Dieva klātbūtnes nesējs Aleksandrs Meņs

Raidījums Pāri mums pašiem aicina paraudzīties uz dzīvi plašākos lokos, plašākos mērogos, kas ļauj nevērtēt mūsu esību tikai ar konkrētu gadu skaitu, bet pieskarties Dieva esībai caur tādu cilvēku dzīvi, kā Aleksandrs Meņs un Boļeslavs Sloskāns. Jo straujākus apgriezienu uzņem 21. gadsimts ar satraucošajām ziņām un domu daudzveidību, jo vairāk nākas domās, kas ir kristietība un vai neesam sākuši to pārprast. Kādi ir garīgas dzīves dziļumi, dzīve, kurā var izpausties Dieva klātbūtne. Viens no šādiem Dieva klātbūtnes nesējiem ļoti sarežģītos apstākļos bija pareizticīgo priesteris Aleksandrs Meņs, kuru nogalināja ticības dēļ 1990. gada 8. septembrī. Viņa balss, vēstot par Kristu, bija kļuvusi pārāk bīstama un traucējoša ateistiskā režīma kalpiem. Raidījumā Pāri mums pašiem tikšanās ar žurnālistu Arni Šablovski un Aleksandra Meņa fonda vadītāju Natāliju Boļšakovu. Svētās Ģimenes Mājā, Rīgā,  Sakrālo lietu muzejā  atklāta izstāde, veltīta Pareizticīgo Baznīcas teologam pr. Aleksandram Meņam. Tēvs Aleksandrs Meņs ir dzimis 1935. gadā Maskavā. Sākotnēji studējis dabaszinātnes, bet pēc tam – teoloģiju. 1960. gadā iesvētīts par priesteri, kalpojis Maskavā un tās apkārtnē. Veicis evaņģelizāciju, slepeni rīkojis bērnu un pieaugušo katehēzes, tāpat kā daudzi citi garīdznieki padomju varas laikā piedzīvojis vajāšanas. Sarakstījis daudzas grāmatas, t.sk. plašākai sabiedrībai zināmo “Cilvēka Dēls”. Tēva Aleksandra Meņa darbi reliģijas filozofijā, Svēto Rakstu ekseģēzē u.c. ir tulkoti daudzās valodās, daļu no tiem var apskatīt izstādē vai pat iegādāties. Latviešu valodā tulkots viņa darbs “Reliģijas pirmsākumi”. Tēvs Aleksandrs Meņs miris 1990. gadā – viņš tika noslepkavots pa ceļam uz baznīcu.