Kā labāk dzīvot

Iedibinot Nacionālo profilakses dienu, veselības nozares speciālisti vēlas pievērst uzmanību ļoti augstajam novēršamās mirstības rādītājam valstī. Kā profilakse var mazināt šo nepatīkamo statistiku? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta interniste Veselības centru apvienībā Inga Orleāne un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga. Sazināmies ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidentu Aini Dzalbu.

Atklāj kustību prieku prāta labbūtība, jo mūsu ķermenis un prāts ir viens vesels. Šogad Eiropas „Be Active” kampaņa aicina kustēties nevis sportisku sasniegumu, bet sava sirdsmiera dēļ. Par to, kā sports uzlabot cilvēka mentālo veselību raidījumā Kā labāk dzīvot. Par kampaņas mērķiem un sporta saistību ar mentālo veselību stāsta pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Psiholoģijas katedras pētniece Gundega Ulme un bioloģijas doktore, RSU Sporta un uztura izpētes laboratorijas Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedra asociētā profesore Dace Reihmane. Ierakstā uzklausām Rīgas parkos satiktos aktīvās atpūtas cienītājus. Nav iespējams precīzi izrēķināt, cik mazkustība ietekmē cilvēka mentālo veselību. Tomēr ir skaidrs, ka fiziskās aktivitātes mazina depresijas simptomus. "Regulāras fiziskās aktivitātes mazina depresijas simptomus. Pēdējos gados īsti nav pat vairs diskusijas, kādas [aktivitātes]," norāda Gundega Ulme. "Pētniekiem, veidojot pētījumus, ir jautājumi: cik bieži, cik intensīvi, cik regulāri, cik ilgs laiks nepieciešams, lai sasniegtu efektu? Īsā un vienkāršā atbilde ir - vienkārši jāsāk darīt un pēc tam jāatrod to, kas ļauj šo aktivitāti uzturēt ilgtermiņā. Viena no problēmām ir tā, ka, neskatoties uz to, ka dažādu veidu pētījumi apstiprina šo pozitīvo sakarību, ka mentālās veselības rādītāji uzlabojas, depresijas simptomi samazinās, kā beidzas pētījums, beidzas arī aktivitātes. Pat tad, ja zinām, ka šis mums palīdz, vienalga ir problēmas uzturēt šo paradumu."

Pacienta veselības dati ir ļoti jutīga informācija. Daļa no šādas informācijas medicīnas apdrošināšanas gadījumā nonāk arī pie apdrošinātājiem. Pacienta interesēs ir nodrošināt, lai ikviens varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību bez bažām, ka tiks pieprasīta vai izpausta plašāka informācija par viņa veselību. Kāpēc? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro tiesībsardzes vietniece, tiesību zinātņu doktore Laura Šāberte, advokāte, personas datu aizsardzības eksperte Agnese Gusarova un Datu Valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abašinu. Cik droši pacienti var būt par saviem sensitīvajiem datiem, kas ir ārstu rīcībā? Ierakstā skaidro Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Angelika Krūmiņa.

Turpinām izzināt, kur un kā Latvijā plūst piena upes. AS "Pampāļi" ir viens no vadošajiem un lielākajiem noslēgta cikla lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā, kurā viens no virzieniem ir piena ražošana. Kā darbojas moderna piensaimniecība? To dodamies noskaidrot uz Saldus novadu.  Roboti, 5G, govju uzpasēšana 24 stundas diennaktī - ne tas vien atrodams Pampāļos. Par pienu, par govīm, par barību un daudz ko citu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Tiekamies ar uzņēmuma "Pampāļi" vadītāju Mārtiņu Vaļko, uzņēmuma "Pampāļi" Piena lopkopības asistente Irita Lapsenberga un uzņēmuma mārketinga vadītāju Līgu Vaļko.

Latvija ir skaista zeme, kura glabā gan noslēpumus, gan slēpj skaistas un aizraujošas vietas, kuras ir vērts iepazīt. Kur tās ir un ko īpašu sola ceļotājam – izzinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Iepazīt Latviju aicina tūrisma eksperts, biologs un dabas fotogrāfs Juris Smaļinskis un vides zinātņu maģistrs, ceļotājs Gatis Pāvils. "Jau pēc īsa brīža būs skaistās rudens lapas. It īpaši tajās vietās, kur ir jauktu jaukto koku meži, tās iekrāsosies ārkārtīgi skaistās krāsās, ja vēl būs salna. Ja gribas doties tālāk un arī tur, kur ir mazāk cilvēku, un arī tādu drusku mazāk skartu sajūtu, var braukt uz Mežtaku posmā, kas ir, piemēram, no Apes līdz Igaunijas robežai," iesaka Juris Smaļinskis. "Tur atrodas Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus ar ārkārtīgi skaistu ainavu, ar reljefu, ledāju veidotu ezeru ieplakām, arī skatu torņiem un skatu vietām, kas ir veidotas tieši ainavas baudīšanai. Es teiktu, ka šo Mežtakas posmu, kas ir pēdējais virzienā uz Igauniju, vienu dienu ir vērts iziet, varbūt nākamo dienu paturpināt Igaunijā vai tieši otrādi – Latvijas virzienā un gūt fantastiskus kadrus saviem sociālajiem medijiem un ne tikai. Arī iespaidus, protams." Ierakstā stāsts par pastaigu maršrutu Jelgavā.  Jelgava izveidots tematisks pastaigu maršruts "Jelgava - skulptūru pilsēta". Tajā nepilnu 6 km garā maršrutā tūristi var iepazīties ar 15 pilsētai nozīmīgu personību pieminekļiem un piemiņas zīmēm. Pie Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavas centrā Ilze Repše no Jelgavas reģionālā tūrisma centra stāsta par jauno maršrutu.  

Sestdien, 12. septembrī, 20 sociālās aprūpes centri piecos Latvijas reģionos pirmo rezii vērs savas durvis cilvēkiem, kuri vēlas iepazīt brīvprātīgā darba iespējas šajos centros. Ko nozīmē brīvprātīgā darbs senioru aprūpes centros? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.  Stāsta "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Antonija Skopa, Atvērto durvju dienu vēstnese Eva Johansone un brīvprātīgo mentore projektam "Sarunas ar senioriem" Laura Lapiņa. Raidījuma viešņas aicina cilvēkus pārdomāt un apciemot šajā dienā kādu no sociālās aprūpes centriem. Arī, ja tas tas būs tikai viens iepazīšanās brauciens, tam būs vērtība. Arī viena satikšanās var kaut ko mainīt. Plašāka informācija par pieteikšanos, lai dotos uz kādu no sociālās aprūpes centriem "Ascendum" mājaslapā.

Kas kopīgs modernam pilsētas parkam, viedai lietus ūdeņu sistēmai un aizsardzībai pret viesuļvētrām? Tā ir ainavu arhitektūra.  Kāpēc šī nozare ir daudz vairāk par puķu un koku stādīšanu? To skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle Laura Hrisanofa un IFLA Europe un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas prezidente Indra Purs.

Sociālo uzņēmumu ir arvien vairāk, šī joma kļūst arvien aktīvāka. Lielākā daļa nodarbojas izglītības jomā. Un arī šogad notiks ikgadējais "piču" jeb prezentāciju konkurss sociālās uzņēmējdarbības konkursam "Tam labam būs augt". Deviņu gadu laikā tas guvis lielu atsaucību. Kas piesaista uzņēmējus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Linda Curika, attīstības centra "Gadalaiki" vadītāja Inga Ašmane, "Restarta skolas" vadītaja Undīne Lūse un sociālā uzņēmuma "Izjauc un atklāj" vadītāja Kristīna Virse. "Lielākā daļa sociālo uzņēmumu šai jomai pievēršas pievienotās vērtības dēļ, ko tā sniedz," uzskata Kristīne Virse.

Sākam pētīt, kur plūst piena upes. Septembrī piektdienās dodamies pie piensaimniekiem un piena pārstrādātājiem, lai noskaidrotu, vai tiešām to pienu Latvijā taisa no piena pulvera un kāpēc piena pakā nav tauku kārtiņas? Un sākam nevis ar piena govīm, bet kazām. Šonedēļ dodamies uz bioloģisko zemnieku saimniecību Mālpils pagasta "Tuntuļos" pie Daces un Valda Ozoliņiem. Ģimene jau 20 gadus nodarbojas ar kazkopību. Turpat blakus saimnieko arī abu dēls Artūrs Ozoliņš ar sievu Baibu, viņi izvēlējušies graudkopību.

Kā palīdzēt apgūt nepieciešamās iemaņas, lai tās varētu pielietot praksē, ja ikdienā nākas aprūpēt tuviniekus ar funkcionāliem traucējumiem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, jo ir kāds jaunums, kas palīdzēs visiem, kam nepieciešama šāda pieredze. Skaidro Sociālās Integrācijas valsts aģentūras (SIVA) direktores vietniece profesionālās rehabilitācijas jomā Solveiga Kabaka, SIVA koledžas vadītājas vietniece Liena Pētersone un neformālā aprūpētāja Kristīne Dārzniece. Sociālās integrācijas valsts aģentūra Jūrmalā, Slokas ielā 61, augustā atklāja mūsdienīgi izveidotu Kompetenču attīstības centru. Tas ir būtisks solis neformālo aprūpētāju atbalstam. Mācības kompetenču attīstības programmā kādā no pieciem moduļiem neformālajiem aprūpētājiem pieejamas jau no 2023. gada, cilvēkiem, kas nonākuši situācijā, kad ir jāparūpējas par kādu sev tuvu cilvēku. Kristīne Dārzniece dalās pieredzē un atzīst, ka mācības bijis milzīgs atspaids situācijā, kad bija jāuzņemas rūpes par vīru, kurš ir pirmās grupas invalīds.

22. augusta viesuļvētras, kas pārdrāzās pāri Latvijai, nodarītais posts, vēl joprojām rada problēmas krietnai daļai iedzīvotāju. Daļa no problēmām būtu vieglāk risināmas, ja cilvēki būtu laikus sagatavojušies. Kā sagatavoties šādām krīzēm? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste un uzņēmuma "Bugout.eu" dibinātājs un vadītājs, eksperts gatavības un rīcības ārkārtas situācijās jautājumos Jānis Joksts. "sam dzīvojuši salīdzinoši drošos un komfortablos apstākļos. Līdz ar to situācija, kad nav elektrības vai nav sakaru, daudziem ir katastrofa. Cilvēki nemāk dzīvot bez telefona, nezina, kā tas ir, kad nav elektrības - ko tad darīt, kā pagatavot ēst, kā izdzīvot," norāda Viktorija Gribuste. "Varam atcerēties savu bērnību, kad elektrības pārrāvumi bija regulāri, un atcerēties, ko darīja mūsu vecāki un vecvecāki, lai šādas situācijas pārdzīvotu. Ierasts bija, piemēram, daudzdzīvokļu mājās piepildīt vannu ar ūdeni. Kāpēc to darīju? Tikai tāpēc, ka zināja, ka iespējams, nebūs ūdens, un šādā veidā sagatavoja krājumus. Sen aizmirsta, bet ļoti laba metode." Viņa arī aicina nopietni uztvert šūnu apraidē izsūtītos paziņojumus. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abašinu. Ierakstā uzklausām Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jāni Bekeru.

Vai tiešām finanšu pratība var palīdzēt neiekrist interneta krāpnieku nagos? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē Latvijas Bankas Finanšu pratības darba grupas pārstāve Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Jeļena Titko, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītājs Artis Zeiļa un personīgo finanšu treneris Valters Vestmanis. Finanšu pratības jautājums bijis aktuāls vienmēr, bet šobrīd tas kļuvis īpaši aktuāls. Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem 23,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš. "Ka mums ir problēmas valstī [finanšu pratībā], liecina visi pētījumi, kas ir bijuši. Arī Latvijas Bankas relatīvi nesen veiktā aptaujas rezultāti ir daudz sliktāki nekā, piemēram, bija 2015. gadā," norāda Jeļena Titko. "Es domāju, ka tas ir, no vienas puses, izglītības sistēmas trūkums. Un tas, ka ir ļoti daudz informācijas, un ne visa informācija ir pareiza, daudz ir maldinošas informācijas. Tāpēc arī krāpniecība aug. Tagad mākslīgais intelekts visu var uzģenerēt. Ja agrak man ka krāpniekam, piemēram, būtu jāvelta daudz laika, lai izdomātu kaut ko, tagad man vajag uzrakstīt promtu un viss būs izdarīts. Daudz mazāk piepūles ir nepieciešams, lai uztaisītu kaut kādu krāpniecības shēmu."

Dzīvojamās zonas ikdienā ļoti bieži tiek izmantotas kā sastrēgumu, remontu apkārtceļš, kas rada augstus riskus šajās zonās dzīvojošajiem cilvēkiem, kas nereti rezultējas arī negadījumos. Ko darīt? Par to spriežam raidījumā kopā ar Latvijas Auto moto biedrības prezidentu Juri Zvirbuli, Darju Bugaju no Imantas apkaimes biedrības, Sanitu Diku-Bokmelderi no Bieriņu apkaimes attīstības biedrības, kā arī vienu no Teikas apkaimes biedrības dibinātājiem Mareku Kļaviņu.

Mēs katru dienu mazgājam rokas, aizslēdzam mājas durvis un mašīnā piesprādzējamies. Bet kā ir ar mūsu digitālās drošības paradumiem? Vai regulāri atjaunojam paroles, izmantojam divu faktoru autentifikāciju? Vai domājam, kam un kad atklājam savus personas datus? Raidījumā par kiberhigiēnu runājam ar uzņēmuma „Smart-ID” vadītāju Ludmilu Bēricu, biedrības „Drošs internets” vadītāju Maiju Katkovsku un Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāju Mārtiņu Priedolu.

Augustā Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests sākuši sabiedrības informēšanas kampaņu “Izlīguma ceļš sākas ar sarunu” ar mērķi mazināt stereotipus pret probācijas klientiem un veicināt sabiedrības izpratni par atjaunojošo taisnīgumu un izlīguma nozīmi pēc likumpārkāpuma izdarīšanas. Aptaujas dati rāda, ka 89 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem pēc likumpārkāpuma ir jādod iespēja mainīties un dzīvot godprātīgu dzīvi, bet 84 %, ka ikviens cilvēks ir pelnījis otru iespēju, ja ir uzņēmies atbildību par savu rīcību. Vienlaikus 53 % uzskata, ka sabiedrībā pastāv nosodījums pret probācijas klientiem, un tikai 32 % uzskata, ka lielākā daļa no viņiem ir motivēti mainīt savu dzīvi un neizdarīt jaunus likumpārkāpumus.  Studijā Valsts Probācija dienesta (VPD) vadītājs Imants Jurevičius un VPD brīvprātīgā izlīguma starpniece Betija Siliņa.

Kas cilvēkiem jādara, lai arī turpmāk skatītos raidījumus bezmaksas apraidē? Latvijas tehnoloģiju un elektronisko sakaru uzņēmums "Tet" paziņojis, ka no 2027. gada 1. janvāra vairs nenodrošinās maksas virszemes televīzijas pakalpojumu, jo beidzas tā nodrošināšanas tiesības. Kas notiks tālāk, vai gaidāmas kādas subsīdijas iedzīvotājiem?  Par to studijā runāsim ar "SIA Elektroniskie sakari" vecāko apraides ekspertu Juri Renci, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju Aurēliju Ievu Druvieti, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas padomes priekšsēdētāju Ilmāru Muulu un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvi Vinetu Sprugaini.

Lai iedvesmotu arvien vairāk iedzīvotāju ikdienā izvēlēties bioloģiski sertificētu pārtiku un veicinātu sabiedrības izpratni par dabai draudzīgu uzturu, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija aicina pieteikties izaicinājumam "10 dienas bioloģiski". Studijā viesojas bioloģiskais lauksaimnieks un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Gaiķēns, Liene Lesiņa, kas iepriekš piedalījusies izaicinājumā "10 dienas bioloģiski", kā arī žurnāla "Bioloģiski" galvenais redaktors un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis Raivis Bahšteins. Taujājam arī sertificētas uztura speciālistes, Rīgas Stradiņa universitātes docētājas Evas Šmites viedokli. Viņa norāda, ka 10 dienās uztura paradumus īsti nevar mainīt, tam nepieciešams vismaz mēnesis.

Augusts ir sēņošanas sezonas centrālais mēnesis. Mežā vienlaikus aug baravikas, apšubekas, bērzubekas, gailenes un bērzlapes. Ja jāizvēlas viens mēnesis sēņošanai, tas ir šis. Raidījumā saruna ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģi, Lielās Latvijas sēņu grāmatas līdzautori Initu Danieli un Latvijas Nacionālā dabas muzeja jauno speciālistu, mikoloģijas entuziastu, dzīslkāta beku pētnieku Miku Riekstu-Hofmani. * Piezīme: siltā laikā baravikas mēdz būt tārpainas, tāpēc ej agrāk no rīta un pārbaudi kātus!

Vai valstij vajag aktīvus cilvēkus jeb sīkos uzņēmējus? Atbilde it kā pašsaprotama – noteikti, jā! Taču realitāte šķiet cita. Pēdējais piliens, kas parāda valsts attieksmi – iepakojuma direktīva. Mazajiem uzņēmējiem ir jāsaskaras ar daudziem izaicinājumiem. Dažas jaunās Eiropas līmeņa regulas var arī likt pārdomāt, vai biznesu turpināt.  Par to visu diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad studijā ir Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēja Ekonomikas un vadības zinātniskajā institūtā, pētniece Līga Leitāne, Klimata un enerģētikas ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas departamenta direktore Sandija Sniķere, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente, padomes locekle, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine. Klausāmies arī ierakstu par to, kā Eiropas Savienības iepakojuma regulu vērtē mazie uzņēmēji – vai tas būs papildus administratīvais un finansiālais slogs? Uzklausām Līgu Krauzi, kas uzņēmumā „Betolli" ražo personalizētu apģērbu un aksesuārus un 10 % no saražotā eksportē, un Dmitriju Mokejevu, kurš izveidojis interneta veikalu „Ingredienti" un Baltijas un Ziemeļvalstu pircējiem tirgo preces un piederumus siera pagatavošanai.

Turpinām jūlija raidījumā aizsākto tematu par romantisko krāpniecību internetā. Krāpnieki arvien smalkāk izplāno dažādus veidus, kā, izmantojot cilvēku vajadzības pēc attiecībām un mīlestības, ievilināt viņus savos tīklos. Sarunā piedalās kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite Rūta Treija.

Šonedēļ Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā notiek izstāde "Tomāti un garšaugi", bet nākamnedēļ gaidāma "Tomātu svētku" desmitā gadadiena Brenguļos. Tomāti ir tik dažādi - gan garšas, gan formas, gan citu īpašību ziņā, un tas pats sakāms par garšaugiem. Vairāk gan par vieniem, gan otriem uzzinām šīs dienas raidījumā, kad studijā viesojas tomātu audzētāja, kolekcionāre Linda Grotupe, garšaugu speciāliste un dārzkopības speciāliste no saimniecības "Neslinko" Saiva Pekuse, kā arī biedrības "Latvijas dārznieks" eksperte Mārīte Gailīte.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) 18. augustā atklāj plašu sociālu kampaņu "Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!", aicinot atcerēties, ka drošības jostu tā sauc ne tikai tāpat vien. Tā var izglābt dzīvību. Kāda ir autovadītāju un pasažieru attieksme pret drošības jostām, vai to vajadzētu mainīt un kāpēc, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumu centra vadītājs Dr. Svens Rubulis. Par to, cik aktīvi sabiedriskā transporta pasažieri izmanto drošības jostas un vai piesprādzējas pirms brauciena, klausāmies arī Rīgas autoostā ierakstītu sarunu ar diviem autobusu šoferiem – Juri no VTU Valmiera un Lauri Matīsu no „Latvijas sabiedriskā autobusa". 

Arī telpas var pārvērst par zaļu dārzu, kur gan var priecēt acis, gan atpūsties. Kas jāzina par telpaugu kopšanu, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā viesojas Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un Tropu Tauriņu mājas dārzniece Kristīne Taupmane. Sazināmies arī ar kādreizējo Nacionālā Botāniskā dārza Oranžēriju augu nodaļas vadītāju Zani Purni.

Pārvietošanās ātruma ziņā aviācija nenoliedzami ir līderpozīcijā, tomēr tur valda stingri noteikumi. Ko drīkst un ko nedrīkst pārvadāt lidmašīnā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Lidostas muitas kontroles punkta muitas virsuzraudze Linna Mukāns, Nodokļu un muitas policijas Izlūkošanas un taktisko uzdevumu pārvaldes Muitas lietu izlūkošanas daļas vadītājs Maksims Maistrenko, Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles direktores vietniece fitosanitārajos jautājumos Kristīna Romanova un PVD Robežkontroles departamenta direktores vietniece veterinārajos jautājumos Iveta Zemniece. Klausāmies arī ierakstu, kā izskatās situācija uz vietas Rīgas lidostā.

Insults prasa ātru rīcību un arī rūpīgu ārstēšanu. Vai kas mainījies pašā ārstēšanā un kādi ir citi jaunumi saistībā ar insulta profilaksi, diagnostiku un terapijas iespējām, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Guntis Karelis, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārste neiromuskulārajā neiroloģijā Biruta Tilgale un Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģe eksperte Iveta Haritončenko.

Kaut arī ir iestājies solārais rudens, vasara turpinās un dārzā joprojām ir daudz darāmā. Kas vēl jāpagūst un par ko jāparūpējas jau tagad, lai nākamā vasara dārzā būtu vēl krāšņāka, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne. Pats svarīgākais šobrīd ir dot augiem rudens mēslojumu, kura pamatā ir kālijs. Vienlaicīgi nevajag baidīties apgriezt augus. Arī rododendrus, ja nav paspēts dot mēslojumu tūlīt pēc ziedēšanas, tas jādara tagad. Tāpat jāvāc viss, kas dārzā sabirst un sakrīt uz zemes, lai neizplatās slimības. Āboli, kas nobirst, jāvāc tagad, nevis kaut kad vēlāk rudenī. Hortenzijām ir speciāls mēslojums, bet var izmantot mēslojumu skābumu mīlošiem augiem.

Dažreiz parāda slogs kaut kādu apstākļu dēļ kļūst nepanesams. Kā ir iespējams, izmantojot likumiskās tiesības, no parādiem atbrīvoties un kā plānot savu finansiālo darbību, lai nākotnē nerastos problēmas, noskaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta juridisko zinātņu maģistre Kate Greiškāne un žurnāliste Una Griškēviča.

Darbs ir daļa no cilvēka dzīves un tam nevajadzētu izjaukt līdzsvaru starp profesionālo un privāto jomu. Problēmas var radīt gan atrašanās dažādās laika zonās, gan reizēm reāla kontakta trūkums. Kā risināt modernās darba dzīves problēmas, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē "Roche Services & Solutions" centra vadītāja Evija Celma, runasvīrs uzņēmumā "Draugiem Group" Jānis Palkavnieks un sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite un supervizore Ilze Dreifelde. Tendence ir, ka grib redzēt cilvēkus atpakaļ birojā. Evija Celma bilst, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā ir darbiniekiem jābūt biroja divas dienas nedēļā. Jānis Palkavnieks atklāj, ka "Draugiem Group" pagaidām nav tāda strikta noteikuma, ja redz, ka cilvēks ir spējīgs produktīvi strādāt attālināti. "Mēs arī esam mēģinājuši taisīt obligātās dienas birojā, bet sanāca tā, ka viena daļa atnāca un nosēdēja sapulču telpā zvanos. Tāpēc mēs sapratām, ka tā obligātā diena varbūt nesanāk," stāsta Jānis Palkavnieks. "Bet ir tādas dienas, kad mēs cenšamies pievilināt cilvēkus atnākt uz biroju, pieņemsim, ir kāda konference, interesanta lekcija, varbūt kāds pasākums. Arī, protams, biroja uzlabošana, jo ir jārada cilvēkam kaut kādi bonusi, kāpēc viņam būtu jānāk uz biroju. Birojam ir jābūt nosacīti labākam, nekā ir viņa mājas. Ja tā nav, tad to iemeslu viņu pasaukt uz biroju ir mazāk." Stradājot tikai attālināti vai pārsvarā attālināti, var notikt pašizolēšanās un cilvēks var zaudēt saikni ar komandu. Ilgstoša būšana mājās var atsvešināt darbinieku. Tāpat, ja komanda ir dažādās valstīs, būtiski sekot, lai sapulces nebūtu no rīta vai dienā tika tajā laika zonā, kurā atrodas uzņēmuma vadītājs. Tas ir jāvariē.

Dāmas arī mīl ātrumu un izaicinājumus. Kā savaldīt motociklu un spēt piedzīvot motobraukšanu dāmu versijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par motobraukšanu "dāmu versijā" sarunājas "MC WENDI" motokluba dalībniece Dace Brakša, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Kristīne Rostoka un motosporta trenere Sabīne Koklačova. "Klubu saietos mēs satiekamies vienādi domājoši, un tur nav nevienam par skaļu motocikls vai pa traku dedzināta riepa vai rūcināts. Tas, kas kaitina un "besī ārā" tos cilvēkus, kuri stāv ļoti tālu no motocikliem. Mēs no tās riepu svilināšanas, no tās degošās gumijas smakas uzlādējamies. Mums tas patīk. Mums ir skaļākā motocikla izpūtēja skaņas konkursi un visdažādākās lietas, ko mēs tur darām. Un tas ir forši," raidījumā bilst Dace Brakša. "Pēdējos gados mani novērojumi eksāmenos - gan motoeksāmenos, gan automašīnu - ir tādi, ka tolerance Latvijas autobraucēju vidū viennozīmīgi ir uzlabojusies un sadarbības spējas savstarpējās ir diezgan augstā līmenī, neskatoties uz šiem sliktajiem rādītājiem negadījumu statistikā," bilst Kristīne Rostoka.  Viņa arī iesaka izvēlēties košus elementus ekipējumā, lai motobraucēji būtu labāk pamanāmi. "Es ieteiktu izvēlēties košus elementus, spilgtas krāsas elementus savā ekipējumā," mudina Kristīne Rostoka. "Pētījumi pierāda, ka autovadītāji motociklus neredz, neierauga. Jāsaprot, ka motociklists ir mazs, un autovadītājs ir pieradis meklēt spoguļos līdzīga izmēra objektus, tātad automašīnas. Un tad, kad tas mazais motociklists tuvojas, tad ir svarīgi, lai viņš būtu pamanāms. Un kā mēs to varam nodrošināt? Ar kādu spilgtu elementu ekipējumā." 'Tās bailes nemainīsies, nepazudīs. Es ļoti spilgti atceros sevi, kad es biju tikko nokārtojis tiesības. Man ir motocikls, man ir jābrauc uz ielas vienai pašai pa vienu no aktīvākajām ielām Rīgā, man trīc kāja. Man jāpārslēdz ātrums, man trīc kājas, rokas, man jābrauc ārā. Tāds ir visiem sākums, bet tas ir jāpārvar," vērtē Sabīne Koklačova. "Tā ir braukšanas vaina, jo vairāk brauksi, jo vairāk pieradīsi pie satiksmes, it sevišķi Rīgā. Rīgas braucējiem tas ir izaicinājums sākumā. Tik daudz situāciju bīstamu kā Rīgā, izbraukājot visu Eiropu, man joprojām nekur citur nav bijis. Visu laiku ir jādomā līdzi. Bet bailēm ir jābūt un tas ir labi. Jābūt bišķiņ pietātei pret motocikliem."

Ko nozīmē aktīva novecošana un kā saglabāt gan možu garu, gan veselību tad, kad jau krietns gadu skaits aiz muguras, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Pensionāru federācijas pārstāve, laikraksta "Latvijas Pensionārs" redaktore Liesma Kalve, Rīgas aktīvo senioru alianses ilggadēja biedre Aija Kehre, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais un "Onkoalianse" pārstāvis, aktīvs seniors Edgars Āboliņš.

Gleznas ir ne tikai pauž mākslinieka domu vai rotā telpu, tās nav statiski objekti - par tām ir jārūpējas un reizēm arī jārestaurē. Kas jāzina par gleznām, lai tās neciestu no laika zoba vai nepiemērotas apiešanās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro stājglezniecības restauratore Gunita Čakare un Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja restauratore-meistare, Latvijas Mākslas akadēmijas vieslektore Liene Visendorfa. Kādi nebūtu piemēroti apstākļi mākslas darbu, konkrēti gleznu izvietošanai telpās? "Svarīgākais, ja runājam par glezniecību, mājās glezniecības darbus nevajadzētu likt vietā, kur tos tieši apspīd saule, jo ultravioletais starojums ļoti negatīvi ietekmē dažādus materiālus," norāda Liene Visendorfa. "Ja ir kaut kādas izvēles iespējas, ir jāskatās, vai tā ir ārsiena vai starpsiena. Ieteicamākas vienmēr ir starpsienas, jo ārsienām mēdz būt dažāda izolācija arī no ārpuses. Mūsu klimatā ziemā nākošais aukstums un mitrums ietekmē materiālus, tie reaģē. Ja ir telpas, kurās gribas uzglabāt lielu apjomu ar objektiem, vēlams, lai tās nebūtu tādas, kur ir kāds potenciāls apdraudējums, teiksim, mitri pagrabi vai sausi, pārkarsuši bēniņi." "Es braukāju ekskursijās pa Latviju un redzu daudzus muižiņas labākā un sliktākā stāvoklī, izrotātas ar dažādiem mākslas darbiem. Principā es teiktu, ka stāvoklis nav slikts, ja tik tālu jau esam tikuši ar pašu būvi," vērtē Gunita Čakare. "Mākslas darbiem vispār patīk kaut arī ne ideāli apstākļi, bet lai tie būtu vienmērīgi, lai nebūtu kontrasti, ka temperatūras mainās, mitrums mainās. Tāpēc arī saulē nevajag turēt, josaulīte te ir, te nav, te aiziet, ir pusdienas laika saule, ir rīta saule. Ir jābūt kaut kādai optimālai atmosfērai, un glezna pierod pie tās." Svarīgs ir arī tīrības jautājums.

Darba vietā jājūtas labi, jo ja par kaut ko būtisku nav padomāts, tas var ietekmēt darbinieka spējas un arī sagaidāmos darba rezultātus. Kā ergonomika palīdz risināt noguruma problēmu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kaļķis un SIA "HR Laboratory" vadītāja, konsultante cilvēkresursu vadībā Katri Vintiša. Kas rada nogurumu darba vidē? "Tieši šobrīd Latvijas Universitātē veicam aktuālu pētījumu, kas ir Latvijas Zinātnes padomes projekts, kur pētām nogurumu nevis kā vienu skaitli, bet tieši kā fizisku, kognitīvu un arī emocionālu un psihosociālu procesu," norāda Henrijs Kaļķis. Pētījuma ietvaros zinātnieki cenšas saprast, kuri ir agrīnie signāli, pirms nogurums pārvēršas kādās sāpēs, darba kļūdās. "Ir vairāki praktiskie piemēri darba vidē, kur mēs redzam, ka, pieņemsim, ka darbinieks ir noguris, un tur ir ļoti daudzi faktori. Varbūt ir darba saturs viņu ir nogurdinājis, plus vēl, iespējams, arī kaut kāda privātā dzīve mājās, jo mums jau summējas šis nogurums no dažādiem faktoriem," skaidro Henrijs Kaļķis. "Vienlaicīgi mēs varam redzēt, ka tas atstāj ļoti būtisku iespaidu uz produktivitāti. Rezultāti netiek sasniegti vai netiek izpildīti darba devēja noteiktie mērķi pilnā apjomā. Un arī viņi [darbinieki] kļūdās, neuzmanības kļūdas bieži vien ir. Tā kā pētījums vairāk ir par ofisa darbiniekiem, ir kļūdas līgumos, ir kļūdas izpildījumā. Ja skatāmies no biznesa efektivitātes viedokļa, rodas zudumi, kas ir jāpārstrādā, jāveido pa jaunu." Katri Vintiša vērš uzmanību uz tiem, kas paši ir gan darba devēji sev, gan tā veicēji, un mudina arī pašiem cilvēkiem domāt par to, kas raisa nogurumu darbā un kā sev palīdzēt. "Es par šoferiem un traktoristiem, un arī par manikīra meistariem un frizieriem, par daudziem, kuri ir paši sava darba vadītāji. Viņš ir viens pats traktorā, un tad viņš lemj, cik ilgi ko darīs. Un viņš bieži vien savu veselību sabojā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam vajag izdarīt vairāk, lai nopelnītu vairāk. Un tas ir ļoti skumji,” analizē Katri Vintiša. "Būtu ļoti svarīgi zināšanas par ergonomiku paturēt ne tikai organizācijas vadības galā, bet lai ikviens cilvēks zinātu, kas viņam palīdzēs un kā viņš savu veselību var saglabāt. Neviens negrib būt slims, bet ikviens grib nopelnīt vairāk, un it sevišķi valstī, kas tikai vēl attīstās. Es vēlētos, lai tad, kad pētījums būs pabeigts, rezultāti būtu ļoti plaši izziņoti un zināmi un lai katrs saprastu, ka, jā, viņam arī ir pašam atbildība par savu veselību. Un ne vienmēr kāds atnāks un pateiks: tagad tev vajag ieturēt pauzi. Tev pašam tas ir jāsaprot.   -- Par ergonomiku jeb darba vide kā konkurētspējas instrumentu sarunu aizsākām jau jūnija raidījumā.

Ja nu noderēs, varbūt vēl vajadzēs - šīs ir frāzes, kas izskan no cilvēkiem, kuriem ļoti patīk krāt. Mantām pārpildīti skapji, istabas, balkoni - arī tā ir realitāte. Kurā brīdī varam runāt par patoloģisku krāšanu? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē klīniskā psiholoģe Ieva Bite un psihoterapeits un psihiatrs Gints Polis. "Pasaulē krāšanas traucējumi ir kaut kādā veidā izplatīti. Varbūt, ka pie mums ir neliela postpadomju specifika, kas ir saistīta ar kādreizējiem apstākļiem un faktoriem," vērtē Gints Polis. Parasti kādi divi procenti cilvēku cieš no krāšanas traucējumiem. "Domājot par to, ka bieži vien ir primāri citi psihiskās veselības traucējumi, vai arī sekundāri. Piemēram, cilvēks var sākt arvien vairāk izolēties, kļūt depresīvs, bet parasti šis ir faktiski sekundārs [traucējums]. Autiskā spektra traucējumu gadījumos līdzās esošie krāšanas traucējumi sasniedza pat 25 procentus," skaidro Ieva Bite. "Krāšanas traucējumi ir vairāk izplatīti nekā nekā mums gribētos. Un droši vien šis laiks ar ārkārtīgo uzsvaru uz to, ka mums ir vajadzīgas lietas un jaunas lietas, un viss kaut kas, nosaka mūsu sociālo statusu, tas arī nepalīdz."

Kāpēc cilvēki dodas svētceļojumos un kāpēc šī izvēle daudziem ir tieši Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļš? Vai tie ir centieni sadziedēt savas dvēseles rētas vai norūdīt sevi fiziski? Vai varbūt kādam tas ir garīgu meklējumu ceļš un, kas zina, pat dievišķa atklāsme. Santjago ceļš - iesim pa to un runāsim par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore ceļotāja Zane Eniņa, Santjago ceļa izveides autore Latvijā Sandra Rone un Inga Grencberga, kura nesen veikusi Santjago ceļu Portugālē. "Kad es devos savā pirmajā ceļā, es arī "nesu" mugursomā ļoti daudz šaubu," atzīst Zane Eniņa. Viņa atklāj, ka ceļā devusies pēc veselības sarežģījumiem un pašai sevi bijis jautājums, vai varēs to izdarīt, bet jāmēģina. "Man liekas, ka vislabāk ir iet bez gaidām," vērtē Zane Eniņa. "Es nez kāpēc biju iztēlojusies, ka es tajā pirmajā ceļā domāšu tādas cēlas domas un ļoti dziļas. Bet viss, par ko es domāju ejot, bija netīras zeķes, šausmīgs nogurums, tad tulznas, tad gribas ēst, tad sāp gūža, tad sāp celis, tad sāp galva, tad vēl kaut kas sāp. Principā tu esi tā nomocījies, ka neviena cēlā doma galvā nenāk. Bet vienā brīdī... Tāpēc es uzskatu, ja vien dzīve ļauj, tomēr iet mēnesi, jo vienā brīdī tomēr atnāk tā tukšā galva un tā sajūta, ka ķermenis beidzot ir norūdījies, un pārņem kaut kāda cita veida sajūta. Fiziskās problēmas atkāpjas otrajā plānā, un tad tu vari ieiet kaut kādā no, es gribētu, te gandrīz nākamajā līmenī. Bet jā, tās atbildes vai tās sajūtas, es atceros, ļoti ilgi, pēc tam nāca. (..) Man liekas, vēl vairākus mēnešus staigāju tādās ceļa jūtīs, un varbūt tās domas pēc tam vairāk piemeklēja, nekā pašā gājumā." Inga Grencberga papildina, ka visgrūtākais ceļā bija atļaut sev apstāties, piemēram, dienas vidū pēc noietiem tikai pieciem kilometriem pateikt sev - šoodien nebūs vairāk, tagad pietiek, ir jāatpūšas. "Tu jūties vainīga par to, ka neej, jo tu taču esi atnākusi iet. Ceļš ir arī par spēju apstāties un varbūt arī par atnākt atpakaļ un sagaidīt nākamo brīdi, kad ir jāiet. Tikpat nozīmīgi ir iet, kā arī apstāties un pabūt ar sevi ne tikai emocionāli, bet arī fiziski novērtēt, ko tu vari un ko tu arī nevari beigu galā," papildina Inga Grencberga. Sandra Rone tomēr rosina iet vairāk nekā divas dienas, jo ceļā veidojas īpaša kopiena, notiek saliedēšanās ar citiem ceļiniekiem. Santjago ceļa maršrutu ir bezgala daudz. Šādi ceļi vijas cauri visai Eiropai. "Var iziet pa mājas durvīm, arī no Latvijas vairāki ļaudis tā ir aizgājuši, un tad principā pa jebkuru Eiropas valsti kā tāds asinsvadu tīkls vijas šis ceļa maršruts," bilst Zane Eniņa.  

Pat ja vasara šogad nav ļoti svelmaina, brīvais laiks ūdens tuvumā un peldēšanās daudziem jebkurā gadījumā ir iecienīta nodarbe. Peldēt, protams, iespējams, arī citās sezonās, bet ūdenī var arī vingrot. Par iespēju apgūt peldētprasmi un par sportošanu ūdenī saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.  Būt aktīviem aicina biedrības "Peldēt droši" peldēšanas treneris Pāvels Murāns, "Rimi" Olimpiskā centra vingrošanas ūdenī trenere Adelīna Priedniece un šī centra peldēšanas treneris Juris Apters. Klausītājus interesē, kas varētu palīdzēt pārvarēt bailes no lielāka dziļuma? "Jautājums, vai tev ir jāiet tajā lielajā dziļumā? Mēs gribam būt droši, un iznākt no ūdens arī ir jāmāk pareizi. Ir jāprot peldēt, kontrolēt savs ķermenis ūdenī, bet, vai visiem ir jāprot pārpeldēt to ezeru vai dīķi? Vai tas tiešām visiem ir jādara? Izvērtējam savas spējas," norāda Adelīna Priedniece. "Bailes no dziļuma nav jāpārvar. Tām ir jāpaliek. Ko dziļumā meklēt? Tas ir tikai risks noslīkt," papildina Pāvels Murāns. "Peldamies dziļumā līdz krūtīm, lai var nostāties uz kājām. Lai būtu droši, peldam gar krastu, nevis prom no krasta." "Ja cilvēkam ir bail no dziļuma, [jautājums], kāpēc viņam bail no dziļuma? Viņam ir bail noslīkt. Ja viņam bail un nav slikti, tad viņš nejūtas droši uz ūdens. Ja viņš nejūtas droši uz ūdens, tad no sākuma viņam jāsajūtas droši pat seklajā daļā, vai mēs runājam par baseinu vai atklātajās ūdenstilpnēs. Viņam jāiemācās kontrolēt savu ķermeni ūdenī. Un tad, ja mēs runājam par baseinu, trenera pavadībā varam iekāpt arī dziļākajā galā," uzskata Juris Apters.

Cilvēks un viņa mājdzīvnieks reizēm ir kā viens vesels. Kā ceļot kopā ar mājdzīvnieku un kas jāzina, lai mīlulis ceļojumā justos tikpat labi, kā viņa saimnieks, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas vetārsts Paulis Nartišs, Pārtikas un veterinārā dienesta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Gunita Zabita un Laura Stabulniece, kura ceļo kopā ar suņiem. Laura uz raidījumu ir atnākusi ar diviem Džeka Rasela terjeriem Kalī un Perrī. Kopā ar viņiem Laura devusies ceļojumos pa Latviju, kā arī uz Igauniju un šogad bijis arī tālāks ceļojums uz Horvātiju. Tas bija ceļojums ar auto. Galvenās prasības, kas jāņem vērā par suņu, kaķu un sesku nekomerciālu pārvietošanu, lai dotos, piemēram, uz Vāciju vai Franciju.  "Pirmais, ko es vienmēr vēlos atgādināt cilvēkiem, kas iegādājas dzīvniekus, lai nebūtu problēmu, uzreiz noformēt Eiropas parauga lolojumdzīvnieka pasi. Ja būs šī pase, ja būs identifikācija, kas ir mikročips, un ja būs obligātā vakcinācija pret trakumsērgu veikta zināmā termiņā, kurš ir noteikts jaunajiem kucēniem un kaķēniem ne agrāk kā 12 nedēļu vecumā, pieaugušiem dzīvniekiem, kad cilvēks viņu ir iegādājies, faktiski nekādu šķēršļu ceļošanai nebūs, ja vien cilvēks regulāri veic revakcināciju pret trakumsērgu," skaidro Gunita Zabita. "Jebkurā dienā varēja ņemt savu dzīvnieku, variet ņemt šo pasi un doties ceļojumā, ja galamērķa valstī nav šī papildus prasība par speciālo antiparazitāru apstrādi. Bet tā tādas valsts ir ļoti maz Eiropas Savienībā. Praktiski šķēršļu nav, ja ir noformēta pase, ir identifikācija, ir derīga obligātā vakcinācija pret trakumsērgu." Kā dzīvnieku sagatavot ceļojumam, it sevišķi, ja tas ir tālāks ceļojums ar lidmašīnu? Vai ir jādod nomierinoši līdzekļi? "Ja jums būs, piemēram, kaķis, kas savā dzīvē nav spēris kāju ārpus dzīvokļa, jebkura transportēšana, kaut vai uz veterināro klīniku, būs pārdzīvojums dzīvniekam. Es teiktu – pamēģiniet no sākuma ievietot viņu transportbūrī, ievietot viņu automašīnā, aizbraukt uz veikalu pēc piena. Protams, ar kaķi tas būs sarežģīti, jo šādā siltā laikā viņu nevar atstāt auto salonā nepieskatītu bez kondicioniera. Bet jūs sapratīsiet, kāds ir trauksmes līmenis jūsu dzīvniekam," norāda Paulis Nartišs. "Citreiz pietiek ar to, ka jūs mājās ieslēdzat putekļu sūcēju un dzīvnieks palien zem dīvāna un trīs dienas nelien ārā. Tas būs faktors, kas saimniekam ir objektīvi jānovērtē, pirms viņš šo dzīvnieku ņem ceļā. Ja tas ir kaķis un aviotransports un viņam ir bail no fēna, varbūt labāk nelidināt viņu pa gaisu. Ir dažādi šie nomierinošie bezrecepšu un recepšu medikamenti, bet viņi ir jātestē, kā konkrētā gadījumā strādās jūsu dzīvniekam, vai viņi spēs šo trauksmi mazināt. Kādas iedzimtas sirds problēmas, kuras iepriekš varbūt nepamanītas dzīvniekam, šādos trauksmes un stresa periodos var aktivizēties un dzīvnieks var iet bojā."

Mēs alkstam sastapt lielo un patieso mīlestību un ceram, ka tas izdosies, tomēr mūsu vēlmes kāds var izmantot krāpnieciskos nolūkos. Kā nenokļūt romantiskās krāpšanas gūstā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite Rūta Treija. "Nav viena cilvēka profila, kurš varētu nokļūt krāpnieku nagos. Gudrs, negudrs, bagāts, mazāk bagāts," norāda Rūta Treija. "Krāpnieki zvana un sūta e-pastus tūkstošiem cilvēku. Jautājums ir par tā saucamo "perfekto vētru", kā angliski saka, ka es šobrīd esmu tieši tajā situācijā, kad man šo uzmanību vajag. Ļoti bieži tiek izmantoti, piemēram, cilvēki, kas publisko, ka viņiem ir aizgājuši tuvinieki, vīrs vai sieva. Tas nozīmē, ka ir emocionāli smags brīdis. Vai tev ir vienkārša šķiršanās vai darbs pazaudēts. Kurā brīdī tev vienkārši vajag emocionālu komunikāciju. Tas uzreiz nesākas ar naudas prasīšanu. Tas sākas ar komunikāciju, tās ir emocijas - iedod atbalstu, iedod sapratni. Visdrīzāk, šis cilvēks pateiks, ka viņam ir līdzīga situācija, sieva vai vīrs ir nomiris. Mēģinās nolikt sevi ar tevi vienā situācijā." Procentuāli to skaits, kas atbild šādām vēstulēm un zvaniem, ir niecīgs, bet daži uzķeras. Elviss Strazdiņā atklāj, ka šobrīd uzsācis saraksti ar kādu sievieti, kura viņu atradusi "Microsoft Team" vidē. "Nevarēju iedomāties, ka romantiskā krāpšana var būt arī "Microsoft Team"," bilst Elviss Strazdiņš. Stāstot par shēmu, viņš norāda, ka, sarakstoties un it kā pārskaitot naudu, ir iespēja arī nokļūt līdz romantiskās krāpšanas upuriem. "Tie cilvēki, kuriem es it kā skaitu naudu, paši visbiežāk arī šīs romantiskās krāpšanas upuri," skaidro Elviss Strazdiņš.  Rūta Treija atzīst, ka cilvēki tomēr ir slikti izglītoti IT jomā. Tāpat ir nogurdinošas darbības ar internetbanku, pieslēgumiem, cilvēks zaudē modrību, jo tas ir ilgi, sarežģīti. Bieži cilvēki nemaz neizlasa, kas tas par kodu, ko atsūta. Tāpat cilvēkiem nav sapratnes un zināšanu par to, kā strādā policijā.  "Tev nevar pēc piecām minūtēm piezvanīt policija un zināt, ka tevi kāds ir apkrāpis, ja tu vēl nevienam neesi piezvanījis un pateicis to," turpina Rūta Treija. "Cilvēki nezina, kā strādā policija, cilvēki nesaprot, kā strādā psiholoģija, cilvēki nesaprot, kā strādā IT. Plus, ja tev vēl uzraksta brīdī, kad tu esi emocionāli neaizsargāts, tā ir šī "perfektā vētra". Viss sākas ar zināšanām un savas emocionālās pasaules izpratni."

Mēs alkstam sastapt lielo un patieso mīlestību un ceram, ka tas izdosies, tomēr mūsu vēlmes kāds var izmantot krāpnieciskos nolūkos. Kā nenokļūt romantiskās krāpšanas gūstā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite Rūta Treija. "Nav viena cilvēka profila, kurš varētu nokļūt krāpnieku nagos. Gudrs, negudrs, bagāts, mazāk bagāts," norāda Rūta Treija. "Krāpnieki zvana un sūta e-pastus tūkstošiem cilvēku. Jautājums ir par tā saucamo "perfekto vētru", kā angliski saka, ka es šobrīd esmu tieši tajā situācijā, kad man šo uzmanību vajag. Ļoti bieži tiek izmantoti, piemēram, cilvēki, kas publisko, ka viņiem ir aizgājuši tuvinieki, vīrs vai sieva. Tas nozīmē, ka ir emocionāli smags brīdis. Vai tev ir vienkārša šķiršanās vai darbs pazaudēts. Kurā brīdī tev vienkārši vajag emocionālu komunikāciju. Tas uzreiz nesākas ar naudas prasīšanu. Tas sākas ar komunikāciju, tās ir emocijas - iedod atbalstu, iedod sapratni. Visdrīzāk, šis cilvēks pateiks, ka viņam ir līdzīga situācija, sieva vai vīrs ir nomiris. Mēģinās nolikt sevi ar tevi vienā situācijā." Procentuāli to skaits, kas atbild šādām vēstulēm un zvaniem, ir niecīgs, bet daži uzķeras. Elviss Strazdiņā atklāj, ka šobrīd uzsācis saraksti ar kādu sievieti, kura viņu atradusi "Microsoft Team" vidē. "Nevarēju iedomāties, ka romantiskā krāpšana var būt arī "Microsoft Team"," bilst Elviss Strazdiņš. Stāstot par shēmu, viņš norāda, ka, sarakstoties un it kā pārskaitot naudu, ir iespēja arī nokļūt līdz romantiskās krāpšanas upuriem. "Tie cilvēki, kuriem es it kā skaitu naudu, paši visbiežāk arī šīs romantiskās krāpšanas upuri," skaidro Elviss Strazdiņš.  Rūta Treija atzīst, ka cilvēki tomēr ir slikti izglītoti IT jomā. Tāpat ir nogurdinošas darbības ar internetbanku, pieslēgumiem, cilvēks zaudē modrību, jo tas ir ilgi, sarežģīti. Bieži cilvēki nemaz neizlasa, kas tas par kodu, ko atsūta. Tāpat cilvēkiem nav sapratnes un zināšanu par to, kā strādā policijā.  "Tev nevar pēc piecām minūtēm piezvanīt policija un zināt, ka tevi kāds ir apkrāpis, ja tu vēl nevienam neesi piezvanījis un pateicis to," turpina Rūta Treija. "Cilvēki nezina, kā strādā policija, cilvēki nesaprot, kā strādā psiholoģija, cilvēki nesaprot, kā strādā IT. Plus, ja tev vēl uzraksta brīdī, kad tu esi emocionāli neaizsargāts, tā ir šī "perfektā vētra". Viss sākas ar zināšanām un savas emocionālās pasaules izpratni."

Tetovējumiem ir sena vēsture un daudzi cilvēki dažādās pasaules daļās izvēlas savu ķermeni ar tiem rotāt – lai vēstītu, apliecinātu vai atcerētos, katram savs iemesls. Kas jāzina par tetovējumiem un kā pie tiem tikt droši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāve Sabīne Ulberte un dermatologs Raimonds Karls.

Tetovējumiem ir sena vēsture un daudzi cilvēki dažādās pasaules daļās izvēlas savu ķermeni ar tiem rotāt – lai vēstītu, apliecinātu vai atcerētos, katram savs iemesls. Kas jāzina par tetovējumiem un kā pie tiem tikt droši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāve Sabīne Ulberte un dermatologs Raimonds Karls. Kam būtu jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kuri izvēlēsies veikt tetovēšanu? "Ja ir tā vēlme [tetovēties], es tomēr attaisītu Veselības inspekcijas mājaslapu, kur ir visas datu bāzes, un sāktu ar to, ka apskatītos, vai šis konkrētais meistars vai šī konkrētā studija, salons ir reģistrēto vietu sarakstā," norāda Raimonds Karls.  Otrs, ko iesaka ārsts, konsultēties pie draugiem un paziņām, kas ir tetovējušies, pavaicāt par sajūtām.  "Ja nu gribās to tetovējumu, sāksim ar to tetovējumu, kurš nav redzamā vietā. Nesākat, lūdzu, ar seju," mudina ārsts un atklāj, ka visbiežāk cilvēki izvēlas tetovējumu uz labā pleca. Tāpat pirmo tetovējumu vajadzētu izvēlēties nelielu, lai saprastu, kā reaģē āda un organisms kopumā. Sabīne Ulberte piekrīt ārsta teiktajam, taču norāda, ka cilvēki bieži nevadās pēc tik racionāliem apsvērumiem. "Ja reģistrētajos salonos nestrādā tas mākslinieks, kurš māk man to zirgu uzzīmēt, viņi māk tikai ēzelīti, es iešu pie tā, kas māk to zirgu. Primāri būs vēlme atrast un iet pie tā, kurš var uzzīmēt tieši to man vēlamo," norāda Sabīne Ulberte. "Ja mēs gribam tieši to meistaru, tad skatīsimies, ko mēs varam par šo meistaru uzzināt, varbūt viņš ir arī reģistrēts. Ja viņš nav reģistrēts, tad uz vietas skatāmies, cik viņš tīros apstākļos strādā un vai ir vienreizējie materiāli. Tetovēšanā arī iet slava meistaram no mutes mutē, viņus iesaka. Mēs meklējam meistaru, nevis kabinetu. Diemžēl šī ir tā joma. Tāpēc varbūt mēģinām apvienot vēlamo ar vajadzīgo." Un nemeklējam pa lēto! Raimonds Karls iesaka – ja cilvēkam ir alerģijas, no tetovēšanas vajadzētu atturēties. Tāpat raidījuma viesi iesaka pārbaudīt ādu pirms veikt tetovējumu, iespējams, pleķis, ko gribas noslēpt, ir melanoma, ko steidzami jāārstē.

Vējš matos un ātrums sirdī – tā varētu nosaukt braukšanu ar motociklu. Kā ceļot ar šiem spēkratiem un kā plānot ceļojumu, zinot, ka vēlēsieties braukt tieši ar motociklu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas motobraucēji – satiksmes eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons. "Tas noteikti ir jādara! Šis aparāts ir fantastisks ceļošanas rīks." ceļot ar motocikliem aicina Oskars Irbītis. "Daudzas valstis to ir sapratušas, ka motobraucējs ir pats fantastiskākais tūrists. Ja cilvēks brauc ar kemperiem, ar savu dzīvojamo vagonu, viņš ir visu paņēmis līdzi un ir izplānojis savu maršrutu tā, ka viņš nu tur aizbrauks uz turieni, aizbrauks uz turieni, bet tā, lai man ir neērti. Tie, kas brauc ar motocikliem, tiem līdzi nav nekā. Obligāti viņiem vajadzēs vietu, kur palikt. Viņam vajadzēs arī vietu, kur kaut ko nopirkt. Motocikls ir fantastisks līdzeklis, lai varētu šo to apskatīt un piebraukt arī tādās vietās, kur varbūt citi nevar to izdarīt. It sevišķi, ja skatāmies uz valstīm, kas ir bagātākas ar kalniem, bagātākas ar sarežģītākiem ceļiem. Piemēram, viena no tām valstīm, kas ir ļoti, sapratusi, ka motociklisti ir baigi foršā lieta, ir Norvēģija, jo Norvēģijā, piemēram, maksas ceļi ir motociklistiem ir par brīvu. Līdz ar to tas pats par sevi kļūst par tādu pievilcīgu ceļošanas līdzekli. Turklāt arī attieksme pret motociklistiem ir ļoti labvēlīga." "Ja gribam braukt garos ceļojumos, ir jāpiemeklē tāds motocikls, uz kuru tu patiesi jūties ērti," par braucamlīdzekļa izvēli bilst Arnis Blodons. "Oskars pieminēja, svarīga ir stūres pozīcija, svarīgs ir sēdeklis. Ja 500 kilometrus braucot, nebūs pareizs sēdeklis, tad es atvainojos, "dibens degs elles ugunīs". Tas būs ļoti nepatīkami. Nepareizs stūres novietojums vai piedzīšana kādam divdesmitgadīgam vēl tā, bet ja tev ir pāri par 30 un ir bijušas sporta traumas, sāk smelgt pleci, mugura, sasprindzinājums. Es savu motociklu esmu pārbūvējis ar legālajām detaļām, ko pieļauj tehniskā apskate, pielāgojis sava auguma īpatnībām - stūres augstums, sēdeklis, kāju izvietojums. Tad tiešām var nobraukt garus gabalus." "Lielākā nelaime, kas apdraud garu gabalu braucējus, nav fiziskais nogurums. Mēs nokāpjam no mocīša, bišķi pavingrojam, bišķi pastaipāmies, iedzeram ūdeni, neaizraujamies ar ēšanu gara brauciena laikā. Bet tas, kas visvairāk atspēlējās, ir miegs," turpina Arnis Blodons. "Ja esi 16 - 17 stundas pavadījis uz motocikla, tu brauc ar vaļējām acīm un tev "suņi sāk skriet". Mans ieteikums, kad jūtu, ka nāk "melnais suns" virsū, vienkārši nolieku moci malā, atrodu kaut kādu vietiņu, kur es uz 20 minūtēm iekrītu tā saucamajā dziļajā miegā. Atslēdzies, iekrīti, pēc 25 minūtēm cēlies - pilnīgi cita sajūta un brauc tālāk." Arnis Blodons ļoti kritiski vērtē mototūrima iespējas Latvijā, nav domāts ne par maršrutu piedāvājumu, ne infrastruktūru.

Aptaukošanās ir kompleksa problēma, ko jārisina, izprotot cēloņus un rīcību, kas pie tās noved un arī iespējamos risinājumus. Kādi tie ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un klīnikas "Aiwa" un Starptautiskā Bariatrijas ekselences centra ķirurgs Maksims Mukāns. "Veselīgs, sabalansēts uzturs un ilgstoši," mudina Sigita Pastare. "To, ko mēs varējām ēst 20 gadu vecumā, to nevar vairs pie tām pašām fiziskajām aktivitātēm ēst 40 gadu vecumā, jo vielmaiņas procesi fizioloģiski kļūst lēnāki," norāda Sigita Pastare. "Arī pētījumos ir konstatēts, ka arī fiziskā aktivitāte cilvēkiem ar gadiem kļūst mazāka. Un arī, protams, to veicina gadu no gada mūsu apkārtējā vide." "Ne vienmēr holesterīna līmenis korelē ar aptaukošanos. Praksē mēs redzam pietiekami daudzas pacientus ar normālu svaru vai pat samazinātu ķermeņa svaru, bet augstiem holesterīna līmeņiem. Un tas nozīmē, ka ir nesabalansēts uzturs, kurā samērā daudz ir produktu, kas satur taukus slēptā veidā un trūkst šķiedrvielu, trūkst pareizi pagatavotu dārzeņu," skaidro Sigita Pastare. "Protams, ka kabaci varam tvaicēti pagatavot cietu, kraukšķīgu, bet varam kārtīgi pannā ar eļļu un taukiem sacept, un tad veselīgums būs daudz mazāks. Vai kabaču pankūkas, kas laukos iecienītas. Jāēd visiem ir veselīgi un jāatrod laiks zivtiņai un veselīgi jāpagatavo." Viņa norāda, ka jūras un okeāna zivīs ir labais holesterīns jeb ABL lholesterīns, kas palīdz samazināt slikto holesterīnu jeb zema blīvuma holesterīnu.     

Darba diena var kļūt ne tikai emocionāli patīkama, bet arī veselīga, ja padomājam par ēšanu. Kā sagatavot ēdienu, lai paēstu un tas nesabojātos visas garās darba dienas laikā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Veselīgas un viegli pagatavojamas receptes iesaka uztura speciāliste Eva Šmite un uztura speciāliste, biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Uzturs" vadītāja Guna Bīlande. Jautājam arī Rīgas ielās sastaptiem cilvēkiem, kādi ir viņu pusdienu ieradumi, vai viņi ņem līdzi mājas gatavotu ēdienu.  Aģentūras "Norstat" apkopotie dati liecina, ka vairāk ņemt līdzi mājās gatavotu ēdienu uz darbu izvēlas sievietes (40%) un 33% vīriešu. 7% gan vīrieši, gan sievietes pērk ēdienu veikalā; 10% sieviešu atzīst, ka pusdienas nodrošina darbavieta, savukārt šo pašu atbildi sniedz 7% vīriešu. 5% sievietes saka, ka darbā nemēdz ēst. Savukārt vīrieši, kuri saka, ka viņi vispār darbā nemēdz ēst, ir 12%.  Guna Bīlande norāda, ka pirmām kārtām pusdienas būtu vajadzīgs ēst, lai cilvēks var funkcionēt ne tikai no rīta, bet arī pa dienu, pēcpusdienā un lai vakara ēdienreize neizvērstos milzīgā reidā uz ledusskapi, kur tiek izlaupīts viss pieejamais.  "Ja tu noteikti nepaēdīsi pusdienas, tad vakariņas ticami būs nevis dubultā, bet trīskārtīgi. Tāpēc pirmām kārtām ir jādomā par to, ka mums ir jāpaēd pusdienas," atzīst Guna Bīlande, norādot uz dažādiem veselības riskiem, ja cilvēks pusdienas neēd. "Vienmēr noteikti ir vieta diskusijai par izmaksām," turpina Guna Bīlande. "Ēdiens, kas gatavots mājās, vienmēr izmaksās lētāk nekā kafejnīcā vai ēdnīcā, vai veikalā nopirkts. It īpaši vasaras sezonā, kad ir pilns dārzs ar kabačiem un visu pārējo, gala izmaksu rezultāts pusdienu kastītei paliks vien dažu eiro rāmī pretstatā pusdienu piedāvājumiem. Ja parēķinām tīri finansiālo aspektu, tie varētu būt 30-40 eiro [ietaupījums] nedēļas griezumā, ja mēs paskatāmies gada griezumā, mums ir 1000 eiro. Burvīgs ceļojums sanāk." Eva Šmite atzīst, ka arī viņa ir "kastīšu cilvēks", kurai patīk ņemt ēdienu līdzi, jo no mājām var paņemt līdzi arī produktus, kurus varbūt pusdienu piedāvājumā nemaz neieraudzīsi. "Mājās mēs varam izvēlēties pēc iespējas kvalitatīvākus produktus, mēs varam arī, kā Guna teica, ar vēsu prātu jau saprast, ko mums pusdienās vajadzētu uzņemt tā, lai būtu paēduši, lai mūsu veselība no tā iegūtu. Ja mēs to kastīti sagatavojam iepriekšējā vakarā vai konkrētās dienas rītā, tad visticamāk, ka nebūsim ļoti lielā izsalkumā un varēsim izvēles izdarīt racionālas un pārdomātas," uzskata Eva Šmite.  Tāpat raidījuma viešņas norāda, ka nav obligāti līdzi vienmēr jāņem silts ēdiens, svarīgākais ir šo ieradumu ieviest un sākt ar vienkāršākām lietām, piemēram, var paņemt svaigus dārzeņus, ielikt biezpienu vai mocarellu, maizes šķēli.   "Ne vienmēr tam ir jābūt maksimāli sarežģītam un sagatavotam," uzskata Guna Bīlande.

Kā saglabāt ražas garšas un košumu ziemai, dažādi konservējot ogas un dārzeņus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Pieredzē dalās kulinārijas un gastronomijas speciāliste, populāru pavārgrāmatu autore, žurnāliste Iveta Galēja un rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciāliste Ilze Lutere. Iveta Galēja bilst, ka konservēšana ir modes lieta. Viena no tendencēm, ko pamanījusi un arī pamēģinājusi ir veselīgā konservēšana – ogas un augļi bez cukura, tikai ar medu vai dabīgo cukuru, kas ir pašos augļos. Vēl viena tendence – ja izmanto konservēšanai citrona vai laima sulu, vispirms augli nedaudz grilē un tikai tad spiež sulu. Parādās citas garšas nianses. Bet runājot par konservēšanu kopumā, abas viešņas nebeidz atgādināt, cik svarīga ir tīrība - tīri trauki, tīri dārzeņi, augļi un ogas.  Konservējumus viņas iesaka glabāt vienu sezonu. Savukārt Ilze Lutere atgādina, ka pelējums viens no nopietnākajiem vēzi izraisošiem kancerogēniem.

Vasara ir lielisks laiks, lai atpūstos un baudītu, tomēr arī vasarā pastāv dažādi riski veselībai, kas saistīti tieši ar pašas vasaras kā gadalaika īpatnībām. Kādi tie ir un kā no tiem izvairīties, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro ģimenes ārsts, Latvijas Ğimenes ārstu asociācijas valdes loceklis, klīnikas "Alma" vadītājs Jevgēņijs Bondins, farmaceite Dace Ķikute un acu ārste, optometriste Anda Balgalve. Jevgēņijs Bondins aicina par veselības problēmām domāt ne tikai tad, kad jau ir karsti, bet iepriekš regulāri veikt veselības pārbaudes, lai zinātu savas ķermeņa spējas. Cilvēkiem, kam ir hroniskas slimības vi''s atgādina, ka medikamentiem jābūt līdzi vienmēr, nevajadzētu tos aizmirst mājās, dodoties uz vasarnīcu.  

Mēs aizceļojam, bet mājas un iedzīve paliek uz vietas. Kā parūpēties par to, lai garnadžiem neizdotos sabojāt jūsu plānoto atvaļinājumu un mājas būtu drošībā prombūtnes laikā? Raidījumā Kā labā dzīvot sarunājas Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne, SIA "Mustang apsardze" pārstāvis Edgars Matvejevs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins.

Mežs ir īpaša valstība, kurā cilvēks ir tikai viesis. Ko jāzina par uzvedību mežā, lai netraucētu tā pastāvīgos iemītniekus - dzīvniekus un putnus, un arī pasargātu sevi, neieliekot grozā sēni, kurai tur nemaz nevajadzētu būt? Par to sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja mikoloģe Diāna Meiere un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš. Diāna Meiere kā vienmēr atgādina grozā, kurā vāc sēnes ēšanai, likt tikai tās sēnes, kuras labi pazīst. Bet ir cilvēki, kas vienkārši interesējas par dabu un sēņu daudzveidību, un grib tās iepazīt, viņa iesaka iesaka lietotni "iNaturalist", kur ikviens var reģistrēties un ielikt sēņu fotogrāfijas, lai noteiktu, kas tā ir par sēni. Vadoties no attēliem, aplikācija piedāvā variantus. Protams, pašam jākrāj pieredze, jo neviena grāmata vai aplikācija nevarēs dot absolūtu padomu. Vēl var vērsties sociālo mediju kontos, kur pulcējas speciālisti, ne viedokļu apkopotāji. Bet kad grozi pilni un atnesti mājas, Diāna Meiere iesaka sēnes notīrīt uzreiz, īpaši bērzlapes un bekas. Gailenes var ielikt ledusskapī pat uz divām dienām. Ja atved mājās pilnu mašīnas bagažnieku ar sēnēm, jārēķinās ar darbu vairāku stundu garumā. Bet runājot par drošību mežā un iespēju sastapties ar kādiem meža zvēriem, sevišķi lāčiem, Jānis Ozoliņš atzīst, ka lāču skaits pieaug un arī varbūtība sastapties ar lāci pieaug.  "Sēņotāji ir labākās pozīcijās, viņi visu laiku pārvietojas un reti dodas uz mežu vienatnē. Ogotājiem ir lielāka iespēja [sastapties ar lāci], jo viņi ilgi uzturas vienā vietā, tad var gadīties, ka lācis nepamanīts un nesaklausīts pietuvojas," atzīst Jānis Ozoliņš. "Ja cilvēks aktīvi pārvietojas, kāpj uz zariem, speciāli nelien kādos brikšņos un vēl izdod kādu papildus troksni, tad lācis pats griež ceļu un satikšanās ir ļoti reta, bet ne neiespējama." Viņš iesaka piesargāties, bet nekādā ziņā nepamest sēņošanu, šo kaislību un labumu sniedzošo nodarbi, jo mūsu meži nav tik bīstami. Otrā lieta  – nedoties uz mežu vienam reģionos, kur zināms, ka lāči redzēti. Trešā lieta – iegādāties piparu gāzes baloniņu, ja cilvēki dzīvo reģionā, kur ir lāči. Tas varētu psiholoģisko drošību radīt. Tikai nevajadzētu domāt, ka ar to varētu lāci no meža izdzīt. Vēl pētnieks iesaka līdzi paņemtās sviestmaizes labāk atstāt mašīnā vai uzkārt kādā zarā, bet neatstāt zemē, jo smaržas lāci piesaista. Ja nu tiešām gadās, ka paceļot acis sev dažus metrus priekšā cilvēks ierauga lāci, vienīgais, ko var rekomendēt,  – lēnām atkāpties, doties prom un varbūt tajā dienā izvēlēties citu sēņošanas teritoriju.

Dārzs zaļo un zied pilnā sparā, taču vai ar zāles pļaušanu pietiek? Vai šobrīd kādiem augiem nepieciešams mēslojums un kādu izvēlēties, lai palīdzētu tiem augt, nevis kaitētu? Par to un citiem aktuālajiem jūlija dārza darbiem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Līdz 1. novembrim vēl laika gana, bet kāpēc gan nesagatavoties apkures sezonai laikus un nesavest kārtībā mājas apkures sistēmu jau tagad? Par apkures sistēmas sagatavošanu drošai ekspluatācijai saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par apkures sistēmu apkopi stāsta un ugunsdrošību atgādina sertificēts skursteņslaucītājs Māris Bambis un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas priekšniece Iveta Uka.

Mākslīgais intelekts var būt draugs un diemžēl arī ienaidnieks. Kad paļauties uz MI, kad izturēties ar piesardzību un kad no tā jābēg kā no uguns? Par to saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. par to, ka sadzīvot ar mākslīgo intelektu sarunājas Mākslīgā intelekta centra direktore Guna Puce, kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un digitālo mediju eksperts Artūrs Mednis. "Saisītībā ar mākslīgo intelektu mums visi lielie izaicinājumi vēl priekšā. Citi šo tehnoloģiju salīdzina ar industriālo revolūciju. Tā tiešām ietekmēs mūsu ikdienu, transformēs to. Tas nebūs kārtējais jaunais rīks. Tas ir ar daudz plašāku ietekmi," atzīst Guna Pūce. Tomēr pētnieki norāda, ja pārāk paļaujamies uz MI, cilvēka smadzenes kļūst slinkākas. Tāpat ir jautājumi, kas notiks ar darba tirgu. Vēl arī par digitālo plaisu - vai nebūs tā, ka vieni dzīvos vienā pasaulē un prasmīgi lietos dažādus rīkus, otri dzīvos cita ātruma pasaulē.  "Jau ar digitalizāciju bija plaisa, mākslīgais intelekts to var tikai palielināt, ja apzināti neko ar to nedarām," norāda Guna Pūce.  Artūrs Mednis vērtē, ka šobrīd esam mākslīgā intelekta zemākajā attīstības punktā, raugoties uz nākotni, un visaugstākajā, raugoties uz pagātni. Viņš ir pārliecināts, ka būs labāk tieši attīstības ziņā, kā arī piekrīt par digitālās plaisas palielināšanos. "Es gribētu runāt par citu plaisu, kas nav mazāk svarīga. Šobrīd mākslīgā intelekta rīki ir daudz, ļoti jaudīgi un bezmaksas versijas pieejamas visiem. Plaisa būs arī profesionālā ziņā mākslīgā intelekta rīku dēļ, jo lielākā daļa lieto bezmaksas versijas un līdz ar to rezultāti nav tik labi," norāda Artūrs Mednis. "Plaisa ir tajā ziņā, ka lielākoties mēs lietosim bezmaksas vai lētākos rīkus, tie kas varēs atļauties dārgākās versijas, tās būs labākas, un tie būs produktīvāki un rezultāti viņiem būs labāki." "Protams, riski, kas saistīti ar kibergrošību un ietekmi uz vidi, bet lielākais risks ir nelietot, ja visa pasaule lieto. Nelietojot mēs riskējam daudz vairāk," norāda Artūrs Mednis. Elviss Strazdiņš iesaka cilvēkiem nekārtot visu dzīvi ar mākslīgo intelektu. "Smadzenes ir jātrenē, ja netrenēsiet, smadzenes būs tik vājas, ka dzīvē būs grūti," uzskata Elviss Strazdiņš. "Ja kāds rīks ļauj būt cilvēkam slinkam, viņš to arī darīs."