādījusies vai pazudusi nauda. Jūs kontrolējat savu kontu, nedariet tanī neko, ko lūdz kāds cits."

Siltā sezonā nāk ar atpūtniekiem Latvijas ūdenstilpēs. Tur nereti saskaras vairākas intereses - miers, ko vēlas zemes īpašnieki un iedzīvotāji, kas apdzīvo šīs teritorijas, piedzīvojums, ko vēlas tūristi, un vēl jau, protams, dabas liegumi un noteikumi. Ko drīkst, ko nedrīkst laivojot un atpūšoties upju un ezeru krastos?  Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Dabas Aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas Administratīvās daļas direktores vietnieks Artūrs Jansons, Dabas aizsardzības pārvaldes projekta "LIFE IS SALACA" koordinatore un saldūdeņu biotopu eksperte Lauma Vizule-Kahovska un tūrisma gids Valdis Čeičs. Ierakstā uzklausām Lindas Krūmiņas pieredzi darbā ar atpūtniekiem. Viņa ir kempinga „Jaunzāģeri saimniece. Kempings atrodas Krimuldas pagastā, Gaujas Nacionālā parkā un saimnieki atpūtniekiem nodrošina gan nakšņošanas vietas, gan arī iznomā laivas braukšanai pa Gauju un Braslu.

Nesen Rīgas Stradiņa universitātes veiktajā biomonitoringa pētījumā atklājās, ka vairums piesārņojošo vielu iegūstam nekur citur, kā virtuvē. Sākot ar veidu, kā pagatavojam ēdienu, beidzot ar to, kā uzglabājam to un pat - kā kopjam virtuvi. Kā izvairīties no dažādu vielu kokteiļa, kas nemanot nonāk mūsu organismā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Rīgas Stradiņa universitātes Vides veselība un darba drošības institūta vadošā pētniece Inese Mārtiņsone, zinātniskā insititūta BIOR Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vadītāja Inese Siksna. Sazināmies ar šefpavāru Ēriku Dreibantu un Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecāko eksperti Svetlanu Aļminoviču-Miļjanoviču. Ar pētījumā atklāto iepazīstina arī raidījumā Zināmais nezināmajā.

Iedzīvotāji bieži jauc zvērinātus tiesu izpildītājus ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kurš ir tiesīgs piedzīt parādu, vai likums ļauj bloķēt kontus un vai cilvēku var atstāt bez iztikas līdzekļiem, ja viņš ir parādnieks? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Evelīna Šteinberga, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle Inta Kešāne, Latvijas Ārpustiesas parādu atguvēju asociācijas vadītājs Jānis Lukaševskis un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta Otrās finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Solveiga Kārkliņa.

Dārzā rosība rit pilnā sparā, un nereti tas nozīmē stīvu muguru un sāpes ceļos nākamajās dienās. Kā darbošanos dārzā padarīt mazāk traumatisku? Kādus trikus un ieteikumus zina teikt dārznieki un veselības eksperti? Raidījumā Kā labāk dzīvot interesējamies par agrofitnesu. Stāsta Latvijas Universitātes profesore, fizioloģe Līga Plakane, kura arī pati labprāt rosās dārzā, ergoterapeite Zane Liepiņa, fizioterapeite Marta Fogele un arborists, dārznieks, ainavu arhitekts un arī uzņēmuma "Labie koki" vadītājs Edgars Neilands. Līga Plakane atzīst, ka agrofitness nav gluži zinātnisks termins. "Šo jēdzienu lieto ar nozīmi treniņš. Tas ir treniņš, lai attīstītu dažādu muskuļu grupu spēku, izturību. Tas nenozīmē, ka pēc tam puķes smuki zied un un kartupeļi ienākas, tas ir vairāk treniņa veids, kas imitē tādu dārza darbu aktivitātes. Līdz ar to tas ir izdomāts termins," bilst Līga Plakane. Bet Latvijā kā treniņa veids, kas imitē dārza darbus, tas nav īpaši izplatīts. Marta Fogele mudina arī pirms dārza darbiem iesildīties. "No ergoterapeita skatupunkta man ļoti negribētos dārzkopības aktivitātes saukt par agrofitnesu, jo ir jāuztver šī aktivitāte kā mērķtiecīga nodarbe, ko cilvēks izpilda savā brīvajā laikā vai arī darbalaikā atbilstoši arī profesijai," palidina Zane Liepiņa, norādot, ka ergoterapijā nodarbes skata plašāk. Viņa norāda, ka mūsu kultūras kontekstā dārzkopības aktivitāte ir kaut kas vairāk, nevis tikai ravēšana, stādīšana un ražas novākšana. Tam ir ļoti dziļš kultūras konteksts pamatā, latviešiem sirdij tīkama ir tieši rosīšanās dārzā. Bet tam var būt arī negatīvās puses. "Dārzkopība un dārza dārza aktivitātes, ja tās izpilda neapdomīgi, ir ļoti augsts traumu risks, ļoti augsts arī muskuloskeletāro sistēmu saslimšanu risks, piemēram, karpālā kanāla sindroms, osteoartrīts un citas. Kas, protams, nerodas tikai no dārzkopības aktivitātēm. Tas jau ir faktoru kopums. Bet, ja mēs nerūpējamies par sevi, ja mēs izmantojam nepiemērotus darba rīkus, ja mēs pārmērīgi forsējam, kampaņveidīgi izpildām dažādas dārzkopības aktivitātes, tas var novest pie šiem negatīvajiem riskiem un ietekmēm," atzīst Zane Liepiņa.